Kā notiek un kad nepieciešama ievešana nekustamā īpašuma valdīšanā

Ne vienmēr pēc  izsoles, kurā nopirkts nekustamais īpašums, laimīgais ieguvējs var svinīgi atvērt jauniegūtā nama durvis un uzsākt tajā dzīvošanu. Lai arī tādas reizes ir gājušas mazumā, kā norāda tiesu izpildītāja Iveta Kruka, tomēr ir a priori zināmi apstākļi, kad jaunajam īpašniekam iekļūšanai jaunajā mājoklī būs nepieciešama īpaša procedūra. To sauc par īpašnieka ievešanu nekustamā īpašuma valdīšanā.

 

Iesniedzot  tiesā apstiprināšanai izsoles aktu un lūgumu par īpašuma tiesību nostiprināšanu uz jaunā īpašnieka vārda, tā ieguvējam  ir iespēja lūgt tiesu lemt par ievešanu nekustamā īpašuma valdīšanā.  Ievešana valdījumā var būt nepieciešama dzīvokļiem, mājām, ēkām un citām slēgtām telpām, bet nav nepieciešama izsolē nopirktam zemes gabaliem vai mežam, proti, nekustamajam īpašumam, kuru nevajag atvērt piespiedu kārtā. Īpašuma ieguvējs lūgumu ievest valdījumā var izteikt un var arī neizteikt, atkarībā no tā, vai būs aizdomas, ka labprātīgi neviens viņu savā jaunajā īpašumā nelaidīs un telpas neatbrīvos.

Raidierakstā skaidrojam, kā praksē notiek ievešana nekustamā īpašuma valdījumā, tostarp:

• Kas piedalās ievešanas nekustamā īpašuma valdījumā procesā?
• Kam ir zināms, ka notiks ievešana valdījumā?
• Vai šī darbība nav bīstama no drošības viedokļa?
• Kas notiek, ja, atverot durvis, tiek konstatēti būtiski bojājumi?
• Vai ievešana valdījumā notiek, ja izsolē iegādātajā īpašumā faktiski dzīvo īrnieks, nevis īpašnieks? Kā par notiekošo uzzina īrnieks?
• Ja telpās atrodas vecā īpašnieka/ īrnieka mantas, kur tās paliek?  Kā īpašnieks tās var atgūt?
• Kā ir tad, ja parādniekam nav kur iet un tā ir ģimene ar maziem bērniem?
• Vai ir iespējama tāda tiesiska situācija, kad parādnieks no izsolē pārdotā īpašuma netiek izlikts kādu īpašu apstākļu dēļ?