Kā likums!
Kā novērst patvaļīgas būvniecības sekas dzīvokļos un privātmājās

Kā novērst patvaļīgas būvniecības sekas dzīvokļos un privātmājās

January 26, 2021

Nelikumīga pārbūve dzīvokļos un privātmājās īpašniekam var sagādāt daudz raižu. Lai gan atsevišķos gadījumos īpašnieks drīkst pārveidot savu mājokli bez saskaņojuma ar būvvaldi, tomēr pārsvarā ir jāizstrādā būvniecības dokumentācija. Nereti vajadzīgs arī saskaņojums ar pārējiem kopīpašniekiem.

Par to, kādi pārkāpumi visbiežāk tiek pieļauti, kādas ir iespējamās sankcijas par patvaļīgu būvniecību un ar kādām problēmsituācijām jāsaskaras būves “legalizācijas” procesā, stāsta Rīgas pilsētas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Tiesiskā atbalsta nodaļas vadītāja Dace Skalbe.

 

Sarunā noskaidrosim:

 

  • Cik bieži būvvalde saskaras ar patvaļīgu būvniecību dzīvokļos un privātmājās?
  • Ko vispār dzīvoklī vai privātmājā var būvēt/remontēt pats saimnieks, lai viņam nevajadzētu saskaņojumu ne ar būvvaldi, ne ar kaimiņiem?
  • Kādi ir tipiskākie patvaļīgas būvniecības gadījumi privātmājās?
  • Kā šos šo patvaļīgo būvniecību var legalizēt? Un vai var būt tā, ka to legalizēt nav iespējams?
  • Kādi ir tipiskākie patvaļīgas būvniecības gadījumi dzīvokļos?
  • Kādi saskaņojumi vajadzīgi, lai legalizētu iepriekšminēto būvniecību? Ko var un ko nevar legalizēt?
  • Kādas ir sankcijas par patvaļīgu būvniecību?

Plašāk par raidierakstā runāto var lasīt LV portāla skaidrojumā “Patvaļīga būvniecība dzīvokļos – kurš atbildīgs par seku novēršanu” un “Patvaļīga privātmājas būvniecība – izplatītākie pārkāpumi un iespējamie risinājumi”.

Kā rīkoties ar bezmantinieka un bezīpašnieka mantu

Kā rīkoties ar bezmantinieka un bezīpašnieka mantu

January 19, 2021

Nereti pēc mantojuma atstājēja nāves viņam mantinieki nav palikuši vai šie mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības. Šādā gadījumā manta piekrīt valstij. Ko darīt, ja mantai nav mantinieku, kā rīkoties ar bezīpašnieka mantu?

Par to, kādos gadījumos mantinieki visbiežāk atsakās no mantojuma, kā manta kļūst piekritīga valstij, kādas tiesības ir kreditoriem un ieinteresētajām personām, stāsta zvērināta notāre Zane Ernštreite.

 

Sarunā noskaidrosim:

  • Kāda ir atšķirība starp juridiskajiem terminiem bezmantinieka manta un bezsaimnieka īpašums?
  • Cik ilgā laikā un kādā kārtībā jāpiesakās mantiniekiem?
  • Kādos gadījumos mantinieki izvēlas atraidīt mantojumu?
  • Kas notiek, ja pēc mantojuma atstājēja nāves mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanas nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības?
  • Citās valstīs likums uzliek pienākumu notāram meklēt mantiniekus. Kāpēc Latvijā tā nav, un vai šo kārtību vajadzētu mainīt?
  • Kas notiek ar nekustamo un kustamo īpašumu, ja tas nevienam nepieder? Kā vispār uzzināt, ka manta nevienam nepieder?
  • Nekustamo īpašumu par bezsaimnieka mantu var atzīt tikai tiesas ceļā. Kam tiesā jāiesniedz iesniegums?
  • Kas notiek tad, ja bezmantinieka mantai ir kreditori? Kā apmierina viņu prasības?
  • Kā notiek bezmantinieku mantas atsavināšana?

 

Ceļa servitūts – izplatītākie strīdi, un kā tos risināt

Ceļa servitūts – izplatītākie strīdi, un kā tos risināt

January 12, 2021

Ceļa servitūts ir apgrūtinājums, kas uzlikts vienam īpašumam un kalpo par labu citam. Diemžēl saistībā ar ceļa servitūtu nodibināšanu, izmaiņām, izbeigšanu, kā arī ceļa uzturēšanu ir daudz strīdu. Sarunā ar zvērinātu advokātu IMANTU MUIŽNIEKU noskaidrosim, kādas ir tipiskākās konfliktsituācijas un kā tās risināt.

