Kā likums!
Mācību gada sākums – ar ierobežojumiem un jaunu saturu. Saruna ar LIZDA priekšsēdētāju Ingu Vanagu.

Mācību gada sākums – ar ierobežojumiem un jaunu saturu. Saruna ar LIZDA priekšsēdētāju Ingu Vanagu.

September 17, 2020

Šis mācību gads ir pirmais, kurš sācies ar diviem lieliem izaicinājumiem gan skolēniem un viņu vecākiem, gan pedagogiem - skolu dienaskārtība ir pakļauta jaunā konronavīrusa Covid-19 ierobežojošajiem pasākumiem, savukārt 1., 4., 7., un 10. klasēs tiek ieviesti jaunie, pilnveidotie vispārējās izglītības standarti, kuri plašāk zināmi kā kompetenču pieeja mācību saturā.

Sarunā ar Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju INGU VANAGU skaidrosim:

  • Kādas problēmas izgaismo nupat veiktā pedagogu aptauja?
  • Cik lielā mērā skolēni un skolotāji ir nodrošināti ar tehnoloģijām attālināto mācību īstenošanai?
  • Kādus sarežģījumus skolēniem un pedagogiem rada  Covid-19 ierobežojošie pasākumi?
  • Kādi darba tiesiskie jautājumi kļuvuši aktuāli pedagogiem?
  • Kā skolās sekmējas jaunā, pilnveidotā mācību satura ieviešana?
  • Vai darbs Covid-19 apstākļos prasa pedagogu atalgojuma palielināšanas līdzšinējā grafika pārskatīšanu?
  • Kāda ir pedagogu arodorganizācijas un nozares ministres sadarbība un tās perspektīvas?
Apkures parādi: kā rīkoties? Saruna ar Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju Ģirtu Beikmani

Apkures parādi: kā rīkoties? Saruna ar Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju Ģirtu Beikmani

September 15, 2020

Katru gadu pirms apkures sezonas sākuma īpaši asa ir siltumenerģijas parādu problēma. Šogad sabiedrību kājās ir sacēlušas lielākā namu apsaimniekotāja Latvijā „Rīgas namu pārvaldnieka” izsūtītās vēstules aptuveni 4000 māju dzīvokļu īpašniekiem: ja dzīvokļu īpašnieki nepiekritīs siltuma parādus segt no uzkrājuma fonda, apkure, ļoti iespējams, netiks pieslēgta. Tiek arī mudināts slēgt tiešos norēķinu līgumus ar komunālo pakalpojumu piegādātāju. Vai parādu segšana no uzkrājuma fonda vai tiešo līgumu slēgšana atrisinās jau gadiem samilzušo apkures parādu problēmu?

Sarunā ar Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju ĢIRTU BEIKMANI noskaidrosim:

• Vai, sākot apkures sezonu, parādam par visai mājai piegādāto siltumenerģiju iepriekšējā apkures sezonā, jābūt pilnībā samaksātam? 

• Kā dzīvojamo māju pārvaldnieki vēršas pret parādniekiem?

• Vai vienīgā iespēja nepalikt bez apkures ir piekrist siltuma parādus segt no uzkrājuma fonda, samaksājot arī parādnieku vietā?

• Jau sešus gadus līdz ar grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā ir paredzēti arī tiešie norēķini ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Kāpēc šo iespēju izmanto maz? 

• Ja ir daudzdzīvokļu māja, kur individuāli siltumenerģijas piegādi konkrētam dzīvoklim nevar atslēgt, ko dod tiešie norēķini dzīvokļu īpašniekiem? 

• Kādi ir risinājumi apkures parādu situācijai?  Vai pārņemt Igaunijas pieredzi, kur maksa par mājas apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem ir piesaistīti dzīvokļa īpašumam, nevis īpašniekam?

Domstarpības un strīdus var veiksmīgi atrisināt bez tiesas sprieduma.

Domstarpības un strīdus var veiksmīgi atrisināt bez tiesas sprieduma.

September 8, 2020

Strīdi darba attiecībās starp kolēģiem vai ar darba devēju, domstarpības komercbiznesa partneru starpā, nesaskaņas ģimenē vai starp kaimiņiem, kas mēdz samilzt līdz abpusējas nespējas kontaktēties apmēriem ir dzīves realitāte. Tad strīdus pusēm loģiskākais risinājums šķiet vērsties tiesā un lūgt jautājumu atrisināt juridiski, jo tiesas nolēmums ir saistošs un to būs ievērot!

