Kā likums!

Par un ap tiesāšanos. Kā norit tiesas sēde

Dalība tiesas sēdē ir saistīta ar noteiktu kārtību, kas jāievēro gan lietas dalībniekiem, gan lieciniekiem, gan pieaicinātajām personām. Sarunā ar tiesnešiem IEVU ČUDINU un VIKTORU MAKUCEVIČU, vienlaikus atbildot uz lietotāju iesniegtajiem jautājumiem e-konsultācijās, noskaidrosim, kā norit tiesas sēde, kādas ir pušu tiesības lūgt lietu skatīt attālināti vai rakstveida procesā, vai liecinieki tiesas sēdē ir klātesoši visu sēdes laiku, kam ir nepieciešams tiesas sēdes audioieraksts un kas notiek, ja tiesvedības procesā ir notikusi tiesneša maiņa.

Par un ap tiesāšanos: lietas dalībnieki, liecinieki un juridiskie pārstāvji

Dalība tiesvedībā ir organizēts  process, kurā  visiem iesaistītajiem tiek piešķirti noteikti statusi. Strīda izskatīšanā puses – prasītājs un atbildētājs – iegūst lietas dalībnieka statusu. Pēc lietas dalībnieku tiesai izteiktajiem argumentiem un lūgumiem tiesa var pieaicināt lieciniekus. Noteiktās situācijās tiesā var piedalīties klausītāji, bet paši lietas dalībnieki ir tiesīgi savai pārstāvībai lietā izvirzīt juridisko pārstāvi un visu lietas gaitu klusēt vai tiesas sēdē nepiedalīties.

Sarunā ar tiesnešiem IEVU ČUDINU un VIKTORU MAKUCEVIČU skaidrosim tiesvedībā iesaistīto tiesības, pienākumus un atbildību.

Par un ap tiesāšanos – pierādījumi un to loma tiesvedībā

Vēršoties tiesā civilprocesuālā kārtībā, ir jāspēj pierādīt sava prasījuma pamatotība, jo pierādīšanas process civilprocesuālās tiesvedībās gulstas uz lietas dalībniekiem – prasītāju un atbildētāju, nevis tiesu. Kā nodrošināties ar pierādījumiem? Cik pārliecinošam ir jābūt pierādījumu kopumam? Kādus pierādījumus tiesa uzskatīs par atbilstošiem? Kā notiek pierādījumu pārbaude? Šos un citus jautājumus, balstoties tiesiskajā regulējumā un reālās dzīves situācijās, apspriežam ar tiesnešiem IEVU ČUDINU un VIKTORU MAKUCEVIČU. Savukārt klausītāja iesūtīto jautājumu par darba strīdu raidieraksta laikā komentē zvērināts advokāts TOMS VILNIS.

Par un ap tiesāšanos – kā uzvesties tiesas sēdē?

Tiesas pavēste pastkastītē ir uztverama nopietni. Tā nenozīmē personas izvēli – piedalīties tiesas sēdē vai ne, pat ja kabatā ir pēdējā brīža izpārdošanā iegādāts ceļojums uz sapņu atpūtu okeāna krastā. Ar tiesnešiem IEVU ČUDINU un VIKTORU MAKUCEVIČU diskutējam, kā korekti īstenojama komunikācija ar tiesu, kādas uzvedības normas lietas dalībniekiem būtu jāievēro tiesas sēdes laikā un kādas sekas var būt, ja pret to izturas vieglprātīgi un tiesas rīkojumus ignorē.

Par un ap tiesvedību – tiesāšanās izdevumi

Tiesāšanās ir dārga, uzsākot procesu, ar to ir jārēķinās – šo priekšstatu var uzskatīt par dominējošu, apsverot iespēju strīdu atrisināt tiesā. Cik šāds pieņēmums ir pamatots, šajā raidieraksta epizodē vaicāsim Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja vietniecei, tiesnesei IEVAI ČUDINAI un Rīgas pilsētas tiesas tiesnesim VIKTORA MAKUCEVIČAM. Uzzināsim, kādas ir iespējamās tiesvedības izmaksas, kurā brīdī jāveic maksājums, kādos gadījumos tiesāšanās izdevumi būs jāsedz atbildētājam, ko tiesa var atbrīvot no tiesāšanās izdevumu samaksas un kas ir prasības nodrošināšana.

Ieskatu tēmā, kā veidojas tiesvedības izmaksas, šoreiz balstījām jautājumā, kuru LV portālam kā E-konsultāciju ir iesūtījis dzīvokļa īpašnieks Mārtiņš, kurš vēlas piedzīt no īrnieka parādu par īri un komunālajiem maksājumiem. Aplūkosim arī jaunās māmiņas Maijas situāciju, kuras jaundzimušā bērna tēvs atsakās atzīt paternitāti. Viņa interesējas, vai ir kāda iespēja tikt atbrīvotai no tiesas izdevumiem un gaidāmās DNS ekspertīzes izmaksu segšanas, jo lieku līdzekļu, lai uzsāktu tiesvedību, nav.

Par un ap tiesvedību – kā iesniegt prasību tiesā

Satversmes 92. pantā ir noteikts: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.” Lai gan tiesvedība neasociējas ar patīkamu notikumu, Tiesu administrācijas sniegtā informācija liecina, ka tā ir pieprasīta parādība dzīves realitātē, – 2022. gadā civiltiesiskā kārtībā pirmās instances tiesās ar prasību pieteikumiem vērsušies vairāk nekā 32 tūkstoši iesniedzēju. Uzsākot jauno raidierakstu “Kā likums!” ciklu par dažādiem ar tiesvedību saistītiem jautājumiem, piedāvājam sarunu par šādām tēmām – kā sagatavot dokumentus tiesai, kādas būs sekas, ja prasības pieteikumā tiks pieļautas kļūdas, un kas, pēc tiesnešu domām, katram noteikti būtu jāzina, pirms pieņemt lēmumu ar prasības pieteikumu vērsties tiesā.  

Prasības pieteikuma pareiza sastādīšana un tajā iekļautais strīda izklāsts var būtiski ietekmēt tiesvedību. Jebkurā gadījumā tam ir jāatbilst likumā noteiktajām prasībām.

Sarunā ar tiesnešiem - tiesnesi, Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieci Ievu Čudinu un Rīgas pilsētas tiesas tiesnesi Viktors Makuceviču.

, atsaucoties uz piemēriem un tiesu praksi, centāmies uzzināt vairāk par atbildēm uz jautājumiem, kādus visbiežāk LV portālam iesūtījuši tā lasītāji E-konsultāciju sadaļā.

 

Dzīve kopīpašumā – nebeidzami sarežģījumi vai risināmi jautājumi?

LV portālā ir pieejams plašs informācijas klāsts par daudzdzīvokļu namu iemītniekiem noderīgiem jautājumiem – namu apsaimniekošanu, dzīvokļu īpašnieku kopības organizāciju, lēmumu pieņemšanu, cīņu ar mājas parādsaistībām u. c. Un visus šos jautājumus vieno kopīga tēma – kopīpašums. Pieredze, tostarp iedzīvotāju iesniegto e-konsultāciju jautājumi, vedina domāt, ka daudzu problēmu cēlonis ir tieši nepietiekamās zināšanas un nevēlēšanās iesaistīties sava nama pārvaldīšanas jautājumu risināšanā.

Kā atzīst mūsu sarunas viesis, namu pārvaldnieks KALVIS KALNIŅŠ, īpašnieki bieži aizmirst, ka viņiem pieder ne tikai konkrētais dzīvokļa īpašums, bet arī pašu interesēs būtu izrādīt aktivitāti, zināt par sava dzīvojamā nama tehnisko stāvokli un iesaistīties tā uzturēšanā, lai par nezināšanu nebūtu rūgti jānožēlo un vairākkārtīgi jāsamaksā. Konkrētāk, šajā sarunā pievēršamies ābeces jautājumiem par kopīpašumu, tajā ietilpstošo un pārvaldīšanas organizēšanu, lai dzīve kopīpašuma namā neizvērstos par nebeidzamu problēmu turpinājumu.

