Kā likums!
Kā novērst patvaļīgas būvniecības sekas dzīvokļos un privātmājās

Kā novērst patvaļīgas būvniecības sekas dzīvokļos un privātmājās

January 26, 2021

Nelikumīga pārbūve dzīvokļos un privātmājās īpašniekam var sagādāt daudz raižu. Lai gan atsevišķos gadījumos īpašnieks drīkst pārveidot savu mājokli bez saskaņojuma ar būvvaldi, tomēr pārsvarā ir jāizstrādā būvniecības dokumentācija. Nereti vajadzīgs arī saskaņojums ar pārējiem kopīpašniekiem.

Par to, kādi pārkāpumi visbiežāk tiek pieļauti, kādas ir iespējamās sankcijas par patvaļīgu būvniecību un ar kādām problēmsituācijām jāsaskaras būves “legalizācijas” procesā, stāsta Rīgas pilsētas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Tiesiskā atbalsta nodaļas vadītāja Dace Skalbe.

 

Sarunā noskaidrosim:

 

  • Cik bieži būvvalde saskaras ar patvaļīgu būvniecību dzīvokļos un privātmājās?
  • Ko vispār dzīvoklī vai privātmājā var būvēt/remontēt pats saimnieks, lai viņam nevajadzētu saskaņojumu ne ar būvvaldi, ne ar kaimiņiem?
  • Kādi ir tipiskākie patvaļīgas būvniecības gadījumi privātmājās?
  • Kā šos šo patvaļīgo būvniecību var legalizēt? Un vai var būt tā, ka to legalizēt nav iespējams?
  • Kādi ir tipiskākie patvaļīgas būvniecības gadījumi dzīvokļos?
  • Kādi saskaņojumi vajadzīgi, lai legalizētu iepriekšminēto būvniecību? Ko var un ko nevar legalizēt?
  • Kādas ir sankcijas par patvaļīgu būvniecību?

Plašāk par raidierakstā runāto var lasīt LV portāla skaidrojumā “Patvaļīga būvniecība dzīvokļos – kurš atbildīgs par seku novēršanu” un “Patvaļīga privātmājas būvniecība – izplatītākie pārkāpumi un iespējamie risinājumi”.

Kā rīkoties ar bezmantinieka un bezīpašnieka mantu

Kā rīkoties ar bezmantinieka un bezīpašnieka mantu

January 19, 2021

Nereti pēc mantojuma atstājēja nāves viņam mantinieki nav palikuši vai šie mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības. Šādā gadījumā manta piekrīt valstij. Ko darīt, ja mantai nav mantinieku, kā rīkoties ar bezīpašnieka mantu?

Par to, kādos gadījumos mantinieki visbiežāk atsakās no mantojuma, kā manta kļūst piekritīga valstij, kādas tiesības ir kreditoriem un ieinteresētajām personām, stāsta zvērināta notāre Zane Ernštreite.

 

Sarunā noskaidrosim:

  • Kāda ir atšķirība starp juridiskajiem terminiem bezmantinieka manta un bezsaimnieka īpašums?
  • Cik ilgā laikā un kādā kārtībā jāpiesakās mantiniekiem?
  • Kādos gadījumos mantinieki izvēlas atraidīt mantojumu?
  • Kas notiek, ja pēc mantojuma atstājēja nāves mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanas nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības?
  • Citās valstīs likums uzliek pienākumu notāram meklēt mantiniekus. Kāpēc Latvijā tā nav, un vai šo kārtību vajadzētu mainīt?
  • Kas notiek ar nekustamo un kustamo īpašumu, ja tas nevienam nepieder? Kā vispār uzzināt, ka manta nevienam nepieder?
  • Nekustamo īpašumu par bezsaimnieka mantu var atzīt tikai tiesas ceļā. Kam tiesā jāiesniedz iesniegums?
  • Kas notiek tad, ja bezmantinieka mantai ir kreditori? Kā apmierina viņu prasības?
  • Kā notiek bezmantinieku mantas atsavināšana?

 

Ceļa servitūts – izplatītākie strīdi, un kā tos risināt

Ceļa servitūts – izplatītākie strīdi, un kā tos risināt

January 12, 2021

Ceļa servitūts ir apgrūtinājums, kas uzlikts vienam īpašumam un kalpo par labu citam. Diemžēl saistībā ar ceļa servitūtu nodibināšanu, izmaiņām, izbeigšanu, kā arī ceļa uzturēšanu ir daudz strīdu. Sarunā ar zvērinātu advokātu IMANTU MUIŽNIEKU noskaidrosim, kādas ir tipiskākās konfliktsituācijas un kā tās risināt.

 

Sarunas ierosinājums ir LV portālā bieži iesniegtie e-konsultāciju jautājumi par ceļa servitūtu. Zvērinātam advokātam I.Muižniekam jautājām:

  • Kā vēsturiski ir radusies apgrūtināta piekļuve kādam nekustamajam īpašumam?
  • Vai, pērkot nekustamo īpašumu, ir svarīgi skatīties, lai nebūtu ceļa servitūta, lai varētu piekļūt pie īpašuma „normālā” veidā? Vai tas ir būtisks apgrūtinājums?
  • Kādi var būt ceļa servitūta veidi?
  • Kā nodibina ceļa servitūtus, kad tas ir likumīgs? Kas ir visizplatītākais ceļa servitūta dibināšanas veids?
  • Īpašums, kuru ceļš šķērso, ir kalpojošais īpašums, bet īpašumu, kuram par labu servitūts izveidots, – valdošais. Kādas ir abas puses tiesības un pienākumi? Kam ir jāuztur ceļa servitūts?
  • Kāpēc ir tik daudz strīdu par ceļa servitūtu nodibināšanu, izmaiņām, izbeigšanu, kā arī ceļa uzturēšanu? Kādi ir tipiskākie strīdi?
  • Ne reti kalpojošais īpašums liek šķēršļus ceļa servitūta izmantošanā. Ko darīt?
  • Ne reti kalpojošais īpašums vēlas saņemt maksu par sava īpašuma lietošanu. Kādas ir tiesības vienoties par maksu?
  • Vai ir iespējams noteikt termiņu vai atceļošu nosacījumu, ar kuru servitūts izbeidzas?
  • Vai trešā persona var izmantot ceļa servitūtu?
  • Vai ir paredzēts nekustamā nodokļa atvieglojums ceļa servitūta gadījumā?
Kas ir ģimene Satversmes 110. panta izpratnē

Kas ir ģimene Satversmes 110. panta izpratnē

January 5, 2021

Novembra sākumā Satversmes tiesa nāca klajā ar spriedumu, kurš, iespējams, ilgākā laika periodā būtiski mainīs ne vien tiesisko regulējumu, bet arī  liks mums konceptuāli izveidot citādu izpratni par cilvēku savstarpējām attiecībām, tostarp pieņēmumus, kas ir ģimene. Ko konstitucionālā tiesa spriedumā ir noteikusi  izpildei likumdevējam,  un kas vispār turpmāk notiks,  šobrīd nav skaidrs daudziem. Tādēļ LV portāls uzsāk vairāku raidierakstu „Kā likums!” sēriju, uzrunājot juristus, ar mērķi saprotami skaidrot likumdošanas procesa starptautisko fonu, regulējuma izmaiņu motivāciju un konkrētās prasības pieteikuma iesniedzēju tiesisko  vajadzību pamatojumu.   