Sarunā ar juristi, pieredzējušu mediatori un Latvijas Sertificētu mediatoru padomes priekšēdētāju Kristīni Dārznieci skaidrosim:  

  • Kas ir mediācija?  Kādās strīdu situācijās tā ir iespējama?
  • Kas var veikt mediāciju? Kur meklējams mediators?
  • Kā mediācijas process notiek praksē? Ar kādu laiku procesam būtu jārēķinās, ja strīdnieki piekrīt izmantot mediāciju?
  • Mediācijas procesa efektivitāte un iespējamie rezultāti. 
  • Mediācija kā tiesvedības proecesa sastāvdaļa. Mediācijas izmaksas salīdzinoši ar tiesvedību. 
  • Kādi ir mediācijas procesa būtiskakie ieguvumi?

 

 

Sociālā apdrošināšana – valsts un katra paša atbildība. Saruna ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktori Inesi Šmitiņu.

Sociālā apdrošināšana – valsts un katra paša atbildība. Saruna ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktori Inesi Šmitiņu.

September 1, 2020

Latvijā aptuveni viens miljons iedzīvotāju saņem maksājumus no speciālā jeb sociālā budžeta. Gan pabalstus, gan pensijas maksā no šī budžeta, kurā ieņēmumus nodrošina nodokļu maksātāji, kuri veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Valsts ar likumu tās ir noteikusi kā obligātu pienākumu darba ņēmējiem, darba devējiem, pašnodarbinātajiem. Pienākumam pretī ir valsts garantētas tiesības – saņemt atbalstu, kad piemeklē slimība, zaudēts darbs un arī jaukos brīžos, kad piedzimst bērniņš.

 

Par to, kāpēc ir svarīgi veikt sociālās iemaksas, saruna ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktori Inesi Šmitiņu.

Noklausoties sarunu, uzzināsiet:

  • Kādus papildu pabalstus VSAA izmaksāja Covid-19 izraisītās krīzes skartajiem iedzīvotājiem valstī noteiktās ārkārtējās situācijas laikā, un kādus pabalstus aģentūra turpina maksāt.
  • Tomēr ir bijušas situācijas, kad kādu pabalstu cilvēks nesaņēma. Kāpēc?
  • Kādas prasības līdzdalībai sociālajā apdrošināšanā no 1.septembra noteiktas tiesībām uz maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu? Kāpēc šādas izmaiņas un iemaksu kvalifikācijas periods jeb solidāra līdzdalība ir būtiska?
  • Kam īpaši ir jāpievērš uzmanība un kas jāzina, ja vecāki vēlas saņemt sociālās apdrošināšanas pabalstus tad, kad bērniņš nāk pasaulē?
  • Daudzi Latvijas iedzīvotāji strādā citās Eiropas savienības valstīs. Arī atgriežoties mājās, var izmantot savas tiesības uz sociālo apdrošināšanu, ko paredz sociālās drošības sistēmas koordinēšana ES dalībvalstīs. Kāpēc arī katram pašam jābūt informētam par savu sociālās apdrošināšanas situāciju, jau saņemtajiem un vēl iespējamajiem pakalpojumiem?
Finanšu krīzes parādu dzēšana. Saruna ar Finanšu nozares asociācijas padomnieku Edgaru Pastaru.

Finanšu krīzes parādu dzēšana. Saruna ar Finanšu nozares asociācijas padomnieku Edgaru Pastaru.

August 25, 2020

Vai kredītiestādēm dotās tiesības vienpusēji pilnā vai daļējā apmērā dzēst tādas aizdevuma saistības fiziskajām personām, kuras nav izpildītas 2008. gada ekonomiskās lejupslīdes dēļ, atrisinās jau vairāk nekā desmit gadus ilgušās problēmas? Un vai līdz ar Covid-19 jau var runāt par nākamo krīzi?

Sarunā noskaidrosim:

  • Vai finanšu krīzes laika parādi attiecas tikai uz saistībām, kas noslēgtas līdz 2008. gada beigām?
  • Pēc kādiem nosacījumiem finanšu iestādes ir gatavas atlaist parādu?
  • Kas ir galvenais klupšanas akmens, kura dēļ tomēr nevar saistības dzēst?
  • Saistības ir cedētas parādu piedzinējiem. Kādas ir cerības atbrīvoties no parādu nastas?
  • Kā uzzināt par bankas vienpusējo lēmumu, ka saistības ir dzēstas?
  • Covid-19 dēļ atlikta kredītsaistību atmaksa fiziskām un juridiskām personām miljarda eiro apmērā. Vai gaidāms jauns ekonomiskais satricinājums?

Uzziniet sarunā ar Finanšu nozares asociācijas padomnieku EDGARU PASTARU.

Kā turpmāk notiks tiesneša amata pretendentu atlase?

Kā turpmāk notiks tiesneša amata pretendentu atlase?

August 23, 2020

Viens  no tiesu sistēmas šā gada pilnveidojumiem ir jaunā  tiesneša amata pretendentu atlases kārtība, kas stājusies spēkā 2020. gada 11. jūnijā vienlaikus ar 2020. gada 14. maija grozījumiem likumā "Par tiesu varu".

