“Šis soda veids tiek piespriests bieži. Kopumā tas tiek piemērots arvien vairāk personām. To ietekmējuši arī Krimināllikuma grozījumi, ar kuriem paplašinātas sabiedriskā darba kā soda veida sankcijas,” raidierakstā “Kā likums!” LV portālam atzīst ilggadējā Valsts probācijas dienesta amatpersona Resocializācijas departamenta Uzraudzības, piespiedu un sabiedriskā darba nodaļas vadošā eksperte Karīna Gromova.
45.7K
Downloads
100
Episodes
Te ir sarunas par aktuāliem jautājumiem tiesiskajā regulējumā, likumdošanas procesā un valsts attīstībā. Jaunākais ieraksts - ik trešdienu. “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.” /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ ZINI UN IZMANTO Oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valsts, tiesiskās un pilsoniskās informācijas platformas raidierakstu savai izaugsmei!
Episodes
Tuesday Jun 11, 2024
Kredītlīgumu cedēšana. Ko tas nozīmē parādniekam
Tuesday Jun 11, 2024
Tuesday Jun 11, 2024
Aizdevuma līgumus gan kreditori, gan ārpustiesas parādu piedziņas kompānijas var pārdot fiziskajām un juridiskajām personām. Šādus darījumus sauc par cesijām. Kas jāzina aizņēmējam (parādniekam), ja viņa aizdevuma līgums ir cedēts, ko ir un ko nav tiesīgs prasīt jaunais kreditors, – skaidrojam raidierakstā “Kā likums!”, sarunā ar Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētāju JĀNI ĀBOLIŅU.
Tuesday May 28, 2024
Pacienta un viņa tuvinieku tiesības saņemt medicīnisko dokumentāciju
Tuesday May 28, 2024
Tuesday May 28, 2024
Katras ārstniecības iestādes rīcībā ir dati par pacientiem, kuriem tā sniegusi medicīnas pakalpojumus. Dzīvē ir brīži, kad pacientam vai viņa tuviniekam attiecīgā informācija ir nepieciešama. Kādas ir mūsu kā pacientu tiesības iegūt izrakstus no ārstniecības iestādēm? Vai un kā ir iespējams saņemt dokumentāciju par radinieku situācijā, kad viņu piemeklējušas veselības problēmas vai kad cilvēks vairs nespēj pats pieņemt lēmumus? Par pacienta un tuvinieku tiesībām iepazīties ar medicīnisko dokumentāciju klausieties sarunu raidierakstā “Kā likums!” ar zvērinātu advokāti un Latvijas Ārstu biedrības konsultanti ILZI VILKU.
Wednesday May 15, 2024
Kriminālprocesa izskatīšana tiesā
Wednesday May 15, 2024
Wednesday May 15, 2024
Kriminālprocesa izmeklēšanas noslēdzošais posms ir tā nonākšana tiesā: prokuratūra noziegumā vainojamajai personai ir uzrādījusi apsūdzību, un, ja persona vainu neatzīst, tad sagatavotā lieta tiek iesniegta tiesā. Par kriminālprocesa iztiesāšanas kārtību raidierakstā “Kā likums!” stāsta ilggadējais Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis Andis CELMS.
Wednesday May 08, 2024
Kā cietušajam kriminālprocesā pieprasīt valsts kompensāciju
Wednesday May 08, 2024
Wednesday May 08, 2024
Ja persona noziedzīga nodarījuma rezultātā ir cietusi un Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā atzīta par cietušo, tai ir tiesības vērsties Tiesu administrācijā ar pieteikumu saņemt valsts kompensāciju. Sarunā raidierakstā “Kā likums!” ar Tiesu administrācijas pārstāvi un zvērinātu advokāti skaidrosim, kāds ir ceļš līdz valsts kompensācijas kriminālprocesā cietušajai personai saņemšanai un iemesli, kāpēc prasītā kompensācija netiek izmaksāta.
Tuesday Apr 23, 2024
Brīvprātīgs izlīgums kriminālprocesā
Tuesday Apr 23, 2024
Tuesday Apr 23, 2024
Noziedzīgs nodarījums, cietušais, kriminālprocess, vainīgais, apsūdzība, tiesas spriedums, kriminālsods. Tāda vienkāršoti ir Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā uzsākta kriminālprocesa virzība. Un ikvienā kriminālprocesa virzības posmā vainīgajam un cietušajam pastāv iespēja emocionāli saspīlēto un bieži ļoti smago situāciju padarīt vieglāku – brīvprātīgi sperot soli pretim izlīgumam. Raidierakstā “Kā likums!” runājam par brīvprātīga izlīguma procesa organizēšanu un norisi Valsts probācijas dienesta paspārnē.