 

Pirmajā ģimenes institūta tiesiskās izpratnes transformācijai veltītajā raidierakstā, kurā piedalījās advokāts Jānis Lapsa,  mēģinājām populārā valodā izskaidrot Satversmes tiesā iesniegtā pieteikuma būtību un Satversmes tiesas sprieduma būtību.

Kā norādīts ST spriedumā Darba likuma 155. panta pirmā daļa (apstrīdētā norma), kas paredz bērna tēvam tiesības uz 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas, pēc pieteikuma iesniedzējas ( viendzimuma attiecībās dzīvojošas personas) uzskata neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.”

Izskatot pieteikumu un uzklausot dažādas iesaistītās puses, ST atzina, ka apstrīdētā norma, ciktāl tā neparedz aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu, neatbilst Satversmes 110. panta pirmajam teikumam.

Sarunā ar J.Lapsu pieskārāmies šādiem ar spriedumu saistītiem aspektiem:

  • ST spriedums kā ideoloģijas vai jurisprudences jautājums.
  • Kādas konsekvences izriet – kam būtu jānotiek tālāk?
  • Vai un kādi tiesību akti būtu jāgroza likumdevējam?
  • Vai Latvijas likumdevējs ir gatavs lemt par viendzimuma partneru tiesību un pienākumu regulējama izstrādei?
  • Vai ST ir transformējusi ģimenes jēdzienu? Kas ir ģimene izrietoši no ST spriedumiem un starptautiskajiem normatīvajiem dokumentiem?
  • Viendzimuma pāru tiesības realizēt savas tiesības esošā normatīvā regulējuma ietvaros.
  • Tiesības kritizēt ST spriedumus.
Kas jāzina, pērkot vai pārdodot īpašumu

Kas jāzina, pērkot vai pārdodot īpašumu

December 29, 2020

Nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana ir ļoti nozīmīgs darījums, tāpēc ir būtiski, lai tā norisē netiktu pieļautas kļūdas, kas pēc tam var dārgi maksāt – vai nu pircējam, vai pārdevējam.

 

Ar zvērinātu notāri Ilzi Metuzāli pārrunāsim svarīgākos aspektus, kurus nedrīkst aizmirst, ja ir plānots pirkt vai pārdot īpašumu.

Sarunā varēs dzirdēt atbildes uz jautājumiem par to, kādi dokumenti nepieciešami, lai noslēgtu darījumu ar nekustamo īpašumu, vai būs jāmaksā nodokļi, kā arī kādas ir izplatītākās kļūdas, kuras cilvēki pieļauj, paši sastādot pirkuma līgumu.

Sarunā runājam arī par šādiem jautājumiem:

  • Ko notārs ņem vērā, sastādot pirkuma līgumu?
  • Kāds ir sagaidāmās vizītes ilgums pie notāra, noslēdzot pirkuma līgumu? 
  • Kāda ir atšķirība, ja līgumu sastāda kā notariālo aktu?
  • Kas parasti maksā ar darījumiem saistītos izdevumus – pircējs vai pārdevējs?
  • Kā var paredzēt aptuvenās izmaksas par darījumu?
  • Kā tiek kārtoti attālināti darījumi?
Kad darba līgums ir spēkā?

Kad darba līgums ir spēkā?

December 22, 2020

Uzsākt darba tiesiskās attiecības nozīmē ne tikai vienoties ar darba devēju un ierasties darbavietā, lai centīgi  strādātu. Tas nozīmē arī noformēt visus ar darba attiecību uzsākšanu saistītos dokumentus un vispirms rakstveidā noslēgt darba līgumu.

 

Ar zvērinātu advokāti Gitu Oškāju šajā raidierakstā tiek pārrunāti darba attiecību nodibināšanas pamati, tostarp tas, kā noslēgt darba līgumu un kas apstiprina tā spēkā esamību.

Advokāte īpaši uzsver darbinieka aktīvu iesaisti, lai panāktu darba līguma noslēgšanu rakstveidā,  ja tas kādu iemeslu dēļ nav noticis uzreiz.

Sarunā varēs dzirdēt atbildes uz jautājumiem:

  • Vai darba līgumu var noslēgt mutvārdos?
  • Kādiem noteikumiem darba līgumā ir jāpievērš uzmanība?
  • Ar ko uzņēmuma (pakalpojumu) līgums atšķiras no darba līguma? Vai uzņēmuma līgums nodrošina darbiniekam sociālās garantijas, piemēram, slimības lapas apmaksu, bezdarbnieka pabalstu?
  • Kas ir jāzina par aizvietošanas jeb terminētajiem darba līgumiem, un kas nosaka šāda līguma termiņa iestāšanos?
Prēmijas un to piešķiršanas nosacījumi

Prēmijas un to piešķiršanas nosacījumi

December 15, 2020

Darba devēja piešķirtā papildu samaksa jeb prēmija par labi padarītu darbu vairumam darbinieku nav ne ikmēneša ienākumu, ne darba līguma  sastāvdaļa. Tomēr atbildīgos uzņēmumos prēmijas nav retums – vismaz reizi gadā tās darbiniekiem piešķir. Piemēram, gada beigās kā visa perioda rezumējošo novērtējumu. Ar Valsts Darba inspekcijas pārstāvi Daci Stivriņu runāsim par prēmēšanas likumīgā procesa organizēšanu, piešķirto naudas summu apmēru, tiesībām to izpaust kolēģiem un galu galā prēmiju obligātumu vai darba devēja izvēli tās piešķirt vai atteikt.

