Darbinieka nosūtīšana darbam citā ES valstī

Ir daudzas tautsaimniecības jomas, kurās nodarbinātie darba pienākumu veikšanai, pakalpojumu sniegšanai, tiek nosūtīti uz objektiem, darba izpildes vietām, kuras var atrasties ne vien citā administratīvajā teritorijā, bet arī citā valstī. Ja darba izpildes vieta ir  Eiropas Savienības valstī, Eiropas Ekonomiskās zonas valstī vai Šveices Konfederācijā, tad no šī gada 5. janvāra spēkā ir Darba likumā iestrādātais vienotais ES direktīvas regulējums, kas nosūtītajiem darbiniekiem paredz vienādu pieeju nodarbinātības noteikumiem un darba apstākļiem.

Darba likuma vēsturiskās redakcijas liecina, ka tiesiskais regulējums par darbinieku nosūtīšanu Darba likumā tika iestrādāts jau krietni senāk, paredzot, ka Latvijas darba devējiem, kas nosūta darbiniekus veikt darbu uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai Šveices Konfederāciju, ir pienākums nodrošināt nosūtītajam darbiniekam nodarbinātības noteikumu izpildi un darba apstākļus saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem, uz kuru darbinieks ir nosūtīts. Proti, ja Latvijas darba devējs nosūta darbiniekus veikt darbu Francijā, tad šim darbiniekam ir jānodrošina tādi nodarbinātības noteikumi un darba apstākļi, kādi ir noteikti Francijas normatīvajos aktos vai vispārsaistošajos koplīgumos. 

2020. gadā likumdevējs Darba likumā veica grozījumus, kas tagad nosaka konkrētus darba devēja pienākumus, nosūtot darbinieku darbā ārpus Latvijas. Tostarp likumā ir noteikts, ka minimālās darba algas likmes jēdziens ir atbilstīgs tās valsts tiesību aktiem, uz kuru darbinieks ir nosūtīts strādāt.

Raidierakstā kopā ar Valsts darba inspekcijas Klientu centra nodaļas vadītāju Daci Stivriņu izskaidrosim, kas ir darbinieku nosūtīšana, un kādas ir nosūtīto darbinieku tiesības.

Citi raidierakstā pārrunātie jautājumi:

• Uz kādām nodarbinātības jomām likuma izpratnē var attiecināt darbinieku nosūtīšanu?
• Kāds regulējums attiecas uz darbinieku nosūtīšanu uz trešajām valstīm, kuras nav ES, EEZ vai Šveices konfederācija, bet, piemēram, Gruzija, Moldova, Krievija u. c.?
• Kā darbinieks patstāvīgi var pārliecināties, ka darba devējs tam piemēro attiecīgās valsts nodarbinātībasnoteikumus un darba samaksu?
• Kāda informācija veido to minimumu, kas darbiniekam pirms nosūtīšanas jāsaņem no darba devēja?
• Vai nosūtītajam darbiniekam ir izmaksājama ne vien alga, bet arī komandējuma nauda? Kādā apmērā?
• Kas jāzina par uzturēšanās izmaksu segšanu un citu izdevumu atlīdzināšanu?
• Kur darbiniekam vērsties problēmsituācijā?

Saruna balstīta uz aktuālo Darba likuma un Grozījumu Darba likumā regulējumu.