Ar K. Kalniņu runājām par šādiem jautājumiem:

• Kas ir kopīpašums? Kā tas veidojas? 
• Kādas ēkas daļas bez individuālā dzīvokļa, palīgtelpām vai pagraba telpām pieder visiem kopīpašniekiem?
• Kas jādara jaunajam īpašniekam pēc ievākšanās? Kā nostiprināt savu piederību, kā iesaistīties kopīpašuma pārvaldīšanā?
• Vai pastāv iespēja atteikties no dalības kopīpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, saglabājot tikai dzīvokļa īpašnieka statusu?
• Kā veiksmīgi pārvaldīt kopīpašumu? Kādas ir biežākās problēmas kopīpašuma pārvaldīšanā? Kā tās var risināt? 
• Kādi ir iespējamie kopīpašuma pārvaldīšanas veidi? Kādi katram no tiem ir plusi, kādi – mīnusi?
• Stāvvadi kā kopīpašuma sastāvdaļa. Kam būtu jāveic stāvvada komunikāciju nomaiņa dzīvokļa īpašumā?
• Remontdarbu veikšana kopīpašumā. Vai ir tiesības neielaist savā dzīvoklī dienestu pārstāvjus un meistarus? Kam ir pienākums savākt būvgružus?
• Balkons kā kopīpašuma sastāvdaļa. Vai balkonam var būt individuāls dizains? Kas jāzina dzīvokļa īpašniekam?
• Paneļu, mūra un ķieģeļu nami –, kam pievērst uzmanību?

Aizmirstie, cedētie parādi un to piedziņa. Kad un kam jāmaksā?

“Pērku preci šodien un maksāju par to rīt, līdz uzņemtās saistības pilnībā izpildu.” Visticamāk, ar šādu pārliecību uz veikalu pēc noskatītā viedtālruņa, ledusskapja, automašīnas u. c. precēm, lai noformētu to iegādi ar pēcmaksu, dodas katrs pircējs. Tomēr ne vienmēr naudas, lai regulāri samaksātu kredītmaksājumu vairāku mēnešu un pat gadu garumā, izrādās pietiekami. Izveidojas parāds un nereti maldīgs klusums no kreditora, ļaujot noticēt “brīnumam”, ka par parādu ir aizmirsts. Tomēr pēc gadiem pastkastē ir vēstule no parādu piedziņas uzņēmuma ar nesaprotamu parāda summu un aicinājumu sākt parādu atmaksāt. Parāds ir ticis cedēts.

Uzņēmumi patērētāju neizpildītās kredītsaistības bieži pārdod citam komersantam, visbiežāk parādu piedziņas uzņēmumam, kas no parādnieka apņemas tās piedzīt, turklāt par to nopelnīt. Juridiskajā terminoloģijā izsakoties, – notiek parāda cedēšana.

Civillikuma komentāros ir skaidrots, ka “cesija” ir kreditoru maiņa bez parādnieka piekrišanas. Prasījuma tiesību cesija tiek realizēta, kreditoram slēdzot līgumu ar trešo personu – cesionāru –, turklāt atbilstoši Civillikuma 1801. pantam šāda līguma slēgšana neprasa parādnieka piedalīšanos. Cesionārs no cesijas brīža var darboties ar kreditora tiesībām un, pamatojoties uz tām, rīkoties ar prasījumu, cedēt to tālāk citam un izlietot pret parādnieku.

Lai pārliecinātos, ka nav notikusi krāpšana, un aizstāvētu savas intereses, saņemot vēstuli par parāda cedēšanu, ir būtiski zināt, ka parādniekam saskaņā ar Civillikuma 1806. pantu  ir tiesības no cesionāra pieprasīt pierādījumus, kas apliecina, ka viņa parādsaistības patiešām ir cedētas. Proti, parādnieks var prasīt, lai cesionārs saprātīgā laikā iesniedz pierādījumus par cesiju. Ja pierādījumi netiek iesniegti, parādnieks ir tiesīgs atteikties maksāt cesionāram.

Otrs būtisks padoms, saņemot vēstuli no cesionāra, – parādnieka stāvoklis nedrīkst pasliktināties. Civillikuma 1807. pants nosaka – cesionārs ar cesiju neiegūst lielākas tiesības, nekā tās ir bijušas cedentam. Pats prasījums pāriet uz cesionāru ar visām pie tā piederīgajām un cesijas brīdī esošajām tiesībām, arī nenomaksātajiem procentiem.

Sarunā ar zvērinātu advokātu Dāvi Volksonu tika izskatīti šādi jautājumi:

• Kas ir parādu cedēšana?
• Kas ir parādsaistību noilgums? Kas to pārtrauc? 
• Kad parādsaistības ir spēkā 3 gadus, kad – 10 gadus?
• Vai 2007. gada krīzes laika patērētāju parādi vēl var būt aktuāli?Par kādu laika periodu šobrīd var tikt cedēti parādi?  
• Kā veicama parāda noilguma pārbaude?
• Kā var noskaidrot, pie kā atrodas parāds, un vai tas joprojām ir aktuāls? 
• Kā komunicēt ar cesionāru, ja vēstulē norādītās parāda summas ir nesaprotamas? Kā veicama prasījuma pārbaudes izvērtēšana?
• Parādnieka rīcība, ja prasījuma pārbaudē gūts apstiprinājums, ka parāds ir noildzis.
• Kāda ir tiesu prakse?

 

Kas ir patapinājuma līgums un kādos gadījumos to slēdz

Starp fiziskām un juridiskām personām tiek slēgti dažādi līgumi – pirkuma, īres, aizdevuma un citi. Civillikums regulē arī patapinājuma līguma noslēgšanas kārtību. Tā 1947. pants nosaka, ka patapinājums (lietošanas aizdevums) ir līgums, ar kuru kādam nodod lietu bez atlīdzības, bet noteiktai lietošanai, ar nosacījumu atdot to pašu lietu. Šāda veida līgumus civiltiesiskos darījumos noslēdz retāk, taču atsevišķās situācijās starp līdzējiem tieši patapinājuma līgums ir vispiemērotākais. Šī raidieraksta “Kā likums!” epizode veltīta tēmai – kas ir patapinājuma līgums un kādos gadījumos to slēdz.

Sarunā ar zvērinātu advokātu, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektoru JĀNI LAPSU meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:

• Kas ir patapinājuma līgums un kādos gadījumos to slēdz?
• Kas var būt patapinājuma priekšmeti?
• Uz cik ilgu laiku noslēdz līgumu?
• Kādus nosacījumus parasti iekļauj patapinājuma līgumā?
• Ja līgumā “patapinājuma ņēmējam” ir bijis pielīgts pienākums labiekārtot šo īpašumu, vai to var uzskatīt par patapinājuma līgumu?
• Vai ir nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana, lai slēgtu patapinājuma līgumu?
• Kas, esot patapinājuma līgumam, ir šīs lietas īpašnieks? Kas šādā gadījumā ir patapinājuma ņēmējs?
• Kādi ir patapinājuma ņēmēja pienākumi? Vai drīkst lietu nodot citam lietošanā?
• Ja viena un tā pati lieta ir kopīgi patapināta vairākām personām, kāda ir atbildība?
• Kas notiek, ja patapinātā lieta ir bojāta vai gājusi bojā?
• Kādā stāvoklī patapinājuma ņēmējam pēc lietošanas jāatdod patapinātā lieta? Vai ir jāatdod arī patapinājuma līguma ieguvumi un pārējā no tā iegūtā peļņa?
• Kādi ir patapinātāja pienākumi?
• Vai patapinātājs drīkst atprasīt patapināto lietu? Kādās situācijās tas ir iespējams?
• Civillikums nosaka, ka patapinātāju var piespiest izpildīt savus pienākumus ne vien ceļot prasību, bet arī aizturot lietu. Ko tas nozīmē?

 

Lai nezināšanas dēļ nekļūtu par sava bērna nolaupītāju

Izbraukšana kopā ar bērnu no mītnes valsts var pārvērsties par murgu situācijās, kad vecāki ir šķīrušies, turpina īstenot kopīgu bērna aizgādību, taču otrs vecāks par šādu rīcību nav laikus informēts. Vislabāko nodomu vadīts, bet, ar otru vecāku nesaskaņots, izbrauciens uz citu valsti, pat ciemošanās pie vecvecākiem, dažkārt var tikt uzskatīta par bērna prettiesisku pārvietošanu vai civiltiesisko nolaupīšanu. Padomus, kā rīkoties, lai izvairītos no šādām situācijām, plānotais ceļojums ar bērnu notiktu saskaņoti, kā arī, ko darīt, ja vecāks nezināšanas dēļ tomēr ir kļuvis par sava bērna nolaupītāju, klausieties raidierakstā “Kā likums!”.

