40.7K
Downloads
96
Episodes
Te ir sarunas par aktuāliem jautājumiem tiesiskajā regulējumā, likumdošanas procesā un valsts attīstībā. Jaunākais ieraksts - ik trešdienu. “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.” /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ ZINI UN IZMANTO Oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valsts, tiesiskās un pilsoniskās informācijas platformas raidierakstu savai izaugsmei!
Episodes
Tuesday Jun 29, 2021
Kā notiks valsts izmaksāto uzturlīdzekļu parādu piedziņa ārpustiesas kārtībā
Tuesday Jun 29, 2021
Tuesday Jun 29, 2021
Latvijā ir vairāk nekā 40 tūkstoši uzturlīdzekļu parādnieku, kuru vietā līdzekļi bērnu uzturam tiek izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Viņu parāds valstij šogad sniedzas jau pāri 403 miljoniem eiro. Skaitļi nav iepriecinoši arī jautājumā par šo parādu piedziņu – tā notiek, taču lēni un daudzos gadījumos nesekmīgi. Kā zināms, ar uzturlīdzekļu piedziņu no parādniekiem, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, nodarbojas zvērināti tiesu izpildītāji. Taču pirms pusotra mēneša spēkā stājās grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz uz vienu gadu ieviest pilotprojektu, kurā uzturlīdzekļu parādu atgūšanai vispirms tiktu piesaistīti ārpustiesas parādu piedzinēji un tikai pēc tam – zvērināts tiesu izpildītājs.
Grozījumu sagatavotāja Tieslietu ministrija uzskata, ka papildu tiesisko instrumentu piesaiste varētu motivēt parādniekus nokārtot savas saistības pret valsti, turklāt tas izmaksātu parādniekam ievērojami lētāk nekā pēc tiesas nolēmuma īstenotā līdzšinējā prakse, piedziņu nododot tiesu izpildītājam.
Ārpustiesas parādu atgūšanas process ir balstīts uz tiešu komunikāciju ar parādnieku, vēršot tā uzmanību uz potenciālajām sekām un aicinot labprātīgi izpildīt saistības.
Kopā ar Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas valdes priekšsēdētāju Jāni Lukaševski skaidrosim, ko paredz likuma grozījumi un kā notiks uzturlīdzekļu parādu piedziņa, sākumā neiesaistot tiesu izpildītāju.
Raidierakstā pārrunāsim šādus jautājumus:
- Kāda informācija par parādnieku nonāks parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju jeb piedzinēja rīcībā?
- Kā parādnieks tiks informēts par parāda atmaksas saistībām?
- Kā paredzēts risināt situāciju ar deklarētās un faktiskās adreses neatbilstību?
- Ko saziņā ar parādnieku ir tiesīgs darīt piedzinējs?
- Vai piedzinējs ir tiesīgs sazināties ar parādnieka ģimenes locekļiem, iztaujāt kaimiņus?
- Ko nav tiesīgs darīt piedzinējs?
- Kas ir agresīva saziņa? Kā jārīkojas piedzinējam, ja parādnieks ir agresīvs un, piemēram, lieto rupjus vārdus, draud u. tml.?
- Vai sarunas starp pusēm tiek ierakstītas? Vai tās var ierakstīt?
- Kā veidojas atmaksājamā parāda kopsummu?
- Kāda ir maksāšanas kārtība, ja parāds tiek piedzīts ārpus tiesas?
- Vai ar ārpustiesas parādu piedzinēju var vienoties par kādu konkrētu mēneša maksājuma summu?
- Vai samaksu var veikt skaidrā naudā?
- Kādi būs piedziņas izdevumi?
- Ja parādnieks nesadarbosies ar parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju, tad lieta tik un tā nonāks tiesā un pie tiesu izpildītāja. Pēc cik ilga laika?
Tuesday Jun 15, 2021
Termiņi darba tiesiskajās attiecībās
Tuesday Jun 15, 2021
Tuesday Jun 15, 2021
Jēdziens “termiņš” nozīmē laika punktu, kurā ir jāpabeidz (kaut kā) izpilde. Ar termiņu ievērošanu gandrīz ik mēnesi mēs saskaramies dažādās dzīves situācijās – tos nosaka dažādiem pakalpojumu maksājumiem, preču lietošanas laikam. Termiņi nav svešs jēdziens arī civiltiesiskos darījumos un darba tiesiskajās attiecībās. To ievērošana kļūst īpaši svarīga problēmsituācijās, kādas var veidoties, piemēram, ja nepieciešams vērsties tiesā, lai piedzītu neizmaksātu algu.
Raidieraksta sarunā ar zvērinātu advokāti Gitu Oškāju tiek skaidrota termiņu piemērošana Darba likuma 16. panta kontekstā, kā arī pārrunāti jautājumi, kas skar termiņu ievērošanu darba tiesiskajās attiecībās:
- Termiņa noteikšana, grozīšana – pagarināšana, saīsināšana.
- Termiņš darba līguma noslēgšanai.
- Terminētie darba līgumi.