Jauno kārtību attiecinās, veidojot rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesnešu sastāvu, un pavisam drīz - pēc pāris mēnešiem notiks pirmais tiesneša amata pretendentu konkurss. Konkursam noslēdzoties, izveidosies tiesneša amata kandidātu saraksts.

Par pretendentu atlases norisi saruna ar Tieslietu ministrijas Valsts sekretāra vietnieci tiesu jautājumos INITU  ILGAŽU.

Parādu dēļ liegta piekļuve bankas kontam. Ko darīt? Saruna ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāju Ivetu Kruku

Parādu dēļ liegta piekļuve bankas kontam. Ko darīt? Saruna ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāju Ivetu Kruku

August 18, 2020

“Man ir pēkšņi bloķēts bankas konts!” – “Tiesu izpildītājs atvilcis visu uzturlīdzekļu naudu!” – “Neesmu nekādu informāciju par parāda piedziņu saņēmis!” Šādus un līdzīgus vēstījumus LV portāla e-konsultāciju sadaļā raksta lasītāji, kas saskārušies ar nenokārtotu parādu piespiedu piedziņu.  

Noklausoties sarunu, uzzināsiet:

- Cik aktīvo parādsaistību lietu atrodas zvērinātu tiesu izpildītāju birojos?
- Vai bankas kontu var apķīlāt pēkšņi? Kā notiek parādnieka bankas konta apķīlāšana?
- Vai tiesu izpildītājs redz parādnieka bankas konta saturu?
- Kā rīkoties, ja piekļuve bankas kontam ir ierobežota?
- Kādus saziņas līdzekļus var izmantot, lai korekti komunicētu ar tiesu izpildītāju?

Sarunā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāju Ivetu Kruku lauzīsim mītus par “sliktajiem tiesu izpildītājiem” un noskaidrosim parādnieka iespējas organizēt savu finanšu plūsmu parāda piedziņas laikā.

Vienreizlietojamās plastmasas nākotne. Saruna ar biedrības “Latvijas Zaļā Josta” projektu direktori AIJU CAUNI

Vienreizlietojamās plastmasas nākotne. Saruna ar biedrības “Latvijas Zaļā Josta” projektu direktori AIJU CAUNI

August 11, 2020

Kāda būtu pasaule bez lietošanā tik ērtajiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem? No nākamā gada 5. jūlija visā Eiropas Savienībā, arī Latvijā, būs aizliegts tirgot vienreizlietojamos plastmasas traukus un galda piederumus, izņemot glāzītes. Pakāpeniski paredzēts aizliegt vai ierobežot arī citus vienreizlietojamās plastmasas izstrādājumus, kuriem jau šobrīd ir pieejamas dažādas alternatīvas.

Sarunā noskaidrosim:

  • Cik procentu no jūras piedrazojuma ir vienreizlietojamie plastmasas priekšmeti?
  • Vai vienreizlietojamais iepakojums pasargā no vīrusiem un baktērijām?
  • Kādas ir vienreizlietojamo plastmasas trauku alternatīvas, un vai tās būs dārgākas?
  • Kāpēc izsmēķis nav vienkārši vates pikucis, kuru var mest zemē, un kā šo problēmu risināt?

Podkāsta “Kā likums!” viešņa biedrības “Latvijas Zaļā josta” projektu direktore AIJA CAUNE.

Uzturlīdzekļi vasaras brīvlaikā. Saruna ar zvērinātu advokāti Danu Roni

Uzturlīdzekļi vasaras brīvlaikā. Saruna ar zvērinātu advokāti Danu Roni

August 4, 2020

Lielākā daļa vecāku zina, ka valstī ir noteikts minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kas jānodrošina katram bērnam.  Tā ir fiksēta summa - bērniem līdz 7 gadu vecumam 25% no minimālās algas (107,50 eiro/mēn.), bet no 7 gadu vecuma līdz pilngadības sasniegšanai - 30% no minimālās algas (129 eiro/mēn.).
 
Šajā raidījumā runāsim par tiem vecākiem, kas ne tikai maksā uzturlīdzekļus, bet arī aktīvi piedalās bērna audzināšanā - kopā pavada vasaras brīvlaiku, pērk dāvanas, dodas kopīgos ceļojumos u.tml. Kā tādā gadījumā maksāt uzturlīdzekļus, ievērojot likumu? Vai vienmēr jāmaksā minimālais apmērs? Kā nošķirt saņemtas dāvanas vērtību no uzturlīdzekļiem? Šos un citus vecākiem būtiskos jautājumus kopā ar zvērinātu advokāti Danu Roni šķetināsim pirmajā "Kā likums!" epizodē.

Play this podcast on Podbean App