Kā likums!
Transportlīdzekļa pārbūve – ko drīkst un nedrīkst darīt

Transportlīdzekļa pārbūve – ko drīkst un nedrīkst darīt

November 30, 2021

Transportlīdzekļu pārbūve ir izmaiņu veikšana transportlīdzekļa konstrukcijā, un tas nozīmē, ka noteiktos gadījumos pēc šīs pārbūves obligāti ir jāveic arī auto tehniskā ekspertīze kādā no transportlīdzekļa kategorijai atbilstošajām tehniskās apskates stacijām. Papildu apgaismojuma uzstādīšana, piekabes āķa pielikšana, busiņa pārveidošana par kemperi –, ko no visa minētā var uzskatīt par transportlīdzekļa pārbūvi? Kādos gadījumos pārbūvi var veikt patstāvīgi, bet kad tā ir jāuztic profesionāļiem? Kādas izmaiņas transportlīdzekļa konstrukcijā nedrīkst veikt, kur meklēt informāciju, un kādi dokumenti ir nepieciešami, LV portāla raidierakstā “Kā likums!” skaidro Ceļu satiksmes drošības direkcijas Tehniskā departamenta vadītājs JĀNIS LIEPIŅŠ.

Sarunā tiek meklētas atbildes arī uz šādiem jautājumiem:

  • Kādi ierobežojumi ir jāievēro, šajā, pandēmijas laikā, dodoties uz tehnisko apskati ar auto?
  • Kā pēdējos gados ir mainījusies transportlīdzekļu tehniskā apskate?
  • Kādā kārtībā tehniskās apskates darbinieki pārbauda transportlīdzekli? Kā šīs pārbaudes atšķiras dažādu modeļu vai vecuma transportlīdzekļiem?
  • Kā rīkoties, ja persona nepiekrīt tehniskās apskates vērtējumam?
  • Ko transportlīdzekļa īpašnieks drīkst vaicāt darbiniekiem pēc tehniskās apskates vai tās laikā?
  • Kādi ir biežākie iemesli, kādēļ transportlīdzekļi neiziet tehnisko apskati?
  • Kādi normatīvie akti jāizlasa un kur jāvēršas, lai noskaidrotu, vai drīkst veikt transportlīdzekļa pārbūvi?  
  • Ko nozīmē pirmās, otrās un trešās kategorijas pārbūve? Ar ko tās savstarpēji atšķiras?
  • Kādus dokumentus nepieciešams sagatavot, pārbūvējot transportlīdzekli?
  • Kāda veida izmaiņas transportlīdzekļa konstrukcijā vai aprīkojumā netiks uzskatītas par pārbūvi?  
  • Kāda veida pārbūvi nedrīkst veikt?
  • Vai transportlīdzekļi Latvijā bieži tiek pārbūvēti? Kādas ir izplatītākās izmaiņas, kuras veic automašīnu īpašnieki?
  • Kas jāzina par tehnisko apskati transportlīdzeklim, kuram veikta otrās vai trešās kategorijas pārbūve?
  • Kādi dokumenti ir nepieciešami transportlīdzekļa pārbūvei?
Kam un kāpēc jāreģistrē piemājas kanalizācijas sistēma

Kam un kāpēc jāreģistrē piemājas kanalizācijas sistēma

November 23, 2021

Ikviens nekustamais īpašums, kas atrodas pilsētā vai ciemā un kurā izmanto decentralizēto kanalizācijas sistēmu, līdz šī gada 31. decembrim obligāti ir jāreģistrē pašvaldībā, kurā šis īpašums atrodas. Turklāt lokālā notekūdeņu savākšanas sistēma ir arī jāsakārto atbilstoši normatīvu prasībām. Šīs prasības neattiecas uz lauku teritorijām, tostarp viensētām.

Sarunā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta Ūdens resursu nodaļas vadītāju IVETU TEIBI un Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektoru SANDI DEJU meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Kad un kāpēc tika noteikts pienākums pašvaldībā reģistrēt decentralizēto kanalizācijas sistēmu?
  • Cik pieejama Latvijas lielākajās pilsētās, kā arī mazākajās apdzīvotajās vietās, ir centralizētā kanalizācijas sistēma? Cik cilvēku to procentuāli izmanto?
  • Kādam cilvēku skaitam ir pieejama decentralizētā kanalizācijas sistēma?
  • Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka decentralizētās kanalizācijas sistēma būtu jāreģistrē apmēram 113 100 mājsaimniecību. Kāpēc ir tik daudz īpašumu, kuri nav pieslēgti centralizētajai kanalizācijas sistēmai?
  • Ko paredz noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu?
  • Kādi ir decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanas noteikumi un prasības?
  • Kādā stāvoklī kopumā ir decentralizētās kanalizācijas sistēmas? Cik izmaksātu to sakārtošana atbilstoši noteikumiem?
  • Vai ir kādi izņēmumi, uz kuriem noteikumi neattiecas? Kādos gadījumos noteikumi neaizliedz lietot sausās vai pārvietojamās tualetes?
  • Vai pašvaldības piešķir līdzfinansējumu pieslēgumu ierīkošanai centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai?
  • Kā īpašnieks var uzzināt, vai gar viņa teritoriju tiks ievilkta centralizētā kanalizācijas sistēma?
  • Vai visas pašvaldības ir izveidojušas decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistru?

Raidierakstā aplūkots Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums un Ministru kabineta noteikumi Nr. 384 “Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu”.

Atkārtotu civilstāvokļa aktu reģistrācijas dokumentu saņemšana no ārvalstīm

Atkārtotu civilstāvokļa aktu reģistrācijas dokumentu saņemšana no ārvalstīm

November 2, 2021

Papīra formāta dokumentu saudzīga glabāšana, piemēram, slēgtā metāla skapī vai seifā, vienmēr atmaksājas. Tomēr, ja gadījies neatgriezenisks kāda dokumenta – dzimšanas, laulības, miršanas apliecības – bojājums vai tas ir nozaudēts, pēc palīdzības jāvēršas Dzimtsarakstu nodaļā, norāda Tieslietu ministrijas Arhīva nodaļas vadītāja LĪGA STABULE.

Latvijā izsniegtu civilstāvokļa aktu reģistrācijas dokumentu atkārtota saņemšana prasītājam, visticamāk, nesagādās lielas raizes un uz to nebūs jāgaida mēnešiem ilgi vai pat gadu. Citādi būs, ja, piemēram, atkārtota laulības apliecība ir jāizprasa no citas valsts. Ar valsti, ar kuru noslēgts sadarbības līgums, tas notiek salīdzinoši ātri. “Taču dokumentu izprasīšana, piemēram, no Krievijas šobrīd notiek ļoti lēni. Ir jāgaida pat vairāk nekā gadu,” stāsta L. Stabule.

Raidierakstā TM Arhīva nodaļas vadītāja Līga Stabule skaidro:

  • Kas var prasīt atkārtotu dokumentu izsniegšanu?
  • Kādi iemesli tiek uzskatīti par pamatotiem, citai personai pieprasot izziņu par civilstāvokļa akta reģistrāciju? Vai un kādos gadījumos ir jāpierāda radniecība?
  • Kādus dokumentus var prasīt saņemt atkārtoti (vai saņemt to kopijas)?  
  • Kādiem mērķiem šie dokumenti var būt nepieciešami?  
  • Cik reižu var prasīt izsniegt vienu un to pašu dokumentu? Vai tas tiek fiksēts? Vai ir jāizsludina nozaudētā dokumenta atzīšana par nederīgu?
  • Kas ir dzimšanas reģistra ieraksta kopija?
  • Kas ir izziņa par laulības reģistrāciju saskaņā ar ierakstu laulības reģistrā? Kādiem mērķiem šāda izziņa var būt nepieciešama?  
  • Vai eksistē tāds dokuments kā laulības šķiršanas apliecība? 
  • No kādām valstīm persona var lūgt palīdzēt saņemt tai izsniegtu dokumentu?
  • Kur iesniedzams lūgums – anketa dokumenta izprasīšanai no ārvalsts?
  • Kādu informāciju ir nepieciešams norādīt anketā?
  • Kādus dokumentus ir nepieciešams pievienot iesniegumam?
  • Kāda ir sazināšanās kārtība, iesniegumā lietojamās valodas?
  • Kā un kādos termiņos notiek dokumentu pārsūtīšana un saņemšana?

 

Saruna veidota, pamatojoties Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma regulējumā.

Kas ir valstij piekritīgā manta un kā to var iegādāties

Kas ir valstij piekritīgā manta un kā to var iegādāties

October 26, 2021

Manta, ko dažādos likumos noteiktos gadījumos valsts iestādes konfiscē to īpašniekiem vai atzīst par bezīpašnieka mantu, pieder valstij. No 10. septembra valstij piekritīgo kustamo mantu Valsts ieņēmumu dienests realizē gan juridiskām, gan fiziskām personām.