“Mēs tās saucam par dziedinošām sarunām ar mērķi atjaunot taisnīgumu, kas bieži ir ļoti svarīgas tieši cietušajam, viņa tuviniekiem un citām atbalsta personām. Šīs sarunas var būt dziedinošas abām izlīguma procesā iesaistītajām pusēm. Tās dod iespēju, runājot un uzdodot jautājumus, vairāk saprast notikušo, pieņemt pagātni un dzīvot tālāk,” tā ilggadēja Valsts probācijas dienesta Izlīguma un sabiedrības līdzdalības koordinēšanas departamenta vadītāja Diāna Ziediņa raksturo izlīguma procesu, piebilstot, ka ne vienmēr uzsāktais izlīguma process noslēdzas ar izlīguma sagatavošanu un noslēgšanu.
Tuesday Apr 16, 2024
Kā tiek izpildīts kriminālsods pieaugušajiem – sabiedriskais darbs
Tuesday Apr 16, 2024
Tuesday Apr 16, 2024
Gada laikā vidēji deviņi tūkstoši personu kļūst par Valsts probācijas dienesta klientiem, lai izciestu tiesas vai ar prokurora priekšrakstu piemēroto kriminālsodu – sabiedrisko darbu. Par to, kādas ir šī soda veida piemērošanas nianses pieaugušajiem, klausieties raidierakstā “Kā likums!”.
Tuesday Apr 09, 2024
Tuesday Apr 09, 2024
Viena no Valsts probācijas dienesta (VPD) funkcijām ir darbs ar nepilngadīgajiem, kuri nonākuši tiesībaizsardzības iestāžu redzeslokā. Bērnu un jauniešu motivācija pārkāpt likumu mēdz būt ļoti atšķirīga. Reizēm tās ir derības, ka spēs iznest preci no veikala, par to nesamaksājot, citreiz tā ir nespēja pretoties vilinājumam paņemt iepatikušos svešu mantu, piemēram, telefonu, kāda nav pašam. Noziedzīgi nodarījumi arī nepilngadīgo vidū ir dažādi. “Lai bērna vai jaunieša biogrāfiju turpmāk neaizēnotu nokļūšana kriminālsistēmā un sodāmības fakts, primāri strādājam ar motivējošiem paņēmieniem, veicot uzvedības korekciju un iesaistot sabiedriskajos darbos,” stāsta ilggadējā VPD amatpersona sabiedriskā darba organizēšanā bērniem un jauniešiem KARĪNA GROMOVA.
Tuesday Feb 13, 2024
Kriminālprocesa izbeigšana prokuratūrā
Tuesday Feb 13, 2024
Tuesday Feb 13, 2024
Ne visi kriminālprocesi, kas kriminālvajāšanas uzsākšanai nonāk prokuratūrā, tiek nosūtīti lietas izskatīšanai tiesā. Šobrīd prokuratūra ir kļuvusi par nozīmīgu atbalstu tiesu sistēmai – vairāk nekā 40% kriminālprocesu tiek pabeigti prokuratūrā, tostarp ar prokurora priekšrakstu par sodu, raidieraksta “Kā likums!” sarunā stāsta Rīgas Austrumu prokuratūras virsprokurora vietnieks EDIJS PASTARS.
Tuesday Feb 06, 2024
Kas ir personas saukšana pie kriminālatbildības jeb kriminālvajāšana
Tuesday Feb 06, 2024
Tuesday Feb 06, 2024
Ja noziedzīga nodarījuma izmeklēšanas procesā savākto pierādījumu kopums pret aizdomās turēto personu ir pietiekams, lai izvirzītu apsūdzību, tad izmeklēšanas iestāde lietu nodod prokuratūrā. Turpinot raidieraksta “Kā likums!” tematiskās sarunas par kriminālprocesa gaitu, kopā ar Rīgas Austrumu prokuratūras virsprokurora vietnieku Ediju PASTARU skaidrosim, kādas ir prokuratūras un prokurora pilnvaras un pienākumi kriminālprocesa virzībā.
Tuesday Jan 30, 2024
Kā notiek izmeklēšana kriminālprocesā
Tuesday Jan 30, 2024
Tuesday Jan 30, 2024
Izmeklēšanai kriminālprocesā likumā ir noteikta speciāla kārtība. Tādēļ ikvienas uzsāktajā kriminālprocesā iesaistītās personas pienākums ir izpildīt pilnvarotās amatpersonas procesuālās prasības un ievērot likumā paredzēto kārtību. Raidieraksta “Kā likums” epizodes par kriminālprocesu turpinājumā ar Valsts policijas Kriminālpolicijas darbinieci un ilggadēju izmeklētāju INESI RATFELDERI runājam par izmeklētāja, operatīvā darbinieka un analītiķa darbu, aizrautību, atbildību un kolēģu iesaisti noziegumu iespējami ātrā izmeklēšanā.
