40.6K
Downloads
95
Episodes
Te ir sarunas par aktuāliem jautājumiem tiesiskajā regulējumā, likumdošanas procesā un valsts attīstībā. Jaunākais ieraksts - ik trešdienu. “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.” /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ ZINI UN IZMANTO Oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valsts, tiesiskās un pilsoniskās informācijas platformas raidierakstu savai izaugsmei!
Episodes
Tuesday Sep 28, 2021
Prasības rūpnieciski ražotu vienstāva ēku līdz 60 m² uzstādīšanai
Tuesday Sep 28, 2021
Tuesday Sep 28, 2021
Pēdējos gados populāras ir kļuvušas vienstāva koka konstrukcijas moduļu ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m², kuras, rūpnieciski izgatavotas, var uzstādīt bez būvprojekta. Tās var izmantot gan kā dzīvojamās mājas, gan kā dažāda veida palīgēkas. Kādi nosacījumi jāievēro šādu būvju uzstādīšanā?
Sarunā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras un pilsētvides dizaina pārvaldes vadītāja vietnieci VIKTORIJU BELERTI meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:
- Kas ir veicinājis rūpnieciski ražotu vienstāva ēku ar apbūves laukumu līdz 60 m² uzstādīšanas popularitāti?
- Kādiem nolūkiem visbiežāk uzstāda šādas ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m2? Vai tās ir dzīvojamās mājas vai palīgēkas?
- Vai rūpnieciski ražotām ēkām ir jāatbilst noteiktiem parametriem?
- Kādus normatīvus ir svarīgi ņemt vērā, novietojot rūpnieciski ražotu ēku uz privātas zemes?
- Vai ēkas izvietošana uz privātas zemes ir jāsaskaņo ar kaimiņiem? Cik tālu no kaimiņu žoga var atrasties ēka?
- Cik lielam jābūt zemes gabalam, lai varētu uzstādīt moduļu māju? Piemēram, vai ir iespējams uz viena zemes gabala blakus, ar dažu metru atstarpi, novietot divas moduļu mājas?
- Kāda dokumentācija jāiesniedz būvvaldē? Vai ir vajadzīgi arī citi saskaņojumi?
- Moduļu ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m² mēdz būt arī pārvietojamas. Vai tās ir uzskatāmas par būvēm, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ar tām var piedalīties ceļu satiksmē?
- Kādi dokumenti ir nepieciešami, ja moduļu ēka ir pārvietojama, un kādi –, ja pārvietojama dzīvojamā māja, piemēram, treilers, netiek izmantota satiksmē?
Tuesday Sep 21, 2021
Vārda, uzvārda un tautības maiņa pieaugušai personai
Tuesday Sep 21, 2021
Tuesday Sep 21, 2021
Vārdu un uzvārdu ikviena persona ir tiesīga mainīt tik daudz reižu, cik vien to vēlas un spēj savu izvēli pamatot. Taču tautības maiņa ir iespējama tikai vienreiz. Kāpēc tā?
Kā norāda Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Inga Upīte, pieaugušu personu vidū gan vārda, gan uzvārda maiņa ir populāra. Viena gada laikā tiek izskatīti no 1000 līdz 1200 personu iesniegumi (350—400 iesniegumu par uzvārda maiņu, iegūstot laulātā uzvārdu vai dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā, 350 iesniegumu, ja vārda vai uzvārda dēļ ir apgrūtināta iekļaušanās sabiedrībā). „Tostarp, piemēram, nomainot vārdu, var būt situācija, ka vārda maiņa jāveic atkārtoti, jo jaunizvēlētais vārds personai tomēr ir neatbilstošs un sadzīvot ar izdarīto izvēli ir grūti,” norāda I. Upīte.
Mazāk populāra, tomēr likumā noteikta iespēja, ir arī tautības ieraksta maiņa, kuru dzīves laikā var veikt vienu reizi.
Raidierakstā klausieties:
- Kādi dokumenti paralēli iesniegumam (speciālai veidlapai) personai ir jāiesniedz?
- Ko nozīmē “dzimtas uzvārds tiešā augšupējā līnijā”? Vai un kā to jāpierāda?
- Vai ir iespējams pieņemt brīvi izvēlētu uzvārdu, kas nav ne laulātā, ne dzimtas, ne vecāku uzvārds?
- Vai, pievienojot savam uzvārdam laulātā uzvārdu, ir jāprasa laulātā piekrišana?
- Vai bijušais laulātais var iebilst, ja, laulību šķirot, otram laulātajam paliek laulības uzvārds?