Šīs sarunas tēma ir prevencija – iespējas pasargāt no nepatikšanām vecākus, kuri nedzīvo kopā, bet turpina īstenot kopīgu aizgādību pār saviem bērniem. Visbiežāk šādās situācijās nonāk dažādu tautību vecāki. Piemēram, latviete Maija dzīvo Norvēģijā kopā ar saviem diviem bērniem. Viņas laulība ar bērnu tēvu, norvēģi Bjornu, ir šķirta. Maija ir nolēmusi kopā ar bērniem ziemas brīvdienās ciemoties pie saviem vecākiem dzimtajā Latvijā. Vienojusies ar vecākiem, Maija pērk biļetes, kārto čemodānus, un trijotne priecīgā noskaņojumā dodas uz lidostu.  

Kur šajā labo nodomu braucienā uz Latviju var slēpties tiesiskas nepatikšanas? Vai Maija bija tiesīga pieņemt lēmumu vienpersoniski? Kādas var būt sekas, to nesaskaņojot ar bērnu tēti Bjornu? Kā vecāks var nolaupīt savu bērnu, par to pat neaizdomājoties? Un kā rīkoties, lai tas nenotiktu?

Raidierakstā ar bērnu civiltiesiskās nolaupīšanas lietās praktizējošu advokātu Imantu Muižnieku un atbildīgās valsts iestādes, Tieslietu ministrijas, Starptautiskās sadarbības departamenta direktori Baibu Ziemeli skaidrosim un sniegsim praktiskus padomus.

• Kāda valsts tiek uzskatīta par bērna pastāvīgās dzīvesvietas valsti? Kas to apliecina? 
• Ko saprotam ar tiesisku bērna pārvietošanu uz citu valsti?
• Kā iegūstama un noformējama otra vecāka piekrišana?
• Vai situācija ir citāda, ja vienam no vecākiem ir piešķirta atsevišķa aizgādība pār bērnu?
• Vai problēmsituācijas var rasties arī gadījumos, kad otrs vecāks līdz šim nav aktīvi iesaistījies bērna audzināšanā?
• Ko darīt, ja otrs vecāks nav sasniedzams, proti, vecāki savstarpēji nekontaktējas?
• Kāda loma ir paša bērna viedoklim?
• Kādi ir izplatītākie bērna prettiesiskas pārvietošanas iemesli?
• Kādā veidā ir iespējams pārliecināties, ka bērns tiešām ir aizvests bez saskaņošanas ar otru vecāku?
• Kā jārīkojas vecākam, kurš konstatējis, ka bērns bez viņa piekrišanas, kopā ar otru vecāku ir aizbraucis uz citu valsti?
• Tiesvedību procesi –, par ko tos ierosina?
• Kā notiek un cik ilgs ir bērna atgriešanas dzīvesvietas valstī process?
• Vai ir kādi izņēmumi no vispārējā pienākuma atgriezt bērnu pastāvīgās dzīvesvietas valstī?
• Preventīvie ieteikumi vecākiem, lai nebūtu jānokļūst šādās situācijās.

 

Zemesgrāmatā pieejamā informācija un pakalpojumi iedzīvotājiem

Zemesgrāmatu likums noteic: “Zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība.” Zemesgrāmatās ir ziņas par 1,2 miljoniem nekustamo īpašumu. Svarīgi, ka saskaņā ar Civillikuma 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kurš par tādu ir ierakstīts zemesgrāmatā. LV portāla raidierakstā skaidrosim, kādus pakalpojumus iedzīvotājiem nodrošina zemesgrāmata un kādi dati par mūsu īpašumu tajā ir pieejami.

Sarunā ar Tiesu administrācijas Informācijas sistēmu attīstības nodaļas vadītāju MĀRI  KUMERDANKU noskaidrosim:

• Kādos gadījumos iedzīvotājiem ir vajadzīga zemesgrāmata un tās pakalpojumi?
• Kādā režīmā patlaban, Covid-19 pandēmijas apstākļos, strādā zemesgrāmatas?
• Kādus nostiprinājuma lūgumus izskata visvairāk?
• Ja persona pērk nekustamo īpašumu, kurā zemesgrāmatā ir jāvēršas ar dokumentiem? Cik ilgā laikā izskata nostiprinājuma lūgumu?
• Kā var iesniegt dokumentus? Digitāli, papīra formātā, nosūtot pa pastu vai ievietojot pastkastē, kura atrodas pie tiesas?
• Šīgada vidū tika mainīta valsts nodeva. Kāds ir tās apmērs?
• Kāda kancelejas nodeva ir paredzēta no 2022. gada 1. janvāra?
• Vai mazēkas ir jāieraksta zemesgrāmatā?
• Vai zemesgrāmatā tiek ierakstīti arī īres līgumi?
• Vai un kā iespējams pārsūdzēt zemesgrāmatas tiesneša lēmumu?
• Kādu informāciju persona var saņemt, izmantojot zemesgrāmatas e-pakalpojumus? Kas ir pieejams bez maksas, par kādu informāciju ir jāmaksā?
• Kādas izziņas var saņemt no zemesgrāmatas?
• Vai drīkst ieskatīties informācijā par citai personai piederošu nekustamo īpašumu?
• Kas ir nekustamā īpašuma nodalījums, ko tas nozīmē?
• Cik droša un ticama ir zemesgrāmatas informācija?

Raidierakstā aplūkots Zemesgrāmatu likums, likums “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu Zemesgrāmatā”, Ministru kabineta noteikumi Nr.1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā”.

Transportlīdzekļa pārbūve – ko drīkst un nedrīkst darīt

Transportlīdzekļu pārbūve ir izmaiņu veikšana transportlīdzekļa konstrukcijā, un tas nozīmē, ka noteiktos gadījumos pēc šīs pārbūves obligāti ir jāveic arī auto tehniskā ekspertīze kādā no transportlīdzekļa kategorijai atbilstošajām tehniskās apskates stacijām. Papildu apgaismojuma uzstādīšana, piekabes āķa pielikšana, busiņa pārveidošana par kemperi –, ko no visa minētā var uzskatīt par transportlīdzekļa pārbūvi? Kādos gadījumos pārbūvi var veikt patstāvīgi, bet kad tā ir jāuztic profesionāļiem? Kādas izmaiņas transportlīdzekļa konstrukcijā nedrīkst veikt, kur meklēt informāciju, un kādi dokumenti ir nepieciešami, LV portāla raidierakstā “Kā likums!” skaidro Ceļu satiksmes drošības direkcijas Tehniskā departamenta vadītājs JĀNIS LIEPIŅŠ.

Sarunā tiek meklētas atbildes arī uz šādiem jautājumiem:

• Kādi ierobežojumi ir jāievēro, šajā, pandēmijas laikā, dodoties uz tehnisko apskati ar auto?
• Kā pēdējos gados ir mainījusies transportlīdzekļu tehniskā apskate?
• Kādā kārtībā tehniskās apskates darbinieki pārbauda transportlīdzekli? Kā šīs pārbaudes atšķiras dažādu modeļu vai vecuma transportlīdzekļiem?
• Kā rīkoties, ja persona nepiekrīt tehniskās apskates vērtējumam?
• Ko transportlīdzekļa īpašnieks drīkst vaicāt darbiniekiem pēc tehniskās apskates vai tās laikā?
• Kādi ir biežākie iemesli, kādēļ transportlīdzekļi neiziet tehnisko apskati?
• Kādi normatīvie akti jāizlasa un kur jāvēršas, lai noskaidrotu, vai drīkst veikt transportlīdzekļa pārbūvi?  
• Ko nozīmē pirmās, otrās un trešās kategorijas pārbūve? Ar ko tās savstarpēji atšķiras?
• Kādus dokumentus nepieciešams sagatavot, pārbūvējot transportlīdzekli?
• Kāda veida izmaiņas transportlīdzekļa konstrukcijā vai aprīkojumā netiks uzskatītas par pārbūvi?  
• Kāda veida pārbūvi nedrīkst veikt?
• Vai transportlīdzekļi Latvijā bieži tiek pārbūvēti? Kādas ir izplatītākās izmaiņas, kuras veic automašīnu īpašnieki?
• Kas jāzina par tehnisko apskati transportlīdzeklim, kuram veikta otrās vai trešās kategorijas pārbūve?
• Kādi dokumenti ir nepieciešami transportlīdzekļa pārbūvei?