Tuesday Jan 23, 2024
Kad un kā tiek uzsākts kriminālprocess
Tuesday Jan 23, 2024
Tuesday Jan 23, 2024
Ziņas, kurās vēstīts, ka tiek uzsākts kriminālprocess, visbiežāk asociējas ar nopietnām nepatikšanām, kā, piemēram, notikušu noziedzīgu nodarījumu, izdarītu likumpārkāpumu vai citu darbību, kas atrodas tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā. Savukārt pēc tam gaidāma vainīgo personu noskaidrošana, saukšana pie atbildības, tiesāšanās un piespriestā soda izpilde.
Vai vienmēr tā ir? Ko likuma izpratnē un praksē nozīmē kriminālprocesa uzsākšana, kādos gadījumos to uzsāk, kad neuzsāk, kā rīkoties, ja esi attapies situācijā, kad jālūdz palīdzība likumsargiem? Atbildes uz šiem jautājumiem iespējams noskaidrot, klausoties raidieraksta “Kā likums!” sarunu ar pieredzējušu Valsts policijas izmeklētāju un Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes nodaļu vadītāju INESI RATFELDERI.
Tuesday Dec 19, 2023
Saistības piespiedu izpilde brīdinājuma kārtībā. Kas jāzina parādniekam
Tuesday Dec 19, 2023
Tuesday Dec 19, 2023
Civilprocesa likums paredz ērtu iespēju aizdevējam noteiktās situācijās, pirms tiek uzsākts klasiskais parādu piedziņas process, atgādināt parādniekam par viņa parādu un ļaut izvēlēties starp kavētās saistības ātru izpildi ar mazākiem tiesas izdevumiem vai ilgāku tiesāšanos, kas problēmas risinājumu novilcinās, taču rezultātā prasījuma kopsumma ar tiesas izdevumiem var ievērojami pieaugt. Raidierakstā “Kā likums!” kopā ar zvērinātu advokāti LAUMU BĒRZIŅU skaidrosim šī tiesvedības veida nianses – galvenokārt no parādnieka skatpunkta.
Tuesday Dec 12, 2023
Sodi un to piemērošana ceļu satiksmē
Tuesday Dec 12, 2023
Tuesday Dec 12, 2023
Daudziem autovadītājiem nav sveša doma: ja pārskatāmā ceļa posmā fotoradara nav, gāzes pedāli var atļauties piespiest arī nedaudz ņiprāk un lēnākos braucējus demonstratīvi apdzīt, pārkāpjot atļauto braukšanas ātrumu. Varbūt kādu reizi var braukt arī bez derīgas OCTA polises vai tehniskās apskates? Neapšaubāmi, policijas darbinieku izteiktāka klātbūtne uz ceļiem autovadītājus disciplinētu, tomēr, kā akcentē Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks JURIS JANČEVSKIS, gadā pieņemto lēmumu skaits par sodu piemērošanu tuvojas 400 tūkstošiem.
Šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē uzzināsim, vai gājēju var sodīt par atstarotāja nelietošanu, kādus pārkāpumus var fiksēt ar fotoradariem, cik daudz sodu var piemērot vienā reizē, vai policija ņem vērā satiksmes dalībnieku iesūtīto informāciju par pārkāpumiem. Saruna ar Valsts policijas amatpersonu ir vērtīga ikvienam, jo tajā tiek atbildēts uz, iespējams, piemirstiem “ābeces jautājumiem” par satiksmes kontroli un sodu piemērošanu.
Tuesday Dec 05, 2023
Ceļu satiksmes negadījumi un transportlīdzekļu vadītāju kultūra
Tuesday Dec 05, 2023
Tuesday Dec 05, 2023
Ceļu satiksmes drošības aktualizētie dati liecina: lai gan 2023. gada pirmajos 10 mēnešos uz Latvijas ceļiem ir noticis mazāk negadījumu, diemžēl ir palielinājies bojāgājušo skaits. Kuras ceļu satiksmē arvien ir vājās vietas, kas šogad izdzēsa 120 cilvēku dzīvības? Ko novēro un kā strādā Valsts policija, lai uz ceļiem būtu mazāk satiksmes negadījumu, uzlabotos satiksmes kultūra? Klausieties raidieraksta “Kā likums!” sarunu ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Reaģēšanas pārvaldes priekšnieku JURI JANČEVSKI.
Tuesday Nov 28, 2023
Kriminālatbildība par jaunības kļūdu. Vai to var labot?
Tuesday Nov 28, 2023
Tuesday Nov 28, 2023
Jaunības neapdomīgas darbības, kuru rezultātā kāds tiek smagi savainots vai iestājas personas nāve, par laimi nav ikdiena. Daudz biežāk gados jauni cilvēki prettiesiskas darbības, piemēram, zādzības veikalos, veic, apzinoties potenciālas sekas. Ar mērķi vairot izpratni par kriminālatbildību un situācijām, kā persona var nonākt līdz saukšanai pie kriminālatbildības, kā tiek noteikts sods (soda mērs un veids) un kādas sekas tas atstāj uz turpmāko dzīvi un profesionālo karjeru, piedāvājam sarunu ar Rīgas pilsētas tiesas tiesnesi Andi Celmu un zvērinātu advokātu Armandu Smanu.
