Kā likums!
Pesticīdi lauksaimniecībā – vai ir pamats uztraukumam, viedokļi dalās

Pesticīdi lauksaimniecībā – vai ir pamats uztraukumam, viedokļi dalās

July 20, 2021

Par to, vai Latvijas zemnieki labas ražas iegūšanai pārmēru nelieto pesticīdus, saduras dabas draugu un konvencionālo lauksaimnieku viedoklis. Lai viestu skaidrību, cik lielā mērā izmantojam pesticīdus, izvaicājām Valsts augu aizsardzības dienesta direktoru VENTU EZERU.  Savukārt dabiskas saimniekošanas aizstāvju viedokli lūdzām paust Permakultūras biedrības biedri ILZI MEŽNIECI.

 

Pesticīdu lietošana lauksaimniecībā – šajā jautājumā saduras dabas draugu un konvencionālo lauksaimnieku viedoklis. Īpaši asi pirms dažiem mēnešiem tika reaģēts uz jaunākajiem “Eurostat” publicētiem datiem par pesticīdu lietošanas pieaugumu Latvijā.

Raidierakstā meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Kas vispār ir pesticīdi, un kur lauksaimniecībā tos lieto?
  • Cik lielas ražas kaitīgo organismu dēļ katru gadu pasaulē zaudē lauksaimnieki?
  • Vai var iztikt bez augu aizsardzības līdzekļiem, lai iegūtu labas ražas?
  • “Eurostat” publicētie dati par pesticīdu lietošanu 2019. gadā rāda, ka Latvija pieauguma ziņā ir otrajā vietā – no 2011. līdz 2019. gadam tirgotais pesticīdu apjoms pieaudzis vairāk nekā par pusi. Vai ir pamats uztraukumam?
  • Eiropas Savienībā ir noteiktas trīs klimatiskās zonas pesticīdu reģistrācijai un to ietekmes pārbaudei. Kurā zonā ir Latvija, un ko tas mums nozīmē?
  • Vai statistika par pesticīdu lietošanu ir salīdzināma?
  • Pesticīdu lietošanas monitoringa apjomi – vai tie ir pietiekami?
  • Vai Latvijā ir informācija, kas īsti notiek ar pesticīdu atliekvielām dabā?
  • Sociālajos tīklos klīda leģenda par suni, kas nomiris, pārskrienot pāri rapšu laukam, tomēr vēlāk atklājās, ka saimnieki nezina, kur suns bijis. Tomēr jautājums ir aktuāls – kāds ir pesticīdu radītais negatīvais slogs uz vidi un cilvēku dzīves telpu? Kā tas mūs ietekmē?
  • Kā rāda “Eurostat” dati, citas valstis pesticīdu apjomus cenšas samazināt. Kāda ir kopējā virzība Eiropā, kādas ir ES lauksaimniecības politikas nostādnes?
  • Pērn 22. janvārī valdība apstiprināja Latvijas rīcības plānu augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai 2019.–2023.gadam. Ko tas paredz?
  • Kā šo plānu vērtē dabas aizsardzības nevalstiskās organizācijas?
  • “Eurostat” 2022. gadā publicēs nākamo ziņojumu. Kāda tad varētu būt Latvijas situācija?
Skaidri klasifikācijas noteikumi NVO sektorā – kāpēc tas ir svarīgi

Skaidri klasifikācijas noteikumi NVO sektorā – kāpēc tas ir svarīgi

July 13, 2021

Jau vairākus gadus aktualizējusies problēma – Latvijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā nevalstiskās organizācijas (NVO) netiek pietiekami uzraudzītas. To deklarētā darbības joma ne vienmēr korekti atspoguļo faktisko darbību. Sakārtot NVO klasifikācijas problēmas – šādu uzdevumu Tieslietu ministrijai šopavasar devusi Finanšu sektora attīstības padomei, kuru vada Ministru prezidents.

 

Par NVO klasifikācijas problēmām un to iespējamajiem risinājumiem sarunājāmies ar Latvijas Pilsoniskās alianses direktori KRISTĪNI ZONBERGU. Latvijas Pilsoniskā alianse ir lielākā jumta organizācija nevalstiskā sektora interešu aizstāvībā.

  • Cik daudz NVO darbojas Latvijā?
  • Kādās sfērās visvairāk darbojas NVO?
  • Cik daudzas NVO norādījušas konkrētu darbības jomu?
  • Kāpēc nevar pateikt, kāda ir NVO darbības joma? Kāds ir regulējums?
  • Vai ir vēlams radīt jaunu klasifikatoru?
  • Kāpēc ir svarīgi ieviest skaidrus klasifkācijas noteikumus NVO sektorā?
  • NVO gadā saņem apmēram 500 miljonus eiro. Vai ir jāpārskata gada pārskata iesniegšanas principi, lai nodalītu skaidras un neskaidras naudas ziedojumus?
  • Cik lielu risku naudas atmazgāšanas, terorisma finansēšanas jomā rada šāda neskaidra NVO darbības sistēma?
  • Kā alianse piedāvā sakārtot NVO sektoru, padarīt to caurskatāmu?
  • Kādā termiņā Tieslietu ministrija pilnveidos klasifikatoru un izstrādās NVO “vienkāršotās likvidācijas” regulējumu attiecībā uz tām NVO, kas vairāk neveic savu darbību?
  • Cik aktīva ir pilsoniskā sabiedrība Latvijā?
  • Kāds ir NVO vidējais biedru skaits?
  • Ko dos NVO sektora sakārtošana?
Kas jāzina par jauno Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumu

Kas jāzina par jauno Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumu

July 6, 2021

28. jūnijā tika izsludināts jaunais likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām. Regulējums izstrādāts finansiālajās grūtībās nonākušajiem, kas vēlas, bet nespēj segt savas no patērētāju kreditēšanas līguma izrietošās parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš. Fiziskās personas, kas atbildīs likumā noteiktajiem nosacījumiem, iespēju dzēst parādsaistības varēs sākt izmantot no 2022. gada 1. janvāra. Sarunā ar Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktori OLGU ZEILI un Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektoru GATI LITVINU aplūkosim likumā paredzētos nosacījumus, kuriem izpildoties fiziskās personas tiks atbrīvotas no parādsaistībām.

Jaunā Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma mērķis ir veicināt fiziskās personas, kurai ir vai ir bijis trūcīgā vai maznodrošinātā mājsaimniecībā esošās personas statuss, maksātspējas atjaunošanu un finanšu pratības stiprināšanu, nosakot principus un procedūras fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām, kas radušās no patērētāja kreditēšanas līguma Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē un kam iestājies izpildes pienākums, un tādējādi veicināt personas līdzdalību ekonomiskajā vidē.

Jaunais regulējums attiecas uz parādsaistībām, kuru kopējais apmērs pārsniedz vienu valstī noteikto minimālo mēneša darba algu jeb 500 eiro, bet nepārsniedz 5000 eiro.

 

Sarunas laikā noskaidrosim:

  • Kāda ir likuma būtība?
  • No kādām parādsaistībām fiziskā persona tiks atbrīvota?
  • Kādi nosacījumi jāizpilda, lai fiziskā persona varētu tikt atbrīvota no parādsaistībām?
  • Vai tiks vērtēts fiziskās personas godprātīgums?
  • Vai parādniekam pašam būs jāvērtē atbilstība visiem likumā minētajiem nosacījumiem?
  • Kam jāiesniedz pieteikums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām, un kur meklēt pieteikuma veidlapu?
  • Vai notārs uzraudzīs gan parādnieka, gan kreditora tiesības?
  • Kad parādniekam būs jāapgūst finanšu pratības kursi?
  • Kādas ir sekas fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām?
  • Ar kādām izmaksām parādniekam jārēķinās?
Kā notiks valsts izmaksāto uzturlīdzekļu parādu piedziņa ārpustiesas kārtībā

Kā notiks valsts izmaksāto uzturlīdzekļu parādu piedziņa ārpustiesas kārtībā

June 29, 2021

Latvijā ir vairāk nekā 40 tūkstoši uzturlīdzekļu parādnieku, kuru vietā līdzekļi bērnu uzturam tiek izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Viņu parāds valstij šogad sniedzas jau pāri 403 miljoniem eiro. Skaitļi nav iepriecinoši arī jautājumā par šo parādu piedziņu – tā notiek, taču lēni un daudzos gadījumos nesekmīgi. Kā zināms, ar uzturlīdzekļu piedziņu no parādniekiem, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, nodarbojas zvērināti tiesu izpildītāji.  Taču pirms pusotra mēneša spēkā stājās grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz uz vienu gadu ieviest pilotprojektu, kurā uzturlīdzekļu parādu atgūšanai vispirms tiktu piesaistīti ārpustiesas parādu piedzinēji un tikai pēc tam – zvērināts tiesu izpildītājs.