Kam un kāpēc jāreģistrē piemājas kanalizācijas sistēma

Ikviens nekustamais īpašums, kas atrodas pilsētā vai ciemā un kurā izmanto decentralizēto kanalizācijas sistēmu, līdz šī gada 31. decembrim obligāti ir jāreģistrē pašvaldībā, kurā šis īpašums atrodas. Turklāt lokālā notekūdeņu savākšanas sistēma ir arī jāsakārto atbilstoši normatīvu prasībām. Šīs prasības neattiecas uz lauku teritorijām, tostarp viensētām.

Sarunā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta Ūdens resursu nodaļas vadītāju IVETU TEIBI un Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektoru SANDI DEJU meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:

• Kad un kāpēc tika noteikts pienākums pašvaldībā reģistrēt decentralizēto kanalizācijas sistēmu?
• Cik pieejama Latvijas lielākajās pilsētās, kā arī mazākajās apdzīvotajās vietās, ir centralizētā kanalizācijas sistēma? Cik cilvēku to procentuāli izmanto?
• Kādam cilvēku skaitam ir pieejama decentralizētā kanalizācijas sistēma?
• Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka decentralizētās kanalizācijas sistēma būtu jāreģistrē apmēram 113 100 mājsaimniecību. Kāpēc ir tik daudz īpašumu, kuri nav pieslēgti centralizētajai kanalizācijas sistēmai?
• Ko paredz noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu?
• Kādi ir decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanas noteikumi un prasības?
• Kādā stāvoklī kopumā ir decentralizētās kanalizācijas sistēmas? Cik izmaksātu to sakārtošana atbilstoši noteikumiem?
• Vai ir kādi izņēmumi, uz kuriem noteikumi neattiecas? Kādos gadījumos noteikumi neaizliedz lietot sausās vai pārvietojamās tualetes?
• Vai pašvaldības piešķir līdzfinansējumu pieslēgumu ierīkošanai centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai?
• Kā īpašnieks var uzzināt, vai gar viņa teritoriju tiks ievilkta centralizētā kanalizācijas sistēma?
• Vai visas pašvaldības ir izveidojušas decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistru?

Raidierakstā aplūkots Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums un Ministru kabineta noteikumi Nr. 384 “Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu”.

Atkārtotu civilstāvokļa aktu reģistrācijas dokumentu saņemšana no ārvalstīm

Papīra formāta dokumentu saudzīga glabāšana, piemēram, slēgtā metāla skapī vai seifā, vienmēr atmaksājas. Tomēr, ja gadījies neatgriezenisks kāda dokumenta – dzimšanas, laulības, miršanas apliecības – bojājums vai tas ir nozaudēts, pēc palīdzības jāvēršas Dzimtsarakstu nodaļā, norāda Tieslietu ministrijas Arhīva nodaļas vadītāja LĪGA STABULE.

Latvijā izsniegtu civilstāvokļa aktu reģistrācijas dokumentu atkārtota saņemšana prasītājam, visticamāk, nesagādās lielas raizes un uz to nebūs jāgaida mēnešiem ilgi vai pat gadu. Citādi būs, ja, piemēram, atkārtota laulības apliecība ir jāizprasa no citas valsts. Ar valsti, ar kuru noslēgts sadarbības līgums, tas notiek salīdzinoši ātri. “Taču dokumentu izprasīšana, piemēram, no Krievijas šobrīd notiek ļoti lēni. Ir jāgaida pat vairāk nekā gadu,” stāsta L. Stabule.

Raidierakstā TM Arhīva nodaļas vadītāja Līga Stabule skaidro:

• Kas var prasīt atkārtotu dokumentu izsniegšanu?
• Kādi iemesli tiek uzskatīti par pamatotiem, citai personai pieprasot izziņu par civilstāvokļa akta reģistrāciju? Vai un kādos gadījumos ir jāpierāda radniecība?
• Kādus dokumentus var prasīt saņemt atkārtoti (vai saņemt to kopijas)?  
• Kādiem mērķiem šie dokumenti var būt nepieciešami?  
• Cik reižu var prasīt izsniegt vienu un to pašu dokumentu? Vai tas tiek fiksēts? Vai ir jāizsludina nozaudētā dokumenta atzīšana par nederīgu?
• Kas ir dzimšanas reģistra ieraksta kopija?
• Kas ir izziņa par laulības reģistrāciju saskaņā ar ierakstu laulības reģistrā? Kādiem mērķiem šāda izziņa var būt nepieciešama?  
• Vai eksistē tāds dokuments kā laulības šķiršanas apliecība? 
• No kādām valstīm persona var lūgt palīdzēt saņemt tai izsniegtu dokumentu?
• Kur iesniedzams lūgums – anketa dokumenta izprasīšanai no ārvalsts?
• Kādu informāciju ir nepieciešams norādīt anketā?
• Kādus dokumentus ir nepieciešams pievienot iesniegumam?
• Kāda ir sazināšanās kārtība, iesniegumā lietojamās valodas?
• Kā un kādos termiņos notiek dokumentu pārsūtīšana un saņemšana?

 

Saruna veidota, pamatojoties Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma regulējumā.

Kas ir valstij piekritīgā manta un kā to var iegādāties

Manta, ko dažādos likumos noteiktos gadījumos valsts iestādes konfiscē to īpašniekiem vai atzīst par bezīpašnieka mantu, pieder valstij. No 10. septembra valstij piekritīgo kustamo mantu Valsts ieņēmumu dienests realizē gan juridiskām, gan fiziskām personām.

Sarunā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu pārvaldes direktora vietnieci, Iepirkumu un valstij piekritīgās mantas daļas vadītāju INĀRU SOLOSTEJU meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:

 

• Kāds ir VID pienākums attiecībā uz valstij piekritīgo mantu? Kādi ir VID uzdevumi?
• Kas ir valstij piekritīgā manta?
• Kāda manta tiek realizēta?
• Vai mantas paliek vairāk vai mazāk?
• Kā manta tiek uzskaitīta un novērtēta? Kas to dara?
• Kur manta tiek uzglabāta?
• Kas var iegādāties valstij piekritīgo mantu?
• Kādā veidā notiek mantas iegāde?
• Kā fiziska vai juridiska persona var apskatīt mantu, kuru vēlas nopirkt?
• Vai kāda valstij piekritīgā manta tiek nodota bez maksas? Kādos gadījumos?
• Kādu piekritīgo mantu VID iznīcina? Kā tas notiek?
• Īpašuma atmešanas tiesiskajā regulējumā ir problēma: persona nezina, cik ilgā laikā notiks īpašuma tiesību pārņemšana. Cik ilgā laikposmā VID pārņem atmestus īpašumus?

Raidierakstā aplūkoti Ministru Kabineta noteikumi Nr. 1354 “Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā”.

 

Darbinieka nosūtīšana darbam citā ES valstī

Ir daudzas tautsaimniecības jomas, kurās nodarbinātie darba pienākumu veikšanai, pakalpojumu sniegšanai, tiek nosūtīti uz objektiem, darba izpildes vietām, kuras var atrasties ne vien citā administratīvajā teritorijā, bet arī citā valstī. Ja darba izpildes vieta ir  Eiropas Savienības valstī, Eiropas Ekonomiskās zonas valstī vai Šveices Konfederācijā, tad no šī gada 5. janvāra spēkā ir Darba likumā iestrādātais vienotais ES direktīvas regulējums, kas nosūtītajiem darbiniekiem paredz vienādu pieeju nodarbinātības noteikumiem un darba apstākļiem.

Darba likuma vēsturiskās redakcijas liecina, ka tiesiskais regulējums par darbinieku nosūtīšanu Darba likumā tika iestrādāts jau krietni senāk, paredzot, ka Latvijas darba devējiem, kas nosūta darbiniekus veikt darbu uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai Šveices Konfederāciju, ir pienākums nodrošināt nosūtītajam darbiniekam nodarbinātības noteikumu izpildi un darba apstākļus saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem, uz kuru darbinieks ir nosūtīts. Proti, ja Latvijas darba devējs nosūta darbiniekus veikt darbu Francijā, tad šim darbiniekam ir jānodrošina tādi nodarbinātības noteikumi un darba apstākļi, kādi ir noteikti Francijas normatīvajos aktos vai vispārsaistošajos koplīgumos. 

2020. gadā likumdevējs Darba likumā veica grozījumus, kas tagad nosaka konkrētus darba devēja pienākumus, nosūtot darbinieku darbā ārpus Latvijas. Tostarp likumā ir noteikts, ka minimālās darba algas likmes jēdziens ir atbilstīgs tās valsts tiesību aktiem, uz kuru darbinieks ir nosūtīts strādāt.