Tuesday Nov 07, 2023
Būtiski mainīsies parādu piedziņas kārtība
Tuesday Nov 07, 2023
Tuesday Nov 07, 2023
Saeimā iesniegtie Civilprocesa likuma grozījumi, kas regulē parādu piedziņas kārtību un apmērus, liecina, ka likumdevējs patlaban izstrādā no pašreizējās atšķirīgu – gan procesā, gan summās (apmēros) – parādu piedziņas procesu, ko pēc tiesas nolēmuma īsteno zvērināts tiesu izpildītājs.
“Parādnieki izdzīvošanas nolūkos itin bieži ir spiesti izvēlēties saņemt aplokšņu algas, slēpt patiesos ienākumus un pat pavisam izvairīties no parādsaistību piedziņas. Tas nesekmē parādsaistību dzēšanu, tiešā veidā veicina ēnu ekonomiku, un ir pienācis laiks situāciju mainīt,” tā piedāvātās izmaiņas likumā komentē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka.
Wednesday Nov 01, 2023
Kādi jauni ierobežojumi gaida uzturlīdzekļu parādniekus
Wednesday Nov 01, 2023
Wednesday Nov 01, 2023
19. oktobrī tika pieņemti grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā. Raidierakstā “Kā likums!” ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas Juridiskās nodaļas juriskonsulti RUTU ŠARKOVSKU skaidrojam, kādi papildu ierobežojumi paredzēti uzturlīdzekļu nemaksātājiem, kā arī pārrunājam fonda līdzšinējo praksi darbā ar parādniekiem.
- Ar kādiem jauniem ierobežojumiem turpmāk būs jārēķinās uzturlīdzekļu parādniekiem?
- Kādi ir ieguvumi, noslēdzot vienošanos ar Uzturlīdzekļu garantiju fondu?
- Kas ir likumisko procentu amnestija?
- Ko nozīmē aizliegums uzturlīdzekļu parādniekam cedēt savu prasījumu?
Monday Oct 09, 2023
Ko Latvija iegūs, ratificējot Stambulas konvenciju
Monday Oct 09, 2023
Monday Oct 09, 2023
Raidierakstā “Kā likums!” ar zvērinātu advokātu Lauri Liepu un centra “Marta” politikas koordinatori Beatu Joniti diskutējam par Stambulas konvencijas ratifikācijas tiesiskajām sekām un ieguvumiem.
- Kādas saistības Latvijai būs jāuzņemas, ratificējot konvenciju?
- Ko iegūsim no konvencijas ratificēšanas? Kā tā mainīs, piemēram, centra “Marta” ikdienas darbu?
- Konvencijas pretinieki norāda uz bīstamībām dažos tās punktos. Runa ir par gender jeb sociālās dzimtes definīciju, kas turklāt esot neprecīzi tulkota. Kāda ir šī termina nozīme konvencijā?
- Vai starptautisko līgumu teksti ir “akmenī kalti”? Vai tos laika gaitā var mainīt?
Diskusija par Stambulas konvencijas (Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) ratificēšanu Latvijā norit jau septiņus gadus – nu šķiet, ka tā tuvojas noslēgumam. 1. oktobrī Stambulas konvencija stājās spēkā Eiropas Savienībā. Līdz šī gada beigām konvenciju apņēmusies ratificēt arī Latvija, par to balsojot Saeimā.
Tuesday May 09, 2023
Tuesday May 09, 2023
Paternitātes jeb bērna izcelšanās noteikšana mūsdienās ir bieži sastopama tiesiskā situācija. Ja vecāki nav stājušies laulībā, bērna paternitāti, reģistrējot dzimšanu, vīrietis var atzīt labprātīgi dzimtsarakstu nodaļā. Sarežģītākās situācijās paternitāti nosaka tiesa. Ierakstu par bērna tēvu ir iespējams arī apstrīdēt, tomēr jaunajiem vecākiem pret to nevajadzētu izturēties vieglprātīgi, jo likumā noteiktā paternitātes apstrīdēšanas kārtība un termiņi ir nelokāmi. Tas nozīmē, ka var būt arī situācijas, kad bērna bioloģiskajai izcelsmei nebūs izšķirošas nozīmes. Sarunā ar tiesnešiem IEVU ČUDINU un VIKTORU MAKUCEVIČU izskatīsim paternitātes noteikšanas un apstrīdēšanas procesuālās darbības tiesā.
