39.9K
Downloads
93
Episodes
Te ir sarunas par aktuāliem jautājumiem tiesiskajā regulējumā, likumdošanas procesā un valsts attīstībā. Jaunākais ieraksts - ik trešdienu. “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.” /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ ZINI UN IZMANTO Oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valsts, tiesiskās un pilsoniskās informācijas platformas raidierakstu savai izaugsmei!
Episodes
Tuesday Nov 24, 2020
Svarīgākais par pieteikšanos grantam mājokļu programmā
Tuesday Nov 24, 2020
Tuesday Nov 24, 2020
Jau piecus gadus Latvijā ir ieviesta mājokļu garantiju programma ģimenēm ar bērniem. Uz atbalstu var pretendēt arī jaunie speciālisti līdz 35 gadu vecumam. Programmas administrē “Attīstības finanšu institūcija “Altum”. Kopš šī gada 1. jūlija ir ieviesta subsīdiju programma „Balsts”. Tās mērķis ir sniegt valsts atbalstu daudzbērnu ģimenēm dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai. Grantu piešķiršanai daudzbērnu ģimenes var pieteikties no novembra vidus.
Sarunā ar „Altum” Privātpersonu garantiju daļas vadītāju Andri Veismani noskaidrosim:
- Cik populāra ir mājokļu garantiju programma, cik daudz hipotekāro kredītu Latvijā ir izsniegti ar “Altum” garantiju?
- Kādi ir pamatnosacījumi, lai ģimenes saņemtu valsts garantiju?
- Uz kādiem nosacījumiem mājokļa aizdevuma garantiju saņem jaunie speciālisti?
- Vai garantiju var saņemt atkārtoti? Kādos gadījumos?
- No kura datuma piemēro jauno atbalsta programmu „Balsts”?
- Kas var pretendēt uz programmas “Balsts” subsīdiju mājokļa iegādei?
- Cik liels var būt grants?
- Vai granta saņēmējam, t.i., vienam no vecākiem, īpašumā var būt cita dzīvojamā telpa?
- Cik lieliem jābūt ģimenes kopējiem ienākumiem iepriekšējā taksācijas gadā uz vienu ģimenes locekli, lai atbilstu kritērijiem granta saņemšanai?
Plašāk publikācijā – Precizē granta saņemšanas nosacījumus programmā “Balsts”.
Tuesday Nov 10, 2020
Tiesiski padomi drošam darījumam nekustamā īpašuma iegādē
Tuesday Nov 10, 2020
Tuesday Nov 10, 2020
Dziļš rudens un agrs pavasaris nereti ir laiks, kad tiek plānoti un realizēti tādi nopietni darījumi kā nekustamā īpašuma iegāde. Pieredzējuši speciālisti to skaidro pavisam vienkārši – kad apkārt viss ir pelēks, slapjš un drūms, ir labāk pamanāmi visi potenciālā jaunā mājokļa defekti un nav noslēpjami arī dabas radītie blakusefekti. Tomēr līdzās saimnieciski nozīmīgiem nekustamā īpašuma jautājumiem ne mazāk būtiski ir pārzināt tiesiskos aspektus, lai nekustamo īpašumu nopirktu droši. Padomus sniedz LU Juridiskās fakultātes lektors un zvērināts advokāts JĀNIS LAPSA.
Noklausoties sarunu jūs uzzināsiet:
- Kam ir tiesības būt nekustamā īpašuma pārdevējam? Kādi dokumenti pieprasāmi uzrādīšanai, tiekoties ar pārdevēju?
- Vai īpašumu var pirkt vairākas personas, piemēram, vīrs un sieva, personas, kas nav laulātie?
- Kā pārliecināties par īpašuma apgrūtinājumiem – ķīlām, hipotēkām, parādiem?
- Kā noskaidrot, vai pārdevēja nosauktā naudas summa ir konkrētajam īpašumam atbilstoša? Vai pēc pārdevēja prasījuma iemaksājama rezervācijas nauda, vai noslēdzams rokasnaudas līgums?
- Ko obligāti ietver īpašuma pirkšanas -pārdošanas līguma saturā? Cik droši un saprātīgi ir izmanto internetā brīvi pieejamos pirkšanas - pārdošanas līgumu paraugus?
- Kad būtu vispareizāk darījuma kārtošanai piesaistīt juristu? Vai jurista pakalpojumu izmaksas ir saistītas ar darījuma summu?
- Cik saprātīgi ir līgumā uzrādīt zemāku darījuma summu, ietaupot uz nodokļu un nodevu rēķina? Kādas ir šādas izvēles iespējamās sekas?
- Kādi ar pirkšanas - pārdošanas līgumu nesaistīti apstākļi var būtiski sadārdzināt pircējam īpašuma lietošanu?
- Kas pircējam ir jāievēro, lai nekļūtu par krāpnieku upuri?
Saruna veidota uz J.Lapsas juridiskajā praksē balstītiem piemēriem un vispārējām zināšanām par darījumu ar nekustamo īpašumu pirkšanu – pārdošanu norises tiesisku kārtību.
Tuesday Nov 03, 2020
Dzīvojamās mājas pārvaldīšana: kam pieder kāpņu telpa?
Tuesday Nov 03, 2020
Tuesday Nov 03, 2020
Dzīvojamās mājas pārvaldīšana – ar to saskaras gandrīz ikviens, kurš dzīvo daudzdzīvokļu namā un kura īpašumā ir dzīvoklis. Lai gan pirms apmēram 25 gadiem likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteica, ka dzīvokļu īpašniekiem ir jāpārņem savā valdījumā arī koplietošanas telpas, nevis tikai jāprivatizē dzīvoklis par sertifikātiem, tas joprojām daudzviet nav izdarīts. Dzīvokļu īpašnieki nereti uzskata: dzīvoklis ir mans, bet kāpņu telpa nav! Problēmas ir arī dzīvojamo māju pārvaldīšanā – mājas kļūst arvien vecākas, īpašniekiem remontam naudas nepietiek. Nereti arī nav iespējams vienoties, ko tad vispirms atjaunot, piemēram, pagrabu vai bēniņus.
Sarunā ar Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju ĢIRTU BEIKMANI noskaidrosim:
- Kā privatizēta dzīvokļa īpašnieku piespiest izpildīt likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” prasību pārņemt savā valdījumā dzīvojamās mājas koplietošanas daļas?
- Kāpēc dzīvokļu īpašnieki nevēlas pārņemt daudzdzīvokļu māju savā valdījumā, kādi tam ir iemesli?
- Kam pieder daudzdzīvokļu māja, ja dzīvokļi ir privatizēti, bet pārvaldīšana nav pārņemta?
- Kas organizē mājas pārvaldīšanu, ja tajā neiesaistās dzīvokļu īpašnieki?
- Kādas var būt mājas pārvaldīšanas formas?
- Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašuma daļu. Ar kādām mājas apsaimniekošanas problēmām visbiežāk saskaras īpašnieku kopība?
- Vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procesa atvieglošanai vajadzētu akceptēt priekšlikumu, kas paredzētu, ka dzīvokļa īpašnieks savu piekrišanu kopības lēmumam aptaujas veidā var izteikt arī klusējot?