Raidierakstā kopā ar Valsts darba inspekcijas Klientu centra nodaļas vadītāju Daci Stivriņu izskaidrosim, kas ir darbinieku nosūtīšana, un kādas ir nosūtīto darbinieku tiesības.

Citi raidierakstā pārrunātie jautājumi:

• Uz kādām nodarbinātības jomām likuma izpratnē var attiecināt darbinieku nosūtīšanu?
• Kāds regulējums attiecas uz darbinieku nosūtīšanu uz trešajām valstīm, kuras nav ES, EEZ vai Šveices konfederācija, bet, piemēram, Gruzija, Moldova, Krievija u. c.?
• Kā darbinieks patstāvīgi var pārliecināties, ka darba devējs tam piemēro attiecīgās valsts nodarbinātībasnoteikumus un darba samaksu?
• Kāda informācija veido to minimumu, kas darbiniekam pirms nosūtīšanas jāsaņem no darba devēja?
• Vai nosūtītajam darbiniekam ir izmaksājama ne vien alga, bet arī komandējuma nauda? Kādā apmērā?
• Kas jāzina par uzturēšanās izmaksu segšanu un citu izdevumu atlīdzināšanu?
• Kur darbiniekam vērsties problēmsituācijā?

Saruna balstīta uz aktuālo Darba likuma un Grozījumu Darba likumā regulējumu.

Pakalpojumu saņemšana bērnudārzos. Kas vecākiem jāņem vērā, slēdzot vienošanos

Bērna nosūtīšana uz bērnudārzu brīvu vietu trūkuma dēļ joprojām sagādā galvassāpes daudziem vecākiem. Pakalpojumus sniedz gan pašvaldību, gan privātās pirmsskolas izglītības iestādes, un vecākiem bieži nav izvēles, ar kuru iestādi vienoties par sava bērna nosūtīšanu pirmsskolas apmācībām un socializācijai. Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) prakse liecina, ka līdztekus problēmai iekļūt bērnudārzā vecāki nav apmierināti ar iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem un saskaras ar nesaprotamu pakalpojuma samaksas piemērošanu.

Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2020. gadu liecina, ka Latvijā darbojās un pakalpojumus sniedza 643 pirmsskolas izglītības iestādes (PII).

Ja neapmierina PII sniegto pakalpojumu kvalitāte vai ir izveidojusies problēmsituācija ar pakalpojuma sniedzēju, patērētājam – vecākam – ir iespēja vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā ar iesniegumu (sūdzību). PTAC saņemto sūdzību vērtēs savas kompetences ietvaros.

Pirms mēneša PTAC izplatīja informāciju par  iestādes realizētu uzraudzības projektu „Situācijas izpēte un komercprakses un līgumu noteikumu uzraudzība attiecībā uz pirmsskolu izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem”.  Projektā piedalījās 15 PII (no tām 8 pašvaldību pirmsskolu izglītības iestādes un 7 privātās pirmsskolu izglītības iestādes), un tajā tika vērtēti iestāžu pakalpojumi, ņemot vērā PTAC patērētāju iesniegtajās sūdzībās aktualizēto problemātiku saistībā ar pirmsskolas izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem – vietu trūkums pirmsskolas izglītības iestādēs, samaksa laikā, kad bērns neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādi slimības vai vasaras atpūtas perioda dēļ, dažādu papildu maksājumu nepieciešamība, pirmsskolas izglītības iestāžu maiņa, līguma izbeigšanas/laušanas problemātika, pilnīgas pakalpojuma informācijas nesaņemšana.

Lai vecākiem sniegtu noderīgu informāciju, kā veidot savstarpēji korektas attiecības ar bērnudārzu kā pakalpojumu sniedzēju, uz sarunu aicinājām PTAC Pirmās patērētāju kolektīvo interešu uzraudzības daļas vadītāju Elīnu Kreceli-Germani.

Raidierakstā tika pārrunāti šādi jautājumi:

• Kas patērētājam būtu jāizvērtē, izvēloties bērnudārzu savam bērnam?
• Vai PII ir jābūt savai tīmekļa vietnei, kurā ir publicēta informācija par PII, tostarp par pakalpojumiem? Ko darīt, ja šādas vietnes nav? 
• Līguma slēgšana un tā saturs, vienojoties par bērna vešanu uz PII, – vai līgums var nebūt? Kāds būs tiesiskais pamats pakalpojuma saņemšanai?
• Kā līgumā var dēvēt samaksu par pakalpojumu? Kas ir “pakalpojuma cena”?
• Pakalpojuma cenas izmaiņu biežums. Vai PII ir jāsniedz pamatojums? 
• Papildu maksājumi. Piemēram, vai ēdināšana ir pakalpojuma cenas sastāvdaļa vai papildu maksājums?
• Vai ir pieļaujams no vecākiem prasīt vienreizējās iestāšanās maksu PII?
• Bērna attaisnoti kavētais laiks un pakalpojuma cena.
• Kā patērētājam, bērna vecākam, rīkoties līguma neatbilstības situācijās? 
• Kā paziņot par līguma laušanu, ja tas nav līgumā noteikts?

Kā arī skaidrosim to, kā patērētājam vērsties PTAC. Kāda ir iesnieguma forma, kāds ir tā izskatīšanas laiks un PTAC lēmuma paziņošanas kārtība?

Kā pieteikties daudzdzīvokļu namu atjaunošanas programmai

Septembrī Attīstības finanšu institūcija “ALTUM” sāka pieteikumu pieņemšanu jaunajai atbalsta programmai, kas paredzēta daudzdzīvokļu namu remontam un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai.

Šāda programma bija ļoti gaidīta, jo dzīvojamais fonds Latvijā ir ļoti novecojis, – kopējā daudzdzīvokļu namu īpatsvarā tikai 4% ēku ir būvētas pēc 1993. gada. 

 

Sarunā ar „ALTUM” Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāju IEVU VĒRZEMNIECI meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:

• Kādiem daudzdzīvokļu remontdarbiem programma ir paredzēta?
• Vai ir kādi darbi, kurus nevar veikt šajā programmā?
• Ar ko daudzdzīvokļu namu remonta un apkārtējās teritorijas labiekārtošanas programma atšķiras no energoefektivitātes programmas?
• Kas var pieteikties jaunajai programmai un saņemt atbalstu?
• Kāda ēka kvalificējas kā daudzdzīvokļu māja? Vai ir noteikts minimālais dzīvokļu skaits?
• Kas ir pirmais, ko dzīvokļu īpašniekiem būtu nepieciešams darīt, lai pieteiktos daudzdzīvokļu namu remontam un apkārtējās teritorijas labiekārtošanas programmai? Kādam jābūt iedzīvotāju balsojumam?
• Vai daudzdzīvokļu nams var atrasties arī uz svešas zemes, t. i., būt piespiedu nomas attiecībās, lai pretendētu uz aizdevumu?
• Uz kāda apjoma aizdevumu var pretendēt? Kādi ir termiņi, procentu likmes? Kas ir kredīta nodrošinājums?
• Vai aizdevumu var saņemt vairākas reizes?
• Programmai piešķirts finansējums 31 miljona eiro apmērā. Cik daudz māju plānots atjaunot par šo summu?
• Kādos gadījumos nevar pretendēt uz aizdevumu?

 

Sarunā tiek aplūkoti Ministru kabineta noteikumi Nr. 481 “Atbalsta programmas nosacījumi būvdarbiem daudzdzīvokļu mājās un to teritoriju labiekārtošanai”.

 

Prasības rūpnieciski ražotu vienstāva ēku līdz 60 m² uzstādīšanai

Pēdējos gados populāras ir kļuvušas vienstāva koka konstrukcijas moduļu ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m², kuras, rūpnieciski izgatavotas, var uzstādīt bez būvprojekta. Tās var izmantot gan kā dzīvojamās mājas, gan kā dažāda veida palīgēkas. Kādi nosacījumi jāievēro šādu būvju uzstādīšanā?

