Kā likums!

Kādos gadījumos patvēruma meklētājiem piešķir bēgļa vai alternatīvo statusu

April 13, 2021

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) statistikas dati liecina, ka no 1998. gada līdz 2021. gada 3. martam Latvijā starptautisko aizsardzību lūguši 3014 patvēruma meklētāji, taču kopumā bēgļa statuss piešķirts tikai 225 personām, savukārt alternatīvās aizsardzības statuss – 569 personām. Šajā LV portāla raidierakstā ar PMLP Patvērumu lietu nodaļas vadītāju LĪGU VIJUPI runājam par to, kādos gadījumos patvēruma meklētājiem piešķir bēgļa vai alternatīvo statusu un kādos ne.

 

Sarunas laikā noskaidrosim:

  • Kas ir patvēruma meklētājs, un kurā mirklī persona no patvēruma meklētāja kļūst par personu, kam piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss?
  • Kas notiek pēc tam, kad patvēruma meklētājs ir iesniedzis iesniegumu Valsts robežsardzē?
  • Kāpēc bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanas lēmuma pieņemšana ilgst 3 mēnešus un pamatotu iemeslu dēļ pat 12 mēnešus?
  • Kādos gadījumos patvēruma meklētājiem var atteikt bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu?
  • Vai un kādus pabalstus piešķir valsts patvēruma meklētājiem un personām, kuras jau ir ieguvušas bēgļa vai alternatīvo statusu?
  • Kā patvēruma meklētāji nonāk līdz Latvijas robežai, ņemot vērā, ka tie nav tikai cilvēki no kaimiņu valstīm?
  • Ja 2020. gadā kopumā bijuši 147 patvēruma meklētāji, kāpēc bēgļa statuss ir piešķirts tikai 8 personām, bet alternatīvais statuss – 17 personām?
  • Vai Baltkrievijas gadījumā pēc notikušajām prezidenta vēlēšanām un protesta akcijām vispār pastāv iespēja patvēruma meklētājiem atteikt bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu?
  • Kāpēc no sešiem uz trijiem mēnešiem jāsamazina termiņš, kas patvēruma meklētājiem ļaus uzsākt darba tiesiskās attiecības?
  • Kāds ir populārākais mīts par patvēruma meklētājiem?

Podbean App

Play this podcast on Podbean App