40.5K
Downloads
95
Episodes
Te ir sarunas par aktuāliem jautājumiem tiesiskajā regulējumā, likumdošanas procesā un valsts attīstībā. Jaunākais ieraksts - ik trešdienu. “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.” /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ ZINI UN IZMANTO Oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valsts, tiesiskās un pilsoniskās informācijas platformas raidierakstu savai izaugsmei!
Episodes
Tuesday Sep 29, 2020
Personas datu apstrāde ikdienas situācijās
Tuesday Sep 29, 2020
Tuesday Sep 29, 2020
Kopš Latvijā sāka piemērot Vispārējās datu aizsardzības regulas prasības, ir apritējuši vairāk nekā divi gadi. Vai šajā laikā ir uzlabojusies sabiedrības izpratne par datu aizsardzību un kādās ikdienas situācijās visbiežāk rodas jautājumi vai pat pārspīlēta piesardzība, LV portāls izvaicāja sertificētu personas datu aizsardzības speciālistu, zvērinātu advokātu IVO KRIEVU.
Sarunas laikā noskaidrosim:
- Ko nozīmē datu apstrāde sabiedrības interesēs vai leģitīmo interešu ievērošanai?
- Vai drīkst veikt slepenu audio ierakstu, ja ir mērķis nodrošināties ar pierādījumu savu tiesību aizsardzībai?
- Vai drīkst filmēt personas, kuras pārkāpj likumu, piemēram, smēķē neatļautā vietā?
- Vai regulas noteikumi attiecas uz personas datu (foto, video) publicēšanu sociālos portālos?
- Vai fotografējot pasākumus izglītības iestādē, tiešām jālūdz bērnu vecāku piekrišana?
- Vai persona drīkst veikt kaimiņa pagalma videonovērošanu?
- Vai aplikācija “Apturi Covid” apstrādā vairāk personas datu, nekā mobilā telefona operators vai citu aplikāciju un saziņas rīku pārvaldnieki?
Thursday Sep 24, 2020
Patērētāju tiesības attiecībā uz biļetēm, kas iegādātas pirms Ārkārtas situācijas.
Thursday Sep 24, 2020
Thursday Sep 24, 2020
Ārkārtas situācijas izsludināšana 2020. gada pavasarī atnesa lielas pārmaiņas mūsu ikdienā. Viena no šīm pārmaiņām bija kultūras pasākumu apturēšana vai “iesaldēšana” uz nenoteiktu laiku. Daudzi kultūras mīļotāji bija jau laikus iegādājušies biļetes uz dažādiem pasākumiem. Kultūras un sabiedrības dzīvei lēnām ievirzoties parastajās sliedēs rodas jautājums, ko darīt ar iegādātajām biļetēm – prasīt naudas atmaksu, vai gaidīt, kad pasākums tiks pārcelts?
Sarunā ar Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktori Ievu Baldiņu skaidrosim:
- Kāda ir pašreizējā prakse valstī attiecībā uz kultūras pasākumu biļetēm, kuras tika iegādātas pirms ārkārtas situācijas izziņošanas?
- Vai par pārcelto pasākumu norises laikiem jāinteresējas skatītājiem, vai tas ir organizatora pienākums?
- Kādos gadījumos patērētājs ir tiesīgs prasīt atgriezt par biļetēm izdoto naudu?
- Ko var palīdzēt PTAC? Kā pareizi vērsties PATC, lai saņemtu palīdzību?
- Vai laika posmā no ārkārtas situācijas sākuma līdz vasaras beigām ir saņemti daudz patērētāju iesniegumi par tiesību pārkāpumiem attiecībā uz kultūras pasākumiem un biļešu tirgošanu?
- Kāda ir PTAC kompetence un iespējas ietekmēt pasākumu norisi vai atcelšanu?
Tuesday Sep 22, 2020
Tuesday Sep 22, 2020
Ja vecāku dzīves ceļi šķiras, ir jārisina virkne jautājumu par kopīgā bērna aizgādību. Tai skaitā to, kā mamma vai tētis, kurš ikdienā dzīvo atsevišķi, piedalīsies audzināšanā ne tikai materiāli, bet arī uzturot personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Diemžēl šķīrušos vecāku attiecības mēdz būt sarežģītas, tāpēc strīdi par saskarsmes tiesībām ir īpaši sāpīga un jutīga tēma, kas nav patīkama nevienai no iesaistītajām pusēm.