Sarunā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu pārvaldes direktora vietnieci, Iepirkumu un valstij piekritīgās mantas daļas vadītāju INĀRU SOLOSTEJU meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:

 

  • Kāds ir VID pienākums attiecībā uz valstij piekritīgo mantu? Kādi ir VID uzdevumi?
  • Kas ir valstij piekritīgā manta?
  • Kāda manta tiek realizēta?
  • Vai mantas paliek vairāk vai mazāk?
  • Kā manta tiek uzskaitīta un novērtēta? Kas to dara?
  • Kur manta tiek uzglabāta?
  • Kas var iegādāties valstij piekritīgo mantu?
  • Kādā veidā notiek mantas iegāde?
  • Kā fiziska vai juridiska persona var apskatīt mantu, kuru vēlas nopirkt?
  • Vai kāda valstij piekritīgā manta tiek nodota bez maksas? Kādos gadījumos?
  • Kādu piekritīgo mantu VID iznīcina? Kā tas notiek?
  • Īpašuma atmešanas tiesiskajā regulējumā ir problēma: persona nezina, cik ilgā laikā notiks īpašuma tiesību pārņemšana. Cik ilgā laikposmā VID pārņem atmestus īpašumus?

Raidierakstā aplūkoti Ministru Kabineta noteikumi Nr. 1354 “Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā”.

 

Darbinieka nosūtīšana darbam citā ES valstī

Darbinieka nosūtīšana darbam citā ES valstī

October 19, 2021

Ir daudzas tautsaimniecības jomas, kurās nodarbinātie darba pienākumu veikšanai, pakalpojumu sniegšanai, tiek nosūtīti uz objektiem, darba izpildes vietām, kuras var atrasties ne vien citā administratīvajā teritorijā, bet arī citā valstī. Ja darba izpildes vieta ir  Eiropas Savienības valstī, Eiropas Ekonomiskās zonas valstī vai Šveices Konfederācijā, tad no šī gada 5. janvāra spēkā ir Darba likumā iestrādātais vienotais ES direktīvas regulējums, kas nosūtītajiem darbiniekiem paredz vienādu pieeju nodarbinātības noteikumiem un darba apstākļiem.

Darba likuma vēsturiskās redakcijas liecina, ka tiesiskais regulējums par darbinieku nosūtīšanu Darba likumā tika iestrādāts jau krietni senāk, paredzot, ka Latvijas darba devējiem, kas nosūta darbiniekus veikt darbu uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai Šveices Konfederāciju, ir pienākums nodrošināt nosūtītajam darbiniekam nodarbinātības noteikumu izpildi un darba apstākļus saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem, uz kuru darbinieks ir nosūtīts. Proti, ja Latvijas darba devējs nosūta darbiniekus veikt darbu Francijā, tad šim darbiniekam ir jānodrošina tādi nodarbinātības noteikumi un darba apstākļi, kādi ir noteikti Francijas normatīvajos aktos vai vispārsaistošajos koplīgumos. 

  1. gadā likumdevējs Darba likumā veica grozījumus, kas tagad nosaka konkrētus darba devēja pienākumus, nosūtot darbinieku darbā ārpus Latvijas. Tostarp likumā ir noteikts, ka minimālās darba algas likmes jēdziens ir atbilstīgs tās valsts tiesību aktiem, uz kuru darbinieks ir nosūtīts strādāt.

Raidierakstā kopā ar Valsts darba inspekcijas Klientu centra nodaļas vadītāju Daci Stivriņu izskaidrosim, kas ir darbinieku nosūtīšana, un kādas ir nosūtīto darbinieku tiesības.

Citi raidierakstā pārrunātie jautājumi:

  • Uz kādām nodarbinātības jomām likuma izpratnē var attiecināt darbinieku nosūtīšanu?
  • Kāds regulējums attiecas uz darbinieku nosūtīšanu uz trešajām valstīm, kuras nav ES, EEZ vai Šveices konfederācija, bet, piemēram, Gruzija, Moldova, Krievija u. c.?
  • Kā darbinieks patstāvīgi var pārliecināties, ka darba devējs tam piemēro attiecīgās valsts nodarbinātībasnoteikumus un darba samaksu?
  • Kāda informācija veido to minimumu, kas darbiniekam pirms nosūtīšanas jāsaņem no darba devēja?
  • Vai nosūtītajam darbiniekam ir izmaksājama ne vien alga, bet arī komandējuma nauda? Kādā apmērā?
  • Kas jāzina par uzturēšanās izmaksu segšanu un citu izdevumu atlīdzināšanu?
  • Kur darbiniekam vērsties problēmsituācijā?

Saruna balstīta uz aktuālo Darba likuma un Grozījumu Darba likumā regulējumu.

Pakalpojumu saņemšana bērnudārzos. Kas vecākiem jāņem vērā, slēdzot vienošanos

Pakalpojumu saņemšana bērnudārzos. Kas vecākiem jāņem vērā, slēdzot vienošanos

October 12, 2021

Bērna nosūtīšana uz bērnudārzu brīvu vietu trūkuma dēļ joprojām sagādā galvassāpes daudziem vecākiem. Pakalpojumus sniedz gan pašvaldību, gan privātās pirmsskolas izglītības iestādes, un vecākiem bieži nav izvēles, ar kuru iestādi vienoties par sava bērna nosūtīšanu pirmsskolas apmācībām un socializācijai. Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) prakse liecina, ka līdztekus problēmai iekļūt bērnudārzā vecāki nav apmierināti ar iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem un saskaras ar nesaprotamu pakalpojuma samaksas piemērošanu.

Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2020. gadu liecina, ka Latvijā darbojās un pakalpojumus sniedza 643 pirmsskolas izglītības iestādes (PII).

Ja neapmierina PII sniegto pakalpojumu kvalitāte vai ir izveidojusies problēmsituācija ar pakalpojuma sniedzēju, patērētājam – vecākam – ir iespēja vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā ar iesniegumu (sūdzību). PTAC saņemto sūdzību vērtēs savas kompetences ietvaros.

Pirms mēneša PTAC izplatīja informāciju par  iestādes realizētu uzraudzības projektu „Situācijas izpēte un komercprakses un līgumu noteikumu uzraudzība attiecībā uz pirmsskolu izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem”.  Projektā piedalījās 15 PII (no tām 8 pašvaldību pirmsskolu izglītības iestādes un 7 privātās pirmsskolu izglītības iestādes), un tajā tika vērtēti iestāžu pakalpojumi, ņemot vērā PTAC patērētāju iesniegtajās sūdzībās aktualizēto problemātiku saistībā ar pirmsskolas izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem – vietu trūkums pirmsskolas izglītības iestādēs, samaksa laikā, kad bērns neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādi slimības vai vasaras atpūtas perioda dēļ, dažādu papildu maksājumu nepieciešamība, pirmsskolas izglītības iestāžu maiņa, līguma izbeigšanas/laušanas problemātika, pilnīgas pakalpojuma informācijas nesaņemšana.

Lai vecākiem sniegtu noderīgu informāciju, kā veidot savstarpēji korektas attiecības ar bērnudārzu kā pakalpojumu sniedzēju, uz sarunu aicinājām PTAC Pirmās patērētāju kolektīvo interešu uzraudzības daļas vadītāju Elīnu Kreceli-Germani.

Raidierakstā tika pārrunāti šādi jautājumi:

  • Kas patērētājam būtu jāizvērtē, izvēloties bērnudārzu savam bērnam?
  • Vai PII ir jābūt savai tīmekļa vietnei, kurā ir publicēta informācija par PII, tostarp par pakalpojumiem? Ko darīt, ja šādas vietnes nav? 
  • Līguma slēgšana un tā saturs, vienojoties par bērna vešanu uz PII, – vai līgums var nebūt? Kāds būs tiesiskais pamats pakalpojuma saņemšanai?
  • Kā līgumā var dēvēt samaksu par pakalpojumu? Kas ir “pakalpojuma cena”?
  • Pakalpojuma cenas izmaiņu biežums. Vai PII ir jāsniedz pamatojums? 
  • Papildu maksājumi. Piemēram, vai ēdināšana ir pakalpojuma cenas sastāvdaļa vai papildu maksājums?
  • Vai ir pieļaujams no vecākiem prasīt vienreizējās iestāšanās maksu PII?
  • Bērna attaisnoti kavētais laiks un pakalpojuma cena.
  • Kā patērētājam, bērna vecākam, rīkoties līguma neatbilstības situācijās? 
  • Kā paziņot par līguma laušanu, ja tas nav līgumā noteikts?

Kā arī skaidrosim to, kā patērētājam vērsties PTAC. Kāda ir iesnieguma forma, kāds ir tā izskatīšanas laiks un PTAC lēmuma paziņošanas kārtība?

Kā pieteikties daudzdzīvokļu namu atjaunošanas programmai

Kā pieteikties daudzdzīvokļu namu atjaunošanas programmai

October 5, 2021

Septembrī Attīstības finanšu institūcija “ALTUM” sāka pieteikumu pieņemšanu jaunajai atbalsta programmai, kas paredzēta daudzdzīvokļu namu remontam un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai.

Šāda programma bija ļoti gaidīta, jo dzīvojamais fonds Latvijā ir ļoti novecojis, – kopējā daudzdzīvokļu namu īpatsvarā tikai 4% ēku ir būvētas pēc 1993. gada. 

