Kā likums!

Likumiskā mantošana – kas jāzina mantiniekiem

August 24, 2021

Civillikums nosaka trīs mantošanas veidus – likumiskā ceļā, ja ir skaidrs mantinieku loks, pēc testamenta, kurā mantojuma atstājējs paudis savu pēdējo gribu, un ar mantojuma līgumu.

Notāri norāda: ja personai, ar ko saista radniecība, pēc nāves ir palikusi manta, kas palicējiem savstarpēji būtu jāsadala, uz ilgāku laiku atlikt šo jautājumu kārtošanu nebūtu ieteicams. Ar ko sākt?  Kā secīgi ir jārīkojas radiniekiem, lai uzsāktu mantošanas lietu?

 

Sarunā ar zvērinātu notāri Evu Igauni-Sēli meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Kā jāuzsāk mantojuma lieta?
  • Kādi ir termiņi, kad sākt pieteikties mantojumam?
  • Kas notiek, ja mantošanas termiņš ir nokavēts?
  • Kuri radinieki var pieteikties mantojumam?
  • Kādi dokumenti jāņem līdzi, dodoties pie notāra?
  • Vai notāram būs jānorāda arī citi iespējamie mantinieki?
  • Vai mantojums ir iepriekš jānovērtē, kā tas notiek, un kurš to dara?
  • Kādas ir mantojuma kārtošanas izmaksas? Vai būs jāmaksā, ja mantojums ir neliels?
  • Vai likumīgo mantinieku starpā mantošanas procesā pastāv strīdi? Kā šos strīdus risina?
  • “Tiesības prasīt un saņemt neatņemamo daļu” – ko tas nozīmē?
  • Kādi dokumenti būs jāsakārto, lai mantotais īpašums nepaliktu, “karājoties gaisā”?
  • Vai no mantojuma var atteikties, un kā tas notiek?
  • Kā pārliecināties, ka nesanāk mantot tikai mantojuma atstājēja parādus, un vai var atteikties no šāda mantojuma?

 

Podbean App

Play this podcast on Podbean App