Sarunā ar juristu Juri Bārtuli skaidrosim:
- Kas ir saskarsmes tiesības?
- Kā risināt strīdu par saskarsmes tiesībām? Vai vēršoties tiesā, tiks iesaistīta bāriņtiesa un prasīts bērna viedoklis?
- Kas notiek, ja bērns nevēlas tikties ar otru no vecākiem?
- Ja strīds nonāk tiesā, cik detalizēti var noteikt saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību? Kādi ir riski, ja tā ir pārlieku detalizēta vai, gluži pretēji, vispārīga?
- Vai vecāks var lūgt īstenot saskarsmi ar bērnu ārpus viņa dzīvesvietas?
- Kāpēc strīdus par saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļu piedziņu skata atsevišķi?
- Vai vecāku var piespiest kontaktēties un tikties ar savu bērnu?
- Kā īstenot saskarsmi, ja bērns dzīvo citā valstī?
Thursday Sep 17, 2020
Thursday Sep 17, 2020
Šis mācību gads ir pirmais, kurš sācies ar diviem lieliem izaicinājumiem gan skolēniem un viņu vecākiem, gan pedagogiem - skolu dienaskārtība ir pakļauta jaunā konronavīrusa Covid-19 ierobežojošajiem pasākumiem, savukārt 1., 4., 7., un 10. klasēs tiek ieviesti jaunie, pilnveidotie vispārējās izglītības standarti, kuri plašāk zināmi kā kompetenču pieeja mācību saturā.
Sarunā ar Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju INGU VANAGU skaidrosim:
- Kādas problēmas izgaismo nupat veiktā pedagogu aptauja?
- Cik lielā mērā skolēni un skolotāji ir nodrošināti ar tehnoloģijām attālināto mācību īstenošanai?
- Kādus sarežģījumus skolēniem un pedagogiem rada Covid-19 ierobežojošie pasākumi?
- Kādi darba tiesiskie jautājumi kļuvuši aktuāli pedagogiem?
- Kā skolās sekmējas jaunā, pilnveidotā mācību satura ieviešana?
- Vai darbs Covid-19 apstākļos prasa pedagogu atalgojuma palielināšanas līdzšinējā grafika pārskatīšanu?
- Kāda ir pedagogu arodorganizācijas un nozares ministres sadarbība un tās perspektīvas?
Tuesday Sep 15, 2020
Tuesday Sep 15, 2020
Katru gadu pirms apkures sezonas sākuma īpaši asa ir siltumenerģijas parādu problēma. Šogad sabiedrību kājās ir sacēlušas lielākā namu apsaimniekotāja Latvijā „Rīgas namu pārvaldnieka” izsūtītās vēstules aptuveni 4000 māju dzīvokļu īpašniekiem: ja dzīvokļu īpašnieki nepiekritīs siltuma parādus segt no uzkrājuma fonda, apkure, ļoti iespējams, netiks pieslēgta. Tiek arī mudināts slēgt tiešos norēķinu līgumus ar komunālo pakalpojumu piegādātāju. Vai parādu segšana no uzkrājuma fonda vai tiešo līgumu slēgšana atrisinās jau gadiem samilzušo apkures parādu problēmu?
Sarunā ar Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju ĢIRTU BEIKMANI noskaidrosim:
• Vai, sākot apkures sezonu, parādam par visai mājai piegādāto siltumenerģiju iepriekšējā apkures sezonā, jābūt pilnībā samaksātam?
• Kā dzīvojamo māju pārvaldnieki vēršas pret parādniekiem?
• Vai vienīgā iespēja nepalikt bez apkures ir piekrist siltuma parādus segt no uzkrājuma fonda, samaksājot arī parādnieku vietā?
• Jau sešus gadus līdz ar grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā ir paredzēti arī tiešie norēķini ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Kāpēc šo iespēju izmanto maz?