 

Sarunas laikā soli pa solim apskatīsim pamatnosacījumus prēmēšanas sistēmas radīšanai un ieviešanai un iesaistīto dalībnieku lomām. Piemēram:

  • Vai prēmijas piešķiršana/nepiešķiršana var būt darba devēja personīga izvēle?
  • Vai prēmēšanas sistēmas ieviešanu ir tiesīgi rosināt darbinieki?
  • Kādā dokumentā parasti nosaka prēmēšanas nosacījumus?
  • Vai prēmijas vienas nodaļas un vienādu amatu darbiniekiem var piešķirt atšķirīgā apmērā?
  • Kādi ir prēmiju veidi?
  • Vai prēmijām piemēro nodokļu aprēķinu? Vai to var nepiemērot?
  • Ja prēmija darba līgumā ir pastāvīga darba samaksas sastāvdaļa, vai to var neizmaksāt?
  • Kā būtu likumīgi pareizi izmaksāt darbiniekiem prēmiju?
Fiziskās personas maksātnespējas process: kas jāņem vērā?

Fiziskās personas maksātnespējas process: kas jāņem vērā?

December 8, 2020

Fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju. Lai šis sarežģītais process būtu kaut nedaudz vieglāk izprotams, LV portāls uz sarunu aicināja Maksātnespējas kontroles dienesta Pirmā uzraudzības departamenta direktori AGNESI GABUŽU.

Sarunas laikā noskaidrosim:

  • Kādos gadījumos persona noteikti varētu uzsākt fiziskās personas maksātnespējas procesu, bet kādos gadījumos noteikti nevarētu?
  • Kādi ir nosacījumi, lai tiesa pasludinātu fiziskās personas maksātnespējas procesu?
  • Ar kādām izmaksām jārēķinās, uzsākot fiziskās personas maksātnespējas procesu?
  • Kas ir bankrota procedūra un saistību dzēšanas procedūra?
  • Kas notiek gadījumos, ja bankrota procedūras ietvaros parādniekiem nav piederošas mantas un tādējādi nav iespējams novirzīt noteiktus līdzekļus kreditoru prasījumu segšanai?
  • Kādos gadījumos parādniekam ir tiesības paturēt vismaz divas trešdaļas no saviem ienākumiem, lai segtu savas uzturēšanas izmaksas?
  • Vai parādnieks tiek atbrīvots no pilnīgi visām nesegtajām saistībām?
  • Kad fiziskās personas maksātnespējas procesā iesaistās maksātnespējas procesa administrators un kādi ir viņa pienākumi šajā procesā?
Tiesu izpildītāja izdevumi parādu piedziņas procesā

Tiesu izpildītāja izdevumi parādu piedziņas procesā

December 1, 2020

Kad nenokārtotas parādsaistības nonāk piespiedu izpildē, iesaistot zvērinātu tiesu izpildītāju, parādniekam nākas maksāt arī par tiesu izpildītāja darbu. Nereti  tiesu izpildītāja amata atlīdzības un piedziņas izdevumiem aprēķinātā naudas summa, ko turklāt atbilstoši Civilprocesa likumam parādniekam jāsedz prioritārā kārtībā, ir pietiekami liela. Kas to veido un vai pastāv situācijas, kad šie izdevumi nav jāmaksā, LV portāls jautāja Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja vietniekam, zvērinātam tiesu izpildītājam ANDRIM SPOREM.

 

Sarunas ierosinājums ir  LV portālā bieži iesniegtie  e-konsultāciju jautājumi par parādu piedziņas apmaksas kārtību.  LZTI padomes pārstāvim A. Sporem jautājām:

  • No kādiem ienākumiem tiek apmaksāta tiesu izpildītāju darbība un to biroju uzturēšana. Kas veido zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību. Kā tiek aprēķināti sprieduma izpildes izdevumi un vai tie ir atceļami?
  • Vai tiesu izpildītājs pirms piedziņas procesa uzsākšanas var uzskaitīt absolūti visus izdevums. Kad  piedziņas izdevumi procesa gaitā palielinās?
  • Kā tiek komunicēts komplicētais piedziņas izdevumu un amata atlīdzības aprēķins?
  • Sociāli jutīgu piedziņas process – uzturlīdzekļu un darba samaksas procesi un prioritārā tiesu izpildītāju amata atlīdzības apmaksa.
  • Kādas ir paredzamās izmaiņas uzturlīdzekļu piedziņas procesā?
  • Komunālo maksājumu parādu piedziņa kā risks zaudēt mājokli.
Svarīgākais par pieteikšanos grantam mājokļu programmā

Svarīgākais par pieteikšanos grantam mājokļu programmā

November 24, 2020

Jau piecus gadus Latvijā ir ieviesta mājokļu garantiju programma ģimenēm ar bērniem. Uz atbalstu var pretendēt arī jaunie speciālisti līdz 35 gadu vecumam. Programmas administrē  “Attīstības finanšu institūcija “Altum”. Kopš šī gada 1. jūlija ir ieviesta subsīdiju programma „Balsts”. Tās mērķis ir sniegt valsts atbalstu daudzbērnu ģimenēm dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai. Grantu piešķiršanai daudzbērnu ģimenes var pieteikties no novembra vidus.

 

Sarunā ar „Altum” Privātpersonu garantiju daļas vadītāju Andri Veismani noskaidrosim:

  • Cik populāra ir mājokļu garantiju programma, cik daudz hipotekāro kredītu Latvijā ir izsniegti ar “Altum” garantiju?
  • Kādi ir pamatnosacījumi, lai ģimenes saņemtu valsts garantiju?
  • Uz kādiem nosacījumiem mājokļa aizdevuma garantiju saņem jaunie speciālisti?
  • Vai garantiju var saņemt atkārtoti? Kādos gadījumos?
  • No kura datuma piemēro jauno atbalsta programmu „Balsts”?
  • Kas var pretendēt uz programmas “Balsts” subsīdiju mājokļa iegādei?
  • Cik liels var būt grants?
  • Vai granta saņēmējam, t.i., vienam no vecākiem, īpašumā var būt cita dzīvojamā telpa?
  • Cik lieliem jābūt ģimenes kopējiem ienākumiem iepriekšējā taksācijas gadā uz vienu ģimenes locekli, lai atbilstu kritērijiem granta saņemšanai?