 

Grozījumu sagatavotāja Tieslietu ministrija uzskata, ka papildu tiesisko instrumentu piesaiste varētu motivēt parādniekus nokārtot savas saistības pret valsti, turklāt tas izmaksātu parādniekam ievērojami lētāk nekā pēc tiesas nolēmuma īstenotā līdzšinējā prakse, piedziņu nododot tiesu izpildītājam. 

Ārpustiesas parādu atgūšanas process ir balstīts uz tiešu komunikāciju ar parādnieku, vēršot tā uzmanību uz potenciālajām sekām un aicinot labprātīgi izpildīt saistības.

 

Kopā ar Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas valdes priekšsēdētāju Jāni Lukaševski skaidrosim, ko paredz likuma grozījumi un kā notiks uzturlīdzekļu parādu piedziņa, sākumā neiesaistot tiesu izpildītāju.

 

Raidierakstā pārrunāsim šādus jautājumus:

 

  • Kāda informācija par parādnieku nonāks parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju jeb piedzinēja rīcībā?
  • Kā parādnieks tiks informēts par parāda atmaksas saistībām?
  • Kā paredzēts risināt situāciju ar deklarētās un faktiskās adreses neatbilstību?
  • Ko saziņā ar parādnieku ir tiesīgs darīt piedzinējs?
  • Vai piedzinējs ir tiesīgs sazināties ar parādnieka ģimenes locekļiem, iztaujāt kaimiņus?
  • Ko nav tiesīgs darīt piedzinējs?
  • Kas ir agresīva saziņa? Kā jārīkojas piedzinējam, ja parādnieks ir agresīvs un, piemēram, lieto rupjus vārdus, draud u. tml.?
  • Vai sarunas starp pusēm tiek ierakstītas? Vai tās var ierakstīt?
  • Kā veidojas atmaksājamā parāda kopsummu?
  • Kāda ir maksāšanas kārtība, ja parāds tiek piedzīts ārpus tiesas?
  • Vai ar ārpustiesas parādu piedzinēju var vienoties par kādu konkrētu mēneša maksājuma summu?
  • Vai samaksu var veikt skaidrā naudā?
  • Kādi būs piedziņas izdevumi?
  • Ja parādnieks nesadarbosies ar parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju, tad lieta tik un tā nonāks tiesā un pie tiesu izpildītāja. Pēc cik ilga laika? 
Termiņi darba tiesiskajās attiecībās

Termiņi darba tiesiskajās attiecībās

June 15, 2021

Jēdziens “termiņš” nozīmē laika punktu, kurā ir jāpabeidz (kaut kā) izpilde. Ar termiņu ievērošanu gandrīz ik mēnesi mēs saskaramies dažādās dzīves situācijās – tos nosaka dažādiem pakalpojumu maksājumiem, preču lietošanas laikam. Termiņi nav svešs jēdziens arī civiltiesiskos darījumos un darba tiesiskajās attiecībās. To ievērošana kļūst īpaši svarīga problēmsituācijās, kādas var veidoties, piemēram, ja nepieciešams vērsties tiesā, lai piedzītu neizmaksātu algu.

 

Raidieraksta sarunā ar zvērinātu advokāti Gitu Oškāju tiek skaidrota termiņu piemērošana Darba likuma 16. panta kontekstā,  kā arī pārrunāti jautājumi, kas skar termiņu ievērošanu darba tiesiskajās attiecībās:

  • Termiņa noteikšana, grozīšana – pagarināšana, saīsināšana.
  • Termiņš darba līguma noslēgšanai.
  • Terminētie darba līgumi.
  • Kas jāzina par termiņu uzteikuma gadījumā?
  • Termiņa notecējums un tā sekas.
  • Termiņi ar atvaļinājumu saistītās situācijās.
  • Termiņi ar komandējumiem saistītās situācijās.

“Lai savu dzīvi lieki nesarežģītu, iesaku visiem pastāvīgi disciplinēt sevi un vienmēr ievērot noteiktos termiņus!” iesaka zvērināta advokāte Gita Oškāja.

 

Kas ir konstitucionālā sūdzība, un kā to iesniegt Satversmes tiesā

Kas ir konstitucionālā sūdzība, un kā to iesniegt Satversmes tiesā

June 8, 2021

Ikviens, kas uzskata, ka ar likumu vai citu normatīvo aktu ir pārkāptas viņa Latvijas Republikas Satversmē ietvertās pamattiesības, var iesniegt konstitucionālo sūdzību jeb pieteikumu Satversmes tiesā. Tomēr jāņem vērā – šī sūdzība ir tikai galējais pamattiesību aizsardzības līdzeklis.

 

Personas pamattiesības ir definētas Latvijas Republikas Satversmes 8. nodaļā “Cilvēka pamattiesības”. Tās ir, piemēram, tiesības uz dzīvību, īpašumu, vārda brīvību, izglītību, personas neaizskaramību, veselības aizsardzību, sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas un bezdarba gadījumā, tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai u. c.

Kā mums katram aizstāvēt savas pamattiesības, jo īpaši tās, kas varbūt ir netveramākas, un kādos gadījumos tās jāaizstāv Satversmes tiesā?  

Sarunā ar zvērinātu advokātu Lauri Liepu meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Kas ir konstitucionālā sūdzība – kādos gadījumos persona, kas vēlas aizstāvēt savas tiesības, var to izmantot?  
  • Ko persona var panākt, iesniedzot konstitucionālo sūdzību?
  • Kam obligāti jābūt iekļautam pieteikumā? Vai konstitucionālo sūdzību var sagatavot pats? Vai ir pieejams paraugs?
  • Kādi dokumenti jāpievieno konstitucionālajai sūdzībai?
  • Kas notiek pēc konstitucionālās sūdzības uzrakstīšanas – kāda ir iesniegšanas kārtība?
  • Vai konstitucionālās sūdzības iesniedzējam ir jāievēro kādi termiņi?   
  • Vai ir lietas, kuras Satversmes tiesa neizskata? Vai iesniedzējam tiks paskaidrots atteikuma iemesls? Vai noraidīto sūdzību var uzlabot un iesniegt vēlreiz?
  • Kādi ir tiesu izdevumi par lietas izskatīšanu Satversmes tiesā?
  • Kas notiek, kad persona saņem Satversmes tiesas spriedumu (vai atteikumu lietu izskatīt)? Kas jāzina par sprieduma izpildes gaitu? 
Pedagogu darba tiesības

Pedagogu darba tiesības

June 1, 2021

Izglītības darbinieku saime var lepoties ar īpaši sazarotu profesiju struktūru. Pedagogi strādā gan pirmsskolas izglītības iestādēs, gan vispārizglītojošās un profesionālajās skolās, gan augstskolās, gan interešu izglītības iestādēs. Lai arī izglītības nozari un tajā strādājošo darbību regulē speciālie likumi, piemēram, Izglītības likums, tomēr, kā ikviens nodarbinātais, arī pedagogi neatkarīgi no savā izglītības iestādē ieņemamā amata ir darbinieki, uz kuriem attiecināmas darba tiesības un pienākumi.

Sarunā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības juristi LIENI JANEKU aplūkosim svarīgākos pedagogu darba tiesību aspektus.

