Dzīvesvietas deklarēšana – kam ir tiesības to darīt

Dzīvesvietas deklarēšanas likums nosaka, ka personai  ir pienākums deklarēt dzīvesvietu. Turklāt tas ir jāizdara mēneša laikā, ja tā mainīta. LV portāls saņem daudz jautājumu par deklarēšanās kārtību, tiesiskajām sekām, ja kāds ir deklarējies īpašumā bez saimnieka atļaujas, un citām ar deklarēšanos saistītām problēmām.

Sarunā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Juridiskās nodaļas juristi IEVU OZOLU noskaidrosim:

• Kāpēc likums nosaka nepieciešamību deklarēt dzīvesvietu?
• Kā notiek dzīvesvietas deklarēšana? Kādas ir iespējas to darīt?
• Kāpēc dzīvesvietu var deklarēt jebkurā īpašumā, kuram piešķirta adrese, pat neapbūvētā zemesgabalā, vasaras mājā?
• Vai tā tomēr nav pārāk liberāla pieeja – atļaut deklarēties jebkurā īpašumā, kas cilvēkam pieder?
• Vai vienkāršoto deklarēšanās kārtību izmanto ļaunprātīgi, melojot par deklarēšanās tiesisko pamatu?
• Kādi riski pastāv īpašniekam, ja viņa privātmājā vai dzīvoklī ir deklarēta sveša persona?
• Kas jādara, lai izdeklarētu no sava īpašuma svešas personas?
• Vai deklarējoties kādā īpašumā, ja tas nepieder konkrētam cilvēkam, būtu vajadzīgs dokumentāls apliecinājums, piemēram, īres līgums?
• Kam ir tiesības pārbaudīt ziņas par norādītu nepatiesu dzīvesvietas deklarēšanās adresi?
• Kādi ir PMLP priekšlikumi, lai sakārtotu dzīvesvietas deklarēšanas un anulēšanas kārtību?