 

Plašāk publikācijā – Precizē granta saņemšanas nosacījumus programmā “Balsts”

Tiesiski padomi drošam darījumam  nekustamā īpašuma iegādē

Tiesiski padomi drošam darījumam nekustamā īpašuma iegādē

November 10, 2020

Dziļš rudens un agrs pavasaris nereti ir laiks, kad tiek plānoti un realizēti tādi nopietni darījumi kā nekustamā īpašuma iegāde. Pieredzējuši speciālisti to skaidro pavisam vienkārši –  kad apkārt viss ir pelēks, slapjš un drūms, ir labāk pamanāmi  visi potenciālā jaunā mājokļa defekti un nav noslēpjami arī dabas radītie blakusefekti. Tomēr līdzās saimnieciski nozīmīgiem nekustamā īpašuma jautājumiem ne mazāk būtiski ir pārzināt  tiesiskos aspektus, lai nekustamo īpašumu nopirktu droši. Padomus sniedz LU Juridiskās fakultātes lektors  un zvērināts advokāts JĀNIS LAPSA.

Noklausoties sarunu jūs uzzināsiet:

  • Kam ir tiesības būt nekustamā īpašuma pārdevējam? Kādi  dokumenti pieprasāmi uzrādīšanai, tiekoties ar pārdevēju?
  • Vai īpašumu var pirkt vairākas personas, piemēram, vīrs un sieva, personas, kas nav  laulātie?
  • Kā pārliecināties par īpašuma apgrūtinājumiem – ķīlām, hipotēkām, parādiem?
  • Kā noskaidrot, vai pārdevēja nosauktā naudas summa ir konkrētajam īpašumam atbilstoša? Vai pēc pārdevēja prasījuma iemaksājama rezervācijas nauda,  vai noslēdzams rokasnaudas līgums?
  • Ko obligāti ietver īpašuma pirkšanas -pārdošanas līguma saturā? Cik droši un saprātīgi ir izmanto internetā brīvi pieejamos pirkšanas - pārdošanas līgumu paraugus?
  • Kad būtu vispareizāk darījuma kārtošanai piesaistīt juristu? Vai jurista pakalpojumu izmaksas ir saistītas ar darījuma summu?
  • Cik saprātīgi ir līgumā uzrādīt zemāku darījuma summu, ietaupot uz nodokļu un nodevu rēķina? Kādas ir šādas izvēles iespējamās sekas?
  • Kādi ar pirkšanas - pārdošanas līgumu nesaistīti apstākļi var būtiski sadārdzināt pircējam īpašuma lietošanu?
  • Kas pircējam ir jāievēro, lai nekļūtu par krāpnieku upuri?

Saruna veidota uz J.Lapsas  juridiskajā praksē balstītiem piemēriem un vispārējām zināšanām par darījumu ar nekustamo īpašumu pirkšanu – pārdošanu norises tiesisku kārtību.

Dzīvojamās mājas pārvaldīšana: kam pieder kāpņu telpa?

Dzīvojamās mājas pārvaldīšana: kam pieder kāpņu telpa?

November 3, 2020

Dzīvojamās mājas pārvaldīšana – ar to saskaras gandrīz ikviens, kurš dzīvo daudzdzīvokļu namā un kura īpašumā ir dzīvoklis. Lai gan pirms apmēram 25 gadiem likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteica, ka dzīvokļu īpašniekiem ir jāpārņem savā valdījumā arī koplietošanas telpas, nevis tikai jāprivatizē dzīvoklis par sertifikātiem, tas joprojām daudzviet nav izdarīts. Dzīvokļu īpašnieki nereti uzskata: dzīvoklis ir mans, bet kāpņu telpa nav! Problēmas ir arī dzīvojamo māju pārvaldīšanā – mājas kļūst arvien vecākas, īpašniekiem remontam naudas nepietiek. Nereti arī nav iespējams vienoties, ko tad vispirms atjaunot, piemēram, pagrabu vai bēniņus.

Sarunā ar Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju ĢIRTU BEIKMANI noskaidrosim:

  • Kā privatizēta dzīvokļa īpašnieku piespiest izpildīt likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” prasību pārņemt savā valdījumā dzīvojamās mājas koplietošanas daļas?
  • Kāpēc dzīvokļu īpašnieki nevēlas pārņemt daudzdzīvokļu māju savā valdījumā, kādi tam ir iemesli?
  • Kam pieder daudzdzīvokļu māja, ja dzīvokļi ir privatizēti, bet pārvaldīšana nav pārņemta?
  • Kas organizē mājas pārvaldīšanu, ja tajā neiesaistās dzīvokļu īpašnieki?
  • Kādas var būt mājas pārvaldīšanas formas?
  • Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašuma daļu. Ar kādām mājas apsaimniekošanas problēmām visbiežāk saskaras īpašnieku kopība?
  • Vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procesa atvieglošanai vajadzētu akceptēt priekšlikumu, kas paredzētu, ka dzīvokļa īpašnieks savu piekrišanu kopības lēmumam aptaujas veidā var izteikt arī klusējot?

 

Pārkāpumi ceļu satiksmē: kā piemēro sodus un uzskaites punktus

Pārkāpumi ceļu satiksmē: kā piemēro sodus un uzskaites punktus

October 27, 2020

Kopš 2020.gada 1.jūlija, kad stājās spēkā jaunais Administratīvās atbildības likums, vairs netiek paredzēta vieglāka administratīvā soda iekļaušana smagākajā sodā, bet darbojas princips: viens pārkāpums ir viens sods. Proti, administratīvais sods tiek piemērots par katru pārkāpumu atsevišķi. Līdz ar to par katru pārkāpumu ceļu satiksmē atsevišķi tiek piešķirti arī pārkāpumu uzskaites punkti, ja tādi par attiecīgajiem pārkāpumiem paredzēti. Biežāk sastopama vairāku pārkāpumu izdarīšana vienlaicīgi praksē notiek tieši ceļu satiksmē, līdz ar to LV portāls uz sarunu aicināja Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāju JURI JANČEVSKI un Ceļu satiksmes un drošības direkcijas Kvalifikācijas departamenta vadītāju JURI TETERI.

