40.4K
Downloads
95
Episodes
Te ir sarunas par aktuāliem jautājumiem tiesiskajā regulējumā, likumdošanas procesā un valsts attīstībā. Jaunākais ieraksts - ik trešdienu. “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.” /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ ZINI UN IZMANTO Oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valsts, tiesiskās un pilsoniskās informācijas platformas raidierakstu savai izaugsmei!
Episodes
Tuesday May 25, 2021
Kā veiksmīgāk izmeklēt netīrās naudas atmazgāšanas noziegumus
Tuesday May 25, 2021
Tuesday May 25, 2021
Pēdējos gados ir aktivizējusies noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas (NILL) apkarošana. Pērn Valsts policija arestējusi mazliet vairāk nekā pusmiljardu eiro noziedzīgi iegūtās mantas. Pēdējos četros gados pieaudzis arī uzsākto kriminālprocesu un kriminālvajāšanai nodoto lietu skaits. Šim procesam ir divi iemesli: ir aktivizējies darbs kopā ar Finanšu izlūkošanas dienestu (FID), kā arī Valsts policija (VP) paralēli pati intensīvi sākusi izmeklēt dažāda veida noziegumus.
Kā notiek sadarbība starp FID un VP? Par to saruna ar Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieci Ilzi Znotiņu un Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku, kurā noskaidrosim:
- Kāda ir sadarbība starp FID un VP noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietu izmeklēšanā? Kas ir galvenais stūrakmens šajā sadarbībā?
- Kādas problēmas jānovērš, lai sadarbību uzlabotu?
- Vai izmaiņas, kas notikušas pēdējos gados NILL apkarošanā, ir neatgriezeniskas?
- Ko dos NILL apkarošanas inovācijas centra izveidošana?
- Vai cilvēkresursi, izmeklētāju trūkums ir problēma VP?
- Vai ir liela pretdarbība no naudas atmazgātāju puses?
- Kas ir izaicinošākais finanšu noziegumu konstatēšanā, atklāšanā no FID un VP puses?
- Latvijas pirmais riska profils NILL jomā saistās ar reģionālā finanšu centra statusu. Vai Latvija tiek izmantota kā „netīro” finanšu līdzekļu tranzītvalsts?
- Otrs Latvijas riska profils NILL jomā ir korupcija, krāpšana, kontrabanda, noziegumi nodokļu jomā. Kā policija plāno mazināt šāda veida noziegumus?
- Cik aktuāla ir krāpšana interneta vidē?
- Kā krāpšanu interneta vidē novērsīs VP interneta prevencijas rīks?
- Vai NILL apkarošanas kapacitāte un zināšanas ir augušas un netīro naudu legalizēt vairs nav tik vienkārši?
Tuesday May 18, 2021
Kāpēc ēkas jānodod ekspluatācijā līdz 2022. gada 1. oktobrim
Tuesday May 18, 2021
Tuesday May 18, 2021
Būvniecības likumā, kas stājās spēkā 2014. gada 1. oktobrī, ir noteikts maksimālais būvdarbu termiņš – astoņi gadi. Visām būvēm, kuru celtniecība sākta pirms šā datuma, būvdarbu pabeigšanas termiņu skaita no 2014. gada 1. oktobra, tātad tās ekspluatācijā jānodod līdz 2022. gada 1. oktobrim. Ja ēka ekspluatācijā netiks nodota, tad tiks piemērots 3% nekustamā īpašuma nodoklis no lielākās vērtības – būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības vai būves kadastrālās vērtības.
Sarunā ar Rīgas pilsētas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Tiesiskā atbalsta nodaļas vadītāju DACI SKALBI noskaidrosim:
- Uz kādiem objektiem attiecas šis termiņš – nodošana ekspluatācijā astoņu gadu laikā, ja būvniecība sākta pirms 2014. gada 1. oktobra?
- Cik daudz varētu būt šādu ekspluatācijā nenodotu ēku Rīgā? Vai tā ir izplatīta problēma?
- Kādi dokumenti ir jāsakārto, lai māju nodotu ekspluatācijā?
- Vai ir kāda atšķirība dokumentu kārtošanā, ja nav saglabājušies visi dokumenti, piemēram, nav būvprojekta?
- Vai vasaras mājām ir vajadzīgi tieši tādi paši dokumenti, kā nododot ekspluatācijā ziemas māju?
- Nereti ir situācijas, kad māja iesākta celta jau padomju laikā un nav pabeigta – tātad tā ir samērā veca, tās komunikācijas ir nolietojušās. Ko darīt ar šādiem objektiem? Varbūt vieglāk un lētāk tos nojaukt?
- Būtiska lieta ir izmaksas – ar ko jārēķinās?
- Ko darīt, ja līdz 2022. gada 1. oktobrim nav iespējams ēku nodot ekspluatācijā? Vai var pagarināt būvatļauju?
- Kas notiek tad, ja ēka nav nodota ekspluatācijā līdz 2022. gada 1. oktobrim? Kādas ir sankcijas?
- Kā jaunais pašvaldību teritoriālais plānojums ietekmēs privātmājas nodošanu ekspluatācijā?
Patlaban ir pandēmija, visas iestādes pārsvarā strādā attālināti. Vai ir iespējams pēc padoma vērsties būvvaldē?
Tuesday May 11, 2021
Jauns likums – kas sagaida īrniekus un izīrētājus?
Tuesday May 11, 2021
Tuesday May 11, 2021
Ar jauno Dzīvojamo telpu īres likumu, kas stājās spēkā 1. maijā, saistās lielas cerības. Ja tiks sakārtots īres tirgus, namu attīstītāji sola ieguldīt lielas investīcijas un celt jaunus īres namus. Bet denacionalizēto namu īpašnieki cer, ka beidzot tiks pielikts punkts beztermiņa īres līgumiem par niecīgu samaksu.
Sarunā ar zvērinātu advokātu JĀNI LAPSU meklēsim atbildes uz jautājumiem:
- Kāpēc bija vajadzīgs jauns Dzīvojamo telpu īres likums? Kas gandrīz 30 gadu vecajā likumā “Par dzīvojamo telpu īri”, kurš tika pieņemts 1993. gada 1. aprīlī, bija novecojis?
- Kādas problēmas ir pašreizējā īres tirgū, un vai jaunais likums tās atrisinās?
- Kādas ir būtiskākās atšķirības starp abiem likumiem?
- Kā jaunajā likumā tiek sabalansētas īrnieka un izīrētāja attiecības?
- Kādas problēmas atrisinās īres līgumu ierakstīšana zemesgrāmatā?
- Vai beztermiņa līgumiem ir pienācis gals?
- Vai ir jāpārslēdz īres līgums, ja termiņš ir 99 gadi?
- Kā īres cenas ietekmēs likumā noteiktais, ka izīrētājs varēs paaugstināt maksu tikai tad, ja līgumā būs paredzēta kārtība īres maksas celšanai?
- Vai līdz ar jauno regulējumu nekustamā īpašuma attīstītāji cels jaunus īres namus?
- Kā jaunā likuma pieņemšana ietekmēs īres cenas?