 

Sarunā ar „ALTUM” Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāju IEVU VĒRZEMNIECI meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Kādiem daudzdzīvokļu remontdarbiem programma ir paredzēta?
  • Vai ir kādi darbi, kurus nevar veikt šajā programmā?
  • Ar ko daudzdzīvokļu namu remonta un apkārtējās teritorijas labiekārtošanas programma atšķiras no energoefektivitātes programmas?
  • Kas var pieteikties jaunajai programmai un saņemt atbalstu?
  • Kāda ēka kvalificējas kā daudzdzīvokļu māja? Vai ir noteikts minimālais dzīvokļu skaits?
  • Kas ir pirmais, ko dzīvokļu īpašniekiem būtu nepieciešams darīt, lai pieteiktos daudzdzīvokļu namu remontam un apkārtējās teritorijas labiekārtošanas programmai? Kādam jābūt iedzīvotāju balsojumam?
  • Vai daudzdzīvokļu nams var atrasties arī uz svešas zemes, t. i., būt piespiedu nomas attiecībās, lai pretendētu uz aizdevumu?
  • Uz kāda apjoma aizdevumu var pretendēt? Kādi ir termiņi, procentu likmes? Kas ir kredīta nodrošinājums?
  • Vai aizdevumu var saņemt vairākas reizes?
  • Programmai piešķirts finansējums 31 miljona eiro apmērā. Cik daudz māju plānots atjaunot par šo summu?
  • Kādos gadījumos nevar pretendēt uz aizdevumu?

 

Sarunā tiek aplūkoti Ministru kabineta noteikumi Nr. 481 “Atbalsta programmas nosacījumi būvdarbiem daudzdzīvokļu mājās un to teritoriju labiekārtošanai”.

 

Prasības rūpnieciski ražotu vienstāva ēku līdz 60 m² uzstādīšanai

Prasības rūpnieciski ražotu vienstāva ēku līdz 60 m² uzstādīšanai

September 28, 2021

Pēdējos gados populāras ir kļuvušas vienstāva koka konstrukcijas moduļu ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m², kuras, rūpnieciski izgatavotas, var uzstādīt bez būvprojekta. Tās var izmantot gan kā dzīvojamās mājas, gan kā dažāda veida palīgēkas. Kādi nosacījumi jāievēro šādu būvju uzstādīšanā?

 

Sarunā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras un pilsētvides dizaina pārvaldes vadītāja vietnieci VIKTORIJU BELERTI meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Kas ir veicinājis rūpnieciski ražotu vienstāva ēku ar apbūves laukumu līdz 60 m² uzstādīšanas popularitāti?
  • Kādiem nolūkiem visbiežāk uzstāda šādas ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m2? Vai tās ir dzīvojamās mājas vai palīgēkas?
  • Vai rūpnieciski ražotām ēkām ir jāatbilst noteiktiem parametriem?
  • Kādus normatīvus ir svarīgi ņemt vērā, novietojot rūpnieciski ražotu ēku uz privātas zemes?
  • Vai ēkas izvietošana uz privātas zemes ir jāsaskaņo ar kaimiņiem? Cik tālu no kaimiņu žoga var atrasties ēka?
  • Cik lielam jābūt zemes gabalam, lai varētu uzstādīt moduļu māju? Piemēram, vai ir iespējams uz viena zemes gabala blakus, ar dažu metru atstarpi, novietot divas moduļu mājas?
  • Kāda dokumentācija jāiesniedz būvvaldē? Vai ir vajadzīgi arī citi saskaņojumi?
  • Moduļu ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m² mēdz būt arī pārvietojamas. Vai tās ir uzskatāmas par būvēm, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ar tām var piedalīties ceļu satiksmē?
  • Kādi dokumenti ir nepieciešami, ja moduļu ēka ir pārvietojama, un kādi –, ja pārvietojama dzīvojamā māja, piemēram, treilers, netiek izmantota satiksmē?
Vārda, uzvārda un tautības maiņa pieaugušai personai

Vārda, uzvārda un tautības maiņa pieaugušai personai

September 21, 2021

Vārdu un uzvārdu ikviena persona ir tiesīga mainīt tik daudz reižu, cik vien to vēlas un spēj savu izvēli pamatot. Taču tautības maiņa ir iespējama tikai vienreiz. Kāpēc tā?

Kā norāda Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Inga Upīte, pieaugušu personu vidū gan vārda, gan uzvārda maiņa ir populāra. Viena gada laikā tiek izskatīti no 1000 līdz 1200 personu iesniegumi (350—400 iesniegumu par uzvārda maiņu, iegūstot laulātā uzvārdu vai dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā, 350 iesniegumu, ja vārda vai uzvārda dēļ ir apgrūtināta iekļaušanās sabiedrībā). „Tostarp, piemēram, nomainot vārdu, var būt situācija, ka vārda maiņa jāveic atkārtoti, jo jaunizvēlētais vārds personai tomēr ir neatbilstošs un sadzīvot ar izdarīto izvēli ir grūti,” norāda I. Upīte.

Mazāk populāra, tomēr likumā noteikta iespēja, ir arī tautības ieraksta maiņa, kuru dzīves laikā var veikt vienu reizi.

Raidierakstā klausieties:

  • Kādi dokumenti paralēli iesniegumam (speciālai veidlapai) personai ir jāiesniedz?
  • Ko nozīmē “dzimtas uzvārds tiešā augšupējā līnijā”? Vai un kā to jāpierāda?
  • Vai ir iespējams pieņemt brīvi izvēlētu uzvārdu, kas nav ne laulātā, ne dzimtas, ne vecāku uzvārds?
  • Vai, pievienojot savam uzvārdam laulātā uzvārdu, ir jāprasa laulātā piekrišana? 
  • Vai bijušais laulātais var iebilst, ja, laulību šķirot, otram laulātajam paliek laulības uzvārds?
  • Kā notiek lēmuma pieņemšana – atļaut vai liegt personai mainīt vārdu, uzvārdu? 
  • Vai bieži nākas personas iesniegumu noraidīt? Kādi tam ir biežākie iemesli?
  • Kas notiek ar personas veco vārdu, uzvārdu? Vai tas saglabājas reģistros? 
  • Kāpēc tautības ierakstu var mainīt tikai vienu reizi? 
  • Kā pierādīt savu radniecību tautības ieraksta maiņai pret savu tiešo augšupējo radinieku tautību divās paaudzēs?
  • Kāpēc nav iespējama tautību “latgalietis”, “sēlis” izvēle?
Ko drīkst un ko nedrīkst darīt tauvas joslā

Ko drīkst un ko nedrīkst darīt tauvas joslā

September 14, 2021

Zvejniecības likumā definēts, ka tauvas josla ir sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem. Nereti sabiedrībā nav skaidrs, kādas darbības garāmgājējiem un makšķerniekiem ir atļautas un kādas ir aizliegtas tauvas joslā. Tādēļ rodas strīdi, tiek celti žogi, lai norobežotu piekļuvi ūdeņiem.

 

Sarunā ar Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes docenti, Dr. iur. INGU KUDEIKINU meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Cik tauvas joslu ir Latvijā, kur tās atrodas? Kāds ir to platums?
  • Vai vienmēr ap ūdenskrātuvi ir vajadzīga tauvas josla? Kuros gadījumos tā netiek prasīta?
  • Kam var piederēt tauvas josla? Vai dabā ir jānovieto speciālas zīmes, kuras norāda, ka šeit atrodas tauvas josla?
  • Vai var uzcelt žogu gar privātu ezeru tā, lai citi tam netiek klāt?
  • Tauvas josla – tas ir apgrūtinājums īpašniekam. Kādi ierobežojumi pastāv īpašniekam?
  • Kādi ir īpašnieka pienākumi pret tauvas joslu?
  • Kas garāmgājējiem un makšķerniekiem ir atļauts tauvas joslā? Vai viņi drīkst peldēties, sauļoties, rīkot pikniku? Vai ir noteikts kāds precīzs regulējums?
  • Vai drīkst prasīt naudu par atpūtu tauvas joslā?
  • Vai ir atļauts pārvietoties ar mehānisku transportlīdzekli vai velosipēdu gar virszemes ūdens objektiem?
  • Ko nedrīkst darīt tauvas joslā? Kas ir aizliegts garāmgājējiem, makšķerniekiem?
  • Kādi būtiski aspekti vēl būtu jāņem vērā, atrodoties tauvas joslā?
Testamentārā mantošana.  Kas jāzina mantiniekiem

Testamentārā mantošana. Kas jāzina mantiniekiem

September 7, 2021

Turpinot tēmu par dažādiem mantošanas veidiem, šis raidieraksts ir veltīts jautājumiem par un ap testamentāro mantošanu, kad mantojuma atstājējs paudis savu pēdējo gribu, atstājot testamentu. Zvērināti notāri norāda — ja persona laicīgi ir sakārtojusi mantojuma lietas, uzrakstot testamentu, mantiniekiem tiek atstāts ne tikai mantojums, bet arī noteikta kārtība, kā tas saņēmēju starpā sadalāms, ievērojot aizgājēja izteikto gribu.

