40.7K
Downloads
96
Episodes
Te ir sarunas par aktuāliem jautājumiem tiesiskajā regulējumā, likumdošanas procesā un valsts attīstībā. Jaunākais ieraksts - ik trešdienu. “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.” /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ ZINI UN IZMANTO Oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valsts, tiesiskās un pilsoniskās informācijas platformas raidierakstu savai izaugsmei!
Episodes
Tuesday Apr 27, 2021
Kopīpašums – vai var justies kā pilntiesīgs īpašnieks?
Tuesday Apr 27, 2021
Tuesday Apr 27, 2021
Nereti zeme vai nekustamais īpašums tiek iegūts kopīpašumā ar kādu citu vai vairākām personām. No vienas puses, cilvēks it kā drīkst ar sava īpašuma domājamo daļu rīkoties pēc saviem ieskatiem, bet, no otras puses, viņš nekādi nedrīkst aizskart kopīpašnieku intereses un tādējādi savās tiesībās ir ierobežots.
Sarunā ar zvērinātu advokātu ARTŪRU LIELGALVI skaidrosim:
- Ko nozīmē vārds kopīpašums? Kas var būt kopīpašumā?
- Kādos gadījumos izveidojas kopīpašums? Pēc laulības šķiršanas, mantojuma ceļā vēl kaut kā citādi?
- Kādi ir kopīpašuma plusi, kādi – mīnusi?
- Kā var rīkoties ar kopīpašumu? Kas jāņem vērā?
- Kas ir svarīgi, lai uzturētu kopīpašumu pienācīgā kārtībā?
- Ja kopīpašnieki nevar vienoties, kas katram pieder, kāda ir izeja?
- Kādas ir tipiskākās strīda situācijas kopīpašuma izveides dēļ, un kā tās atrisināt?
- Kādos gadījumos un kā var izbeigt kopīpašuma attiecības? Par ko ir jāpanāk vienošanās?
- Ja savā starpā vienošanos par kopīpašuma izbeigšanu nevar panākt, vai vienīgais risinājums ir tiesa?
- Ja vēlas pirkt kopīpašuma domājamās daļas, kādas var būt darījuma sekas?
Tuesday Apr 20, 2021
Kas ir koplīgums un citi darba devēja sociālie bonusi
Tuesday Apr 20, 2021
Tuesday Apr 20, 2021
Darbinieka un darba devēja attiecības pamatā regulē Darba likums, noslēgtais darba līgums un tajā ietvertie tiesiskie noteikumi, kā arī uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumi. Tomēr daudzos darba kolektīvos līdztekus “pamata pakai” darbojas “papildu labumi”, kas palīdz stiprināt darba kolektīva un darbinieku lojalitāti. Darba devēja nodrošinātas papildu sociālās garantijas dažādās dzīves situācijās parasti tiek noteiktas darba koplīgumā, kuram ir tāds pats spēks kā ikvienam citam līgumam. Cits veids, kā darba devējs var sniegt papildu atbalstu saviem darbiniekiem, ir uzņēmumā apstiprināts dokuments, ko dēvē par sociālo politiku, sociālo garantiju nolikumu vai tamlīdzīgi.
Sarunā ar zvērinātu advokāti Gitu Oškāju skaidrosim koplīguma un citu darba devēja piedāvāto sociālo bonusu obligātumu. Noklausoties šo raidierakstu, tev būs iespēja uzzināt:
- Kas ir koplīgums? Kā notiek koplīguma noslēgšana?
- Vai darba devējs ir tiesīgs atteikties slēgt koplīgumu, ja darbinieki to rosina?
- Ko koplīgumā var ietvert? Kādi ir labākie prakses piemēri koplīgumos ietvertajām garantijām?
- Kas parasti sagatavo koplīguma projektu, un kā notiek tā apspriešana?
- Vai darba devējs ir tiesīgs atteikties no koplīgumā ietverto vienošanos izpildes koplīguma darbības laikā, piemēram, aizbildinoties ar finansiālā stāvokļa pasliktināšanos?
- Vai darba devējs var grozīt, lauzt koplīgumu vai sociālo garantiju nolikumu pirms termiņa? Vai darbinieki var pret to iebilst?
- Vai koplīgumu tā darbības laikā var papildināt?
- Kādi ir interešu strīdi, kas izriet no darba koplīguma? Kā tie tiek izskatīti?
- Kādas koplīgumam ir iespējamās alternatīvas sociālo garantiju noteikšanai uzņēmumā?
- Ar ko darba devēja noteiktie sociālie bonusi atšķiras no koplīguma?
