Kā likums!

Kas ir valstij piekritīgā manta un kā to var iegādāties

Manta, ko dažādos likumos noteiktos gadījumos valsts iestādes konfiscē to īpašniekiem vai atzīst par bezīpašnieka mantu, pieder valstij. No 10. septembra valstij piekritīgo kustamo mantu Valsts ieņēmumu dienests realizē gan juridiskām, gan fiziskām personām.

Sarunā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu pārvaldes direktora vietnieci, Iepirkumu un valstij piekritīgās mantas daļas vadītāju INĀRU SOLOSTEJU meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:

 

• Kāds ir VID pienākums attiecībā uz valstij piekritīgo mantu? Kādi ir VID uzdevumi?
• Kas ir valstij piekritīgā manta?
• Kāda manta tiek realizēta?
• Vai mantas paliek vairāk vai mazāk?
• Kā manta tiek uzskaitīta un novērtēta? Kas to dara?
• Kur manta tiek uzglabāta?
• Kas var iegādāties valstij piekritīgo mantu?
• Kādā veidā notiek mantas iegāde?
• Kā fiziska vai juridiska persona var apskatīt mantu, kuru vēlas nopirkt?
• Vai kāda valstij piekritīgā manta tiek nodota bez maksas? Kādos gadījumos?
• Kādu piekritīgo mantu VID iznīcina? Kā tas notiek?
• Īpašuma atmešanas tiesiskajā regulējumā ir problēma: persona nezina, cik ilgā laikā notiks īpašuma tiesību pārņemšana. Cik ilgā laikposmā VID pārņem atmestus īpašumus?

Raidierakstā aplūkoti Ministru Kabineta noteikumi Nr. 1354 “Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā”.

 

Darbinieka nosūtīšana darbam citā ES valstī

Ir daudzas tautsaimniecības jomas, kurās nodarbinātie darba pienākumu veikšanai, pakalpojumu sniegšanai, tiek nosūtīti uz objektiem, darba izpildes vietām, kuras var atrasties ne vien citā administratīvajā teritorijā, bet arī citā valstī. Ja darba izpildes vieta ir  Eiropas Savienības valstī, Eiropas Ekonomiskās zonas valstī vai Šveices Konfederācijā, tad no šī gada 5. janvāra spēkā ir Darba likumā iestrādātais vienotais ES direktīvas regulējums, kas nosūtītajiem darbiniekiem paredz vienādu pieeju nodarbinātības noteikumiem un darba apstākļiem.

Darba likuma vēsturiskās redakcijas liecina, ka tiesiskais regulējums par darbinieku nosūtīšanu Darba likumā tika iestrādāts jau krietni senāk, paredzot, ka Latvijas darba devējiem, kas nosūta darbiniekus veikt darbu uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai Šveices Konfederāciju, ir pienākums nodrošināt nosūtītajam darbiniekam nodarbinātības noteikumu izpildi un darba apstākļus saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem, uz kuru darbinieks ir nosūtīts. Proti, ja Latvijas darba devējs nosūta darbiniekus veikt darbu Francijā, tad šim darbiniekam ir jānodrošina tādi nodarbinātības noteikumi un darba apstākļi, kādi ir noteikti Francijas normatīvajos aktos vai vispārsaistošajos koplīgumos. 

2020. gadā likumdevējs Darba likumā veica grozījumus, kas tagad nosaka konkrētus darba devēja pienākumus, nosūtot darbinieku darbā ārpus Latvijas. Tostarp likumā ir noteikts, ka minimālās darba algas likmes jēdziens ir atbilstīgs tās valsts tiesību aktiem, uz kuru darbinieks ir nosūtīts strādāt.

Raidierakstā kopā ar Valsts darba inspekcijas Klientu centra nodaļas vadītāju Daci Stivriņu izskaidrosim, kas ir darbinieku nosūtīšana, un kādas ir nosūtīto darbinieku tiesības.

Citi raidierakstā pārrunātie jautājumi:

• Uz kādām nodarbinātības jomām likuma izpratnē var attiecināt darbinieku nosūtīšanu?
• Kāds regulējums attiecas uz darbinieku nosūtīšanu uz trešajām valstīm, kuras nav ES, EEZ vai Šveices konfederācija, bet, piemēram, Gruzija, Moldova, Krievija u. c.?
• Kā darbinieks patstāvīgi var pārliecināties, ka darba devējs tam piemēro attiecīgās valsts nodarbinātībasnoteikumus un darba samaksu?
• Kāda informācija veido to minimumu, kas darbiniekam pirms nosūtīšanas jāsaņem no darba devēja?
• Vai nosūtītajam darbiniekam ir izmaksājama ne vien alga, bet arī komandējuma nauda? Kādā apmērā?
• Kas jāzina par uzturēšanās izmaksu segšanu un citu izdevumu atlīdzināšanu?
• Kur darbiniekam vērsties problēmsituācijā?

Saruna balstīta uz aktuālo Darba likuma un Grozījumu Darba likumā regulējumu.

Pakalpojumu saņemšana bērnudārzos. Kas vecākiem jāņem vērā, slēdzot vienošanos

Bērna nosūtīšana uz bērnudārzu brīvu vietu trūkuma dēļ joprojām sagādā galvassāpes daudziem vecākiem. Pakalpojumus sniedz gan pašvaldību, gan privātās pirmsskolas izglītības iestādes, un vecākiem bieži nav izvēles, ar kuru iestādi vienoties par sava bērna nosūtīšanu pirmsskolas apmācībām un socializācijai. Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) prakse liecina, ka līdztekus problēmai iekļūt bērnudārzā vecāki nav apmierināti ar iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem un saskaras ar nesaprotamu pakalpojuma samaksas piemērošanu.

Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2020. gadu liecina, ka Latvijā darbojās un pakalpojumus sniedza 643 pirmsskolas izglītības iestādes (PII).

Ja neapmierina PII sniegto pakalpojumu kvalitāte vai ir izveidojusies problēmsituācija ar pakalpojuma sniedzēju, patērētājam – vecākam – ir iespēja vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā ar iesniegumu (sūdzību). PTAC saņemto sūdzību vērtēs savas kompetences ietvaros.

Pirms mēneša PTAC izplatīja informāciju par  iestādes realizētu uzraudzības projektu „Situācijas izpēte un komercprakses un līgumu noteikumu uzraudzība attiecībā uz pirmsskolu izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem”.  Projektā piedalījās 15 PII (no tām 8 pašvaldību pirmsskolu izglītības iestādes un 7 privātās pirmsskolu izglītības iestādes), un tajā tika vērtēti iestāžu pakalpojumi, ņemot vērā PTAC patērētāju iesniegtajās sūdzībās aktualizēto problemātiku saistībā ar pirmsskolas izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem – vietu trūkums pirmsskolas izglītības iestādēs, samaksa laikā, kad bērns neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādi slimības vai vasaras atpūtas perioda dēļ, dažādu papildu maksājumu nepieciešamība, pirmsskolas izglītības iestāžu maiņa, līguma izbeigšanas/laušanas problemātika, pilnīgas pakalpojuma informācijas nesaņemšana.

Lai vecākiem sniegtu noderīgu informāciju, kā veidot savstarpēji korektas attiecības ar bērnudārzu kā pakalpojumu sniedzēju, uz sarunu aicinājām PTAC Pirmās patērētāju kolektīvo interešu uzraudzības daļas vadītāju Elīnu Kreceli-Germani.

Raidierakstā tika pārrunāti šādi jautājumi:

• Kas patērētājam būtu jāizvērtē, izvēloties bērnudārzu savam bērnam?
• Vai PII ir jābūt savai tīmekļa vietnei, kurā ir publicēta informācija par PII, tostarp par pakalpojumiem? Ko darīt, ja šādas vietnes nav? 
• Līguma slēgšana un tā saturs, vienojoties par bērna vešanu uz PII, – vai līgums var nebūt? Kāds būs tiesiskais pamats pakalpojuma saņemšanai?
• Kā līgumā var dēvēt samaksu par pakalpojumu? Kas ir “pakalpojuma cena”?
• Pakalpojuma cenas izmaiņu biežums. Vai PII ir jāsniedz pamatojums? 
• Papildu maksājumi. Piemēram, vai ēdināšana ir pakalpojuma cenas sastāvdaļa vai papildu maksājums?
• Vai ir pieļaujams no vecākiem prasīt vienreizējās iestāšanās maksu PII?
• Bērna attaisnoti kavētais laiks un pakalpojuma cena.
• Kā patērētājam, bērna vecākam, rīkoties līguma neatbilstības situācijās? 
• Kā paziņot par līguma laušanu, ja tas nav līgumā noteikts?

Kā arī skaidrosim to, kā patērētājam vērsties PTAC. Kāda ir iesnieguma forma, kāds ir tā izskatīšanas laiks un PTAC lēmuma paziņošanas kārtība?

Kā pieteikties daudzdzīvokļu namu atjaunošanas programmai

Septembrī Attīstības finanšu institūcija “ALTUM” sāka pieteikumu pieņemšanu jaunajai atbalsta programmai, kas paredzēta daudzdzīvokļu namu remontam un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai.

Šāda programma bija ļoti gaidīta, jo dzīvojamais fonds Latvijā ir ļoti novecojis, – kopējā daudzdzīvokļu namu īpatsvarā tikai 4% ēku ir būvētas pēc 1993. gada. 

 

Sarunā ar „ALTUM” Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāju IEVU VĒRZEMNIECI meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:

• Kādiem daudzdzīvokļu remontdarbiem programma ir paredzēta?
• Vai ir kādi darbi, kurus nevar veikt šajā programmā?
• Ar ko daudzdzīvokļu namu remonta un apkārtējās teritorijas labiekārtošanas programma atšķiras no energoefektivitātes programmas?
• Kas var pieteikties jaunajai programmai un saņemt atbalstu?
• Kāda ēka kvalificējas kā daudzdzīvokļu māja? Vai ir noteikts minimālais dzīvokļu skaits?
• Kas ir pirmais, ko dzīvokļu īpašniekiem būtu nepieciešams darīt, lai pieteiktos daudzdzīvokļu namu remontam un apkārtējās teritorijas labiekārtošanas programmai? Kādam jābūt iedzīvotāju balsojumam?
• Vai daudzdzīvokļu nams var atrasties arī uz svešas zemes, t. i., būt piespiedu nomas attiecībās, lai pretendētu uz aizdevumu?
• Uz kāda apjoma aizdevumu var pretendēt? Kādi ir termiņi, procentu likmes? Kas ir kredīta nodrošinājums?
• Vai aizdevumu var saņemt vairākas reizes?
• Programmai piešķirts finansējums 31 miljona eiro apmērā. Cik daudz māju plānots atjaunot par šo summu?
• Kādos gadījumos nevar pretendēt uz aizdevumu?

 

Sarunā tiek aplūkoti Ministru kabineta noteikumi Nr. 481 “Atbalsta programmas nosacījumi būvdarbiem daudzdzīvokļu mājās un to teritoriju labiekārtošanai”.