 

Sarunas laikā noskaidrosim:

  • Kā līdz administratīvo pārkāpumu reformai tika piemēroti sodi par pārkāpumiem ceļu satiksmē un kā tie tiek piemēroti tagad?
  • Vai, vienlaikus izdarot vairākus pārkāpumus ceļu satiksmē, transportlīdzekļa vadītājam, piemērojot sodu par katru šo pārkāpumu atsevišķi, tiek piemēroti arī pārkāpumu uzskaites punkti par katru pārkāpumu atsevišķi?
  • Par kādiem pārkāpumiem tiek piemēroti pārkāpumu uzskaites punkti?
  • Kāds ir maksimāli piemērojamais pārkāpumu uzskaites punktu skaits?
  • Kā nosaka tiesību atņemšanas termiņu, ja tas paredzēts kā sods attiecīgā pārkāpuma sankcijā, bet vienlaikus tiek sakrāti 16 pārkāpumu uzskaites punkti, par ko vadītājam arī paredzēts tiesību izmantošanas aizliegums?
  • Kā transportlīdzekļa vadītājs par piemērotajiem pārkāpumu uzskaites punktiem tiek informēts?
  • Ar kādām sekām jārēķinās transportlīdzekļa vadītājam, sakrājot noteiktu punktu skaitu?

 

Kad iestājas parādsaistību noilgums? Saruna ar LZTIP priekšsēdētāju  Ivetu Kruku.

Kad iestājas parādsaistību noilgums? Saruna ar LZTIP priekšsēdētāju Ivetu Kruku.

October 20, 2020

Sena paruna vēsta, ka parāds nav brālis, tas jāatdod. Taču ar saistību kārtošanu ne vienmēr  viss izdodas, kā cerēts, un par parādiem cilvēki mēdz labticīgi aizmirst, jo nebūt ne uzreiz arī kreditors pret parādnieku vēršas ar juridiskām sankcijām. Tādēļ mūsu e-konsultācijās itin bieži tiek uzdots jautājums: vai parādsaistībām ir noilgums?

Vispārēji noilgums ir, taču kad parādsaistības patiešām ir noilgušas un nebūs jākārto un kas atceļ noilguma iestāšanos, iztaujājām LZTI padomes priekšsēdētāju un tiesu izpildītāju IVETU KRUKU.

Sarunas laikā tiks pārrunāti šādi jautājumi:

  • Kas ir parādsaistību noilgums, no kura brīža tiek skaitīts noilguma termiņš un kas  to  pārtrauc ?  
  • Kādā  gadījumā  parādu var neatmaksāt?  
  • Parādsaistību veidi un termiņi to piedziņai.  
  • No komercdarījumiem izrietošie prasījumi un to cedēšana.
  • Parādsaistību mantošana, vai tās mantojuma pieņēmējam būs jāatmaksā?
  • Nenokārtotas parādsaistības divu privātpersonu starpā.
  • Parādu piedziņa laulāto starpā.
  • Vai personu no parādsaistību kārtošanas atbrīvo fakts, ka deklarētajā dzīvesvietā nedzīvo?  
  • Parādnieka rīcības, kad saņemts sūtījums ar aicinājumu nokārtot parādsaistības.   
Darbinieka prasījums tiesā. Saruna ar zvērinātu advokātu Imantu Muižnieku.

Darbinieka prasījums tiesā. Saruna ar zvērinātu advokātu Imantu Muižnieku.

October 13, 2020

Darba attiecībās ne vienmēr viss rit gludi kā reklāmā. Iemeslu, kuru dēļ būtiski var samezgloties attiecības ar devēju, netrūkst. Piemēram, biznesā ilgstoši neveicas, tāpēc darbiniekiem vairākus mēnešus netiek izmaksāta alga vai tā tiek izmaksāta neproporcionāli  mazā apmērā, vai vairākus gadus netiek dota iespēja izmantot atvaļinājumu utt. Augot neapmierinātībai darbinieks apzinās, ka viņa tiesiskais stāvoklis ir būtiski pasliktinājies, tāpēc izlemj strīda risināšanu uzticēt tiesai.

Ar ko jārēķinās un kas jāņem vērā, lemjot par prasības pieteikuma iesniegšanu tiesā, skaidrosim sarunā ar zvērinātu advokātu Imantu Muižnieku.

Sarunas laikā tiks pārrunāti šādi jautājumi:

  •  Cik izplatīta Latvijā ir prakse, kad darbinieks vēršas pret darba devēju, strīdu risinot tiesā?  
  • Kādos gadījumos darbiniekam ir vērts apsvērt savu tiesību aizsardzībai izmantot tiesu?
  • Ar ko ir jārēķinās, kad ir izlemts meklēt aizsardzību tiesā? Kas ir sarežģītākais šajā procesā?
  • Cik ilgs laiks paiet no prasības pieteikuma iesniegšanas līdz tiesas sēdei?
  • Vai pieteicējs var patstāvīgi sagatavot pieteikumu, vai ir pieejamas speciālas veidlapas?
  • Kādi dokumenti darbinieka tiesvedībai pret darba devēju būs neieciešami?  Vai  būs nepieciešami kādi strīda apliecinājumi?
  • Advokāta ieteikumi situācijas risinājumiem dažādās situācijās: ja nav maksāta alga,  sociālās iemaksas, ja uzteikumu likts uzrakstīt pret paša gribu, ja bērna kopšanas atvaļinājuma laikā notikusi darbinieku skaita samazināšana, ja piemērota atšķirīga attieksme.
  • Ar kādām izmaksām ir jārēķinās, ja nepieciešams iesaistīt profesionāli - juristu, advokātu? 

 

Kā notiek klientu izpēte finanšu iestādēs?

Kā notiek klientu izpēte finanšu iestādēs?

October 6, 2020

Ar ko jārēķinās klientam, ja viņš grib apmeklēt finanšu iestādi – banku – un atvērt norēķinu kontu, aizņemties naudu biznesa plāna izpildei vai vienkārši internetbankā pārskaitīt naudu? Ik pa laikam publiskajā telpā bankas tiek kritizētas par to, ka ir pārāk stingras pret klientiem, cenšoties ievērot naudas atmazgāšanas novēršanas prasības. Nesen, vasaras vidū, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir izdevusi speciālu rokasgrāmatu, lai veidotu vienotu banku un uzrauga izpratni par normatīvo aktu piemērošanu.

Sarunā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Atbilstības kontroles departamenta direktoru KRISTAPU MARKOVSKI un Finanšu nozares asociācijas padomnieci LAIMU LETIŅU skaidrosim:

  • Vai pēdējo gadu varētu saukt par pārejas periodu no pārspīlētām uz saprātīgām bankas prasībām?
  • Vai stingro finanšu prasību dēļ konti Latvijas bankās tiek mainīti pret finanšu iestādi Lietuvā, Igaunijā vai kādā citā valstī?
  • Klientu izpēte iedalās trīs dažādos veidos: vienkāršotajā, standarta un padziļinātajā izpētē. Kādos gadījumos tiek piemērota katra šī izpēte?
  • Cik ātri finanšu iestādes izvērtē klientus?
  • Kādos gadījumos finanšu iestāde atsakās sadarboties ar klientu?
Personas datu apstrāde ikdienas situācijās

Personas datu apstrāde ikdienas situācijās

September 29, 2020

Kopš Latvijā sāka piemērot Vispārējās datu aizsardzības regulas prasības, ir apritējuši vairāk nekā divi gadi. Vai šajā laikā ir uzlabojusies sabiedrības izpratne par datu aizsardzību un kādās ikdienas situācijās visbiežāk rodas jautājumi vai pat pārspīlēta piesardzība, LV portāls izvaicāja sertificētu personas datu aizsardzības speciālistu, zvērinātu advokātu IVO KRIEVU.