 

Civillikumā noteikti trīs mantošanas veidi:

  • likumiskā ceļā, ja ir skaidrs mantinieku loks;
  • pēc testamenta, kurā mantojuma atstājējs paudis savu pēdējo gribu;
  • ar mantojuma līgumu.

Sarunā ar zvērinātu notāri Evu Igauni-Sēli šoreiz meklēsim atbildes uz jautājumiem:

  • Kāpēc ir vērts rakstīt testamentu?
  • Kas nepieciešams testamenta rakstīšanai, un kā tas jānoformē?
  • Kā radiniekiem pēc tuvinieka nāves uzzināt par atstātu testamentu?
  • Kā atšķiras mantošanas procedūra starp likumisko un testamentāro mantošanu?
  • Vai testamentu var apstrīdēt?
  • Kas ir testaments un kas — mantojuma līgums?
  • Vai notārs meklē mantiniekus?
  • Cik izmaksā testamenta rakstīšana?
  • Kas notiek ar testamentu, ja testamentārais mantotājs miris pirms mantojuma atstājēja?
  • Kad un vai ir vērts mainīt testamentu?
  • Vai ir gadījumi, kad nav izdevīgi rakstīt testamentu?
Kāpēc dibināt dzīvokļu īpašnieku biedrību

Kāpēc dibināt dzīvokļu īpašnieku biedrību

August 31, 2021

Dzīvokļu īpašniekiem būtu jāiesaistās savas dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, bet kā to labāk izdarīt? Vai būtu jādibina dzīvokļu īpašnieku biedrība? Kāpēc tas būtu jādara, un kādi ir biedrības uzdevumi?

 

Sarunā ar zvērinātu advokātu, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektoru JĀNI LAPSU meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Kas ir dzīvokļu īpašnieku biedrība? Vai tai normatīvajos aktos ir paredzēts speciāls regulējums?
  • Kurš likums regulē dzīvokļu īpašnieku biedrības dibināšanu?
  • Kādi jautājumi ir jāizlemj dzīvokļu īpašnieku biedrības dibināšanas sapulcē? Kas to organizē?
  • Kas var būt dzīvokļu īpašnieku biedrības biedri – vai tikai dzīvokļu īpašnieki?
  • Kas ir obligāti nepieciešams, ja tiek nodibināta dzīvokļu īpašnieku biedrība? Piemēram, vai ir vajadzīgs kopīgs biedrības bankas konts, kurā uzkrāt naudu remontdarbiem?
  • Ja dibina biedrību, tad arī jābūt statūtiem, juridiskajai adresei un biedrība kā juridiska persona ir jāieraksta Uzņēmumu reģistra Biedrību un nodibinājumu reģistrā. Kāda var būt dzīvokļu īpašnieku biedrības juridiskā adrese?
  • Vai, izveidojot biedrību, mājas īpašnieku kopībai uzreiz ir jālemj par mājas pārvaldības pārņemšanu, vai tomēr tas ir atsevišķs jautājums, kuru var risināt vēlāk?
  • Kāda ir dzīvokļu īpašnieku biedrības, bet kāda – dzīvokļu īpašnieku kopības kompetence?
  • Kāda jēga no biedrības biedra statusa, ja svarīgākos jautājumus par īpašuma apsaimniekošanu izlemj visu kopīpašnieku sapulce?
  • Kādi dzīvojamās mājas pārvaldīšanas modeļi vēl ir iespējami? Vai biedrība ir labākā pārvaldes forma?
  • Kas notiek, ja laika gaitā biedrības biedru skaits sarūk un tā pārstāv mazāk nekā pusi dzīvokļu īpašnieku?
Likumiskā mantošana – kas jāzina mantiniekiem

Likumiskā mantošana – kas jāzina mantiniekiem

August 24, 2021

Civillikums nosaka trīs mantošanas veidus – likumiskā ceļā, ja ir skaidrs mantinieku loks, pēc testamenta, kurā mantojuma atstājējs paudis savu pēdējo gribu, un ar mantojuma līgumu.

Notāri norāda: ja personai, ar ko saista radniecība, pēc nāves ir palikusi manta, kas palicējiem savstarpēji būtu jāsadala, uz ilgāku laiku atlikt šo jautājumu kārtošanu nebūtu ieteicams. Ar ko sākt?  Kā secīgi ir jārīkojas radiniekiem, lai uzsāktu mantošanas lietu?

 

Sarunā ar zvērinātu notāri Evu Igauni-Sēli meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Kā jāuzsāk mantojuma lieta?
  • Kādi ir termiņi, kad sākt pieteikties mantojumam?
  • Kas notiek, ja mantošanas termiņš ir nokavēts?
  • Kuri radinieki var pieteikties mantojumam?
  • Kādi dokumenti jāņem līdzi, dodoties pie notāra?
  • Vai notāram būs jānorāda arī citi iespējamie mantinieki?
  • Vai mantojums ir iepriekš jānovērtē, kā tas notiek, un kurš to dara?
  • Kādas ir mantojuma kārtošanas izmaksas? Vai būs jāmaksā, ja mantojums ir neliels?
  • Vai likumīgo mantinieku starpā mantošanas procesā pastāv strīdi? Kā šos strīdus risina?
  • “Tiesības prasīt un saņemt neatņemamo daļu” – ko tas nozīmē?
  • Kādi dokumenti būs jāsakārto, lai mantotais īpašums nepaliktu, “karājoties gaisā”?
  • Vai no mantojuma var atteikties, un kā tas notiek?
  • Kā pārliecināties, ka nesanāk mantot tikai mantojuma atstājēja parādus, un vai var atteikties no šāda mantojuma?

 

Kā notiek īpašuma atmešana

Kā notiek īpašuma atmešana

August 17, 2021

Ja īpašums ir kļuvis par apgrūtinājumu – nav vēlēšanās un līdzekļu, lai to uzturētu vai samaksātu nekustamā īpašuma nodokli, – kā īpašnieks var no tā atbrīvoties? Vai tikai pārdodot?

 

Sarunā ar zvērinātu notāri ZANI ERNŠTREITI meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Kādas iespējas ir īpašniekam, ja tas vairs nevēlas paturēt savas tiesības uz īpašumu?
  • Kas var būt īpašums, no kura atbrīvoties, – zeme, māja, vēl kas cits? Kādi ir biežākie iemesli, kad nolemj īpašumu nepaturēt?
  • Kā visērtāk atbrīvoties no īpašuma?
  • Ja lietu atmet, nenododot citiem, tad Civillikuma 930. pants paredz, ka nekustamās bezīpašnieka lietas piekrīt valstij. Ko tas nozīmē? Ka aizslēdzu durvis un dodos prom uz visiem laikiem?
  • Saskaņā ar Civillikuma 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu reģistrēts zemesgrāmatā. Ja īpašums ir/nav reģistrēts zemesgrāmatā, kā to var atmest?
  • Kam var atdot īpašumtiesības?
  • Vai īpašumu var atdot vai atdāvināt kaimiņam? Vai kaimiņš var simboliski pārņemt īpašumu?
  • Ar ko jārēķinās, ja īpašumam, kuru atmet, dāvina, atdod, ir parādi?
  • Kam ir jāsedz izmaksas, ja īpašums tiek atdots vai dāvināts?
  • Kā notiek pārņemšanas process, ja īpašumu atdod valstij? Cik ilgā laikā tas tiek ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda?
  • Kam ir pienākums rūpēties par īpašumu pārņemšanas procesa laikā?
Ejam dabā – ko drīkst un nedrīkst darīt?

Ejam dabā – ko drīkst un nedrīkst darīt?

August 10, 2021

Pārgājiens vai diena pie dabas ir patīkama atpūta un veids, kā uzkrāt jaunu enerģiju. Bet – vai dodoties dabā ir jāievēro arī kādi noteikumi? Ko drīkst un nedrīkst darīt jeb kā jāuzvedas dabā?  Ko nozīmē dabas liegums, un ko drīkstam darīt, ja atrodamies teritorijā, kas apzīmēta ar zaļo ozola lapiņas zīmi? Kas tur slikts, ja uzcelsim telti šādā teritorijā? Vai par to var sodīt?

 

Sarunā ar Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas Dabas izglītības centra vadītāju AGNESI BALANDIŅU meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Vai cilvēki Latvijā pret dabu izturas ar cieņu un zina, kā uzvesties, tai nekaitējot?
  • Kādas atpūtnieku kļūdas vai pat pārkāpumus visbiežāk konstatē Dabas aizsardzības pārvalde?
  • Kas ir dabas liegums, kāpēc tādus izveido, un kā ceļotājs var zināt, ka atrodas dabas liegumā?
  • Vai dabas liegumā drīkst iebraukt ar mašīnu, uzcelt telti vai iekārt hamaku kokā pārnakšņošanai?
  • Kādu kaitējumu dabai var nodarīt uzcelta telts?
  • Vai kāpu zonā vai pludmalē drīkst celt teltis un kurināt ugunskuru?  
  • Pie kā būtu jāpiedomā, savācot aiz sevis atkritumus?
  • Kur meklēt informāciju par to, ko drīkst un nedrīkst darīt konkrētā dabas liegumā?
  • Par kādiem pārkāpumiem var saņemt sodu?
Telpu lietošanas veida maiņa – kad nepieciešama

Telpu lietošanas veida maiņa – kad nepieciešama

August 3, 2021

Ir gadījumi, kad privātmāju vai dzīvokli ir vēlme pārveidot par biroju vai arī dzīvojamās telpās iekārtot, piemēram, ārsta prakses kabinetu. Kādos gadījumos telpu lietošanas veida maiņa ir iespējama un kādos – nav? Kādi saskaņojumi vajadzīgi, un kādi normatīvi regulē telpu pārveidi?