 

Sarunā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras un pilsētvides dizaina pārvaldes vadītāja vietnieci VIKTORIJU BELERTI meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:

• Kas ir veicinājis rūpnieciski ražotu vienstāva ēku ar apbūves laukumu līdz 60 m² uzstādīšanas popularitāti?
• Kādiem nolūkiem visbiežāk uzstāda šādas ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m²? Vai tās ir dzīvojamās mājas vai palīgēkas?
• Vai rūpnieciski ražotām ēkām ir jāatbilst noteiktiem parametriem?
• Kādus normatīvus ir svarīgi ņemt vērā, novietojot rūpnieciski ražotu ēku uz privātas zemes?
• Vai ēkas izvietošana uz privātas zemes ir jāsaskaņo ar kaimiņiem? Cik tālu no kaimiņu žoga var atrasties ēka?
• Cik lielam jābūt zemes gabalam, lai varētu uzstādīt moduļu māju? Piemēram, vai ir iespējams uz viena zemes gabala blakus, ar dažu metru atstarpi, novietot divas moduļu mājas?
• Kāda dokumentācija jāiesniedz būvvaldē? Vai ir vajadzīgi arī citi saskaņojumi?
• Moduļu ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m² mēdz būt arī pārvietojamas. Vai tās ir uzskatāmas par būvēm, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ar tām var piedalīties ceļu satiksmē?
• Kādi dokumenti ir nepieciešami, ja moduļu ēka ir pārvietojama, un kādi –, ja pārvietojama dzīvojamā māja, piemēram, treilers, netiek izmantota satiksmē?

Vārda, uzvārda un tautības maiņa pieaugušai personai

Vārdu un uzvārdu ikviena persona ir tiesīga mainīt tik daudz reižu, cik vien to vēlas un spēj savu izvēli pamatot. Taču tautības maiņa ir iespējama tikai vienreiz. Kāpēc tā?

Kā norāda Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Inga Upīte, pieaugušu personu vidū gan vārda, gan uzvārda maiņa ir populāra. Viena gada laikā tiek izskatīti no 1000 līdz 1200 personu iesniegumi (350—400 iesniegumu par uzvārda maiņu, iegūstot laulātā uzvārdu vai dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā, 350 iesniegumu, ja vārda vai uzvārda dēļ ir apgrūtināta iekļaušanās sabiedrībā). „Tostarp, piemēram, nomainot vārdu, var būt situācija, ka vārda maiņa jāveic atkārtoti, jo jaunizvēlētais vārds personai tomēr ir neatbilstošs un sadzīvot ar izdarīto izvēli ir grūti,” norāda I. Upīte.

Mazāk populāra, tomēr likumā noteikta iespēja, ir arī tautības ieraksta maiņa, kuru dzīves laikā var veikt vienu reizi.

Raidierakstā klausieties:

• Kādi dokumenti paralēli iesniegumam (speciālai veidlapai) personai ir jāiesniedz?
• Ko nozīmē “dzimtas uzvārds tiešā augšupējā līnijā”? Vai un kā to jāpierāda?
• Vai ir iespējams pieņemt brīvi izvēlētu uzvārdu, kas nav ne laulātā, ne dzimtas, ne vecāku uzvārds?
• Vai, pievienojot savam uzvārdam laulātā uzvārdu, ir jāprasa laulātā piekrišana? 
• Vai bijušais laulātais var iebilst, ja, laulību šķirot, otram laulātajam paliek laulības uzvārds?
• Kā notiek lēmuma pieņemšana – atļaut vai liegt personai mainīt vārdu, uzvārdu? 
• Vai bieži nākas personas iesniegumu noraidīt? Kādi tam ir biežākie iemesli?
• Kas notiek ar personas veco vārdu, uzvārdu? Vai tas saglabājas reģistros? 
• Kāpēc tautības ierakstu var mainīt tikai vienu reizi? 
• Kā pierādīt savu radniecību tautības ieraksta maiņai pret savu tiešo augšupējo radinieku tautību divās paaudzēs?
• Kāpēc nav iespējama tautību “latgalietis”, “sēlis” izvēle?

Ko drīkst un ko nedrīkst darīt tauvas joslā

Zvejniecības likumā definēts, ka tauvas josla ir sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem. Nereti sabiedrībā nav skaidrs, kādas darbības garāmgājējiem un makšķerniekiem ir atļautas un kādas ir aizliegtas tauvas joslā. Tādēļ rodas strīdi, tiek celti žogi, lai norobežotu piekļuvi ūdeņiem.

 

Sarunā ar Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes docenti, Dr. iur. INGU KUDEIKINU meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:

• Cik tauvas joslu ir Latvijā, kur tās atrodas? Kāds ir to platums?
• Vai vienmēr ap ūdenskrātuvi ir vajadzīga tauvas josla? Kuros gadījumos tā netiek prasīta?
• Kam var piederēt tauvas josla? Vai dabā ir jānovieto speciālas zīmes, kuras norāda, ka šeit atrodas tauvas josla?
• Vai var uzcelt žogu gar privātu ezeru tā, lai citi tam netiek klāt?
• Tauvas josla – tas ir apgrūtinājums īpašniekam. Kādi ierobežojumi pastāv īpašniekam?
• Kādi ir īpašnieka pienākumi pret tauvas joslu?
• Kas garāmgājējiem un makšķerniekiem ir atļauts tauvas joslā? Vai viņi drīkst peldēties, sauļoties, rīkot pikniku? Vai ir noteikts kāds precīzs regulējums?
• Vai drīkst prasīt naudu par atpūtu tauvas joslā?
• Vai ir atļauts pārvietoties ar mehānisku transportlīdzekli vai velosipēdu gar virszemes ūdens objektiem?
• Ko nedrīkst darīt tauvas joslā? Kas ir aizliegts garāmgājējiem, makšķerniekiem?
• Kādi būtiski aspekti vēl būtu jāņem vērā, atrodoties tauvas joslā?

Testamentārā mantošana. Kas jāzina mantiniekiem

Turpinot tēmu par dažādiem mantošanas veidiem, šis raidieraksts ir veltīts jautājumiem par un ap testamentāro mantošanu, kad mantojuma atstājējs paudis savu pēdējo gribu, atstājot testamentu. Zvērināti notāri norāda — ja persona laicīgi ir sakārtojusi mantojuma lietas, uzrakstot testamentu, mantiniekiem tiek atstāts ne tikai mantojums, bet arī noteikta kārtība, kā tas saņēmēju starpā sadalāms, ievērojot aizgājēja izteikto gribu.

 

Civillikumā noteikti trīs mantošanas veidi:

• likumiskā ceļā, ja ir skaidrs mantinieku loks;
• pēc testamenta, kurā mantojuma atstājējs paudis savu pēdējo gribu;
• ar mantojuma līgumu.

Sarunā ar zvērinātu notāri Evu Igauni-Sēli šoreiz meklēsim atbildes uz jautājumiem:

• Kāpēc ir vērts rakstīt testamentu?
• Kas nepieciešams testamenta rakstīšanai, un kā tas jānoformē?
• Kā radiniekiem pēc tuvinieka nāves uzzināt par atstātu testamentu?
• Kā atšķiras mantošanas procedūra starp likumisko un testamentāro mantošanu?
• Vai testamentu var apstrīdēt?
• Kas ir testaments un kas — mantojuma līgums?
• Vai notārs meklē mantiniekus?
• Cik izmaksā testamenta rakstīšana?
• Kas notiek ar testamentu, ja testamentārais mantotājs miris pirms mantojuma atstājēja?
• Kad un vai ir vērts mainīt testamentu?
• Vai ir gadījumi, kad nav izdevīgi rakstīt testamentu?

Kāpēc dibināt dzīvokļu īpašnieku biedrību

Dzīvokļu īpašniekiem būtu jāiesaistās savas dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, bet kā to labāk izdarīt? Vai būtu jādibina dzīvokļu īpašnieku biedrība? Kāpēc tas būtu jādara, un kādi ir biedrības uzdevumi?