  • Kas ir pedagoga darba devējs?
  • Kā pedagogu nodarbinātību ietekmē mācību gada periods? Kādi ir ierobežojumi? 
  • Vai skolas direktors, bērnudārza vadītājs vienmēr ir pedagogs?  
  • Vai pedagogiem, kuri strādā privātajā izglītības iestādē, ir citādas tiesības? 
  • Pedagogs kā iecirkņa vēlēšanu komisijas loceklis – nodarbinātība pamatdarbā un darbā vēlēšanu komisijā. Vai tiek apmaksāts gan pamatdarbs, gan darbs vēlēšanu komisijā? 
  • Pedagoga tiesības uz atvaļinājuma izmantošanu. Vai var prasīt atvaļinājumu mācību gada laikā? Tiesības uz papildatvaļinājumu, pamatojoties uz Darba likuma 151. pantu.
  • Pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu amatu atvaļinājumu nianses.
  • Pilna kārtējā atvaļinājuma izmantošana pirms grūtniecības atvaļinājuma. Vai iespējams?
  • Kas ir pedagoga radošais atvaļinājums, un cik bieži tādu var prasīt? 
  • Kā tiek organizēta un apmaksāta pirmreizējā un kārtējā medicīniskā apskate?
  • Darba attiecību izbeigšana – uzteikuma iesniegšanas laiks un veidi.  
  • Pedagogu sociālās garantijas.
Kā veiksmīgāk izmeklēt netīrās naudas atmazgāšanas noziegumus

Kā veiksmīgāk izmeklēt netīrās naudas atmazgāšanas noziegumus

May 25, 2021

Pēdējos gados ir aktivizējusies noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas (NILL) apkarošana. Pērn Valsts policija arestējusi mazliet vairāk nekā pusmiljardu eiro noziedzīgi iegūtās mantas. Pēdējos četros gados pieaudzis arī uzsākto kriminālprocesu un kriminālvajāšanai nodoto lietu skaits. Šim procesam ir divi iemesli: ir aktivizējies darbs kopā ar Finanšu izlūkošanas dienestu (FID), kā arī Valsts policija (VP) paralēli pati intensīvi sākusi izmeklēt dažāda veida noziegumus.

 

Kā notiek sadarbība starp FID un VP? Par to saruna ar Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieci Ilzi Znotiņu un Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku, kurā noskaidrosim:

  • Kāda ir sadarbība starp FID un VP noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietu izmeklēšanā? Kas ir galvenais stūrakmens šajā sadarbībā?
  • Kādas problēmas jānovērš, lai sadarbību uzlabotu?
  • Vai izmaiņas, kas notikušas pēdējos gados NILL apkarošanā, ir neatgriezeniskas?
  • Ko dos NILL apkarošanas inovācijas centra izveidošana?
  • Vai cilvēkresursi, izmeklētāju trūkums ir problēma VP?
  • Vai ir liela pretdarbība no naudas atmazgātāju puses?
  • Kas ir izaicinošākais finanšu noziegumu konstatēšanā, atklāšanā no FID un VP puses?
  • Latvijas pirmais riska profils NILL jomā saistās ar reģionālā finanšu centra statusu. Vai Latvija tiek izmantota kā „netīro” finanšu līdzekļu tranzītvalsts?
  • Otrs Latvijas riska profils NILL jomā ir korupcija, krāpšana, kontrabanda, noziegumi nodokļu jomā. Kā policija plāno mazināt šāda veida noziegumus?
  • Cik aktuāla ir krāpšana interneta vidē?
  • Kā krāpšanu interneta vidē novērsīs VP interneta prevencijas rīks?
  • Vai NILL apkarošanas kapacitāte un zināšanas ir augušas un netīro naudu legalizēt vairs nav tik vienkārši?

 

Kāpēc ēkas jānodod ekspluatācijā līdz 2022. gada 1. oktobrim

Kāpēc ēkas jānodod ekspluatācijā līdz 2022. gada 1. oktobrim

May 18, 2021

Būvniecības likumā, kas stājās spēkā 2014. gada 1. oktobrī, ir noteikts maksimālais būvdarbu termiņš – astoņi gadi. Visām būvēm, kuru celtniecība sākta pirms šā datuma, būvdarbu pabeigšanas termiņu skaita no 2014. gada 1. oktobra, tātad tās ekspluatācijā jānodod līdz 2022. gada 1. oktobrim. Ja ēka ekspluatācijā netiks nodota, tad tiks piemērots 3% nekustamā īpašuma nodoklis no lielākās vērtības – būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības vai būves kadastrālās vērtības.

 

Sarunā ar Rīgas pilsētas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Tiesiskā atbalsta nodaļas vadītāju DACI SKALBI noskaidrosim:

  • Uz kādiem objektiem attiecas šis termiņš – nodošana ekspluatācijā astoņu gadu laikā, ja būvniecība sākta pirms 2014. gada 1. oktobra?
  • Cik daudz varētu būt šādu ekspluatācijā nenodotu ēku Rīgā? Vai tā ir izplatīta problēma?
  • Kādi dokumenti ir jāsakārto, lai māju nodotu ekspluatācijā?
  • Vai ir kāda atšķirība dokumentu kārtošanā, ja nav saglabājušies visi dokumenti, piemēram, nav būvprojekta?
  • Vai vasaras mājām ir vajadzīgi tieši tādi paši dokumenti, kā nododot ekspluatācijā ziemas māju?
  • Nereti ir situācijas, kad māja iesākta celta jau padomju laikā un nav pabeigta – tātad tā ir samērā veca, tās komunikācijas ir nolietojušās. Ko darīt ar šādiem objektiem? Varbūt vieglāk un lētāk tos nojaukt?
  • Būtiska lieta ir izmaksas – ar ko jārēķinās?
  • Ko darīt, ja līdz 2022. gada 1. oktobrim nav iespējams ēku nodot ekspluatācijā? Vai var pagarināt būvatļauju?
  • Kas notiek tad, ja ēka nav nodota ekspluatācijā līdz 2022. gada 1. oktobrim? Kādas ir sankcijas?
  • Kā jaunais pašvaldību teritoriālais plānojums ietekmēs privātmājas nodošanu ekspluatācijā?

Patlaban ir pandēmija, visas iestādes pārsvarā strādā attālināti. Vai ir iespējams pēc padoma vērsties būvvaldē?

Jauns likums – kas sagaida īrniekus un izīrētājus?

Jauns likums – kas sagaida īrniekus un izīrētājus?

May 11, 2021

Ar jauno Dzīvojamo telpu īres likumu, kas stājās spēkā 1. maijā, saistās lielas cerības. Ja tiks sakārtots īres tirgus, namu attīstītāji sola ieguldīt lielas investīcijas un celt jaunus īres namus. Bet denacionalizēto namu īpašnieki cer, ka beidzot tiks pielikts punkts beztermiņa īres līgumiem par niecīgu samaksu.

 

Sarunā ar zvērinātu advokātu JĀNI LAPSU meklēsim atbildes uz jautājumiem:

  • Kāpēc bija vajadzīgs jauns Dzīvojamo telpu īres likums? Kas gandrīz 30 gadu vecajā likumā “Par dzīvojamo telpu īri”, kurš tika pieņemts 1993. gada 1. aprīlī, bija novecojis?
  • Kādas problēmas ir pašreizējā īres tirgū, un vai jaunais likums tās atrisinās?
  • Kādas ir būtiskākās atšķirības starp abiem likumiem?
  • Kā jaunajā likumā tiek sabalansētas īrnieka un izīrētāja attiecības?
  • Kādas problēmas atrisinās īres līgumu ierakstīšana zemesgrāmatā?
  • Vai beztermiņa līgumiem ir pienācis gals?
  • Vai ir jāpārslēdz īres līgums, ja termiņš ir 99 gadi?
  • Kā īres cenas ietekmēs likumā noteiktais, ka izīrētājs varēs paaugstināt maksu tikai tad, ja līgumā būs paredzēta kārtība īres maksas celšanai?
  • Vai līdz ar jauno regulējumu nekustamā īpašuma attīstītāji cels jaunus īres namus?
  • Kā jaunā likuma pieņemšana ietekmēs īres cenas?

 

Kopīpašums – vai var justies kā pilntiesīgs īpašnieks?

Kopīpašums – vai var justies kā pilntiesīgs īpašnieks?

April 27, 2021

Nereti zeme vai nekustamais īpašums tiek iegūts kopīpašumā ar kādu citu vai vairākām personām. No vienas puses, cilvēks it kā drīkst ar sava īpašuma domājamo daļu rīkoties pēc saviem ieskatiem, bet, no otras puses, viņš nekādi nedrīkst aizskart kopīpašnieku intereses un tādējādi savās tiesībās ir ierobežots.

Sarunā ar zvērinātu advokātu ARTŪRU LIELGALVI skaidrosim:

  • Ko nozīmē vārds kopīpašums? Kas var būt kopīpašumā?
  • Kādos gadījumos izveidojas kopīpašums? Pēc laulības šķiršanas, mantojuma ceļā vēl kaut kā citādi?
  • Kādi ir kopīpašuma plusi, kādi – mīnusi?
  • Kā var rīkoties ar kopīpašumu? Kas jāņem vērā?
  • Kas ir svarīgi, lai uzturētu kopīpašumu pienācīgā kārtībā?
  • Ja kopīpašnieki nevar vienoties, kas katram pieder, kāda ir izeja?
  • Kādas ir tipiskākās strīda situācijas kopīpašuma izveides dēļ, un kā tās atrisināt?
  • Kādos gadījumos un kā var izbeigt kopīpašuma attiecības? Par ko ir jāpanāk vienošanās?
  • Ja savā starpā vienošanos par kopīpašuma izbeigšanu nevar panākt, vai vienīgais risinājums ir tiesa?
  • Ja vēlas pirkt kopīpašuma domājamās daļas, kādas var būt darījuma sekas?

