Kā likums!
Kas ir konstitucionālā sūdzība, un kā to iesniegt Satversmes tiesā

Kas ir konstitucionālā sūdzība, un kā to iesniegt Satversmes tiesā

June 8, 2021

Ikviens, kas uzskata, ka ar likumu vai citu normatīvo aktu ir pārkāptas viņa Latvijas Republikas Satversmē ietvertās pamattiesības, var iesniegt konstitucionālo sūdzību jeb pieteikumu Satversmes tiesā. Tomēr jāņem vērā – šī sūdzība ir tikai galējais pamattiesību aizsardzības līdzeklis.

 

Personas pamattiesības ir definētas Latvijas Republikas Satversmes 8. nodaļā “Cilvēka pamattiesības”. Tās ir, piemēram, tiesības uz dzīvību, īpašumu, vārda brīvību, izglītību, personas neaizskaramību, veselības aizsardzību, sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas un bezdarba gadījumā, tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai u. c.

Kā mums katram aizstāvēt savas pamattiesības, jo īpaši tās, kas varbūt ir netveramākas, un kādos gadījumos tās jāaizstāv Satversmes tiesā?  

Sarunā ar zvērinātu advokātu Lauri Liepu meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Kas ir konstitucionālā sūdzība – kādos gadījumos persona, kas vēlas aizstāvēt savas tiesības, var to izmantot?  
  • Ko persona var panākt, iesniedzot konstitucionālo sūdzību?
  • Kam obligāti jābūt iekļautam pieteikumā? Vai konstitucionālo sūdzību var sagatavot pats? Vai ir pieejams paraugs?
  • Kādi dokumenti jāpievieno konstitucionālajai sūdzībai?
  • Kas notiek pēc konstitucionālās sūdzības uzrakstīšanas – kāda ir iesniegšanas kārtība?
  • Vai konstitucionālās sūdzības iesniedzējam ir jāievēro kādi termiņi?   
  • Vai ir lietas, kuras Satversmes tiesa neizskata? Vai iesniedzējam tiks paskaidrots atteikuma iemesls? Vai noraidīto sūdzību var uzlabot un iesniegt vēlreiz?
  • Kādi ir tiesu izdevumi par lietas izskatīšanu Satversmes tiesā?
  • Kas notiek, kad persona saņem Satversmes tiesas spriedumu (vai atteikumu lietu izskatīt)? Kas jāzina par sprieduma izpildes gaitu? 
Pedagogu darba tiesības

Pedagogu darba tiesības

June 1, 2021

Izglītības darbinieku saime var lepoties ar īpaši sazarotu profesiju struktūru. Pedagogi strādā gan pirmsskolas izglītības iestādēs, gan vispārizglītojošās un profesionālajās skolās, gan augstskolās, gan interešu izglītības iestādēs. Lai arī izglītības nozari un tajā strādājošo darbību regulē speciālie likumi, piemēram, Izglītības likums, tomēr, kā ikviens nodarbinātais, arī pedagogi neatkarīgi no savā izglītības iestādē ieņemamā amata ir darbinieki, uz kuriem attiecināmas darba tiesības un pienākumi.

Sarunā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības juristi LIENI JANEKU aplūkosim svarīgākos pedagogu darba tiesību aspektus.

  • Kas ir pedagoga darba devējs?
  • Kā pedagogu nodarbinātību ietekmē mācību gada periods? Kādi ir ierobežojumi? 
  • Vai skolas direktors, bērnudārza vadītājs vienmēr ir pedagogs?  
  • Vai pedagogiem, kuri strādā privātajā izglītības iestādē, ir citādas tiesības? 
  • Pedagogs kā iecirkņa vēlēšanu komisijas loceklis – nodarbinātība pamatdarbā un darbā vēlēšanu komisijā. Vai tiek apmaksāts gan pamatdarbs, gan darbs vēlēšanu komisijā? 
  • Pedagoga tiesības uz atvaļinājuma izmantošanu. Vai var prasīt atvaļinājumu mācību gada laikā? Tiesības uz papildatvaļinājumu, pamatojoties uz Darba likuma 151. pantu.
  • Pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu amatu atvaļinājumu nianses.
  • Pilna kārtējā atvaļinājuma izmantošana pirms grūtniecības atvaļinājuma. Vai iespējams?
  • Kas ir pedagoga radošais atvaļinājums, un cik bieži tādu var prasīt? 
  • Kā tiek organizēta un apmaksāta pirmreizējā un kārtējā medicīniskā apskate?
  • Darba attiecību izbeigšana – uzteikuma iesniegšanas laiks un veidi.  
  • Pedagogu sociālās garantijas.
Podbean App

Play this podcast on Podbean App