Tuesday Apr 18, 2023
Tuesday Apr 18, 2023
Ģimene izjūk, laulāto vai iepriekš kopā dzīvojušo partneru ceļi šķiras, taču, kamēr izaug un patstāvīgā dzīvē aiziet kopīgie bērni, saikne starp viņiem ir saglabājama gan likumiskā, gan faktiskā izpratnē. Galvenais iemesls, kāpēc tiesā tiek skatītas lietas par saskarsmes un aizgādības tiesību ar bērnu noteikšanu, diemžēl ir vecāku savstarpējo attiecību problēmas. Kā atzīst tiesneši, šīs lietas ir emocionāli smagas, jo strīdu pārņemtie vecāki neapzinās, ka viņiem abiem ir vienādas tiesības veidot attiecības ar bērnu un otrādi – tikties un būt kopā ar abiem vecākiem ir bērna tiesības. Tieši mazais cilvēks, kurš vēl nespēj pats savas tiesības aizsargāt, šādos strīdos vienmēr cieš visvairāk un ir vislielākais zaudētājs.
Sarunā tiesneši Ieva Čudina un Viktors Makucevičs aicina vecākus apzināties, ka ar bērna interesēm ir jārēķinās, tās nevar tikt izmantotas, lai “ieriebtu” otram vecākam, liedzot tikties, sazināties ar bērnu. “Ja vecāki nespēj vienoties un ir jāvēršas tiesā, saskarsmes kārtības noteikšana būs iespējama tikai tad, kad būs pārvarēts abu vecāku savstarpējo nesaskaņu kalns,” atzīst I. Čudina.
Tuesday Apr 04, 2023
Atsevišķu lietu kategoriju izskatīšanas īpatnības – laulības šķiršana tiesā
Tuesday Apr 04, 2023
Tuesday Apr 04, 2023
2022. gada 1. maijā spēkā stājās grozījumi Civillikuma 72. pantā, ar ko tiek noteikts būtiski īsāks periods (no trīs gadiem uz vienu gadu), kas ļauj faktiski izirušas laulības gadījumā vērsties tiesā, lai to izšķirtu. Līdz ar minētajām izmaiņām krasi samazinājusies laulāto samierināšanās laika iespēja, kad laulības šķiršana uz laiku tiek atlikta. Tiesneši atzīst, ka tieši strīdi laulāto starpā par mantiskajiem un bērnu aizgādības, turpmākās uzturēšanas un citiem jautājumiem ir pamats sniegt pieteikumu tiesā. Turklāt šie blakusprasījumi laulības šķiršanu krietni pagarina. Sarunā ar tiesnešiem IEVU ČUDINU UN VIKTORU MAKUCEVIČU noskaidrosim, kādi vēl ir biežākie šķēršļi raitam laulības šķiršanas procesam, vai spriedumu par laulību var pārsūdzēt, un kādos gadījumos no bijušā laulātā var prasīt līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa saglabāšanai.
Tuesday Mar 21, 2023
Par un ap tiesāšanos. Kā norit tiesas sēde
Tuesday Mar 21, 2023
Tuesday Mar 21, 2023
Dalība tiesas sēdē ir saistīta ar noteiktu kārtību, kas jāievēro gan lietas dalībniekiem, gan lieciniekiem, gan pieaicinātajām personām. Sarunā ar tiesnešiem IEVU ČUDINU un VIKTORU MAKUCEVIČU, vienlaikus atbildot uz lietotāju iesniegtajiem jautājumiem e-konsultācijās, noskaidrosim, kā norit tiesas sēde, kādas ir pušu tiesības lūgt lietu skatīt attālināti vai rakstveida procesā, vai liecinieki tiesas sēdē ir klātesoši visu sēdes laiku, kam ir nepieciešams tiesas sēdes audioieraksts un kas notiek, ja tiesvedības procesā ir notikusi tiesneša maiņa.
Tuesday Mar 07, 2023
Par un ap tiesāšanos: lietas dalībnieki, liecinieki un juridiskie pārstāvji
Tuesday Mar 07, 2023
Tuesday Mar 07, 2023
Dalība tiesvedībā ir organizēts process, kurā visiem iesaistītajiem tiek piešķirti noteikti statusi. Strīda izskatīšanā puses – prasītājs un atbildētājs – iegūst lietas dalībnieka statusu. Pēc lietas dalībnieku tiesai izteiktajiem argumentiem un lūgumiem tiesa var pieaicināt lieciniekus. Noteiktās situācijās tiesā var piedalīties klausītāji, bet paši lietas dalībnieki ir tiesīgi savai pārstāvībai lietā izvirzīt juridisko pārstāvi un visu lietas gaitu klusēt vai tiesas sēdē nepiedalīties.
Sarunā ar tiesnešiem IEVU ČUDINU un VIKTORU MAKUCEVIČU skaidrosim tiesvedībā iesaistīto tiesības, pienākumus un atbildību.