 

Sarunā ar Rīgas pilsētas būvvaldes Arhitektūras pārvaldes vadītāju VIKTORIJU BELERTI meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Kādi ir telpu lietošanas veidi? Kādi normatīvie akti to regulē?
  • Kāpēc vispār pastāv iespēja – mainīt telpas lietošanas veidu?
  • Kāpēc ir svarīgi telpu lietošanas veidu mainīt oficiāli?
  • Kādi telpu lietošanas veidi tiek mainīti visbiežāk?
  • Kur ir jāvēršas un ar ko jāsāk, lai mainītu ēkas vai telpu lietošanas veidu?
  • Kādos gadījumos telpu lietošanas veida maiņa ir iespējama un kādos – nav? Kādi faktori to ietekmē?
  • Kad ir stingrākas prasības – pārvēršot telpas par publiskām jeb otrādi?
  • Kā rīkoties, ja dzīvoklī ir nepieciešams iekārtot darba kabinetu/biroju? Vai tādā gadījumā visam dzīvoklim ir jāmaina telpu lietošanas veids?
  • Ārsta prakse vai bērnu rotaļu centrs dzīvoklī vai privātmājā – kādi dokumenti un saskaņojumi ir nepieciešami?
  • Vai dokumentus un saskaņojumu var kārtot pats īpašnieks? Kādos gadījumos un cik liela loma ir citu dzīvokļu īpašniekiem?
  • Kādos gadījumos nepieciešams izstrādāt paskaidrojuma rakstu, apliecinājuma karti vai pilnu būvprojektu?
Vārda un uzvārda maiņa bērnam

Vārda un uzvārda maiņa bērnam

July 27, 2021

Ikvienam cilvēkam viņa vārds un uzvārds ir identitātes daļa, kas kalpo arī kā atpazīstamības elements saziņā ar citiem. Izvēlēties, kādu vārdu un uzvārdu bērnam dot piedzimstot, ir vecāku tiesības un pienākums. Parasti vecāki to veic ar lielu rūpību un pārdomāti, tomēr, dažādu apstākļu vadīti, gan paši vecāki, gan vēlāk bērns laika gaitā var pieņemt lēmumu par vārda un uzvārda maiņu. Sarunā ar Dzimtsarakstu departamenta vadītāju INGU UPĪTI runāsim par situācijām, kuras ikdienā risina dzimtsarakstu nodaļās, pieņemot apmeklētājus, kas izteikuši vēlmi savam bērnam veikt izmaiņas personu reģistrā.  

 

Tiesības uz vārda un uzvārda, kā arī tautības maiņu reglamentē 2009. gadā pieņemtais Vārda, uzvārda, tautības ieraksta maiņas likums, kas nosaka gan apstākļus, kad šie unikālie personas dati – vārds un uzvārds – ir maināmi, gan kā notiek maiņas process. 

Uzvārda maiņa bērnam ir salīdzinoši bieži izplatīta, norāda Dzimtsarakstu departamenta vadītāja. Lai gan likums neierobežo, cik reizes drīkst mainīt uzvārdu bērnam, vecāki tiek aicināti vienmēr rūpīgi pārdomāt, pirms spert šo soli.

Raidierakstā pārrunātie jautājumi:

  • Kas pēc būtības (tiesiski) ir vārda, uzvārda maiņa?  
  • Kādi ir biežāk minētie iemesli, kāpēc šo procedūru vecāki uzsāk? 
  • Kāds ir bērna vecuma ietvars, kad šo jautājumu var rosināt vecāki? 
  • Vai lēmums mainīt bērnam vārdu tāpēc, ka vairs tāds nepatīk, ir jāpieņem abiem vecākiem? Vai jautājuma izskatīšanā tiek iesaistīts arī pats bērns?
  • Cik pavisam oficiāli reģistrētu vārdu vienam cilvēkam var būt? 
  • Vai vecāks/ vecāki var izlemt bērna esošajam vārdam pievienot otru vārdu?  
  • Cik reizes var mainīt bērnam uzvārdu? 
  • Kas dod piekrišanu bērna uzvārda maiņai? Kā praksē notiek piekrišanas došana?
  • Ko vecākam darīt situācijā, ja otrs vecāks nav sasniedzams? 
  • Vai pēc uzvārda maiņas bērnam mainās arī vecāku pienākumu apmērs pret bērnu?
  • Kad bērns pats var rosināt sava vārda, uzvārda maiņu?
  • Praktiskā puse: kas secīgi ir jādara, kādas ir izmaksas, cik ilgā laikā pieteikums tiek izskatīts? Kādi ir biežākie atteikuma iemesli? 
  • Kas notiks ar esošajiem dokumentiem – bērna dzimšanas apliecību, dzimšanas zīmi, vai tiks izdoti jauni?
  • Kāda ir tiesu prakse saistībā ar uzvārda, vārda maiņu bērniem?  
Pesticīdi lauksaimniecībā – vai ir pamats uztraukumam, viedokļi dalās

Pesticīdi lauksaimniecībā – vai ir pamats uztraukumam, viedokļi dalās

July 20, 2021

Par to, vai Latvijas zemnieki labas ražas iegūšanai pārmēru nelieto pesticīdus, saduras dabas draugu un konvencionālo lauksaimnieku viedoklis. Lai viestu skaidrību, cik lielā mērā izmantojam pesticīdus, izvaicājām Valsts augu aizsardzības dienesta direktoru VENTU EZERU.  Savukārt dabiskas saimniekošanas aizstāvju viedokli lūdzām paust Permakultūras biedrības biedri ILZI MEŽNIECI.

 

Pesticīdu lietošana lauksaimniecībā – šajā jautājumā saduras dabas draugu un konvencionālo lauksaimnieku viedoklis. Īpaši asi pirms dažiem mēnešiem tika reaģēts uz jaunākajiem “Eurostat” publicētiem datiem par pesticīdu lietošanas pieaugumu Latvijā.

Raidierakstā meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Kas vispār ir pesticīdi, un kur lauksaimniecībā tos lieto?
  • Cik lielas ražas kaitīgo organismu dēļ katru gadu pasaulē zaudē lauksaimnieki?
  • Vai var iztikt bez augu aizsardzības līdzekļiem, lai iegūtu labas ražas?
  • “Eurostat” publicētie dati par pesticīdu lietošanu 2019. gadā rāda, ka Latvija pieauguma ziņā ir otrajā vietā – no 2011. līdz 2019. gadam tirgotais pesticīdu apjoms pieaudzis vairāk nekā par pusi. Vai ir pamats uztraukumam?
  • Eiropas Savienībā ir noteiktas trīs klimatiskās zonas pesticīdu reģistrācijai un to ietekmes pārbaudei. Kurā zonā ir Latvija, un ko tas mums nozīmē?
  • Vai statistika par pesticīdu lietošanu ir salīdzināma?
  • Pesticīdu lietošanas monitoringa apjomi – vai tie ir pietiekami?
  • Vai Latvijā ir informācija, kas īsti notiek ar pesticīdu atliekvielām dabā?
  • Sociālajos tīklos klīda leģenda par suni, kas nomiris, pārskrienot pāri rapšu laukam, tomēr vēlāk atklājās, ka saimnieki nezina, kur suns bijis. Tomēr jautājums ir aktuāls – kāds ir pesticīdu radītais negatīvais slogs uz vidi un cilvēku dzīves telpu? Kā tas mūs ietekmē?
  • Kā rāda “Eurostat” dati, citas valstis pesticīdu apjomus cenšas samazināt. Kāda ir kopējā virzība Eiropā, kādas ir ES lauksaimniecības politikas nostādnes?
  • Pērn 22. janvārī valdība apstiprināja Latvijas rīcības plānu augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai 2019.–2023.gadam. Ko tas paredz?
  • Kā šo plānu vērtē dabas aizsardzības nevalstiskās organizācijas?
  • “Eurostat” 2022. gadā publicēs nākamo ziņojumu. Kāda tad varētu būt Latvijas situācija?
Skaidri klasifikācijas noteikumi NVO sektorā – kāpēc tas ir svarīgi

Skaidri klasifikācijas noteikumi NVO sektorā – kāpēc tas ir svarīgi

July 13, 2021

Jau vairākus gadus aktualizējusies problēma – Latvijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā nevalstiskās organizācijas (NVO) netiek pietiekami uzraudzītas. To deklarētā darbības joma ne vienmēr korekti atspoguļo faktisko darbību. Sakārtot NVO klasifikācijas problēmas – šādu uzdevumu Tieslietu ministrijai šopavasar devusi Finanšu sektora attīstības padomei, kuru vada Ministru prezidents.