 

Kas ir koplīgums un citi darba devēja sociālie bonusi

Kas ir koplīgums un citi darba devēja sociālie bonusi

April 20, 2021

Darbinieka un darba devēja attiecības pamatā regulē Darba likums, noslēgtais darba līgums un tajā ietvertie tiesiskie noteikumi, kā arī uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumi. Tomēr daudzos darba kolektīvos līdztekus “pamata pakai” darbojas “papildu labumi”, kas palīdz stiprināt darba kolektīva un darbinieku lojalitāti.  Darba devēja nodrošinātas papildu sociālās garantijas dažādās dzīves situācijās parasti tiek noteiktas darba koplīgumā, kuram ir tāds pats spēks kā ikvienam citam līgumam. Cits veids, kā darba devējs var sniegt papildu atbalstu saviem darbiniekiem, ir uzņēmumā apstiprināts dokuments, ko dēvē par sociālo politiku, sociālo garantiju nolikumu vai tamlīdzīgi.

 

Sarunā ar zvērinātu advokāti Gitu Oškāju skaidrosim koplīguma un citu darba devēja piedāvāto sociālo bonusu obligātumu. Noklausoties šo raidierakstu, tev būs iespēja uzzināt:

  • Kas ir koplīgums? Kā notiek koplīguma noslēgšana?  
  • Vai darba devējs ir tiesīgs atteikties slēgt koplīgumu, ja darbinieki to rosina? 
  • Ko koplīgumā var ietvert? Kādi ir labākie prakses piemēri koplīgumos ietvertajām garantijām?
  • Kas parasti sagatavo koplīguma projektu, un kā notiek tā apspriešana? 
  • Vai darba devējs ir tiesīgs atteikties no koplīgumā ietverto vienošanos izpildes koplīguma darbības laikā, piemēram, aizbildinoties ar finansiālā stāvokļa pasliktināšanos?
  • Vai darba devējs var grozīt, lauzt koplīgumu vai sociālo garantiju nolikumu pirms termiņa? Vai darbinieki var pret to iebilst?  
  • Vai koplīgumu tā darbības laikā var papildināt? 
  • Kādi ir interešu strīdi, kas izriet no darba koplīguma? Kā tie tiek izskatīti? 
  • Kādas koplīgumam ir iespējamās alternatīvas sociālo garantiju noteikšanai uzņēmumā? 
  • Ar ko darba devēja noteiktie sociālie bonusi atšķiras no koplīguma?  
  • Vai koplīgumi un sociālo garantiju nolikumi var būt beztermiņa?  
Kādos gadījumos patvēruma meklētājiem piešķir bēgļa vai alternatīvo statusu

Kādos gadījumos patvēruma meklētājiem piešķir bēgļa vai alternatīvo statusu

April 13, 2021

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) statistikas dati liecina, ka no 1998. gada līdz 2021. gada 3. martam Latvijā starptautisko aizsardzību lūguši 3014 patvēruma meklētāji, taču kopumā bēgļa statuss piešķirts tikai 225 personām, savukārt alternatīvās aizsardzības statuss – 569 personām. Šajā LV portāla raidierakstā ar PMLP Patvērumu lietu nodaļas vadītāju LĪGU VIJUPI runājam par to, kādos gadījumos patvēruma meklētājiem piešķir bēgļa vai alternatīvo statusu un kādos ne.

 

Sarunas laikā noskaidrosim:

  • Kas ir patvēruma meklētājs, un kurā mirklī persona no patvēruma meklētāja kļūst par personu, kam piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss?
  • Kas notiek pēc tam, kad patvēruma meklētājs ir iesniedzis iesniegumu Valsts robežsardzē?
  • Kāpēc bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanas lēmuma pieņemšana ilgst 3 mēnešus un pamatotu iemeslu dēļ pat 12 mēnešus?
  • Kādos gadījumos patvēruma meklētājiem var atteikt bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu?
  • Vai un kādus pabalstus piešķir valsts patvēruma meklētājiem un personām, kuras jau ir ieguvušas bēgļa vai alternatīvo statusu?
  • Kā patvēruma meklētāji nonāk līdz Latvijas robežai, ņemot vērā, ka tie nav tikai cilvēki no kaimiņu valstīm?
  • Ja 2020. gadā kopumā bijuši 147 patvēruma meklētāji, kāpēc bēgļa statuss ir piešķirts tikai 8 personām, bet alternatīvais statuss – 17 personām?
  • Vai Baltkrievijas gadījumā pēc notikušajām prezidenta vēlēšanām un protesta akcijām vispār pastāv iespēja patvēruma meklētājiem atteikt bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu?
  • Kāpēc no sešiem uz trijiem mēnešiem jāsamazina termiņš, kas patvēruma meklētājiem ļaus uzsākt darba tiesiskās attiecības?
  • Kāds ir populārākais mīts par patvēruma meklētājiem?
Uzturēšanās atļaujas: kādi ir to veidi un izsniegšanas pamats

Uzturēšanās atļaujas: kādi ir to veidi un izsniegšanas pamats

April 6, 2021

Uzturēšanās atļauja ir dokuments, kas tiek izsniegts personas apliecības formātā un kas dod tiesības ārvalstniekam uzturēties Latvijā noteiktu laiku vai pastāvīgi. Tā ir nepieciešama ārvalstniekiem, kuriem Latvijā pieder nekustamais īpašums, darba meklētājiem, studentiem, kā arī šo personu ģimenes locekļiem, ja tie vēlas Latvijā uzturēties ilgāk par 90 dienām pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas. Lai noskaidrotu, kādi ir uzturēšanās atļauju veidi, termiņi un tiesiskais pamats, kā arī nosacījumi, ja personai izbeidzas vai izveidojas jaunas tiesiskās attiecības, LV portāls uz raidieraksta sarunu aicināja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietnieci MAIRU ROZI.

 

Sarunas laikā noskaidrosim:
• Kas ir uzturēšanās atļauja, un kāpēc ārvalstniekam tāda ir nepieciešama?
• Vai uzturēšanās atļauja ir personu apliecinošs dokuments?
• Kādi ir uzturēšanās atļauju veidi, un ar ko tie atšķiras?
• Kāds ir tiesiskais pamats uzturēšanās atļauju izsniegšanai?
• Ar ko Latvijā izsniegta uzturēšanās atļauja atšķiras no Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļaujas?
• Kāda ir kārtība uzturēšanās atļaujas saņemšanai, ja ārzemnieks Latvijā vēlas nodibināt darba tiesiskās attiecības?
• Kas notiek ar uzturēšanās atļauju, ja mainās tās izsniegšanas tiesiskais pamats?
• Ar ko atšķiras uzturēšanās atļaujas, kas izsniegtas darba tiesisko attiecību nodibināšanas nolūkos, no mācību uzturēšanās atļaujām?
• Kādos gadījumos persona var saņemt uzturēšanās atļauju kā ģimenes loceklis?

Likumā noteiktie un darba devēja piešķirtie papildatvaļinājumi

Likumā noteiktie un darba devēja piešķirtie papildatvaļinājumi

March 30, 2021

Darba tiesiskajās attiecībās darbiniekam nevar būt absolūti pasīva loma, īpaši situācijās, kad darba devējs voluntāri pārkāpj likumu un, aizbildinoties ar īpašiem apstākļiem, pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli – piemēram, neizmaksā darba samaksu vai liedz tiesības uz garantētu atpūtu: nepiešķir atvaļinājumu vai obligāto papildatvaļinājumu. Lai savas tiesības gan izmantotu, gan aizstāvētu, darbiniekiem ir jāaug savā kompetencē, ir pārliecināta zvērināta advokāte GITA OŠKĀJA.

Sarunā tiek iztirzāti gan tā sauktie obligātie papildatvaļinājumi un to piešķiršana, gan darba devēju individuālās papildatvaļinājuma garantijas.