Tuesday Feb 28, 2023
Par un ap tiesāšanos – pierādījumi un to loma tiesvedībā
Tuesday Feb 28, 2023
Tuesday Feb 28, 2023
Vēršoties tiesā civilprocesuālā kārtībā, ir jāspēj pierādīt sava prasījuma pamatotība, jo pierādīšanas process civilprocesuālās tiesvedībās gulstas uz lietas dalībniekiem – prasītāju un atbildētāju, nevis tiesu. Kā nodrošināties ar pierādījumiem? Cik pārliecinošam ir jābūt pierādījumu kopumam? Kādus pierādījumus tiesa uzskatīs par atbilstošiem? Kā notiek pierādījumu pārbaude? Šos un citus jautājumus, balstoties tiesiskajā regulējumā un reālās dzīves situācijās, apspriežam ar tiesnešiem IEVU ČUDINU un VIKTORU MAKUCEVIČU. Savukārt klausītāja iesūtīto jautājumu par darba strīdu raidieraksta laikā komentē zvērināts advokāts TOMS VILNIS.
Tuesday Feb 21, 2023
Par un ap tiesāšanos – kā uzvesties tiesas sēdē?
Tuesday Feb 21, 2023
Tuesday Feb 21, 2023
Tiesas pavēste pastkastītē ir uztverama nopietni. Tā nenozīmē personas izvēli – piedalīties tiesas sēdē vai ne, pat ja kabatā ir pēdējā brīža izpārdošanā iegādāts ceļojums uz sapņu atpūtu okeāna krastā. Ar tiesnešiem IEVU ČUDINU un VIKTORU MAKUCEVIČU diskutējam, kā korekti īstenojama komunikācija ar tiesu, kādas uzvedības normas lietas dalībniekiem būtu jāievēro tiesas sēdes laikā un kādas sekas var būt, ja pret to izturas vieglprātīgi un tiesas rīkojumus ignorē.
Tuesday Feb 07, 2023
Par un ap tiesvedību – tiesāšanās izdevumi
Tuesday Feb 07, 2023
Tuesday Feb 07, 2023
Tiesāšanās ir dārga, uzsākot procesu, ar to ir jārēķinās – šo priekšstatu var uzskatīt par dominējošu, apsverot iespēju strīdu atrisināt tiesā. Cik šāds pieņēmums ir pamatots, šajā raidieraksta epizodē vaicāsim Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja vietniecei, tiesnesei IEVAI ČUDINAI un Rīgas pilsētas tiesas tiesnesim VIKTORA MAKUCEVIČAM. Uzzināsim, kādas ir iespējamās tiesvedības izmaksas, kurā brīdī jāveic maksājums, kādos gadījumos tiesāšanās izdevumi būs jāsedz atbildētājam, ko tiesa var atbrīvot no tiesāšanās izdevumu samaksas un kas ir prasības nodrošināšana.
Ieskatu tēmā, kā veidojas tiesvedības izmaksas, šoreiz balstījām jautājumā, kuru LV portālam kā E-konsultāciju ir iesūtījis dzīvokļa īpašnieks Mārtiņš, kurš vēlas piedzīt no īrnieka parādu par īri un komunālajiem maksājumiem. Aplūkosim arī jaunās māmiņas Maijas situāciju, kuras jaundzimušā bērna tēvs atsakās atzīt paternitāti. Viņa interesējas, vai ir kāda iespēja tikt atbrīvotai no tiesas izdevumiem un gaidāmās DNS ekspertīzes izmaksu segšanas, jo lieku līdzekļu, lai uzsāktu tiesvedību, nav.
Tuesday Jan 31, 2023
Par un ap tiesvedību – kā iesniegt prasību tiesā
Tuesday Jan 31, 2023
Tuesday Jan 31, 2023
Satversmes 92. pantā ir noteikts: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.” Lai gan tiesvedība neasociējas ar patīkamu notikumu, Tiesu administrācijas sniegtā informācija liecina, ka tā ir pieprasīta parādība dzīves realitātē, – 2022. gadā civiltiesiskā kārtībā pirmās instances tiesās ar prasību pieteikumiem vērsušies vairāk nekā 32 tūkstoši iesniedzēju. Uzsākot jauno raidierakstu “Kā likums!” ciklu par dažādiem ar tiesvedību saistītiem jautājumiem, piedāvājam sarunu par šādām tēmām – kā sagatavot dokumentus tiesai, kādas būs sekas, ja prasības pieteikumā tiks pieļautas kļūdas, un kas, pēc tiesnešu domām, katram noteikti būtu jāzina, pirms pieņemt lēmumu ar prasības pieteikumu vērsties tiesā.
Prasības pieteikuma pareiza sastādīšana un tajā iekļautais strīda izklāsts var būtiski ietekmēt tiesvedību. Jebkurā gadījumā tam ir jāatbilst likumā noteiktajām prasībām.
Sarunā ar tiesnešiem - tiesnesi, Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieci Ievu Čudinu un Rīgas pilsētas tiesas tiesnesi Viktors Makuceviču.
, atsaucoties uz piemēriem un tiesu praksi, centāmies uzzināt vairāk par atbildēm uz jautājumiem, kādus visbiežāk LV portālam iesūtījuši tā lasītāji E-konsultāciju sadaļā.