 

Par NVO klasifikācijas problēmām un to iespējamajiem risinājumiem sarunājāmies ar Latvijas Pilsoniskās alianses direktori KRISTĪNI ZONBERGU. Latvijas Pilsoniskā alianse ir lielākā jumta organizācija nevalstiskā sektora interešu aizstāvībā.

  • Cik daudz NVO darbojas Latvijā?
  • Kādās sfērās visvairāk darbojas NVO?
  • Cik daudzas NVO norādījušas konkrētu darbības jomu?
  • Kāpēc nevar pateikt, kāda ir NVO darbības joma? Kāds ir regulējums?
  • Vai ir vēlams radīt jaunu klasifikatoru?
  • Kāpēc ir svarīgi ieviest skaidrus klasifkācijas noteikumus NVO sektorā?
  • NVO gadā saņem apmēram 500 miljonus eiro. Vai ir jāpārskata gada pārskata iesniegšanas principi, lai nodalītu skaidras un neskaidras naudas ziedojumus?
  • Cik lielu risku naudas atmazgāšanas, terorisma finansēšanas jomā rada šāda neskaidra NVO darbības sistēma?
  • Kā alianse piedāvā sakārtot NVO sektoru, padarīt to caurskatāmu?
  • Kādā termiņā Tieslietu ministrija pilnveidos klasifikatoru un izstrādās NVO “vienkāršotās likvidācijas” regulējumu attiecībā uz tām NVO, kas vairāk neveic savu darbību?
  • Cik aktīva ir pilsoniskā sabiedrība Latvijā?
  • Kāds ir NVO vidējais biedru skaits?
  • Ko dos NVO sektora sakārtošana?
Kas jāzina par jauno Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumu

Kas jāzina par jauno Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumu

July 6, 2021

28. jūnijā tika izsludināts jaunais likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām. Regulējums izstrādāts finansiālajās grūtībās nonākušajiem, kas vēlas, bet nespēj segt savas no patērētāju kreditēšanas līguma izrietošās parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš. Fiziskās personas, kas atbildīs likumā noteiktajiem nosacījumiem, iespēju dzēst parādsaistības varēs sākt izmantot no 2022. gada 1. janvāra. Sarunā ar Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktori OLGU ZEILI un Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektoru GATI LITVINU aplūkosim likumā paredzētos nosacījumus, kuriem izpildoties fiziskās personas tiks atbrīvotas no parādsaistībām.

Jaunā Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma mērķis ir veicināt fiziskās personas, kurai ir vai ir bijis trūcīgā vai maznodrošinātā mājsaimniecībā esošās personas statuss, maksātspējas atjaunošanu un finanšu pratības stiprināšanu, nosakot principus un procedūras fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām, kas radušās no patērētāja kreditēšanas līguma Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē un kam iestājies izpildes pienākums, un tādējādi veicināt personas līdzdalību ekonomiskajā vidē.

Jaunais regulējums attiecas uz parādsaistībām, kuru kopējais apmērs pārsniedz vienu valstī noteikto minimālo mēneša darba algu jeb 500 eiro, bet nepārsniedz 5000 eiro.

 

Sarunas laikā noskaidrosim:

  • Kāda ir likuma būtība?
  • No kādām parādsaistībām fiziskā persona tiks atbrīvota?
  • Kādi nosacījumi jāizpilda, lai fiziskā persona varētu tikt atbrīvota no parādsaistībām?
  • Vai tiks vērtēts fiziskās personas godprātīgums?
  • Vai parādniekam pašam būs jāvērtē atbilstība visiem likumā minētajiem nosacījumiem?
  • Kam jāiesniedz pieteikums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām, un kur meklēt pieteikuma veidlapu?
  • Vai notārs uzraudzīs gan parādnieka, gan kreditora tiesības?
  • Kad parādniekam būs jāapgūst finanšu pratības kursi?
  • Kādas ir sekas fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām?
  • Ar kādām izmaksām parādniekam jārēķinās?
Kā notiks valsts izmaksāto uzturlīdzekļu parādu piedziņa ārpustiesas kārtībā

Kā notiks valsts izmaksāto uzturlīdzekļu parādu piedziņa ārpustiesas kārtībā

June 29, 2021

Latvijā ir vairāk nekā 40 tūkstoši uzturlīdzekļu parādnieku, kuru vietā līdzekļi bērnu uzturam tiek izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Viņu parāds valstij šogad sniedzas jau pāri 403 miljoniem eiro. Skaitļi nav iepriecinoši arī jautājumā par šo parādu piedziņu – tā notiek, taču lēni un daudzos gadījumos nesekmīgi. Kā zināms, ar uzturlīdzekļu piedziņu no parādniekiem, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, nodarbojas zvērināti tiesu izpildītāji.  Taču pirms pusotra mēneša spēkā stājās grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz uz vienu gadu ieviest pilotprojektu, kurā uzturlīdzekļu parādu atgūšanai vispirms tiktu piesaistīti ārpustiesas parādu piedzinēji un tikai pēc tam – zvērināts tiesu izpildītājs.

 

Grozījumu sagatavotāja Tieslietu ministrija uzskata, ka papildu tiesisko instrumentu piesaiste varētu motivēt parādniekus nokārtot savas saistības pret valsti, turklāt tas izmaksātu parādniekam ievērojami lētāk nekā pēc tiesas nolēmuma īstenotā līdzšinējā prakse, piedziņu nododot tiesu izpildītājam. 

Ārpustiesas parādu atgūšanas process ir balstīts uz tiešu komunikāciju ar parādnieku, vēršot tā uzmanību uz potenciālajām sekām un aicinot labprātīgi izpildīt saistības.

 

Kopā ar Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas valdes priekšsēdētāju Jāni Lukaševski skaidrosim, ko paredz likuma grozījumi un kā notiks uzturlīdzekļu parādu piedziņa, sākumā neiesaistot tiesu izpildītāju.

 

Raidierakstā pārrunāsim šādus jautājumus:

 

  • Kāda informācija par parādnieku nonāks parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju jeb piedzinēja rīcībā?
  • Kā parādnieks tiks informēts par parāda atmaksas saistībām?
  • Kā paredzēts risināt situāciju ar deklarētās un faktiskās adreses neatbilstību?
  • Ko saziņā ar parādnieku ir tiesīgs darīt piedzinējs?
  • Vai piedzinējs ir tiesīgs sazināties ar parādnieka ģimenes locekļiem, iztaujāt kaimiņus?
  • Ko nav tiesīgs darīt piedzinējs?
  • Kas ir agresīva saziņa? Kā jārīkojas piedzinējam, ja parādnieks ir agresīvs un, piemēram, lieto rupjus vārdus, draud u. tml.?
  • Vai sarunas starp pusēm tiek ierakstītas? Vai tās var ierakstīt?
  • Kā veidojas atmaksājamā parāda kopsummu?
  • Kāda ir maksāšanas kārtība, ja parāds tiek piedzīts ārpus tiesas?
  • Vai ar ārpustiesas parādu piedzinēju var vienoties par kādu konkrētu mēneša maksājuma summu?
  • Vai samaksu var veikt skaidrā naudā?
  • Kādi būs piedziņas izdevumi?
  • Ja parādnieks nesadarbosies ar parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju, tad lieta tik un tā nonāks tiesā un pie tiesu izpildītāja. Pēc cik ilga laika? 
Termiņi darba tiesiskajās attiecībās

Termiņi darba tiesiskajās attiecībās

June 15, 2021

Jēdziens “termiņš” nozīmē laika punktu, kurā ir jāpabeidz (kaut kā) izpilde. Ar termiņu ievērošanu gandrīz ik mēnesi mēs saskaramies dažādās dzīves situācijās – tos nosaka dažādiem pakalpojumu maksājumiem, preču lietošanas laikam. Termiņi nav svešs jēdziens arī civiltiesiskos darījumos un darba tiesiskajās attiecībās. To ievērošana kļūst īpaši svarīga problēmsituācijās, kādas var veidoties, piemēram, ja nepieciešams vērsties tiesā, lai piedzītu neizmaksātu algu.

 

Raidieraksta sarunā ar zvērinātu advokāti Gitu Oškāju tiek skaidrota termiņu piemērošana Darba likuma 16. panta kontekstā,  kā arī pārrunāti jautājumi, kas skar termiņu ievērošanu darba tiesiskajās attiecībās:

  • Termiņa noteikšana, grozīšana – pagarināšana, saīsināšana.
  • Termiņš darba līguma noslēgšanai.
  • Terminētie darba līgumi.
  • Kas jāzina par termiņu uzteikuma gadījumā?
  • Termiņa notecējums un tā sekas.
  • Termiņi ar atvaļinājumu saistītās situācijās.
  • Termiņi ar komandējumiem saistītās situācijās.

