39.9K
Downloads
93
Episodes
Te ir sarunas par aktuāliem jautājumiem tiesiskajā regulējumā, likumdošanas procesā un valsts attīstībā. Jaunākais ieraksts - ik trešdienu. “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.” /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ ZINI UN IZMANTO Oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valsts, tiesiskās un pilsoniskās informācijas platformas raidierakstu savai izaugsmei!
Episodes
Tuesday Feb 23, 2021
Kā notiek un kad nepieciešama ievešana nekustamā īpašuma valdīšanā
Tuesday Feb 23, 2021
Tuesday Feb 23, 2021
Ne vienmēr pēc izsoles, kurā nopirkts nekustamais īpašums, laimīgais ieguvējs var svinīgi atvērt jauniegūtā nama durvis un uzsākt tajā dzīvošanu. Lai arī tādas reizes ir gājušas mazumā, kā norāda tiesu izpildītāja Iveta Kruka, tomēr ir a priori zināmi apstākļi, kad jaunajam īpašniekam iekļūšanai jaunajā mājoklī būs nepieciešama īpaša procedūra. To sauc par īpašnieka ievešanu nekustamā īpašuma valdīšanā.
Iesniedzot tiesā apstiprināšanai izsoles aktu un lūgumu par īpašuma tiesību nostiprināšanu uz jaunā īpašnieka vārda, tā ieguvējam ir iespēja lūgt tiesu lemt par ievešanu nekustamā īpašuma valdīšanā. Ievešana valdījumā var būt nepieciešama dzīvokļiem, mājām, ēkām un citām slēgtām telpām, bet nav nepieciešama izsolē nopirktam zemes gabaliem vai mežam, proti, nekustamajam īpašumam, kuru nevajag atvērt piespiedu kārtā. Īpašuma ieguvējs lūgumu ievest valdījumā var izteikt un var arī neizteikt, atkarībā no tā, vai būs aizdomas, ka labprātīgi neviens viņu savā jaunajā īpašumā nelaidīs un telpas neatbrīvos.
Raidierakstā skaidrojam, kā praksē notiek ievešana nekustamā īpašuma valdījumā, tostarp:
- Kas piedalās ievešanas nekustamā īpašuma valdījumā procesā?
- Kam ir zināms, ka notiks ievešana valdījumā?
- Vai šī darbība nav bīstama no drošības viedokļa?
- Kas notiek, ja, atverot durvis, tiek konstatēti būtiski bojājumi?
- Vai ievešana valdījumā notiek, ja izsolē iegādātajā īpašumā faktiski dzīvo īrnieks, nevis īpašnieks? Kā par notiekošo uzzina īrnieks?
- Ja telpās atrodas vecā īpašnieka/ īrnieka mantas, kur tās paliek? Kā īpašnieks tās var atgūt?
- Kā ir tad, ja parādniekam nav kur iet un tā ir ģimene ar maziem bērniem?
- Vai ir iespējama tāda tiesiska situācija, kad parādnieks no izsolē pārdotā īpašuma netiek izlikts kādu īpašu apstākļu dēļ?
Tuesday Feb 16, 2021
Dzīvesvietas deklarēšana – kam ir tiesības to darīt
Tuesday Feb 16, 2021
Tuesday Feb 16, 2021
Dzīvesvietas deklarēšanas likums nosaka, ka personai ir pienākums deklarēt dzīvesvietu. Turklāt tas ir jāizdara mēneša laikā, ja tā mainīta. LV portāls saņem daudz jautājumu par deklarēšanās kārtību, tiesiskajām sekām, ja kāds ir deklarējies īpašumā bez saimnieka atļaujas, un citām ar deklarēšanos saistītām problēmām.
Sarunā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Juridiskās nodaļas juristi IEVU OZOLU noskaidrosim:
- Kāpēc likums nosaka nepieciešamību deklarēt dzīvesvietu?
- Kā notiek dzīvesvietas deklarēšana? Kādas ir iespējas to darīt?
- Kāpēc dzīvesvietu var deklarēt jebkurā īpašumā, kuram piešķirta adrese, pat neapbūvētā zemesgabalā, vasaras mājā?
- Vai tā tomēr nav pārāk liberāla pieeja – atļaut deklarēties jebkurā īpašumā, kas cilvēkam pieder?
- Vai vienkāršoto deklarēšanās kārtību izmanto ļaunprātīgi, melojot par deklarēšanās tiesisko pamatu?
- Kādi riski pastāv īpašniekam, ja viņa privātmājā vai dzīvoklī ir deklarēta sveša persona?
- Kas jādara, lai izdeklarētu no sava īpašuma svešas personas?
- Vai deklarējoties kādā īpašumā, ja tas nepieder konkrētam cilvēkam, būtu vajadzīgs dokumentāls apliecinājums, piemēram, īres līgums?
- Kam ir tiesības pārbaudīt ziņas par norādītu nepatiesu dzīvesvietas deklarēšanās adresi?
- Kādi ir PMLP priekšlikumi, lai sakārtotu dzīvesvietas deklarēšanas un anulēšanas kārtību?
