40.5K
Downloads
95
Episodes
Te ir sarunas par aktuāliem jautājumiem tiesiskajā regulējumā, likumdošanas procesā un valsts attīstībā. Jaunākais ieraksts - ik trešdienu. “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.” /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ ZINI UN IZMANTO Oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valsts, tiesiskās un pilsoniskās informācijas platformas raidierakstu savai izaugsmei!
Episodes
Tuesday Aug 31, 2021
Kāpēc dibināt dzīvokļu īpašnieku biedrību
Tuesday Aug 31, 2021
Tuesday Aug 31, 2021
Dzīvokļu īpašniekiem būtu jāiesaistās savas dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, bet kā to labāk izdarīt? Vai būtu jādibina dzīvokļu īpašnieku biedrība? Kāpēc tas būtu jādara, un kādi ir biedrības uzdevumi?
Sarunā ar zvērinātu advokātu, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektoru JĀNI LAPSU meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:
- Kas ir dzīvokļu īpašnieku biedrība? Vai tai normatīvajos aktos ir paredzēts speciāls regulējums?
- Kurš likums regulē dzīvokļu īpašnieku biedrības dibināšanu?
- Kādi jautājumi ir jāizlemj dzīvokļu īpašnieku biedrības dibināšanas sapulcē? Kas to organizē?
- Kas var būt dzīvokļu īpašnieku biedrības biedri – vai tikai dzīvokļu īpašnieki?
- Kas ir obligāti nepieciešams, ja tiek nodibināta dzīvokļu īpašnieku biedrība? Piemēram, vai ir vajadzīgs kopīgs biedrības bankas konts, kurā uzkrāt naudu remontdarbiem?
- Ja dibina biedrību, tad arī jābūt statūtiem, juridiskajai adresei un biedrība kā juridiska persona ir jāieraksta Uzņēmumu reģistra Biedrību un nodibinājumu reģistrā. Kāda var būt dzīvokļu īpašnieku biedrības juridiskā adrese?
- Vai, izveidojot biedrību, mājas īpašnieku kopībai uzreiz ir jālemj par mājas pārvaldības pārņemšanu, vai tomēr tas ir atsevišķs jautājums, kuru var risināt vēlāk?
- Kāda ir dzīvokļu īpašnieku biedrības, bet kāda – dzīvokļu īpašnieku kopības kompetence?
- Kāda jēga no biedrības biedra statusa, ja svarīgākos jautājumus par īpašuma apsaimniekošanu izlemj visu kopīpašnieku sapulce?
- Kādi dzīvojamās mājas pārvaldīšanas modeļi vēl ir iespējami? Vai biedrība ir labākā pārvaldes forma?
- Kas notiek, ja laika gaitā biedrības biedru skaits sarūk un tā pārstāv mazāk nekā pusi dzīvokļu īpašnieku?
Tuesday Aug 24, 2021
Likumiskā mantošana – kas jāzina mantiniekiem
Tuesday Aug 24, 2021
Tuesday Aug 24, 2021
Civillikums nosaka trīs mantošanas veidus – likumiskā ceļā, ja ir skaidrs mantinieku loks, pēc testamenta, kurā mantojuma atstājējs paudis savu pēdējo gribu, un ar mantojuma līgumu.
Notāri norāda: ja personai, ar ko saista radniecība, pēc nāves ir palikusi manta, kas palicējiem savstarpēji būtu jāsadala, uz ilgāku laiku atlikt šo jautājumu kārtošanu nebūtu ieteicams. Ar ko sākt? Kā secīgi ir jārīkojas radiniekiem, lai uzsāktu mantošanas lietu?
Sarunā ar zvērinātu notāri Evu Igauni-Sēli meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:
- Kā jāuzsāk mantojuma lieta?
- Kādi ir termiņi, kad sākt pieteikties mantojumam?
- Kas notiek, ja mantošanas termiņš ir nokavēts?
- Kuri radinieki var pieteikties mantojumam?
- Kādi dokumenti jāņem līdzi, dodoties pie notāra?
- Vai notāram būs jānorāda arī citi iespējamie mantinieki?
- Vai mantojums ir iepriekš jānovērtē, kā tas notiek, un kurš to dara?
- Kādas ir mantojuma kārtošanas izmaksas? Vai būs jāmaksā, ja mantojums ir neliels?
- Vai likumīgo mantinieku starpā mantošanas procesā pastāv strīdi? Kā šos strīdus risina?
- “Tiesības prasīt un saņemt neatņemamo daļu” – ko tas nozīmē?
- Kādi dokumenti būs jāsakārto, lai mantotais īpašums nepaliktu, “karājoties gaisā”?
- Vai no mantojuma var atteikties, un kā tas notiek?
- Kā pārliecināties, ka nesanāk mantot tikai mantojuma atstājēja parādus, un vai var atteikties no šāda mantojuma?
Tuesday Aug 17, 2021
Kā notiek īpašuma atmešana
Tuesday Aug 17, 2021
Tuesday Aug 17, 2021
Ja īpašums ir kļuvis par apgrūtinājumu – nav vēlēšanās un līdzekļu, lai to uzturētu vai samaksātu nekustamā īpašuma nodokli, – kā īpašnieks var no tā atbrīvoties? Vai tikai pārdodot?