- Kas jāzina par termiņu uzteikuma gadījumā?
- Termiņa notecējums un tā sekas.
- Termiņi ar atvaļinājumu saistītās situācijās.
- Termiņi ar komandējumiem saistītās situācijās.
“Lai savu dzīvi lieki nesarežģītu, iesaku visiem pastāvīgi disciplinēt sevi un vienmēr ievērot noteiktos termiņus!” iesaka zvērināta advokāte Gita Oškāja.
Tuesday Jun 08, 2021
Kas ir konstitucionālā sūdzība, un kā to iesniegt Satversmes tiesā
Tuesday Jun 08, 2021
Tuesday Jun 08, 2021
Ikviens, kas uzskata, ka ar likumu vai citu normatīvo aktu ir pārkāptas viņa Latvijas Republikas Satversmē ietvertās pamattiesības, var iesniegt konstitucionālo sūdzību jeb pieteikumu Satversmes tiesā. Tomēr jāņem vērā – šī sūdzība ir tikai galējais pamattiesību aizsardzības līdzeklis.
Personas pamattiesības ir definētas Latvijas Republikas Satversmes 8. nodaļā “Cilvēka pamattiesības”. Tās ir, piemēram, tiesības uz dzīvību, īpašumu, vārda brīvību, izglītību, personas neaizskaramību, veselības aizsardzību, sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas un bezdarba gadījumā, tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai u. c.
Kā mums katram aizstāvēt savas pamattiesības, jo īpaši tās, kas varbūt ir netveramākas, un kādos gadījumos tās jāaizstāv Satversmes tiesā?
Sarunā ar zvērinātu advokātu Lauri Liepu meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:
- Kas ir konstitucionālā sūdzība – kādos gadījumos persona, kas vēlas aizstāvēt savas tiesības, var to izmantot?
- Ko persona var panākt, iesniedzot konstitucionālo sūdzību?
- Kam obligāti jābūt iekļautam pieteikumā? Vai konstitucionālo sūdzību var sagatavot pats? Vai ir pieejams paraugs?
- Kādi dokumenti jāpievieno konstitucionālajai sūdzībai?
- Kas notiek pēc konstitucionālās sūdzības uzrakstīšanas – kāda ir iesniegšanas kārtība?
- Vai konstitucionālās sūdzības iesniedzējam ir jāievēro kādi termiņi?
- Vai ir lietas, kuras Satversmes tiesa neizskata? Vai iesniedzējam tiks paskaidrots atteikuma iemesls? Vai noraidīto sūdzību var uzlabot un iesniegt vēlreiz?
- Kādi ir tiesu izdevumi par lietas izskatīšanu Satversmes tiesā?
- Kas notiek, kad persona saņem Satversmes tiesas spriedumu (vai atteikumu lietu izskatīt)? Kas jāzina par sprieduma izpildes gaitu?
Tuesday Jun 01, 2021
Pedagogu darba tiesības
Tuesday Jun 01, 2021
Tuesday Jun 01, 2021
Izglītības darbinieku saime var lepoties ar īpaši sazarotu profesiju struktūru. Pedagogi strādā gan pirmsskolas izglītības iestādēs, gan vispārizglītojošās un profesionālajās skolās, gan augstskolās, gan interešu izglītības iestādēs. Lai arī izglītības nozari un tajā strādājošo darbību regulē speciālie likumi, piemēram, Izglītības likums, tomēr, kā ikviens nodarbinātais, arī pedagogi neatkarīgi no savā izglītības iestādē ieņemamā amata ir darbinieki, uz kuriem attiecināmas darba tiesības un pienākumi.
Sarunā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības juristi LIENI JANEKU aplūkosim svarīgākos pedagogu darba tiesību aspektus.
- Kas ir pedagoga darba devējs?
- Kā pedagogu nodarbinātību ietekmē mācību gada periods? Kādi ir ierobežojumi?
- Vai skolas direktors, bērnudārza vadītājs vienmēr ir pedagogs?
- Vai pedagogiem, kuri strādā privātajā izglītības iestādē, ir citādas tiesības?
- Pedagogs kā iecirkņa vēlēšanu komisijas loceklis – nodarbinātība pamatdarbā un darbā vēlēšanu komisijā. Vai tiek apmaksāts gan pamatdarbs, gan darbs vēlēšanu komisijā?
- Pedagoga tiesības uz atvaļinājuma izmantošanu. Vai var prasīt atvaļinājumu mācību gada laikā? Tiesības uz papildatvaļinājumu, pamatojoties uz Darba likuma 151. pantu.
- Pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu amatu atvaļinājumu nianses.
- Pilna kārtējā atvaļinājuma izmantošana pirms grūtniecības atvaļinājuma. Vai iespējams?
- Kas ir pedagoga radošais atvaļinājums, un cik bieži tādu var prasīt?
- Kā tiek organizēta un apmaksāta pirmreizējā un kārtējā medicīniskā apskate?
- Darba attiecību izbeigšana – uzteikuma iesniegšanas laiks un veidi.
- Pedagogu sociālās garantijas.