 

Sarunas ierosinājums ir LV portālā bieži iesniegtie e-konsultāciju jautājumi par ceļa servitūtu. Zvērinātam advokātam I.Muižniekam jautājām:

  • Kā vēsturiski ir radusies apgrūtināta piekļuve kādam nekustamajam īpašumam?
  • Vai, pērkot nekustamo īpašumu, ir svarīgi skatīties, lai nebūtu ceļa servitūta, lai varētu piekļūt pie īpašuma „normālā” veidā? Vai tas ir būtisks apgrūtinājums?
  • Kādi var būt ceļa servitūta veidi?
  • Kā nodibina ceļa servitūtus, kad tas ir likumīgs? Kas ir visizplatītākais ceļa servitūta dibināšanas veids?
  • Īpašums, kuru ceļš šķērso, ir kalpojošais īpašums, bet īpašumu, kuram par labu servitūts izveidots, – valdošais. Kādas ir abas puses tiesības un pienākumi? Kam ir jāuztur ceļa servitūts?
  • Kāpēc ir tik daudz strīdu par ceļa servitūtu nodibināšanu, izmaiņām, izbeigšanu, kā arī ceļa uzturēšanu? Kādi ir tipiskākie strīdi?
  • Ne reti kalpojošais īpašums liek šķēršļus ceļa servitūta izmantošanā. Ko darīt?
  • Ne reti kalpojošais īpašums vēlas saņemt maksu par sava īpašuma lietošanu. Kādas ir tiesības vienoties par maksu?
  • Vai ir iespējams noteikt termiņu vai atceļošu nosacījumu, ar kuru servitūts izbeidzas?
  • Vai trešā persona var izmantot ceļa servitūtu?
  • Vai ir paredzēts nekustamā nodokļa atvieglojums ceļa servitūta gadījumā?
Kas ir ģimene Satversmes 110. panta izpratnē

Kas ir ģimene Satversmes 110. panta izpratnē

January 5, 2021

Novembra sākumā Satversmes tiesa nāca klajā ar spriedumu, kurš, iespējams, ilgākā laika periodā būtiski mainīs ne vien tiesisko regulējumu, bet arī  liks mums konceptuāli izveidot citādu izpratni par cilvēku savstarpējām attiecībām, tostarp pieņēmumus, kas ir ģimene. Ko konstitucionālā tiesa spriedumā ir noteikusi  izpildei likumdevējam,  un kas vispār turpmāk notiks,  šobrīd nav skaidrs daudziem. Tādēļ LV portāls uzsāk vairāku raidierakstu „Kā likums!” sēriju, uzrunājot juristus, ar mērķi saprotami skaidrot likumdošanas procesa starptautisko fonu, regulējuma izmaiņu motivāciju un konkrētās prasības pieteikuma iesniedzēju tiesisko  vajadzību pamatojumu.   

 

Pirmajā ģimenes institūta tiesiskās izpratnes transformācijai veltītajā raidierakstā, kurā piedalījās advokāts Jānis Lapsa,  mēģinājām populārā valodā izskaidrot Satversmes tiesā iesniegtā pieteikuma būtību un Satversmes tiesas sprieduma būtību.

Kā norādīts ST spriedumā Darba likuma 155. panta pirmā daļa (apstrīdētā norma), kas paredz bērna tēvam tiesības uz 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas, pēc pieteikuma iesniedzējas ( viendzimuma attiecībās dzīvojošas personas) uzskata neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.”

Izskatot pieteikumu un uzklausot dažādas iesaistītās puses, ST atzina, ka apstrīdētā norma, ciktāl tā neparedz aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu, neatbilst Satversmes 110. panta pirmajam teikumam.

Sarunā ar J.Lapsu pieskārāmies šādiem ar spriedumu saistītiem aspektiem:

  • ST spriedums kā ideoloģijas vai jurisprudences jautājums.
  • Kādas konsekvences izriet – kam būtu jānotiek tālāk?
  • Vai un kādi tiesību akti būtu jāgroza likumdevējam?
  • Vai Latvijas likumdevējs ir gatavs lemt par viendzimuma partneru tiesību un pienākumu regulējama izstrādei?
  • Vai ST ir transformējusi ģimenes jēdzienu? Kas ir ģimene izrietoši no ST spriedumiem un starptautiskajiem normatīvajiem dokumentiem?
  • Viendzimuma pāru tiesības realizēt savas tiesības esošā normatīvā regulējuma ietvaros.
  • Tiesības kritizēt ST spriedumus.
Podbean App

Play this podcast on Podbean App