Sarunā ar zvērinātu notāri ZANI ERNŠTREITI meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:
- Kādas iespējas ir īpašniekam, ja tas vairs nevēlas paturēt savas tiesības uz īpašumu?
- Kas var būt īpašums, no kura atbrīvoties, – zeme, māja, vēl kas cits? Kādi ir biežākie iemesli, kad nolemj īpašumu nepaturēt?
- Kā visērtāk atbrīvoties no īpašuma?
- Ja lietu atmet, nenododot citiem, tad Civillikuma 930. pants paredz, ka nekustamās bezīpašnieka lietas piekrīt valstij. Ko tas nozīmē? Ka aizslēdzu durvis un dodos prom uz visiem laikiem?
- Saskaņā ar Civillikuma 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu reģistrēts zemesgrāmatā. Ja īpašums ir/nav reģistrēts zemesgrāmatā, kā to var atmest?
- Kam var atdot īpašumtiesības?
- Vai īpašumu var atdot vai atdāvināt kaimiņam? Vai kaimiņš var simboliski pārņemt īpašumu?
- Ar ko jārēķinās, ja īpašumam, kuru atmet, dāvina, atdod, ir parādi?
- Kam ir jāsedz izmaksas, ja īpašums tiek atdots vai dāvināts?
- Kā notiek pārņemšanas process, ja īpašumu atdod valstij? Cik ilgā laikā tas tiek ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda?
- Kam ir pienākums rūpēties par īpašumu pārņemšanas procesa laikā?
Tuesday Aug 10, 2021
Ejam dabā – ko drīkst un nedrīkst darīt?
Tuesday Aug 10, 2021
Tuesday Aug 10, 2021
Pārgājiens vai diena pie dabas ir patīkama atpūta un veids, kā uzkrāt jaunu enerģiju. Bet – vai dodoties dabā ir jāievēro arī kādi noteikumi? Ko drīkst un nedrīkst darīt jeb kā jāuzvedas dabā? Ko nozīmē dabas liegums, un ko drīkstam darīt, ja atrodamies teritorijā, kas apzīmēta ar zaļo ozola lapiņas zīmi? Kas tur slikts, ja uzcelsim telti šādā teritorijā? Vai par to var sodīt?
Sarunā ar Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas Dabas izglītības centra vadītāju AGNESI BALANDIŅU meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:
- Vai cilvēki Latvijā pret dabu izturas ar cieņu un zina, kā uzvesties, tai nekaitējot?
- Kādas atpūtnieku kļūdas vai pat pārkāpumus visbiežāk konstatē Dabas aizsardzības pārvalde?
- Kas ir dabas liegums, kāpēc tādus izveido, un kā ceļotājs var zināt, ka atrodas dabas liegumā?
- Vai dabas liegumā drīkst iebraukt ar mašīnu, uzcelt telti vai iekārt hamaku kokā pārnakšņošanai?
- Kādu kaitējumu dabai var nodarīt uzcelta telts?
- Vai kāpu zonā vai pludmalē drīkst celt teltis un kurināt ugunskuru?
- Pie kā būtu jāpiedomā, savācot aiz sevis atkritumus?
- Kur meklēt informāciju par to, ko drīkst un nedrīkst darīt konkrētā dabas liegumā?
- Par kādiem pārkāpumiem var saņemt sodu?
Tuesday Aug 03, 2021
Telpu lietošanas veida maiņa – kad nepieciešama
Tuesday Aug 03, 2021
Tuesday Aug 03, 2021
Ir gadījumi, kad privātmāju vai dzīvokli ir vēlme pārveidot par biroju vai arī dzīvojamās telpās iekārtot, piemēram, ārsta prakses kabinetu. Kādos gadījumos telpu lietošanas veida maiņa ir iespējama un kādos – nav? Kādi saskaņojumi vajadzīgi, un kādi normatīvi regulē telpu pārveidi?
Sarunā ar Rīgas pilsētas būvvaldes Arhitektūras pārvaldes vadītāju VIKTORIJU BELERTI meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:
- Kādi ir telpu lietošanas veidi? Kādi normatīvie akti to regulē?
- Kāpēc vispār pastāv iespēja – mainīt telpas lietošanas veidu?
- Kāpēc ir svarīgi telpu lietošanas veidu mainīt oficiāli?
- Kādi telpu lietošanas veidi tiek mainīti visbiežāk?
- Kur ir jāvēršas un ar ko jāsāk, lai mainītu ēkas vai telpu lietošanas veidu?
- Kādos gadījumos telpu lietošanas veida maiņa ir iespējama un kādos – nav? Kādi faktori to ietekmē?
- Kad ir stingrākas prasības – pārvēršot telpas par publiskām jeb otrādi?
- Kā rīkoties, ja dzīvoklī ir nepieciešams iekārtot darba kabinetu/biroju? Vai tādā gadījumā visam dzīvoklim ir jāmaina telpu lietošanas veids?
- Ārsta prakse vai bērnu rotaļu centrs dzīvoklī vai privātmājā – kādi dokumenti un saskaņojumi ir nepieciešami?
- Vai dokumentus un saskaņojumu var kārtot pats īpašnieks? Kādos gadījumos un cik liela loma ir citu dzīvokļu īpašniekiem?
- Kādos gadījumos nepieciešams izstrādāt paskaidrojuma rakstu, apliecinājuma karti vai pilnu būvprojektu?