Tuesday Jan 11, 2022
Dzīve kopīpašumā – nebeidzami sarežģījumi vai risināmi jautājumi?
Tuesday Jan 11, 2022
Tuesday Jan 11, 2022
LV portālā ir pieejams plašs informācijas klāsts par daudzdzīvokļu namu iemītniekiem noderīgiem jautājumiem – namu apsaimniekošanu, dzīvokļu īpašnieku kopības organizāciju, lēmumu pieņemšanu, cīņu ar mājas parādsaistībām u. c. Un visus šos jautājumus vieno kopīga tēma – kopīpašums. Pieredze, tostarp iedzīvotāju iesniegto e-konsultāciju jautājumi, vedina domāt, ka daudzu problēmu cēlonis ir tieši nepietiekamās zināšanas un nevēlēšanās iesaistīties sava nama pārvaldīšanas jautājumu risināšanā.
Kā atzīst mūsu sarunas viesis, namu pārvaldnieks KALVIS KALNIŅŠ, īpašnieki bieži aizmirst, ka viņiem pieder ne tikai konkrētais dzīvokļa īpašums, bet arī pašu interesēs būtu izrādīt aktivitāti, zināt par sava dzīvojamā nama tehnisko stāvokli un iesaistīties tā uzturēšanā, lai par nezināšanu nebūtu rūgti jānožēlo un vairākkārtīgi jāsamaksā. Konkrētāk, šajā sarunā pievēršamies ābeces jautājumiem par kopīpašumu, tajā ietilpstošo un pārvaldīšanas organizēšanu, lai dzīve kopīpašuma namā neizvērstos par nebeidzamu problēmu turpinājumu.
Ar K. Kalniņu runājām par šādiem jautājumiem:
- Kas ir kopīpašums? Kā tas veidojas?
- Kādas ēkas daļas bez individuālā dzīvokļa, palīgtelpām vai pagraba telpām pieder visiem kopīpašniekiem?
- Kas jādara jaunajam īpašniekam pēc ievākšanās? Kā nostiprināt savu piederību, kā iesaistīties kopīpašuma pārvaldīšanā?
- Vai pastāv iespēja atteikties no dalības kopīpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, saglabājot tikai dzīvokļa īpašnieka statusu?
- Kā veiksmīgi pārvaldīt kopīpašumu? Kādas ir biežākās problēmas kopīpašuma pārvaldīšanā? Kā tās var risināt?
- Kādi ir iespējamie kopīpašuma pārvaldīšanas veidi? Kādi katram no tiem ir plusi, kādi – mīnusi?
- Stāvvadi kā kopīpašuma sastāvdaļa. Kam būtu jāveic stāvvada komunikāciju nomaiņa dzīvokļa īpašumā?
- Remontdarbu veikšana kopīpašumā. Vai ir tiesības neielaist savā dzīvoklī dienestu pārstāvjus un meistarus? Kam ir pienākums savākt būvgružus?
- Balkons kā kopīpašuma sastāvdaļa. Vai balkonam var būt individuāls dizains? Kas jāzina dzīvokļa īpašniekam?
- Paneļu, mūra un ķieģeļu nami –, kam pievērst uzmanību?
Tuesday Jan 04, 2022
Aizmirstie, cedētie parādi un to piedziņa. Kad un kam jāmaksā?
Tuesday Jan 04, 2022
Tuesday Jan 04, 2022
“Pērku preci šodien un maksāju par to rīt, līdz uzņemtās saistības pilnībā izpildu.” Visticamāk, ar šādu pārliecību uz veikalu pēc noskatītā viedtālruņa, ledusskapja, automašīnas u. c. precēm, lai noformētu to iegādi ar pēcmaksu, dodas katrs pircējs. Tomēr ne vienmēr naudas, lai regulāri samaksātu kredītmaksājumu vairāku mēnešu un pat gadu garumā, izrādās pietiekami. Izveidojas parāds un nereti maldīgs klusums no kreditora, ļaujot noticēt “brīnumam”, ka par parādu ir aizmirsts. Tomēr pēc gadiem pastkastē ir vēstule no parādu piedziņas uzņēmuma ar nesaprotamu parāda summu un aicinājumu sākt parādu atmaksāt. Parāds ir ticis cedēts.
Uzņēmumi patērētāju neizpildītās kredītsaistības bieži pārdod citam komersantam, visbiežāk parādu piedziņas uzņēmumam, kas no parādnieka apņemas tās piedzīt, turklāt par to nopelnīt. Juridiskajā terminoloģijā izsakoties, – notiek parāda cedēšana.
Civillikuma komentāros ir skaidrots, ka “cesija” ir kreditoru maiņa bez parādnieka piekrišanas. Prasījuma tiesību cesija tiek realizēta, kreditoram slēdzot līgumu ar trešo personu – cesionāru –, turklāt atbilstoši Civillikuma 1801. pantam šāda līguma slēgšana neprasa parādnieka piedalīšanos. Cesionārs no cesijas brīža var darboties ar kreditora tiesībām un, pamatojoties uz tām, rīkoties ar prasījumu, cedēt to tālāk citam un izlietot pret parādnieku.