• Ja ir daudzdzīvokļu māja, kur individuāli siltumenerģijas piegādi konkrētam dzīvoklim nevar atslēgt, ko dod tiešie norēķini dzīvokļu īpašniekiem?
• Kādi ir risinājumi apkures parādu situācijai? Vai pārņemt Igaunijas pieredzi, kur maksa par mājas apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem ir piesaistīti dzīvokļa īpašumam, nevis īpašniekam?
Tuesday Sep 08, 2020
Domstarpības un strīdus var veiksmīgi atrisināt bez tiesas sprieduma.
Tuesday Sep 08, 2020
Tuesday Sep 08, 2020
Strīdi darba attiecībās starp kolēģiem vai ar darba devēju, domstarpības komercbiznesa partneru starpā, nesaskaņas ģimenē vai starp kaimiņiem, kas mēdz samilzt līdz abpusējas nespējas kontaktēties apmēriem ir dzīves realitāte. Tad strīdus pusēm loģiskākais risinājums šķiet vērsties tiesā un lūgt jautājumu atrisināt juridiski, jo tiesas nolēmums ir saistošs un to būs ievērot!
Sarunā ar juristi, pieredzējušu mediatori un Latvijas Sertificētu mediatoru padomes priekšēdētāju Kristīni Dārznieci skaidrosim:
- Kas ir mediācija? Kādās strīdu situācijās tā ir iespējama?
- Kas var veikt mediāciju? Kur meklējams mediators?
- Kā mediācijas process notiek praksē? Ar kādu laiku procesam būtu jārēķinās, ja strīdnieki piekrīt izmantot mediāciju?
- Mediācijas procesa efektivitāte un iespējamie rezultāti.
- Mediācija kā tiesvedības proecesa sastāvdaļa. Mediācijas izmaksas salīdzinoši ar tiesvedību.
- Kādi ir mediācijas procesa būtiskakie ieguvumi?
Tuesday Sep 01, 2020
Tuesday Sep 01, 2020
Latvijā aptuveni viens miljons iedzīvotāju saņem maksājumus no speciālā jeb sociālā budžeta. Gan pabalstus, gan pensijas maksā no šī budžeta, kurā ieņēmumus nodrošina nodokļu maksātāji, kuri veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Valsts ar likumu tās ir noteikusi kā obligātu pienākumu darba ņēmējiem, darba devējiem, pašnodarbinātajiem. Pienākumam pretī ir valsts garantētas tiesības – saņemt atbalstu, kad piemeklē slimība, zaudēts darbs un arī jaukos brīžos, kad piedzimst bērniņš.
Par to, kāpēc ir svarīgi veikt sociālās iemaksas, saruna ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktori Inesi Šmitiņu.
Noklausoties sarunu, uzzināsiet:
- Kādus papildu pabalstus VSAA izmaksāja Covid-19 izraisītās krīzes skartajiem iedzīvotājiem valstī noteiktās ārkārtējās situācijas laikā, un kādus pabalstus aģentūra turpina maksāt.
- Tomēr ir bijušas situācijas, kad kādu pabalstu cilvēks nesaņēma. Kāpēc?
- Kādas prasības līdzdalībai sociālajā apdrošināšanā no 1.septembra noteiktas tiesībām uz maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu? Kāpēc šādas izmaiņas un iemaksu kvalifikācijas periods jeb solidāra līdzdalība ir būtiska?
- Kam īpaši ir jāpievērš uzmanība un kas jāzina, ja vecāki vēlas saņemt sociālās apdrošināšanas pabalstus tad, kad bērniņš nāk pasaulē?
- Daudzi Latvijas iedzīvotāji strādā citās Eiropas savienības valstīs. Arī atgriežoties mājās, var izmantot savas tiesības uz sociālo apdrošināšanu, ko paredz sociālās drošības sistēmas koordinēšana ES dalībvalstīs. Kāpēc arī katram pašam jābūt informētam par savu sociālās apdrošināšanas situāciju, jau saņemtajiem un vēl iespējamajiem pakalpojumiem?