Noklausoties sarunu, uzzināsiet:

  • Ar ko papildatvaļinājums atšķiras no ikgadējā atvaļinājuma?
  • Vai papildatvaļinājumu piešķir par darba gadu vai kalendāra gadu?
  • Vai darba devējs papildatvaļinājumu var noteikt kā piešķiramu tikai kopā ar ikgadējo atvaļinājumu?
  • Vai darbiniekam katru gadu būtu jāuzrāda apliecinājums par bērna/bērnu esamību?
  • Vai ģimenēs, kurās aug abu vecāku atsevišķie bērni, faktiskajam neoficiālajam audžuvecākam ir tiesības uz papildatvaļinājumu par bērnu?
  • Kā tulkojams bērna vecums Darba likuma izpratnē?
  • Vai darba devējs var atteikt papildatvaļinājuma par bērnu piešķiršanu darbinieka izvēlētajā laikā darba apstākļu dēļ?
  • Kādos gadījumos tiek summēts papildatvaļinājuma dienu skaits?
  • Kas ir tie likumā precīzi neminētie īpašie apstākļi, kuru dēļ darba devējam ir jāpiešķir papildatvaļinājums?
  • Par ko darba devējs var piešķirt uzņēmuma papildatvaļinājumus? Kādi ir šo papildatvaļinājumu veidi?
  • Vai darba devēja sociālo garantiju nolikumā noteiktajam papildatvaļinājumam obligāti jābūt apmaksātam?
  • Kad izmaksājama nauda par papildatvaļinājumu?
  • Vai par papildatvaļinājumu tiek izmaksāta kompensācija, ja tas nav izmantots, bet darba attiecības tiek izbeigtas? Par kādu periodu?
  • Vai darbinieks, kas nav zinājis par papildatvaļinājuma izmantošanas iespēju, var to pieprasīt par iepriekšējo laiku?
  • Vai darba devējs var nepiešķirt uzņēmumā noteikto papildatvaļinājumu, ja darbiniekam ir bijuši vairāki disciplinārpārkāpumi?
Nākotnes pilnvarojums – kad par to būtu jādomā

Nākotnes pilnvarojums – kad par to būtu jādomā

March 23, 2021

Ik gadu Latvijas zvērinātie notāri sagatavo ap 40 tūkstošiem pilnvaru. Pilnvaras izsniedz visdažādākajiem gadījumiem. Ja pilnvarotājs apzinās, ka veselības traucējumu vai citu apstākļu dēļ viņš nespēs saprast savas darbības nozīmi vai to vadīt, viņš var uzdot savas lietas pārvaldīt ar nākotnes pilnvarojumu.

 

Sarunā ar zvērinātu notāri EVU IGAUNI-SĒLI noskaidrosim:

  • Kādus pilnvaru veidus nosaka Civillikums?
  • Kādos gadījumos izvēlas vienu vai otru pilnvaru veidu?
  • Kāpēc izvēlas nākotnes pilnvarojumu?
  • Kā taisa nākotnes pilnvarojuma līgumu? Kā tas atšķiras no citiem pilnvaru gatavošanas veidiem?
  • Kad vajadzētu padomāt par nākotnes pilnvarojumu?
  • Ko nākotnes pilnvarojumā norādīt? Cik detalizēti būtu jānorāda jebkura darbība, piemēram, saņemt “Latvijas pastā” pensiju, internetbankā samaksāt rēķinus?
  • Uz cik ilgu termiņu slēdz nākotnes pilnvarojumu?
  • Kā pakalpojuma sniedzējs var zināt, ka nākotnes pilnvarojums ir spēkā, proti, ka pienācis tāds brīdis, kad to var izmantot?
  • Kā un kādos gadījumos var atsaukt pilnvaru? Kurš to var izdarīt?
  • Kā pilnvaras zvērināti notāri sagatavo pašlaik, Covid-19 laikā? Vai pilnvaru var nokārtot, neizejot no mājas, tikai attālināti?
Vakcinācija – mīti un bailes

Vakcinācija – mīti un bailes

March 16, 2021

Ir pagājis vairāk nekā gads kopš Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma sākuma Eiropā. Lai gan šobrīd ir uzsākta vakcinācija, tomēr arvien ir daudz nezināmā par vakcīnu iedarbības ilgumu. Tāpat ik pa laikam parādās satraucošas ziņas par vakcīnu blakusparādībām. Lai gan kopumā pavīd cerība, ka drīz mēs varētu atviegloti uzelpot, tomēr vakcīnas par panaceju uzskatīt nevajadzētu un ir vēl daudz nezināmā par vīrusu, LV portālam stāsta Dana Isarova, ārste rezidente pediatrijā.

 

Raidierakstā dzirdēsiet atbildes uz šiem jautājumiem

  • Kas ir izplatītākie mīti par Covid-19 vakcīnām? 
  • Kas ir drošāks – vakcīna vai ibumetīns?
  • Kā atšķiras Covid-19 vakcīnas, un vai tās ir citādas nekā citas vakcīnas?  
  • Vai šobrīd var paredzēt, cik ilgi pēc vakcīnas saņemšanas cilvēkiem saglabāsies antivielas? 
  • Kādas blakusparādības cilvēks var pamanīt? Vai katrai vakcīnai tās ir atšķirīgas? 
  • Kas jāzina cilvēkam pirms vakcinēšanās?
  • Cik nopietnas ir Covid-19 komplikācijas, un ar ko šajā laikā saskaras ārsti?
Vai atvaļinājumu var dalīt pa dienām, ilgstoši uzkrāt un neizmantot

Vai atvaļinājumu var dalīt pa dienām, ilgstoši uzkrāt un neizmantot

March 9, 2021

Gada pirmajā ceturksnī vairākums iestāžu un uzņēmumu plāno darbinieku atvaļinājumu un sastāda grafiku visam gadam. Tāpēc īpaši šo sarunu ar zvērinātu advokāti GITU OŠKĀJI aicinām klausīties personāldaļu vadītājus un tos darbiniekus, kuriem patīk atvaļinājumu saskaldīt iespējami mazās daļās, kā arī darbaholiķus, kas atvaļinājumu izmantot kategoriski atsakās.

 

Darba likumā noteiktas darbinieka tiesības uz ikgadēju četru kalendāra nedēļu ilgu apmaksātu atpūtu, lai atjaunotos, un darba devēja pienākums ir to piešķirt. Atvaļinājuma piešķiršanā noteicošais vārds tomēr pieder darba devējam, kura uzdevums ir nodrošināt nepārtrauktu uzņēmuma darbības gaitu.

Sarunā uzzināsiet:

  • Vai darba devējs var nepiešķirt atvaļinājumu?
  • Kādos gadījumos un cik ilgi atvaļinājumu var nepiešķirt, lai nodrošinātu nepārtrauktu uzņēmuma darbību?
  • Vai darbinieks var zaudēt tiesības uz ilgstoši uzkrātajiem atvaļinājumiem?
  • Vai darba devējs, atrunājoties ar sliktu finansiālo situāciju, var neizmaksāt atvaļinājuma naudu, uz nenoteiktu laiku pārcelt tās izmaksu vai piedāvāt rakstveida vienošanos par mazāku atvaļinājuma naudu?
  • Kā darbinieks var izmantot, piemēram, četrus atvaļinājumus, kurus viņš uzkrājis ne pēc savas gribas? Vai viņam ir tiesības izmantot visu periodu uzreiz?
  • Vai darbinieks var prasīt, lai atvaļinājums tiktu sadalīts pa atsevišķām dienām, piemēram, paņemt brīvas visas piektdienas un pirmdienas?
  • Kā darbinieks var pārliecināties, ka ir izmantojis visas atvaļinājuma dienas, ja ir bijuši vairāki dalīti atvaļinājuma periodi?
  • Vai darbinieks var atteikties izmantot atvaļinājumu?
  • Kā darbinieka atteikumu fiksēt?
  • Vai darba devējam var piemērot sankcijas par to, ka viņa darbinieki neizmanto atvaļinājumu?
  • Kā darba devējs tiesiski var nosūtīt atvaļinājumā darbinieku, kas nav izmantojis atvaļinājumus, piemēram, septiņus gadus?
  • Kādas ir atvaļinājuma izmantošanas nianses darbiniecēm grūtniecēm? Vai darba devējam obligāti ir jāpiešķir pilns atvaļinājums, ja, piemēram, darbiniecei tāds nepienākas?
  • Kādas atvaļinājuma izmantošanas nianses ir svarīgas pedagoģēm grūtniecēm, kurām ir divreiz garāks atvaļinājuma periods?
Uzņēmuma reģistra vestie reģistri – klientu izpētei

Uzņēmuma reģistra vestie reģistri – klientu izpētei

March 2, 2021

Uzņēmuma reģistra darbs ir būtiski mainījies, ieviešot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma prasības: ir palielināts informācijas apjoms, kura ikvienam tiešsaistē ir pieejama bez maksas un bez autorizācijas, ir nodrošināta informācijas pieejamība no 14 dažādiem reģistriem, kā arī skrupulozi tiek gādāts, lai visas juridiskās personas atklātu savu patieso labuma guvēju.