 

Sarunas laikā noskaidrosim:

  • Ko nozīmē datu apstrāde sabiedrības interesēs vai leģitīmo interešu ievērošanai?
  • Vai drīkst veikt slepenu audio ierakstu, ja ir mērķis nodrošināties ar pierādījumu savu tiesību aizsardzībai? 
  • Vai drīkst filmēt personas, kuras pārkāpj likumu, piemēram, smēķē neatļautā vietā?
  • Vai regulas noteikumi attiecas uz personas datu (foto, video) publicēšanu sociālos portālos?
  • Vai fotografējot pasākumus izglītības iestādē, tiešām jālūdz bērnu vecāku piekrišana?
  • Vai persona drīkst veikt kaimiņa pagalma videonovērošanu?
  • Vai aplikācija “Apturi Covid” apstrādā vairāk personas datu, nekā mobilā telefona operators vai citu aplikāciju un saziņas rīku pārvaldnieki?
Patērētāju tiesības attiecībā uz biļetēm, kas iegādātas pirms Ārkārtas situācijas.

Patērētāju tiesības attiecībā uz biļetēm, kas iegādātas pirms Ārkārtas situācijas.

September 24, 2020

Ārkārtas situācijas izsludināšana 2020. gada pavasarī atnesa lielas pārmaiņas mūsu ikdienā. Viena no šīm pārmaiņām bija kultūras pasākumu apturēšana vai “iesaldēšana” uz nenoteiktu laiku. Daudzi kultūras mīļotāji bija jau laikus iegādājušies biļetes uz dažādiem pasākumiem. Kultūras un sabiedrības dzīvei lēnām ievirzoties parastajās sliedēs rodas jautājums, ko darīt ar iegādātajām biļetēm – prasīt naudas atmaksu, vai gaidīt, kad pasākums tiks pārcelts? 

 

Sarunā ar Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktori Ievu Baldiņu skaidrosim:

  • Kāda ir pašreizējā prakse valstī attiecībā uz kultūras pasākumu biļetēm, kuras tika iegādātas pirms ārkārtas situācijas izziņošanas?
  • Vai par pārcelto pasākumu norises laikiem jāinteresējas skatītājiem, vai tas ir organizatora pienākums?
  • Kādos gadījumos patērētājs ir tiesīgs prasīt atgriezt par biļetēm izdoto naudu?
  • Ko var palīdzēt PTAC? Kā pareizi vērsties PATC, lai saņemtu palīdzību?
  • Vai laika posmā no ārkārtas situācijas sākuma līdz vasaras beigām ir saņemti daudz patērētāju iesniegumi par tiesību pārkāpumiem attiecībā uz kultūras pasākumiem un biļešu tirgošanu?
  • Kāda ir PTAC kompetence un iespējas ietekmēt pasākumu norisi vai atcelšanu?

 

 

Saskarsmes tiesības. Vecāku strīdi un risinājumi. Saruna ar juristu Juri Bārtuli.

Saskarsmes tiesības. Vecāku strīdi un risinājumi. Saruna ar juristu Juri Bārtuli.

September 22, 2020

Ja vecāku dzīves ceļi šķiras, ir jārisina virkne jautājumu par kopīgā bērna aizgādību. Tai skaitā to, kā mamma vai tētis, kurš ikdienā dzīvo atsevišķi, piedalīsies audzināšanā ne tikai materiāli, bet arī uzturot personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Diemžēl šķīrušos vecāku attiecības mēdz būt sarežģītas, tāpēc strīdi par saskarsmes tiesībām ir īpaši sāpīga un jutīga tēma, kas nav patīkama nevienai no iesaistītajām pusēm.

 

Sarunā ar juristu Juri Bārtuli skaidrosim:

  • Kas ir saskarsmes tiesības?
  • Kā risināt strīdu par saskarsmes tiesībām? Vai vēršoties tiesā, tiks iesaistīta bāriņtiesa un prasīts bērna viedoklis?
  • Kas notiek, ja bērns nevēlas tikties ar otru no vecākiem?
  • Ja strīds nonāk tiesā, cik detalizēti var noteikt saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību? Kādi ir riski, ja tā ir pārlieku detalizēta vai, gluži pretēji, vispārīga?
  • Vai vecāks var lūgt īstenot saskarsmi ar bērnu ārpus viņa dzīvesvietas?
  • Kāpēc strīdus par saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļu piedziņu skata atsevišķi?
  • Vai vecāku var piespiest kontaktēties un tikties ar savu bērnu?
  • Kā īstenot saskarsmi, ja bērns dzīvo citā valstī?
Mācību gada sākums – ar ierobežojumiem un jaunu saturu. Saruna ar LIZDA priekšsēdētāju Ingu Vanagu.

Mācību gada sākums – ar ierobežojumiem un jaunu saturu. Saruna ar LIZDA priekšsēdētāju Ingu Vanagu.

September 17, 2020

Šis mācību gads ir pirmais, kurš sācies ar diviem lieliem izaicinājumiem gan skolēniem un viņu vecākiem, gan pedagogiem - skolu dienaskārtība ir pakļauta jaunā konronavīrusa Covid-19 ierobežojošajiem pasākumiem, savukārt 1., 4., 7., un 10. klasēs tiek ieviesti jaunie, pilnveidotie vispārējās izglītības standarti, kuri plašāk zināmi kā kompetenču pieeja mācību saturā.