“Lai savu dzīvi lieki nesarežģītu, iesaku visiem pastāvīgi disciplinēt sevi un vienmēr ievērot noteiktos termiņus!” iesaka zvērināta advokāte Gita Oškāja.

 

Kas ir konstitucionālā sūdzība, un kā to iesniegt Satversmes tiesā

Kas ir konstitucionālā sūdzība, un kā to iesniegt Satversmes tiesā

June 8, 2021

Ikviens, kas uzskata, ka ar likumu vai citu normatīvo aktu ir pārkāptas viņa Latvijas Republikas Satversmē ietvertās pamattiesības, var iesniegt konstitucionālo sūdzību jeb pieteikumu Satversmes tiesā. Tomēr jāņem vērā – šī sūdzība ir tikai galējais pamattiesību aizsardzības līdzeklis.

 

Personas pamattiesības ir definētas Latvijas Republikas Satversmes 8. nodaļā “Cilvēka pamattiesības”. Tās ir, piemēram, tiesības uz dzīvību, īpašumu, vārda brīvību, izglītību, personas neaizskaramību, veselības aizsardzību, sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas un bezdarba gadījumā, tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai u. c.

Kā mums katram aizstāvēt savas pamattiesības, jo īpaši tās, kas varbūt ir netveramākas, un kādos gadījumos tās jāaizstāv Satversmes tiesā?  

Sarunā ar zvērinātu advokātu Lauri Liepu meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Kas ir konstitucionālā sūdzība – kādos gadījumos persona, kas vēlas aizstāvēt savas tiesības, var to izmantot?  
  • Ko persona var panākt, iesniedzot konstitucionālo sūdzību?
  • Kam obligāti jābūt iekļautam pieteikumā? Vai konstitucionālo sūdzību var sagatavot pats? Vai ir pieejams paraugs?
  • Kādi dokumenti jāpievieno konstitucionālajai sūdzībai?
  • Kas notiek pēc konstitucionālās sūdzības uzrakstīšanas – kāda ir iesniegšanas kārtība?
  • Vai konstitucionālās sūdzības iesniedzējam ir jāievēro kādi termiņi?   
  • Vai ir lietas, kuras Satversmes tiesa neizskata? Vai iesniedzējam tiks paskaidrots atteikuma iemesls? Vai noraidīto sūdzību var uzlabot un iesniegt vēlreiz?
  • Kādi ir tiesu izdevumi par lietas izskatīšanu Satversmes tiesā?
  • Kas notiek, kad persona saņem Satversmes tiesas spriedumu (vai atteikumu lietu izskatīt)? Kas jāzina par sprieduma izpildes gaitu? 
Pedagogu darba tiesības

Pedagogu darba tiesības

June 1, 2021

Izglītības darbinieku saime var lepoties ar īpaši sazarotu profesiju struktūru. Pedagogi strādā gan pirmsskolas izglītības iestādēs, gan vispārizglītojošās un profesionālajās skolās, gan augstskolās, gan interešu izglītības iestādēs. Lai arī izglītības nozari un tajā strādājošo darbību regulē speciālie likumi, piemēram, Izglītības likums, tomēr, kā ikviens nodarbinātais, arī pedagogi neatkarīgi no savā izglītības iestādē ieņemamā amata ir darbinieki, uz kuriem attiecināmas darba tiesības un pienākumi.

Sarunā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības juristi LIENI JANEKU aplūkosim svarīgākos pedagogu darba tiesību aspektus.

  • Kas ir pedagoga darba devējs?
  • Kā pedagogu nodarbinātību ietekmē mācību gada periods? Kādi ir ierobežojumi? 
  • Vai skolas direktors, bērnudārza vadītājs vienmēr ir pedagogs?  
  • Vai pedagogiem, kuri strādā privātajā izglītības iestādē, ir citādas tiesības? 
  • Pedagogs kā iecirkņa vēlēšanu komisijas loceklis – nodarbinātība pamatdarbā un darbā vēlēšanu komisijā. Vai tiek apmaksāts gan pamatdarbs, gan darbs vēlēšanu komisijā? 
  • Pedagoga tiesības uz atvaļinājuma izmantošanu. Vai var prasīt atvaļinājumu mācību gada laikā? Tiesības uz papildatvaļinājumu, pamatojoties uz Darba likuma 151. pantu.
  • Pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu amatu atvaļinājumu nianses.
  • Pilna kārtējā atvaļinājuma izmantošana pirms grūtniecības atvaļinājuma. Vai iespējams?
  • Kas ir pedagoga radošais atvaļinājums, un cik bieži tādu var prasīt? 
  • Kā tiek organizēta un apmaksāta pirmreizējā un kārtējā medicīniskā apskate?
  • Darba attiecību izbeigšana – uzteikuma iesniegšanas laiks un veidi.  
  • Pedagogu sociālās garantijas.
Kā veiksmīgāk izmeklēt netīrās naudas atmazgāšanas noziegumus

Kā veiksmīgāk izmeklēt netīrās naudas atmazgāšanas noziegumus

May 25, 2021

Pēdējos gados ir aktivizējusies noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas (NILL) apkarošana. Pērn Valsts policija arestējusi mazliet vairāk nekā pusmiljardu eiro noziedzīgi iegūtās mantas. Pēdējos četros gados pieaudzis arī uzsākto kriminālprocesu un kriminālvajāšanai nodoto lietu skaits. Šim procesam ir divi iemesli: ir aktivizējies darbs kopā ar Finanšu izlūkošanas dienestu (FID), kā arī Valsts policija (VP) paralēli pati intensīvi sākusi izmeklēt dažāda veida noziegumus.

 

Kā notiek sadarbība starp FID un VP? Par to saruna ar Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieci Ilzi Znotiņu un Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku, kurā noskaidrosim:

  • Kāda ir sadarbība starp FID un VP noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietu izmeklēšanā? Kas ir galvenais stūrakmens šajā sadarbībā?
  • Kādas problēmas jānovērš, lai sadarbību uzlabotu?
  • Vai izmaiņas, kas notikušas pēdējos gados NILL apkarošanā, ir neatgriezeniskas?
  • Ko dos NILL apkarošanas inovācijas centra izveidošana?
  • Vai cilvēkresursi, izmeklētāju trūkums ir problēma VP?
  • Vai ir liela pretdarbība no naudas atmazgātāju puses?
  • Kas ir izaicinošākais finanšu noziegumu konstatēšanā, atklāšanā no FID un VP puses?
  • Latvijas pirmais riska profils NILL jomā saistās ar reģionālā finanšu centra statusu. Vai Latvija tiek izmantota kā „netīro” finanšu līdzekļu tranzītvalsts?
  • Otrs Latvijas riska profils NILL jomā ir korupcija, krāpšana, kontrabanda, noziegumi nodokļu jomā. Kā policija plāno mazināt šāda veida noziegumus?
  • Cik aktuāla ir krāpšana interneta vidē?
  • Kā krāpšanu interneta vidē novērsīs VP interneta prevencijas rīks?
  • Vai NILL apkarošanas kapacitāte un zināšanas ir augušas un netīro naudu legalizēt vairs nav tik vienkārši?

 

Kāpēc ēkas jānodod ekspluatācijā līdz 2022. gada 1. oktobrim

Kāpēc ēkas jānodod ekspluatācijā līdz 2022. gada 1. oktobrim

May 18, 2021

Būvniecības likumā, kas stājās spēkā 2014. gada 1. oktobrī, ir noteikts maksimālais būvdarbu termiņš – astoņi gadi. Visām būvēm, kuru celtniecība sākta pirms šā datuma, būvdarbu pabeigšanas termiņu skaita no 2014. gada 1. oktobra, tātad tās ekspluatācijā jānodod līdz 2022. gada 1. oktobrim. Ja ēka ekspluatācijā netiks nodota, tad tiks piemērots 3% nekustamā īpašuma nodoklis no lielākās vērtības – būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības vai būves kadastrālās vērtības.

 

Sarunā ar Rīgas pilsētas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Tiesiskā atbalsta nodaļas vadītāju DACI SKALBI noskaidrosim:

  • Uz kādiem objektiem attiecas šis termiņš – nodošana ekspluatācijā astoņu gadu laikā, ja būvniecība sākta pirms 2014. gada 1. oktobra?
  • Cik daudz varētu būt šādu ekspluatācijā nenodotu ēku Rīgā? Vai tā ir izplatīta problēma?
  • Kādi dokumenti ir jāsakārto, lai māju nodotu ekspluatācijā?
  • Vai ir kāda atšķirība dokumentu kārtošanā, ja nav saglabājušies visi dokumenti, piemēram, nav būvprojekta?
  • Vai vasaras mājām ir vajadzīgi tieši tādi paši dokumenti, kā nododot ekspluatācijā ziemas māju?
  • Nereti ir situācijas, kad māja iesākta celta jau padomju laikā un nav pabeigta – tātad tā ir samērā veca, tās komunikācijas ir nolietojušās. Ko darīt ar šādiem objektiem? Varbūt vieglāk un lētāk tos nojaukt?
  • Būtiska lieta ir izmaksas – ar ko jārēķinās?
  • Ko darīt, ja līdz 2022. gada 1. oktobrim nav iespējams ēku nodot ekspluatācijā? Vai var pagarināt būvatļauju?
  • Kas notiek tad, ja ēka nav nodota ekspluatācijā līdz 2022. gada 1. oktobrim? Kādas ir sankcijas?
  • Kā jaunais pašvaldību teritoriālais plānojums ietekmēs privātmājas nodošanu ekspluatācijā?