Lai pārliecinātos, ka nav notikusi krāpšana, un aizstāvētu savas intereses, saņemot vēstuli par parāda cedēšanu, ir būtiski zināt, ka parādniekam saskaņā ar Civillikuma 1806. pantu ir tiesības no cesionāra pieprasīt pierādījumus, kas apliecina, ka viņa parādsaistības patiešām ir cedētas. Proti, parādnieks var prasīt, lai cesionārs saprātīgā laikā iesniedz pierādījumus par cesiju. Ja pierādījumi netiek iesniegti, parādnieks ir tiesīgs atteikties maksāt cesionāram.
Otrs būtisks padoms, saņemot vēstuli no cesionāra, – parādnieka stāvoklis nedrīkst pasliktināties. Civillikuma 1807. pants nosaka – cesionārs ar cesiju neiegūst lielākas tiesības, nekā tās ir bijušas cedentam. Pats prasījums pāriet uz cesionāru ar visām pie tā piederīgajām un cesijas brīdī esošajām tiesībām, arī nenomaksātajiem procentiem.
Sarunā ar zvērinātu advokātu Dāvi Volksonu tika izskatīti šādi jautājumi:
- Kas ir parādu cedēšana?
- Kas ir parādsaistību noilgums? Kas to pārtrauc?
- Kad parādsaistības ir spēkā 3 gadus, kad – 10 gadus?
- Vai 2007. gada krīzes laika patērētāju parādi vēl var būt aktuāli?Par kādu laika periodu šobrīd var tikt cedēti parādi?
- Kā veicama parāda noilguma pārbaude?
- Kā var noskaidrot, pie kā atrodas parāds, un vai tas joprojām ir aktuāls?
- Kā komunicēt ar cesionāru, ja vēstulē norādītās parāda summas ir nesaprotamas? Kā veicama prasījuma pārbaudes izvērtēšana?
- Parādnieka rīcība, ja prasījuma pārbaudē gūts apstiprinājums, ka parāds ir noildzis.
- Kāda ir tiesu prakse?
Tuesday Dec 28, 2021
Kas ir patapinājuma līgums un kādos gadījumos to slēdz
Tuesday Dec 28, 2021
Tuesday Dec 28, 2021
Starp fiziskām un juridiskām personām tiek slēgti dažādi līgumi – pirkuma, īres, aizdevuma un citi. Civillikums regulē arī patapinājuma līguma noslēgšanas kārtību. Tā 1947. pants nosaka, ka patapinājums (lietošanas aizdevums) ir līgums, ar kuru kādam nodod lietu bez atlīdzības, bet noteiktai lietošanai, ar nosacījumu atdot to pašu lietu. Šāda veida līgumus civiltiesiskos darījumos noslēdz retāk, taču atsevišķās situācijās starp līdzējiem tieši patapinājuma līgums ir vispiemērotākais. Šī raidieraksta “Kā likums!” epizode veltīta tēmai – kas ir patapinājuma līgums un kādos gadījumos to slēdz.
Sarunā ar zvērinātu advokātu, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektoru JĀNI LAPSU meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:
- Kas ir patapinājuma līgums un kādos gadījumos to slēdz?
- Kas var būt patapinājuma priekšmeti?
- Uz cik ilgu laiku noslēdz līgumu?
- Kādus nosacījumus parasti iekļauj patapinājuma līgumā?
- Ja līgumā “patapinājuma ņēmējam” ir bijis pielīgts pienākums labiekārtot šo īpašumu, vai to var uzskatīt par patapinājuma līgumu?
- Vai ir nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana, lai slēgtu patapinājuma līgumu?
- Kas, esot patapinājuma līgumam, ir šīs lietas īpašnieks? Kas šādā gadījumā ir patapinājuma ņēmējs?
- Kādi ir patapinājuma ņēmēja pienākumi? Vai drīkst lietu nodot citam lietošanā?
- Ja viena un tā pati lieta ir kopīgi patapināta vairākām personām, kāda ir atbildība?
- Kas notiek, ja patapinātā lieta ir bojāta vai gājusi bojā?
- Kādā stāvoklī patapinājuma ņēmējam pēc lietošanas jāatdod patapinātā lieta? Vai ir jāatdod arī patapinājuma līguma ieguvumi un pārējā no tā iegūtā peļņa?
- Kādi ir patapinātāja pienākumi?
- Vai patapinātājs drīkst atprasīt patapināto lietu? Kādās situācijās tas ir iespējams?
- Civillikums nosaka, ka patapinātāju var piespiest izpildīt savus pienākumus ne vien ceļot prasību, bet arī aizturot lietu. Ko tas nozīmē?