Sarunā ar Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju INGU VANAGU skaidrosim:

  • Kādas problēmas izgaismo nupat veiktā pedagogu aptauja?
  • Cik lielā mērā skolēni un skolotāji ir nodrošināti ar tehnoloģijām attālināto mācību īstenošanai?
  • Kādus sarežģījumus skolēniem un pedagogiem rada  Covid-19 ierobežojošie pasākumi?
  • Kādi darba tiesiskie jautājumi kļuvuši aktuāli pedagogiem?
  • Kā skolās sekmējas jaunā, pilnveidotā mācību satura ieviešana?
  • Vai darbs Covid-19 apstākļos prasa pedagogu atalgojuma palielināšanas līdzšinējā grafika pārskatīšanu?
  • Kāda ir pedagogu arodorganizācijas un nozares ministres sadarbība un tās perspektīvas?
Apkures parādi: kā rīkoties? Saruna ar Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju Ģirtu Beikmani

Apkures parādi: kā rīkoties? Saruna ar Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju Ģirtu Beikmani

September 15, 2020

Katru gadu pirms apkures sezonas sākuma īpaši asa ir siltumenerģijas parādu problēma. Šogad sabiedrību kājās ir sacēlušas lielākā namu apsaimniekotāja Latvijā „Rīgas namu pārvaldnieka” izsūtītās vēstules aptuveni 4000 māju dzīvokļu īpašniekiem: ja dzīvokļu īpašnieki nepiekritīs siltuma parādus segt no uzkrājuma fonda, apkure, ļoti iespējams, netiks pieslēgta. Tiek arī mudināts slēgt tiešos norēķinu līgumus ar komunālo pakalpojumu piegādātāju. Vai parādu segšana no uzkrājuma fonda vai tiešo līgumu slēgšana atrisinās jau gadiem samilzušo apkures parādu problēmu?

Sarunā ar Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju ĢIRTU BEIKMANI noskaidrosim:

• Vai, sākot apkures sezonu, parādam par visai mājai piegādāto siltumenerģiju iepriekšējā apkures sezonā, jābūt pilnībā samaksātam? 

• Kā dzīvojamo māju pārvaldnieki vēršas pret parādniekiem?

• Vai vienīgā iespēja nepalikt bez apkures ir piekrist siltuma parādus segt no uzkrājuma fonda, samaksājot arī parādnieku vietā?

• Jau sešus gadus līdz ar grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā ir paredzēti arī tiešie norēķini ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Kāpēc šo iespēju izmanto maz? 

• Ja ir daudzdzīvokļu māja, kur individuāli siltumenerģijas piegādi konkrētam dzīvoklim nevar atslēgt, ko dod tiešie norēķini dzīvokļu īpašniekiem? 

• Kādi ir risinājumi apkures parādu situācijai?  Vai pārņemt Igaunijas pieredzi, kur maksa par mājas apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem ir piesaistīti dzīvokļa īpašumam, nevis īpašniekam?

Domstarpības un strīdus var veiksmīgi atrisināt bez tiesas sprieduma.

Domstarpības un strīdus var veiksmīgi atrisināt bez tiesas sprieduma.

September 8, 2020

Strīdi darba attiecībās starp kolēģiem vai ar darba devēju, domstarpības komercbiznesa partneru starpā, nesaskaņas ģimenē vai starp kaimiņiem, kas mēdz samilzt līdz abpusējas nespējas kontaktēties apmēriem ir dzīves realitāte. Tad strīdus pusēm loģiskākais risinājums šķiet vērsties tiesā un lūgt jautājumu atrisināt juridiski, jo tiesas nolēmums ir saistošs un to būs ievērot!

Sarunā ar juristi, pieredzējušu mediatori un Latvijas Sertificētu mediatoru padomes priekšēdētāju Kristīni Dārznieci skaidrosim:  

  • Kas ir mediācija?  Kādās strīdu situācijās tā ir iespējama?
  • Kas var veikt mediāciju? Kur meklējams mediators?
  • Kā mediācijas process notiek praksē? Ar kādu laiku procesam būtu jārēķinās, ja strīdnieki piekrīt izmantot mediāciju?
  • Mediācijas procesa efektivitāte un iespējamie rezultāti. 
  • Mediācija kā tiesvedības proecesa sastāvdaļa. Mediācijas izmaksas salīdzinoši ar tiesvedību. 
  • Kādi ir mediācijas procesa būtiskakie ieguvumi?

 

 

Sociālā apdrošināšana – valsts un katra paša atbildība. Saruna ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktori Inesi Šmitiņu.

Sociālā apdrošināšana – valsts un katra paša atbildība. Saruna ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktori Inesi Šmitiņu.

September 1, 2020

Latvijā aptuveni viens miljons iedzīvotāju saņem maksājumus no speciālā jeb sociālā budžeta. Gan pabalstus, gan pensijas maksā no šī budžeta, kurā ieņēmumus nodrošina nodokļu maksātāji, kuri veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Valsts ar likumu tās ir noteikusi kā obligātu pienākumu darba ņēmējiem, darba devējiem, pašnodarbinātajiem. Pienākumam pretī ir valsts garantētas tiesības – saņemt atbalstu, kad piemeklē slimība, zaudēts darbs un arī jaukos brīžos, kad piedzimst bērniņš.

 

Par to, kāpēc ir svarīgi veikt sociālās iemaksas, saruna ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktori Inesi Šmitiņu.

Noklausoties sarunu, uzzināsiet:

  • Kādus papildu pabalstus VSAA izmaksāja Covid-19 izraisītās krīzes skartajiem iedzīvotājiem valstī noteiktās ārkārtējās situācijas laikā, un kādus pabalstus aģentūra turpina maksāt.
  • Tomēr ir bijušas situācijas, kad kādu pabalstu cilvēks nesaņēma. Kāpēc?
  • Kādas prasības līdzdalībai sociālajā apdrošināšanā no 1.septembra noteiktas tiesībām uz maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu? Kāpēc šādas izmaiņas un iemaksu kvalifikācijas periods jeb solidāra līdzdalība ir būtiska?
  • Kam īpaši ir jāpievērš uzmanība un kas jāzina, ja vecāki vēlas saņemt sociālās apdrošināšanas pabalstus tad, kad bērniņš nāk pasaulē?
  • Daudzi Latvijas iedzīvotāji strādā citās Eiropas savienības valstīs. Arī atgriežoties mājās, var izmantot savas tiesības uz sociālo apdrošināšanu, ko paredz sociālās drošības sistēmas koordinēšana ES dalībvalstīs. Kāpēc arī katram pašam jābūt informētam par savu sociālās apdrošināšanas situāciju, jau saņemtajiem un vēl iespējamajiem pakalpojumiem?
Finanšu krīzes parādu dzēšana. Saruna ar Finanšu nozares asociācijas padomnieku Edgaru Pastaru.