 

Lai izpildītu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma prasības un veiktu pilnvērtīgu klienta izpēti, Uzņēmumu reģistra (UR) datubāzi izmanto likuma subjekti: ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, nodokļu konsultanti, zvērināti advokāti, zvērināt notāri un citi. Par klientu tiek pārbaudīta dažāda informācija.

Sarunā ar Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāri GUNU PAIDERI noskaidrosim:

  • Kā ir mainījies UR darbs pandēmijas apstākļos? Vai turpmāk darbs noritēs tikai attālināti?
  • Ko bez maksas jebkurš cilvēks var apskatīt UR vestajos reģistros? Kāda informācija noder visvairāk?
  • Patiesie labuma guvēji (PLG) visām juridiskajām personām bija jāatklāj pirms vairākiem gadiem. Vai to ir izdarījušas visas juridiskās personas?
  • Dati laika gaitā var mainīties, PLG var būt citi. Kā tiek sekots līdzi tam, lai informācija PLG reģistrā būtu patiesa?
  • Vai ir bijušas kādas neatbilstības PLG? Kādos gadījumos?
  • Saeimā patlaban izskata grozījumus NILLTPFN likumā, lai vienotos par kopīgu klientu izpētes rīku. Kā vērtējat šāda vienota klientu izpētes rīka ieviešanu?
  • Cik bieži reģistrētā informācija par klienta PLG nesakrīt ar izpētes gaitā noskaidroto informāciju?
  • Informācija par PLG ir pieejama ne tikai UR tīmekļa vietnē, bet arī Latvijas atvērto datu portālā. Vai tā būs pieejama arī starptautiskā līmenī?
Kā notiek un kad nepieciešama ievešana nekustamā īpašuma valdīšanā

Kā notiek un kad nepieciešama ievešana nekustamā īpašuma valdīšanā

February 23, 2021

Ne vienmēr pēc  izsoles, kurā nopirkts nekustamais īpašums, laimīgais ieguvējs var svinīgi atvērt jauniegūtā nama durvis un uzsākt tajā dzīvošanu. Lai arī tādas reizes ir gājušas mazumā, kā norāda tiesu izpildītāja Iveta Kruka, tomēr ir a priori zināmi apstākļi, kad jaunajam īpašniekam iekļūšanai jaunajā mājoklī būs nepieciešama īpaša procedūra. To sauc par īpašnieka ievešanu nekustamā īpašuma valdīšanā.

 

Iesniedzot  tiesā apstiprināšanai izsoles aktu un lūgumu par īpašuma tiesību nostiprināšanu uz jaunā īpašnieka vārda, tā ieguvējam  ir iespēja lūgt tiesu lemt par ievešanu nekustamā īpašuma valdīšanā.  Ievešana valdījumā var būt nepieciešama dzīvokļiem, mājām, ēkām un citām slēgtām telpām, bet nav nepieciešama izsolē nopirktam zemes gabaliem vai mežam, proti, nekustamajam īpašumam, kuru nevajag atvērt piespiedu kārtā. Īpašuma ieguvējs lūgumu ievest valdījumā var izteikt un var arī neizteikt, atkarībā no tā, vai būs aizdomas, ka labprātīgi neviens viņu savā jaunajā īpašumā nelaidīs un telpas neatbrīvos.

Raidierakstā skaidrojam, kā praksē notiek ievešana nekustamā īpašuma valdījumā, tostarp:

  • Kas piedalās ievešanas nekustamā īpašuma valdījumā procesā?
  • Kam ir zināms, ka notiks ievešana valdījumā?
  • Vai šī darbība nav bīstama no drošības viedokļa?
  • Kas notiek, ja, atverot durvis, tiek konstatēti būtiski bojājumi?
  • Vai ievešana valdījumā notiek, ja izsolē iegādātajā īpašumā faktiski dzīvo īrnieks, nevis īpašnieks? Kā par notiekošo uzzina īrnieks?
  • Ja telpās atrodas vecā īpašnieka/ īrnieka mantas, kur tās paliek?  Kā īpašnieks tās var atgūt?
  • Kā ir tad, ja parādniekam nav kur iet un tā ir ģimene ar maziem bērniem?
  • Vai ir iespējama tāda tiesiska situācija, kad parādnieks no izsolē pārdotā īpašuma netiek izlikts kādu īpašu apstākļu dēļ?
Dzīvesvietas deklarēšana – kam ir tiesības to darīt

Dzīvesvietas deklarēšana – kam ir tiesības to darīt

February 16, 2021

Dzīvesvietas deklarēšanas likums nosaka, ka personai  ir pienākums deklarēt dzīvesvietu. Turklāt tas ir jāizdara mēneša laikā, ja tā mainīta. LV portāls saņem daudz jautājumu par deklarēšanās kārtību, tiesiskajām sekām, ja kāds ir deklarējies īpašumā bez saimnieka atļaujas, un citām ar deklarēšanos saistītām problēmām.

Sarunā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Juridiskās nodaļas juristi IEVU OZOLU noskaidrosim:

  • Kāpēc likums nosaka nepieciešamību deklarēt dzīvesvietu?
  • Kā notiek dzīvesvietas deklarēšana? Kādas ir iespējas to darīt?
  • Kāpēc dzīvesvietu var deklarēt jebkurā īpašumā, kuram piešķirta adrese, pat neapbūvētā zemesgabalā, vasaras mājā?
  • Vai tā tomēr nav pārāk liberāla pieeja – atļaut deklarēties jebkurā īpašumā, kas cilvēkam pieder?
  • Vai vienkāršoto deklarēšanās kārtību izmanto ļaunprātīgi, melojot par deklarēšanās tiesisko pamatu?
  • Kādi riski pastāv īpašniekam, ja viņa privātmājā vai dzīvoklī ir deklarēta sveša persona?
  • Kas jādara, lai izdeklarētu no sava īpašuma svešas personas?
  • Vai deklarējoties kādā īpašumā, ja tas nepieder konkrētam cilvēkam, būtu vajadzīgs dokumentāls apliecinājums, piemēram, īres līgums?
  • Kam ir tiesības pārbaudīt ziņas par norādītu nepatiesu dzīvesvietas deklarēšanās adresi?
  • Kādi ir PMLP priekšlikumi, lai sakārtotu dzīvesvietas deklarēšanas un anulēšanas kārtību?
Piespiedu izpildes līdzekļu samērīgums un nekustamā īpašuma pārdošana izsolē

Piespiedu izpildes līdzekļu samērīgums un nekustamā īpašuma pārdošana izsolē

February 9, 2021

Palikt bez mājām šķiet biedējoši jebkuram cilvēkam. Tomēr tā notiek, mājas tiek zaudētas dažādu iemeslu dēļ, – nenokārotas parādsaistības ir viens no tiem. Kas pieņem lēmumu  izsolē pārdot parādnieka nekustamo īpašumu un vai mājokli  izsolīt, iespējams, par pārsimts  eiro parādu,  skaidrosim kopā ar tiesu izpildītāju un LZTIP priekšsedētāju Ivetu Kruku.

 

Piespiedu izpildes līdzekļus parādu piedziņas procesā nosaka Civilprocesa likuma 557. pants. Tas paredz, ka parādsaistību dzēšanai ir iespējami:

1) piedziņas vēršana uz parādnieka kustamo mantu, tai skaitā mantu, kas atrodas pie citām personām, un bezķermeniskām lietām, tās pārdodot;

2) piedziņas vēršana uz naudu, kas parādniekam pienākas no citām personām (darba samaksu, tai pielīdzinātiem maksājumiem, citiem parādnieka ienākumiem, noguldījumiem kredītiestādēs vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem);

3) piedziņas vēršana uz parādnieka nekustamo īpašumu, to pārdodot;

31) piedziņas vēršana uz parādnieka apbūves tiesību, to pārdodot;

4) tiesas piespriestās mantas nodošana piedzinējam un ar tiesas spriedumu uzlikto darbību izpildīšana.

 

Sarunā tiesu izpildītāja I. Kruka skaidro, kā praktiski notiek piedziņas procesā piemērojamo piespiedu izpildes līdzekļu izvēle un pēc kā vadās kreditors un tiesu izpildītājs, vienojoties par piemērojamajiem piespiedu izpildes līdzekļiem.