 

Sarunā ar zvērinātu advokātu, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektoru JĀNI LAPSU meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:

• Kas ir dzīvokļu īpašnieku biedrība? Vai tai normatīvajos aktos ir paredzēts speciāls regulējums?
• Kurš likums regulē dzīvokļu īpašnieku biedrības dibināšanu?
• Kādi jautājumi ir jāizlemj dzīvokļu īpašnieku biedrības dibināšanas sapulcē? Kas to organizē?
• Kas var būt dzīvokļu īpašnieku biedrības biedri – vai tikai dzīvokļu īpašnieki?
• Kas ir obligāti nepieciešams, ja tiek nodibināta dzīvokļu īpašnieku biedrība? Piemēram, vai ir vajadzīgs kopīgs biedrības bankas konts, kurā uzkrāt naudu remontdarbiem?
• Ja dibina biedrību, tad arī jābūt statūtiem, juridiskajai adresei un biedrība kā juridiska persona ir jāieraksta Uzņēmumu reģistra Biedrību un nodibinājumu reģistrā. Kāda var būt dzīvokļu īpašnieku biedrības juridiskā adrese?
• Vai, izveidojot biedrību, mājas īpašnieku kopībai uzreiz ir jālemj par mājas pārvaldības pārņemšanu, vai tomēr tas ir atsevišķs jautājums, kuru var risināt vēlāk?
• Kāda ir dzīvokļu īpašnieku biedrības, bet kāda – dzīvokļu īpašnieku kopības kompetence?
• Kāda jēga no biedrības biedra statusa, ja svarīgākos jautājumus par īpašuma apsaimniekošanu izlemj visu kopīpašnieku sapulce?
• Kādi dzīvojamās mājas pārvaldīšanas modeļi vēl ir iespējami? Vai biedrība ir labākā pārvaldes forma?
• Kas notiek, ja laika gaitā biedrības biedru skaits sarūk un tā pārstāv mazāk nekā pusi dzīvokļu īpašnieku?

Likumiskā mantošana – kas jāzina mantiniekiem

Civillikums nosaka trīs mantošanas veidus – likumiskā ceļā, ja ir skaidrs mantinieku loks, pēc testamenta, kurā mantojuma atstājējs paudis savu pēdējo gribu, un ar mantojuma līgumu.

Notāri norāda: ja personai, ar ko saista radniecība, pēc nāves ir palikusi manta, kas palicējiem savstarpēji būtu jāsadala, uz ilgāku laiku atlikt šo jautājumu kārtošanu nebūtu ieteicams. Ar ko sākt?  Kā secīgi ir jārīkojas radiniekiem, lai uzsāktu mantošanas lietu?

 

Sarunā ar zvērinātu notāri Evu Igauni-Sēli meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:

• Kā jāuzsāk mantojuma lieta?
• Kādi ir termiņi, kad sākt pieteikties mantojumam?
• Kas notiek, ja mantošanas termiņš ir nokavēts?
• Kuri radinieki var pieteikties mantojumam?
• Kādi dokumenti jāņem līdzi, dodoties pie notāra?
• Vai notāram būs jānorāda arī citi iespējamie mantinieki?
• Vai mantojums ir iepriekš jānovērtē, kā tas notiek, un kurš to dara?
• Kādas ir mantojuma kārtošanas izmaksas? Vai būs jāmaksā, ja mantojums ir neliels?
• Vai likumīgo mantinieku starpā mantošanas procesā pastāv strīdi? Kā šos strīdus risina?
• “Tiesības prasīt un saņemt neatņemamo daļu” – ko tas nozīmē?
• Kādi dokumenti būs jāsakārto, lai mantotais īpašums nepaliktu, “karājoties gaisā”?
• Vai no mantojuma var atteikties, un kā tas notiek?
• Kā pārliecināties, ka nesanāk mantot tikai mantojuma atstājēja parādus, un vai var atteikties no šāda mantojuma?

 

Kā notiek īpašuma atmešana

Ja īpašums ir kļuvis par apgrūtinājumu – nav vēlēšanās un līdzekļu, lai to uzturētu vai samaksātu nekustamā īpašuma nodokli, – kā īpašnieks var no tā atbrīvoties? Vai tikai pārdodot?

 

Sarunā ar zvērinātu notāri ZANI ERNŠTREITI meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:

• Kādas iespējas ir īpašniekam, ja tas vairs nevēlas paturēt savas tiesības uz īpašumu?
• Kas var būt īpašums, no kura atbrīvoties, – zeme, māja, vēl kas cits? Kādi ir biežākie iemesli, kad nolemj īpašumu nepaturēt?
• Kā visērtāk atbrīvoties no īpašuma?
• Ja lietu atmet, nenododot citiem, tad Civillikuma 930. pants paredz, ka nekustamās bezīpašnieka lietas piekrīt valstij. Ko tas nozīmē? Ka aizslēdzu durvis un dodos prom uz visiem laikiem?
• Saskaņā ar Civillikuma 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu reģistrēts zemesgrāmatā. Ja īpašums ir/nav reģistrēts zemesgrāmatā, kā to var atmest?
• Kam var atdot īpašumtiesības?
• Vai īpašumu var atdot vai atdāvināt kaimiņam? Vai kaimiņš var simboliski pārņemt īpašumu?
• Ar ko jārēķinās, ja īpašumam, kuru atmet, dāvina, atdod, ir parādi?
• Kam ir jāsedz izmaksas, ja īpašums tiek atdots vai dāvināts?
• Kā notiek pārņemšanas process, ja īpašumu atdod valstij? Cik ilgā laikā tas tiek ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda?
• Kam ir pienākums rūpēties par īpašumu pārņemšanas procesa laikā?

Ejam dabā – ko drīkst un nedrīkst darīt?

Pārgājiens vai diena pie dabas ir patīkama atpūta un veids, kā uzkrāt jaunu enerģiju. Bet – vai dodoties dabā ir jāievēro arī kādi noteikumi? Ko drīkst un nedrīkst darīt jeb kā jāuzvedas dabā?  Ko nozīmē dabas liegums, un ko drīkstam darīt, ja atrodamies teritorijā, kas apzīmēta ar zaļo ozola lapiņas zīmi? Kas tur slikts, ja uzcelsim telti šādā teritorijā? Vai par to var sodīt?

 

Sarunā ar Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas Dabas izglītības centra vadītāju AGNESI BALANDIŅU meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:

• Vai cilvēki Latvijā pret dabu izturas ar cieņu un zina, kā uzvesties, tai nekaitējot?
• Kādas atpūtnieku kļūdas vai pat pārkāpumus visbiežāk konstatē Dabas aizsardzības pārvalde?
• Kas ir dabas liegums, kāpēc tādus izveido, un kā ceļotājs var zināt, ka atrodas dabas liegumā?
• Vai dabas liegumā drīkst iebraukt ar mašīnu, uzcelt telti vai iekārt hamaku kokā pārnakšņošanai?
• Kādu kaitējumu dabai var nodarīt uzcelta telts?
• Vai kāpu zonā vai pludmalē drīkst celt teltis un kurināt ugunskuru?  
• Pie kā būtu jāpiedomā, savācot aiz sevis atkritumus?
• Kur meklēt informāciju par to, ko drīkst un nedrīkst darīt konkrētā dabas liegumā?
• Par kādiem pārkāpumiem var saņemt sodu?

Telpu lietošanas veida maiņa – kad nepieciešama

Ir gadījumi, kad privātmāju vai dzīvokli ir vēlme pārveidot par biroju vai arī dzīvojamās telpās iekārtot, piemēram, ārsta prakses kabinetu. Kādos gadījumos telpu lietošanas veida maiņa ir iespējama un kādos – nav? Kādi saskaņojumi vajadzīgi, un kādi normatīvi regulē telpu pārveidi?

 

Sarunā ar Rīgas pilsētas būvvaldes Arhitektūras pārvaldes vadītāju VIKTORIJU BELERTI meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:

• Kādi ir telpu lietošanas veidi? Kādi normatīvie akti to regulē?
• Kāpēc vispār pastāv iespēja – mainīt telpas lietošanas veidu?
• Kāpēc ir svarīgi telpu lietošanas veidu mainīt oficiāli?
• Kādi telpu lietošanas veidi tiek mainīti visbiežāk?
• Kur ir jāvēršas un ar ko jāsāk, lai mainītu ēkas vai telpu lietošanas veidu?
• Kādos gadījumos telpu lietošanas veida maiņa ir iespējama un kādos – nav? Kādi faktori to ietekmē?
• Kad ir stingrākas prasības – pārvēršot telpas par publiskām jeb otrādi?
• Kā rīkoties, ja dzīvoklī ir nepieciešams iekārtot darba kabinetu/biroju? Vai tādā gadījumā visam dzīvoklim ir jāmaina telpu lietošanas veids?
• Ārsta prakse vai bērnu rotaļu centrs dzīvoklī vai privātmājā – kādi dokumenti un saskaņojumi ir nepieciešami?
• Vai dokumentus un saskaņojumu var kārtot pats īpašnieks? Kādos gadījumos un cik liela loma ir citu dzīvokļu īpašniekiem?
• Kādos gadījumos nepieciešams izstrādāt paskaidrojuma rakstu, apliecinājuma karti vai pilnu būvprojektu?