Finanšu krīzes parādu dzēšana. Saruna ar Finanšu nozares asociācijas padomnieku Edgaru Pastaru.

August 25, 2020

Vai kredītiestādēm dotās tiesības vienpusēji pilnā vai daļējā apmērā dzēst tādas aizdevuma saistības fiziskajām personām, kuras nav izpildītas 2008. gada ekonomiskās lejupslīdes dēļ, atrisinās jau vairāk nekā desmit gadus ilgušās problēmas? Un vai līdz ar Covid-19 jau var runāt par nākamo krīzi?

Sarunā noskaidrosim:

  • Vai finanšu krīzes laika parādi attiecas tikai uz saistībām, kas noslēgtas līdz 2008. gada beigām?
  • Pēc kādiem nosacījumiem finanšu iestādes ir gatavas atlaist parādu?
  • Kas ir galvenais klupšanas akmens, kura dēļ tomēr nevar saistības dzēst?
  • Saistības ir cedētas parādu piedzinējiem. Kādas ir cerības atbrīvoties no parādu nastas?
  • Kā uzzināt par bankas vienpusējo lēmumu, ka saistības ir dzēstas?
  • Covid-19 dēļ atlikta kredītsaistību atmaksa fiziskām un juridiskām personām miljarda eiro apmērā. Vai gaidāms jauns ekonomiskais satricinājums?

Uzziniet sarunā ar Finanšu nozares asociācijas padomnieku EDGARU PASTARU.

Kā turpmāk notiks tiesneša amata pretendentu atlase?

Kā turpmāk notiks tiesneša amata pretendentu atlase?

August 23, 2020

Viens  no tiesu sistēmas šā gada pilnveidojumiem ir jaunā  tiesneša amata pretendentu atlases kārtība, kas stājusies spēkā 2020. gada 11. jūnijā vienlaikus ar 2020. gada 14. maija grozījumiem likumā "Par tiesu varu".

Jauno kārtību attiecinās, veidojot rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesnešu sastāvu, un pavisam drīz - pēc pāris mēnešiem notiks pirmais tiesneša amata pretendentu konkurss. Konkursam noslēdzoties, izveidosies tiesneša amata kandidātu saraksts.

Par pretendentu atlases norisi saruna ar Tieslietu ministrijas Valsts sekretāra vietnieci tiesu jautājumos INITU  ILGAŽU.

Parādu dēļ liegta piekļuve bankas kontam. Ko darīt? Saruna ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāju Ivetu Kruku

Parādu dēļ liegta piekļuve bankas kontam. Ko darīt? Saruna ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāju Ivetu Kruku

August 18, 2020

“Man ir pēkšņi bloķēts bankas konts!” – “Tiesu izpildītājs atvilcis visu uzturlīdzekļu naudu!” – “Neesmu nekādu informāciju par parāda piedziņu saņēmis!” Šādus un līdzīgus vēstījumus LV portāla e-konsultāciju sadaļā raksta lasītāji, kas saskārušies ar nenokārtotu parādu piespiedu piedziņu.  

Noklausoties sarunu, uzzināsiet:

- Cik aktīvo parādsaistību lietu atrodas zvērinātu tiesu izpildītāju birojos?
- Vai bankas kontu var apķīlāt pēkšņi? Kā notiek parādnieka bankas konta apķīlāšana?
- Vai tiesu izpildītājs redz parādnieka bankas konta saturu?
- Kā rīkoties, ja piekļuve bankas kontam ir ierobežota?
- Kādus saziņas līdzekļus var izmantot, lai korekti komunicētu ar tiesu izpildītāju?

Sarunā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāju Ivetu Kruku lauzīsim mītus par “sliktajiem tiesu izpildītājiem” un noskaidrosim parādnieka iespējas organizēt savu finanšu plūsmu parāda piedziņas laikā.

Vienreizlietojamās plastmasas nākotne. Saruna ar biedrības “Latvijas Zaļā Josta” projektu direktori AIJU CAUNI

Vienreizlietojamās plastmasas nākotne. Saruna ar biedrības “Latvijas Zaļā Josta” projektu direktori AIJU CAUNI

August 11, 2020

Kāda būtu pasaule bez lietošanā tik ērtajiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem? No nākamā gada 5. jūlija visā Eiropas Savienībā, arī Latvijā, būs aizliegts tirgot vienreizlietojamos plastmasas traukus un galda piederumus, izņemot glāzītes. Pakāpeniski paredzēts aizliegt vai ierobežot arī citus vienreizlietojamās plastmasas izstrādājumus, kuriem jau šobrīd ir pieejamas dažādas alternatīvas.

Sarunā noskaidrosim:

  • Cik procentu no jūras piedrazojuma ir vienreizlietojamie plastmasas priekšmeti?
  • Vai vienreizlietojamais iepakojums pasargā no vīrusiem un baktērijām?
  • Kādas ir vienreizlietojamo plastmasas trauku alternatīvas, un vai tās būs dārgākas?
  • Kāpēc izsmēķis nav vienkārši vates pikucis, kuru var mest zemē, un kā šo problēmu risināt?

Podkāsta “Kā likums!” viešņa biedrības “Latvijas Zaļā josta” projektu direktore AIJA CAUNE.

Uzturlīdzekļi vasaras brīvlaikā. Saruna ar zvērinātu advokāti Danu Roni

Uzturlīdzekļi vasaras brīvlaikā. Saruna ar zvērinātu advokāti Danu Roni

August 4, 2020

Lielākā daļa vecāku zina, ka valstī ir noteikts minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kas jānodrošina katram bērnam.  Tā ir fiksēta summa - bērniem līdz 7 gadu vecumam 25% no minimālās algas (107,50 eiro/mēn.), bet no 7 gadu vecuma līdz pilngadības sasniegšanai - 30% no minimālās algas (129 eiro/mēn.).
 
Šajā raidījumā runāsim par tiem vecākiem, kas ne tikai maksā uzturlīdzekļus, bet arī aktīvi piedalās bērna audzināšanā - kopā pavada vasaras brīvlaiku, pērk dāvanas, dodas kopīgos ceļojumos u.tml. Kā tādā gadījumā maksāt uzturlīdzekļus, ievērojot likumu? Vai vienmēr jāmaksā minimālais apmērs? Kā nošķirt saņemtas dāvanas vērtību no uzturlīdzekļiem? Šos un citus vecākiem būtiskos jautājumus kopā ar zvērinātu advokāti Danu Roni šķetināsim pirmajā "Kā likums!" epizodē.

Play this podcast on Podbean App