 

Citi raidierakstā pārrunātie jautājumi:

  • Kāda informācija par parādnieku ir tiesu izpildītāja rīcībā, uzsākot parāda piedziņu?
  • Vai tiesu izpildītājam pastāv iespēja piemērot vienlaikus vairākus piespiedu izpildes līdzekļus. Vai tos piedziņas procesa laikā var mainīt?
  • Kādu parāda piespiedu piedziņu var uzskatīt par samērīgu?
  • Vai kāds kontrolē piemēroto piespiedu izpildes līdzekļu samērīgumu?
  • Vai ir kāds noteikts parādsummas slieksnis, pie kuras piespiedu izpildes līdzekļu klāstā tiek iekļauta nekustamā īpašuma pārdošana?
  • Vai pastāv tiesiska iespēja apstrīdēt notikušu nekustamā īpašuma izsoli, ja izsole ir nesamērīgs parāda piedziņas veids?
Kā piedalīties tiesu izpildītāja rīkotajā izsolē

Kā piedalīties tiesu izpildītāja rīkotajā izsolē

February 2, 2021

Piedaloties tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs, par ievērojami mazāku maksu var iegādāties, piemēram, gleznu, lietotu automašīnu, smago tehniku, arī ekskluzīvas lietas un, protams, nekustamo īpašumu. Jau labu laiku šīs izsoles notiek tikai elektroniski. Dalība izsolē var izvērsties par pasākumu ar nezināmu iznākumu un pat, iespējams, “kaķa pirkšanu maisā”. To atzīst arī paši tiesu izpildītāji. Lai piedalīšanās izsolē būtu veiksmīga, ir svarīgi zināt tās norises procesu.

 

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāju Ivetu Kruku aicinājām soli pa solim izklāstīt, kā tiek organizētas un norit izsoles, kurās var nopirkt ar parādu piedziņu saistītu mantu. Raidieraksta saruna ar tiesu izpildītāju, kas arī pati rīko izsoles, tika veidota ar mērķi sagatavot personu, kura nekad šādu lietu iegādes veidu nav izmantojusi, būt zinošai, ja tomēr kādreiz rodas aicinājums piedalīties izsolē.

 

Izsoles tiek organizētas tiesu izpildītāju vietnē izsoles.ta.gov.lv, kurā ir pieejama informācija par izsolē potenciāli iegādājamo mantu un kura darbojas no 2015. gada 1. jūlija.

 

Noklausoties raidierakstu, uzzināsiet:

  • Vai piedalīšanās izsolē patiešām ir “kaķa pirkšana maisā”? Vai pastāv iespēja iepriekš redzēt, ko pērc?
  • Cik ilgā laikā tiek izziņota izsole, un kas tajā var piedalīties? Kad ir pēdējais brīdis pieteikties dalībai izsolē?
  • Kas ir izsoles dalībnieku reģistrs?
  • Kādi maksājumi veicami pirms izsoles?
  • Kā tiek nodrošināta solītāju anonimitāte?
  • Cik ilgi var notikt solīšana?
  • Kad kļūst zināms izsoles rezultāts?
  • Cik ilgā laikā veicami pārējie maksājumi un citas procesuālās darbības, lai izsolē iegādātā manta nonāktu ieguvēja īpašumā?
Kā novērst patvaļīgas būvniecības sekas dzīvokļos un privātmājās

Kā novērst patvaļīgas būvniecības sekas dzīvokļos un privātmājās

January 26, 2021

Nelikumīga pārbūve dzīvokļos un privātmājās īpašniekam var sagādāt daudz raižu. Lai gan atsevišķos gadījumos īpašnieks drīkst pārveidot savu mājokli bez saskaņojuma ar būvvaldi, tomēr pārsvarā ir jāizstrādā būvniecības dokumentācija. Nereti vajadzīgs arī saskaņojums ar pārējiem kopīpašniekiem.

Par to, kādi pārkāpumi visbiežāk tiek pieļauti, kādas ir iespējamās sankcijas par patvaļīgu būvniecību un ar kādām problēmsituācijām jāsaskaras būves “legalizācijas” procesā, stāsta Rīgas pilsētas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Tiesiskā atbalsta nodaļas vadītāja Dace Skalbe.

 

Sarunā noskaidrosim:

 

  • Cik bieži būvvalde saskaras ar patvaļīgu būvniecību dzīvokļos un privātmājās?
  • Ko vispār dzīvoklī vai privātmājā var būvēt/remontēt pats saimnieks, lai viņam nevajadzētu saskaņojumu ne ar būvvaldi, ne ar kaimiņiem?
  • Kādi ir tipiskākie patvaļīgas būvniecības gadījumi privātmājās?
  • Kā šos šo patvaļīgo būvniecību var legalizēt? Un vai var būt tā, ka to legalizēt nav iespējams?
  • Kādi ir tipiskākie patvaļīgas būvniecības gadījumi dzīvokļos?
  • Kādi saskaņojumi vajadzīgi, lai legalizētu iepriekšminēto būvniecību? Ko var un ko nevar legalizēt?
  • Kādas ir sankcijas par patvaļīgu būvniecību?

Plašāk par raidierakstā runāto var lasīt LV portāla skaidrojumā “Patvaļīga būvniecība dzīvokļos – kurš atbildīgs par seku novēršanu” un “Patvaļīga privātmājas būvniecība – izplatītākie pārkāpumi un iespējamie risinājumi”.

Kā rīkoties ar bezmantinieka un bezīpašnieka mantu

Kā rīkoties ar bezmantinieka un bezīpašnieka mantu

January 19, 2021

Nereti pēc mantojuma atstājēja nāves viņam mantinieki nav palikuši vai šie mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības. Šādā gadījumā manta piekrīt valstij. Ko darīt, ja mantai nav mantinieku, kā rīkoties ar bezīpašnieka mantu?

Par to, kādos gadījumos mantinieki visbiežāk atsakās no mantojuma, kā manta kļūst piekritīga valstij, kādas tiesības ir kreditoriem un ieinteresētajām personām, stāsta zvērināta notāre Zane Ernštreite.

 

Sarunā noskaidrosim:

  • Kāda ir atšķirība starp juridiskajiem terminiem bezmantinieka manta un bezsaimnieka īpašums?
  • Cik ilgā laikā un kādā kārtībā jāpiesakās mantiniekiem?
  • Kādos gadījumos mantinieki izvēlas atraidīt mantojumu?
  • Kas notiek, ja pēc mantojuma atstājēja nāves mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanas nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības?
  • Citās valstīs likums uzliek pienākumu notāram meklēt mantiniekus. Kāpēc Latvijā tā nav, un vai šo kārtību vajadzētu mainīt?
  • Kas notiek ar nekustamo un kustamo īpašumu, ja tas nevienam nepieder? Kā vispār uzzināt, ka manta nevienam nepieder?
  • Nekustamo īpašumu par bezsaimnieka mantu var atzīt tikai tiesas ceļā. Kam tiesā jāiesniedz iesniegums?
  • Kas notiek tad, ja bezmantinieka mantai ir kreditori? Kā apmierina viņu prasības?
  • Kā notiek bezmantinieku mantas atsavināšana?

 

Ceļa servitūts – izplatītākie strīdi, un kā tos risināt

Ceļa servitūts – izplatītākie strīdi, un kā tos risināt

January 12, 2021

Ceļa servitūts ir apgrūtinājums, kas uzlikts vienam īpašumam un kalpo par labu citam. Diemžēl saistībā ar ceļa servitūtu nodibināšanu, izmaiņām, izbeigšanu, kā arī ceļa uzturēšanu ir daudz strīdu. Sarunā ar zvērinātu advokātu IMANTU MUIŽNIEKU noskaidrosim, kādas ir tipiskākās konfliktsituācijas un kā tās risināt.