- Kā notiek lēmuma pieņemšana – atļaut vai liegt personai mainīt vārdu, uzvārdu?
- Vai bieži nākas personas iesniegumu noraidīt? Kādi tam ir biežākie iemesli?
- Kas notiek ar personas veco vārdu, uzvārdu? Vai tas saglabājas reģistros?
- Kāpēc tautības ierakstu var mainīt tikai vienu reizi?
- Kā pierādīt savu radniecību tautības ieraksta maiņai pret savu tiešo augšupējo radinieku tautību divās paaudzēs?
- Kāpēc nav iespējama tautību “latgalietis”, “sēlis” izvēle?
Tuesday Sep 14, 2021
Ko drīkst un ko nedrīkst darīt tauvas joslā
Tuesday Sep 14, 2021
Tuesday Sep 14, 2021
Zvejniecības likumā definēts, ka tauvas josla ir sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem. Nereti sabiedrībā nav skaidrs, kādas darbības garāmgājējiem un makšķerniekiem ir atļautas un kādas ir aizliegtas tauvas joslā. Tādēļ rodas strīdi, tiek celti žogi, lai norobežotu piekļuvi ūdeņiem.
Sarunā ar Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes docenti, Dr. iur. INGU KUDEIKINU meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:
- Cik tauvas joslu ir Latvijā, kur tās atrodas? Kāds ir to platums?
- Vai vienmēr ap ūdenskrātuvi ir vajadzīga tauvas josla? Kuros gadījumos tā netiek prasīta?
- Kam var piederēt tauvas josla? Vai dabā ir jānovieto speciālas zīmes, kuras norāda, ka šeit atrodas tauvas josla?
- Vai var uzcelt žogu gar privātu ezeru tā, lai citi tam netiek klāt?
- Tauvas josla – tas ir apgrūtinājums īpašniekam. Kādi ierobežojumi pastāv īpašniekam?
- Kādi ir īpašnieka pienākumi pret tauvas joslu?
- Kas garāmgājējiem un makšķerniekiem ir atļauts tauvas joslā? Vai viņi drīkst peldēties, sauļoties, rīkot pikniku? Vai ir noteikts kāds precīzs regulējums?
- Vai drīkst prasīt naudu par atpūtu tauvas joslā?
- Vai ir atļauts pārvietoties ar mehānisku transportlīdzekli vai velosipēdu gar virszemes ūdens objektiem?
- Ko nedrīkst darīt tauvas joslā? Kas ir aizliegts garāmgājējiem, makšķerniekiem?
- Kādi būtiski aspekti vēl būtu jāņem vērā, atrodoties tauvas joslā?
Tuesday Sep 07, 2021
Testamentārā mantošana. Kas jāzina mantiniekiem
Tuesday Sep 07, 2021
Tuesday Sep 07, 2021
Turpinot tēmu par dažādiem mantošanas veidiem, šis raidieraksts ir veltīts jautājumiem par un ap testamentāro mantošanu, kad mantojuma atstājējs paudis savu pēdējo gribu, atstājot testamentu. Zvērināti notāri norāda — ja persona laicīgi ir sakārtojusi mantojuma lietas, uzrakstot testamentu, mantiniekiem tiek atstāts ne tikai mantojums, bet arī noteikta kārtība, kā tas saņēmēju starpā sadalāms, ievērojot aizgājēja izteikto gribu.
Civillikumā noteikti trīs mantošanas veidi:
- likumiskā ceļā, ja ir skaidrs mantinieku loks;
- pēc testamenta, kurā mantojuma atstājējs paudis savu pēdējo gribu;
- ar mantojuma līgumu.
Sarunā ar zvērinātu notāri Evu Igauni-Sēli šoreiz meklēsim atbildes uz jautājumiem:
- Kāpēc ir vērts rakstīt testamentu?
- Kas nepieciešams testamenta rakstīšanai, un kā tas jānoformē?
- Kā radiniekiem pēc tuvinieka nāves uzzināt par atstātu testamentu?
- Kā atšķiras mantošanas procedūra starp likumisko un testamentāro mantošanu?
- Vai testamentu var apstrīdēt?
- Kas ir testaments un kas — mantojuma līgums?
- Vai notārs meklē mantiniekus?
- Cik izmaksā testamenta rakstīšana?
- Kas notiek ar testamentu, ja testamentārais mantotājs miris pirms mantojuma atstājēja?
- Kad un vai ir vērts mainīt testamentu?
- Vai ir gadījumi, kad nav izdevīgi rakstīt testamentu?