Tuesday Feb 09, 2021
Piespiedu izpildes līdzekļu samērīgums un nekustamā īpašuma pārdošana izsolē
Tuesday Feb 09, 2021
Tuesday Feb 09, 2021
Palikt bez mājām šķiet biedējoši jebkuram cilvēkam. Tomēr tā notiek, mājas tiek zaudētas dažādu iemeslu dēļ, – nenokārotas parādsaistības ir viens no tiem. Kas pieņem lēmumu izsolē pārdot parādnieka nekustamo īpašumu un vai mājokli izsolīt, iespējams, par pārsimts eiro parādu, skaidrosim kopā ar tiesu izpildītāju un LZTIP priekšsedētāju Ivetu Kruku.
Piespiedu izpildes līdzekļus parādu piedziņas procesā nosaka Civilprocesa likuma 557. pants. Tas paredz, ka parādsaistību dzēšanai ir iespējami:
1) piedziņas vēršana uz parādnieka kustamo mantu, tai skaitā mantu, kas atrodas pie citām personām, un bezķermeniskām lietām, tās pārdodot;
2) piedziņas vēršana uz naudu, kas parādniekam pienākas no citām personām (darba samaksu, tai pielīdzinātiem maksājumiem, citiem parādnieka ienākumiem, noguldījumiem kredītiestādēs vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem);
3) piedziņas vēršana uz parādnieka nekustamo īpašumu, to pārdodot;
31) piedziņas vēršana uz parādnieka apbūves tiesību, to pārdodot;
4) tiesas piespriestās mantas nodošana piedzinējam un ar tiesas spriedumu uzlikto darbību izpildīšana.
Sarunā tiesu izpildītāja I. Kruka skaidro, kā praktiski notiek piedziņas procesā piemērojamo piespiedu izpildes līdzekļu izvēle un pēc kā vadās kreditors un tiesu izpildītājs, vienojoties par piemērojamajiem piespiedu izpildes līdzekļiem.
Citi raidierakstā pārrunātie jautājumi:
- Kāda informācija par parādnieku ir tiesu izpildītāja rīcībā, uzsākot parāda piedziņu?
- Vai tiesu izpildītājam pastāv iespēja piemērot vienlaikus vairākus piespiedu izpildes līdzekļus. Vai tos piedziņas procesa laikā var mainīt?
- Kādu parāda piespiedu piedziņu var uzskatīt par samērīgu?
- Vai kāds kontrolē piemēroto piespiedu izpildes līdzekļu samērīgumu?
- Vai ir kāds noteikts parādsummas slieksnis, pie kuras piespiedu izpildes līdzekļu klāstā tiek iekļauta nekustamā īpašuma pārdošana?
- Vai pastāv tiesiska iespēja apstrīdēt notikušu nekustamā īpašuma izsoli, ja izsole ir nesamērīgs parāda piedziņas veids?
Tuesday Feb 02, 2021
Kā piedalīties tiesu izpildītāja rīkotajā izsolē
Tuesday Feb 02, 2021
Tuesday Feb 02, 2021
Piedaloties tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs, par ievērojami mazāku maksu var iegādāties, piemēram, gleznu, lietotu automašīnu, smago tehniku, arī ekskluzīvas lietas un, protams, nekustamo īpašumu. Jau labu laiku šīs izsoles notiek tikai elektroniski. Dalība izsolē var izvērsties par pasākumu ar nezināmu iznākumu un pat, iespējams, “kaķa pirkšanu maisā”. To atzīst arī paši tiesu izpildītāji. Lai piedalīšanās izsolē būtu veiksmīga, ir svarīgi zināt tās norises procesu.
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāju Ivetu Kruku aicinājām soli pa solim izklāstīt, kā tiek organizētas un norit izsoles, kurās var nopirkt ar parādu piedziņu saistītu mantu. Raidieraksta saruna ar tiesu izpildītāju, kas arī pati rīko izsoles, tika veidota ar mērķi sagatavot personu, kura nekad šādu lietu iegādes veidu nav izmantojusi, būt zinošai, ja tomēr kādreiz rodas aicinājums piedalīties izsolē.
Izsoles tiek organizētas tiesu izpildītāju vietnē izsoles.ta.gov.lv, kurā ir pieejama informācija par izsolē potenciāli iegādājamo mantu un kura darbojas no 2015. gada 1. jūlija.
Noklausoties raidierakstu, uzzināsiet:
- Vai piedalīšanās izsolē patiešām ir “kaķa pirkšana maisā”? Vai pastāv iespēja iepriekš redzēt, ko pērc?
- Cik ilgā laikā tiek izziņota izsole, un kas tajā var piedalīties? Kad ir pēdējais brīdis pieteikties dalībai izsolē?
- Kas ir izsoles dalībnieku reģistrs?
- Kādi maksājumi veicami pirms izsoles?
- Kā tiek nodrošināta solītāju anonimitāte?
- Cik ilgi var notikt solīšana?
- Kad kļūst zināms izsoles rezultāts?
- Cik ilgā laikā veicami pārējie maksājumi un citas procesuālās darbības, lai izsolē iegādātā manta nonāktu ieguvēja īpašumā?