 

Sarunas ierosinājums ir LV portālā bieži iesniegtie e-konsultāciju jautājumi par ceļa servitūtu. Zvērinātam advokātam I.Muižniekam jautājām:

  • Kā vēsturiski ir radusies apgrūtināta piekļuve kādam nekustamajam īpašumam?
  • Vai, pērkot nekustamo īpašumu, ir svarīgi skatīties, lai nebūtu ceļa servitūta, lai varētu piekļūt pie īpašuma „normālā” veidā? Vai tas ir būtisks apgrūtinājums?
  • Kādi var būt ceļa servitūta veidi?
  • Kā nodibina ceļa servitūtus, kad tas ir likumīgs? Kas ir visizplatītākais ceļa servitūta dibināšanas veids?
  • Īpašums, kuru ceļš šķērso, ir kalpojošais īpašums, bet īpašumu, kuram par labu servitūts izveidots, – valdošais. Kādas ir abas puses tiesības un pienākumi? Kam ir jāuztur ceļa servitūts?
  • Kāpēc ir tik daudz strīdu par ceļa servitūtu nodibināšanu, izmaiņām, izbeigšanu, kā arī ceļa uzturēšanu? Kādi ir tipiskākie strīdi?
  • Ne reti kalpojošais īpašums liek šķēršļus ceļa servitūta izmantošanā. Ko darīt?
  • Ne reti kalpojošais īpašums vēlas saņemt maksu par sava īpašuma lietošanu. Kādas ir tiesības vienoties par maksu?
  • Vai ir iespējams noteikt termiņu vai atceļošu nosacījumu, ar kuru servitūts izbeidzas?
  • Vai trešā persona var izmantot ceļa servitūtu?
  • Vai ir paredzēts nekustamā nodokļa atvieglojums ceļa servitūta gadījumā?
Kas ir ģimene Satversmes 110. panta izpratnē

Kas ir ģimene Satversmes 110. panta izpratnē

January 5, 2021

Novembra sākumā Satversmes tiesa nāca klajā ar spriedumu, kurš, iespējams, ilgākā laika periodā būtiski mainīs ne vien tiesisko regulējumu, bet arī  liks mums konceptuāli izveidot citādu izpratni par cilvēku savstarpējām attiecībām, tostarp pieņēmumus, kas ir ģimene. Ko konstitucionālā tiesa spriedumā ir noteikusi  izpildei likumdevējam,  un kas vispār turpmāk notiks,  šobrīd nav skaidrs daudziem. Tādēļ LV portāls uzsāk vairāku raidierakstu „Kā likums!” sēriju, uzrunājot juristus, ar mērķi saprotami skaidrot likumdošanas procesa starptautisko fonu, regulējuma izmaiņu motivāciju un konkrētās prasības pieteikuma iesniedzēju tiesisko  vajadzību pamatojumu.   

 

Pirmajā ģimenes institūta tiesiskās izpratnes transformācijai veltītajā raidierakstā, kurā piedalījās advokāts Jānis Lapsa,  mēģinājām populārā valodā izskaidrot Satversmes tiesā iesniegtā pieteikuma būtību un Satversmes tiesas sprieduma būtību.

Kā norādīts ST spriedumā Darba likuma 155. panta pirmā daļa (apstrīdētā norma), kas paredz bērna tēvam tiesības uz 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas, pēc pieteikuma iesniedzējas ( viendzimuma attiecībās dzīvojošas personas) uzskata neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.”

Izskatot pieteikumu un uzklausot dažādas iesaistītās puses, ST atzina, ka apstrīdētā norma, ciktāl tā neparedz aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu, neatbilst Satversmes 110. panta pirmajam teikumam.

Sarunā ar J.Lapsu pieskārāmies šādiem ar spriedumu saistītiem aspektiem:

  • ST spriedums kā ideoloģijas vai jurisprudences jautājums.
  • Kādas konsekvences izriet – kam būtu jānotiek tālāk?
  • Vai un kādi tiesību akti būtu jāgroza likumdevējam?
  • Vai Latvijas likumdevējs ir gatavs lemt par viendzimuma partneru tiesību un pienākumu regulējama izstrādei?
  • Vai ST ir transformējusi ģimenes jēdzienu? Kas ir ģimene izrietoši no ST spriedumiem un starptautiskajiem normatīvajiem dokumentiem?
  • Viendzimuma pāru tiesības realizēt savas tiesības esošā normatīvā regulējuma ietvaros.
  • Tiesības kritizēt ST spriedumus.
Kas jāzina, pērkot vai pārdodot īpašumu

Kas jāzina, pērkot vai pārdodot īpašumu

December 29, 2020

Nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana ir ļoti nozīmīgs darījums, tāpēc ir būtiski, lai tā norisē netiktu pieļautas kļūdas, kas pēc tam var dārgi maksāt – vai nu pircējam, vai pārdevējam.

 

Ar zvērinātu notāri Ilzi Metuzāli pārrunāsim svarīgākos aspektus, kurus nedrīkst aizmirst, ja ir plānots pirkt vai pārdot īpašumu.

Sarunā varēs dzirdēt atbildes uz jautājumiem par to, kādi dokumenti nepieciešami, lai noslēgtu darījumu ar nekustamo īpašumu, vai būs jāmaksā nodokļi, kā arī kādas ir izplatītākās kļūdas, kuras cilvēki pieļauj, paši sastādot pirkuma līgumu.

Sarunā runājam arī par šādiem jautājumiem:

  • Ko notārs ņem vērā, sastādot pirkuma līgumu?
  • Kāds ir sagaidāmās vizītes ilgums pie notāra, noslēdzot pirkuma līgumu? 
  • Kāda ir atšķirība, ja līgumu sastāda kā notariālo aktu?
  • Kas parasti maksā ar darījumiem saistītos izdevumus – pircējs vai pārdevējs?
  • Kā var paredzēt aptuvenās izmaksas par darījumu?
  • Kā tiek kārtoti attālināti darījumi?
Kad darba līgums ir spēkā?

Kad darba līgums ir spēkā?

December 22, 2020

Uzsākt darba tiesiskās attiecības nozīmē ne tikai vienoties ar darba devēju un ierasties darbavietā, lai centīgi  strādātu. Tas nozīmē arī noformēt visus ar darba attiecību uzsākšanu saistītos dokumentus un vispirms rakstveidā noslēgt darba līgumu.

 

Ar zvērinātu advokāti Gitu Oškāju šajā raidierakstā tiek pārrunāti darba attiecību nodibināšanas pamati, tostarp tas, kā noslēgt darba līgumu un kas apstiprina tā spēkā esamību.

Advokāte īpaši uzsver darbinieka aktīvu iesaisti, lai panāktu darba līguma noslēgšanu rakstveidā,  ja tas kādu iemeslu dēļ nav noticis uzreiz.

Sarunā varēs dzirdēt atbildes uz jautājumiem:

  • Vai darba līgumu var noslēgt mutvārdos?
  • Kādiem noteikumiem darba līgumā ir jāpievērš uzmanība?
  • Ar ko uzņēmuma (pakalpojumu) līgums atšķiras no darba līguma? Vai uzņēmuma līgums nodrošina darbiniekam sociālās garantijas, piemēram, slimības lapas apmaksu, bezdarbnieka pabalstu?
  • Kas ir jāzina par aizvietošanas jeb terminētajiem darba līgumiem, un kas nosaka šāda līguma termiņa iestāšanos?
Prēmijas un to piešķiršanas nosacījumi

Prēmijas un to piešķiršanas nosacījumi

December 15, 2020

Darba devēja piešķirtā papildu samaksa jeb prēmija par labi padarītu darbu vairumam darbinieku nav ne ikmēneša ienākumu, ne darba līguma  sastāvdaļa. Tomēr atbildīgos uzņēmumos prēmijas nav retums – vismaz reizi gadā tās darbiniekiem piešķir. Piemēram, gada beigās kā visa perioda rezumējošo novērtējumu. Ar Valsts Darba inspekcijas pārstāvi Daci Stivriņu runāsim par prēmēšanas likumīgā procesa organizēšanu, piešķirto naudas summu apmēru, tiesībām to izpaust kolēģiem un galu galā prēmiju obligātumu vai darba devēja izvēli tās piešķirt vai atteikt.

 

Sarunas laikā soli pa solim apskatīsim pamatnosacījumus prēmēšanas sistēmas radīšanai un ieviešanai un iesaistīto dalībnieku lomām. Piemēram:

  • Vai prēmijas piešķiršana/nepiešķiršana var būt darba devēja personīga izvēle?
  • Vai prēmēšanas sistēmas ieviešanu ir tiesīgi rosināt darbinieki?
  • Kādā dokumentā parasti nosaka prēmēšanas nosacījumus?
  • Vai prēmijas vienas nodaļas un vienādu amatu darbiniekiem var piešķirt atšķirīgā apmērā?
  • Kādi ir prēmiju veidi?
  • Vai prēmijām piemēro nodokļu aprēķinu? Vai to var nepiemērot?
  • Ja prēmija darba līgumā ir pastāvīga darba samaksas sastāvdaļa, vai to var neizmaksāt?
  • Kā būtu likumīgi pareizi izmaksāt darbiniekiem prēmiju?
Podbean App

Play this podcast on Podbean App