Patlaban ir pandēmija, visas iestādes pārsvarā strādā attālināti. Vai ir iespējams pēc padoma vērsties būvvaldē?

Jauns likums – kas sagaida īrniekus un izīrētājus?

Jauns likums – kas sagaida īrniekus un izīrētājus?

May 11, 2021

Ar jauno Dzīvojamo telpu īres likumu, kas stājās spēkā 1. maijā, saistās lielas cerības. Ja tiks sakārtots īres tirgus, namu attīstītāji sola ieguldīt lielas investīcijas un celt jaunus īres namus. Bet denacionalizēto namu īpašnieki cer, ka beidzot tiks pielikts punkts beztermiņa īres līgumiem par niecīgu samaksu.

 

Sarunā ar zvērinātu advokātu JĀNI LAPSU meklēsim atbildes uz jautājumiem:

  • Kāpēc bija vajadzīgs jauns Dzīvojamo telpu īres likums? Kas gandrīz 30 gadu vecajā likumā “Par dzīvojamo telpu īri”, kurš tika pieņemts 1993. gada 1. aprīlī, bija novecojis?
  • Kādas problēmas ir pašreizējā īres tirgū, un vai jaunais likums tās atrisinās?
  • Kādas ir būtiskākās atšķirības starp abiem likumiem?
  • Kā jaunajā likumā tiek sabalansētas īrnieka un izīrētāja attiecības?
  • Kādas problēmas atrisinās īres līgumu ierakstīšana zemesgrāmatā?
  • Vai beztermiņa līgumiem ir pienācis gals?
  • Vai ir jāpārslēdz īres līgums, ja termiņš ir 99 gadi?
  • Kā īres cenas ietekmēs likumā noteiktais, ka izīrētājs varēs paaugstināt maksu tikai tad, ja līgumā būs paredzēta kārtība īres maksas celšanai?
  • Vai līdz ar jauno regulējumu nekustamā īpašuma attīstītāji cels jaunus īres namus?
  • Kā jaunā likuma pieņemšana ietekmēs īres cenas?

 

Kopīpašums – vai var justies kā pilntiesīgs īpašnieks?

Kopīpašums – vai var justies kā pilntiesīgs īpašnieks?

April 27, 2021

Nereti zeme vai nekustamais īpašums tiek iegūts kopīpašumā ar kādu citu vai vairākām personām. No vienas puses, cilvēks it kā drīkst ar sava īpašuma domājamo daļu rīkoties pēc saviem ieskatiem, bet, no otras puses, viņš nekādi nedrīkst aizskart kopīpašnieku intereses un tādējādi savās tiesībās ir ierobežots.

Sarunā ar zvērinātu advokātu ARTŪRU LIELGALVI skaidrosim:

  • Ko nozīmē vārds kopīpašums? Kas var būt kopīpašumā?
  • Kādos gadījumos izveidojas kopīpašums? Pēc laulības šķiršanas, mantojuma ceļā vēl kaut kā citādi?
  • Kādi ir kopīpašuma plusi, kādi – mīnusi?
  • Kā var rīkoties ar kopīpašumu? Kas jāņem vērā?
  • Kas ir svarīgi, lai uzturētu kopīpašumu pienācīgā kārtībā?
  • Ja kopīpašnieki nevar vienoties, kas katram pieder, kāda ir izeja?
  • Kādas ir tipiskākās strīda situācijas kopīpašuma izveides dēļ, un kā tās atrisināt?
  • Kādos gadījumos un kā var izbeigt kopīpašuma attiecības? Par ko ir jāpanāk vienošanās?
  • Ja savā starpā vienošanos par kopīpašuma izbeigšanu nevar panākt, vai vienīgais risinājums ir tiesa?
  • Ja vēlas pirkt kopīpašuma domājamās daļas, kādas var būt darījuma sekas?

 

Kas ir koplīgums un citi darba devēja sociālie bonusi

Kas ir koplīgums un citi darba devēja sociālie bonusi

April 20, 2021

Darbinieka un darba devēja attiecības pamatā regulē Darba likums, noslēgtais darba līgums un tajā ietvertie tiesiskie noteikumi, kā arī uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumi. Tomēr daudzos darba kolektīvos līdztekus “pamata pakai” darbojas “papildu labumi”, kas palīdz stiprināt darba kolektīva un darbinieku lojalitāti.  Darba devēja nodrošinātas papildu sociālās garantijas dažādās dzīves situācijās parasti tiek noteiktas darba koplīgumā, kuram ir tāds pats spēks kā ikvienam citam līgumam. Cits veids, kā darba devējs var sniegt papildu atbalstu saviem darbiniekiem, ir uzņēmumā apstiprināts dokuments, ko dēvē par sociālo politiku, sociālo garantiju nolikumu vai tamlīdzīgi.

 

Sarunā ar zvērinātu advokāti Gitu Oškāju skaidrosim koplīguma un citu darba devēja piedāvāto sociālo bonusu obligātumu. Noklausoties šo raidierakstu, tev būs iespēja uzzināt:

  • Kas ir koplīgums? Kā notiek koplīguma noslēgšana?  
  • Vai darba devējs ir tiesīgs atteikties slēgt koplīgumu, ja darbinieki to rosina? 
  • Ko koplīgumā var ietvert? Kādi ir labākie prakses piemēri koplīgumos ietvertajām garantijām?
  • Kas parasti sagatavo koplīguma projektu, un kā notiek tā apspriešana? 
  • Vai darba devējs ir tiesīgs atteikties no koplīgumā ietverto vienošanos izpildes koplīguma darbības laikā, piemēram, aizbildinoties ar finansiālā stāvokļa pasliktināšanos?
  • Vai darba devējs var grozīt, lauzt koplīgumu vai sociālo garantiju nolikumu pirms termiņa? Vai darbinieki var pret to iebilst?  
  • Vai koplīgumu tā darbības laikā var papildināt? 
  • Kādi ir interešu strīdi, kas izriet no darba koplīguma? Kā tie tiek izskatīti? 
  • Kādas koplīgumam ir iespējamās alternatīvas sociālo garantiju noteikšanai uzņēmumā? 
  • Ar ko darba devēja noteiktie sociālie bonusi atšķiras no koplīguma?  
  • Vai koplīgumi un sociālo garantiju nolikumi var būt beztermiņa?  
Kādos gadījumos patvēruma meklētājiem piešķir bēgļa vai alternatīvo statusu

Kādos gadījumos patvēruma meklētājiem piešķir bēgļa vai alternatīvo statusu

April 13, 2021

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) statistikas dati liecina, ka no 1998. gada līdz 2021. gada 3. martam Latvijā starptautisko aizsardzību lūguši 3014 patvēruma meklētāji, taču kopumā bēgļa statuss piešķirts tikai 225 personām, savukārt alternatīvās aizsardzības statuss – 569 personām. Šajā LV portāla raidierakstā ar PMLP Patvērumu lietu nodaļas vadītāju LĪGU VIJUPI runājam par to, kādos gadījumos patvēruma meklētājiem piešķir bēgļa vai alternatīvo statusu un kādos ne.

 

Sarunas laikā noskaidrosim:

  • Kas ir patvēruma meklētājs, un kurā mirklī persona no patvēruma meklētāja kļūst par personu, kam piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss?
  • Kas notiek pēc tam, kad patvēruma meklētājs ir iesniedzis iesniegumu Valsts robežsardzē?
  • Kāpēc bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanas lēmuma pieņemšana ilgst 3 mēnešus un pamatotu iemeslu dēļ pat 12 mēnešus?
  • Kādos gadījumos patvēruma meklētājiem var atteikt bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu?
  • Vai un kādus pabalstus piešķir valsts patvēruma meklētājiem un personām, kuras jau ir ieguvušas bēgļa vai alternatīvo statusu?
  • Kā patvēruma meklētāji nonāk līdz Latvijas robežai, ņemot vērā, ka tie nav tikai cilvēki no kaimiņu valstīm?
  • Ja 2020. gadā kopumā bijuši 147 patvēruma meklētāji, kāpēc bēgļa statuss ir piešķirts tikai 8 personām, bet alternatīvais statuss – 17 personām?
  • Vai Baltkrievijas gadījumā pēc notikušajām prezidenta vēlēšanām un protesta akcijām vispār pastāv iespēja patvēruma meklētājiem atteikt bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu?
  • Kāpēc no sešiem uz trijiem mēnešiem jāsamazina termiņš, kas patvēruma meklētājiem ļaus uzsākt darba tiesiskās attiecības?
  • Kāds ir populārākais mīts par patvēruma meklētājiem?
Podbean App

Play this podcast on Podbean App