- Vai koplīgumi un sociālo garantiju nolikumi var būt beztermiņa?
Tuesday Apr 13, 2021
Kādos gadījumos patvēruma meklētājiem piešķir bēgļa vai alternatīvo statusu
Tuesday Apr 13, 2021
Tuesday Apr 13, 2021
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) statistikas dati liecina, ka no 1998. gada līdz 2021. gada 3. martam Latvijā starptautisko aizsardzību lūguši 3014 patvēruma meklētāji, taču kopumā bēgļa statuss piešķirts tikai 225 personām, savukārt alternatīvās aizsardzības statuss – 569 personām. Šajā LV portāla raidierakstā ar PMLP Patvērumu lietu nodaļas vadītāju LĪGU VIJUPI runājam par to, kādos gadījumos patvēruma meklētājiem piešķir bēgļa vai alternatīvo statusu un kādos ne.
Sarunas laikā noskaidrosim:
- Kas ir patvēruma meklētājs, un kurā mirklī persona no patvēruma meklētāja kļūst par personu, kam piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss?
- Kas notiek pēc tam, kad patvēruma meklētājs ir iesniedzis iesniegumu Valsts robežsardzē?
- Kāpēc bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanas lēmuma pieņemšana ilgst 3 mēnešus un pamatotu iemeslu dēļ pat 12 mēnešus?
- Kādos gadījumos patvēruma meklētājiem var atteikt bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu?
- Vai un kādus pabalstus piešķir valsts patvēruma meklētājiem un personām, kuras jau ir ieguvušas bēgļa vai alternatīvo statusu?
- Kā patvēruma meklētāji nonāk līdz Latvijas robežai, ņemot vērā, ka tie nav tikai cilvēki no kaimiņu valstīm?
- Ja 2020. gadā kopumā bijuši 147 patvēruma meklētāji, kāpēc bēgļa statuss ir piešķirts tikai 8 personām, bet alternatīvais statuss – 17 personām?
- Vai Baltkrievijas gadījumā pēc notikušajām prezidenta vēlēšanām un protesta akcijām vispār pastāv iespēja patvēruma meklētājiem atteikt bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu?
- Kāpēc no sešiem uz trijiem mēnešiem jāsamazina termiņš, kas patvēruma meklētājiem ļaus uzsākt darba tiesiskās attiecības?
- Kāds ir populārākais mīts par patvēruma meklētājiem?
Tuesday Apr 06, 2021
Uzturēšanās atļaujas: kādi ir to veidi un izsniegšanas pamats
Tuesday Apr 06, 2021
Tuesday Apr 06, 2021
Uzturēšanās atļauja ir dokuments, kas tiek izsniegts personas apliecības formātā un kas dod tiesības ārvalstniekam uzturēties Latvijā noteiktu laiku vai pastāvīgi. Tā ir nepieciešama ārvalstniekiem, kuriem Latvijā pieder nekustamais īpašums, darba meklētājiem, studentiem, kā arī šo personu ģimenes locekļiem, ja tie vēlas Latvijā uzturēties ilgāk par 90 dienām pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas. Lai noskaidrotu, kādi ir uzturēšanās atļauju veidi, termiņi un tiesiskais pamats, kā arī nosacījumi, ja personai izbeidzas vai izveidojas jaunas tiesiskās attiecības, LV portāls uz raidieraksta sarunu aicināja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietnieci MAIRU ROZI.
Sarunas laikā noskaidrosim:
• Kas ir uzturēšanās atļauja, un kāpēc ārvalstniekam tāda ir nepieciešama?
• Vai uzturēšanās atļauja ir personu apliecinošs dokuments?
• Kādi ir uzturēšanās atļauju veidi, un ar ko tie atšķiras?
• Kāds ir tiesiskais pamats uzturēšanās atļauju izsniegšanai?
• Ar ko Latvijā izsniegta uzturēšanās atļauja atšķiras no Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļaujas?
• Kāda ir kārtība uzturēšanās atļaujas saņemšanai, ja ārzemnieks Latvijā vēlas nodibināt darba tiesiskās attiecības?
• Kas notiek ar uzturēšanās atļauju, ja mainās tās izsniegšanas tiesiskais pamats?
• Ar ko atšķiras uzturēšanās atļaujas, kas izsniegtas darba tiesisko attiecību nodibināšanas nolūkos, no mācību uzturēšanās atļaujām?
• Kādos gadījumos persona var saņemt uzturēšanās atļauju kā ģimenes loceklis?