Vārda un uzvārda maiņa bērnam

Ikvienam cilvēkam viņa vārds un uzvārds ir identitātes daļa, kas kalpo arī kā atpazīstamības elements saziņā ar citiem. Izvēlēties, kādu vārdu un uzvārdu bērnam dot piedzimstot, ir vecāku tiesības un pienākums. Parasti vecāki to veic ar lielu rūpību un pārdomāti, tomēr, dažādu apstākļu vadīti, gan paši vecāki, gan vēlāk bērns laika gaitā var pieņemt lēmumu par vārda un uzvārda maiņu. Sarunā ar Dzimtsarakstu departamenta vadītāju INGU UPĪTI runāsim par situācijām, kuras ikdienā risina dzimtsarakstu nodaļās, pieņemot apmeklētājus, kas izteikuši vēlmi savam bērnam veikt izmaiņas personu reģistrā.  

 

Tiesības uz vārda un uzvārda, kā arī tautības maiņu reglamentē 2009. gadā pieņemtais Vārda, uzvārda, tautības ieraksta maiņas likums, kas nosaka gan apstākļus, kad šie unikālie personas dati – vārds un uzvārds – ir maināmi, gan kā notiek maiņas process. 

Uzvārda maiņa bērnam ir salīdzinoši bieži izplatīta, norāda Dzimtsarakstu departamenta vadītāja. Lai gan likums neierobežo, cik reizes drīkst mainīt uzvārdu bērnam, vecāki tiek aicināti vienmēr rūpīgi pārdomāt, pirms spert šo soli.

Raidierakstā pārrunātie jautājumi:

• Kas pēc būtības (tiesiski) ir vārda, uzvārda maiņa?  
• Kādi ir biežāk minētie iemesli, kāpēc šo procedūru vecāki uzsāk? 
• Kāds ir bērna vecuma ietvars, kad šo jautājumu var rosināt vecāki? 
• Vai lēmums mainīt bērnam vārdu tāpēc, ka vairs tāds nepatīk, ir jāpieņem abiem vecākiem? Vai jautājuma izskatīšanā tiek iesaistīts arī pats bērns?
• Cik pavisam oficiāli reģistrētu vārdu vienam cilvēkam var būt? 
• Vai vecāks/ vecāki var izlemt bērna esošajam vārdam pievienot otru vārdu?  
• Cik reizes var mainīt bērnam uzvārdu? 
• Kas dod piekrišanu bērna uzvārda maiņai? Kā praksē notiek piekrišanas došana?
• Ko vecākam darīt situācijā, ja otrs vecāks nav sasniedzams? 
• Vai pēc uzvārda maiņas bērnam mainās arī vecāku pienākumu apmērs pret bērnu?
• Kad bērns pats var rosināt sava vārda, uzvārda maiņu?
• Praktiskā puse: kas secīgi ir jādara, kādas ir izmaksas, cik ilgā laikā pieteikums tiek izskatīts? Kādi ir biežākie atteikuma iemesli? 
• Kas notiks ar esošajiem dokumentiem – bērna dzimšanas apliecību, dzimšanas zīmi, vai tiks izdoti jauni?
• Kāda ir tiesu prakse saistībā ar uzvārda, vārda maiņu bērniem?  

Pesticīdi lauksaimniecībā – vai ir pamats uztraukumam, viedokļi dalās

Par to, vai Latvijas zemnieki labas ražas iegūšanai pārmēru nelieto pesticīdus, saduras dabas draugu un konvencionālo lauksaimnieku viedoklis. Lai viestu skaidrību, cik lielā mērā izmantojam pesticīdus, izvaicājām Valsts augu aizsardzības dienesta direktoru VENTU EZERU.  Savukārt dabiskas saimniekošanas aizstāvju viedokli lūdzām paust Permakultūras biedrības biedri ILZI MEŽNIECI.

 

Pesticīdu lietošana lauksaimniecībā – šajā jautājumā saduras dabas draugu un konvencionālo lauksaimnieku viedoklis. Īpaši asi pirms dažiem mēnešiem tika reaģēts uz jaunākajiem “Eurostat” publicētiem datiem par pesticīdu lietošanas pieaugumu Latvijā.

Raidierakstā meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:

• Kas vispār ir pesticīdi, un kur lauksaimniecībā tos lieto?
• Cik lielas ražas kaitīgo organismu dēļ katru gadu pasaulē zaudē lauksaimnieki?
• Vai var iztikt bez augu aizsardzības līdzekļiem, lai iegūtu labas ražas?
• “Eurostat” publicētie dati par pesticīdu lietošanu 2019. gadā rāda, ka Latvija pieauguma ziņā ir otrajā vietā – no 2011. līdz 2019. gadam tirgotais pesticīdu apjoms pieaudzis vairāk nekā par pusi. Vai ir pamats uztraukumam?
• Eiropas Savienībā ir noteiktas trīs klimatiskās zonas pesticīdu reģistrācijai un to ietekmes pārbaudei. Kurā zonā ir Latvija, un ko tas mums nozīmē?
• Vai statistika par pesticīdu lietošanu ir salīdzināma?
• Pesticīdu lietošanas monitoringa apjomi – vai tie ir pietiekami?
• Vai Latvijā ir informācija, kas īsti notiek ar pesticīdu atliekvielām dabā?
• Sociālajos tīklos klīda leģenda par suni, kas nomiris, pārskrienot pāri rapšu laukam, tomēr vēlāk atklājās, ka saimnieki nezina, kur suns bijis. Tomēr jautājums ir aktuāls – kāds ir pesticīdu radītais negatīvais slogs uz vidi un cilvēku dzīves telpu? Kā tas mūs ietekmē?
• Kā rāda “Eurostat” dati, citas valstis pesticīdu apjomus cenšas samazināt. Kāda ir kopējā virzība Eiropā, kādas ir ES lauksaimniecības politikas nostādnes?
• Pērn 22. janvārī valdība apstiprināja Latvijas rīcības plānu augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai 2019.–2023.gadam. Ko tas paredz?
• Kā šo plānu vērtē dabas aizsardzības nevalstiskās organizācijas?
• “Eurostat” 2022. gadā publicēs nākamo ziņojumu. Kāda tad varētu būt Latvijas situācija?

Skaidri klasifikācijas noteikumi NVO sektorā – kāpēc tas ir svarīgi

Jau vairākus gadus aktualizējusies problēma – Latvijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā nevalstiskās organizācijas (NVO) netiek pietiekami uzraudzītas. To deklarētā darbības joma ne vienmēr korekti atspoguļo faktisko darbību. Sakārtot NVO klasifikācijas problēmas – šādu uzdevumu Tieslietu ministrijai šopavasar devusi Finanšu sektora attīstības padomei, kuru vada Ministru prezidents.

 

Par NVO klasifikācijas problēmām un to iespējamajiem risinājumiem sarunājāmies ar Latvijas Pilsoniskās alianses direktori KRISTĪNI ZONBERGU. Latvijas Pilsoniskā alianse ir lielākā jumta organizācija nevalstiskā sektora interešu aizstāvībā.

• Cik daudz NVO darbojas Latvijā?
• Kādās sfērās visvairāk darbojas NVO?
• Cik daudzas NVO norādījušas konkrētu darbības jomu?
• Kāpēc nevar pateikt, kāda ir NVO darbības joma? Kāds ir regulējums?
• Vai ir vēlams radīt jaunu klasifikatoru?
• Kāpēc ir svarīgi ieviest skaidrus klasifkācijas noteikumus NVO sektorā?
• NVO gadā saņem apmēram 500 miljonus eiro. Vai ir jāpārskata gada pārskata iesniegšanas principi, lai nodalītu skaidras un neskaidras naudas ziedojumus?
• Cik lielu risku naudas atmazgāšanas, terorisma finansēšanas jomā rada šāda neskaidra NVO darbības sistēma?
• Kā alianse piedāvā sakārtot NVO sektoru, padarīt to caurskatāmu?
• Kādā termiņā Tieslietu ministrija pilnveidos klasifikatoru un izstrādās NVO “vienkāršotās likvidācijas” regulējumu attiecībā uz tām NVO, kas vairāk neveic savu darbību?
• Cik aktīva ir pilsoniskā sabiedrība Latvijā?
• Kāds ir NVO vidējais biedru skaits?
• Ko dos NVO sektora sakārtošana?