Kā likums!
Vārda un uzvārda maiņa bērnam

Vārda un uzvārda maiņa bērnam

July 27, 2021

Ikvienam cilvēkam viņa vārds un uzvārds ir identitātes daļa, kas kalpo arī kā atpazīstamības elements saziņā ar citiem. Izvēlēties, kādu vārdu un uzvārdu bērnam dot piedzimstot, ir vecāku tiesības un pienākums. Parasti vecāki to veic ar lielu rūpību un pārdomāti, tomēr, dažādu apstākļu vadīti, gan paši vecāki, gan vēlāk bērns laika gaitā var pieņemt lēmumu par vārda un uzvārda maiņu. Sarunā ar Dzimtsarakstu departamenta vadītāju INGU UPĪTI runāsim par situācijām, kuras ikdienā risina dzimtsarakstu nodaļās, pieņemot apmeklētājus, kas izteikuši vēlmi savam bērnam veikt izmaiņas personu reģistrā.  

 

Tiesības uz vārda un uzvārda, kā arī tautības maiņu reglamentē 2009. gadā pieņemtais Vārda, uzvārda, tautības ieraksta maiņas likums, kas nosaka gan apstākļus, kad šie unikālie personas dati – vārds un uzvārds – ir maināmi, gan kā notiek maiņas process. 

Uzvārda maiņa bērnam ir salīdzinoši bieži izplatīta, norāda Dzimtsarakstu departamenta vadītāja. Lai gan likums neierobežo, cik reizes drīkst mainīt uzvārdu bērnam, vecāki tiek aicināti vienmēr rūpīgi pārdomāt, pirms spert šo soli.

Raidierakstā pārrunātie jautājumi:

  • Kas pēc būtības (tiesiski) ir vārda, uzvārda maiņa?  
  • Kādi ir biežāk minētie iemesli, kāpēc šo procedūru vecāki uzsāk? 
  • Kāds ir bērna vecuma ietvars, kad šo jautājumu var rosināt vecāki? 
  • Vai lēmums mainīt bērnam vārdu tāpēc, ka vairs tāds nepatīk, ir jāpieņem abiem vecākiem? Vai jautājuma izskatīšanā tiek iesaistīts arī pats bērns?
  • Cik pavisam oficiāli reģistrētu vārdu vienam cilvēkam var būt? 
  • Vai vecāks/ vecāki var izlemt bērna esošajam vārdam pievienot otru vārdu?  
  • Cik reizes var mainīt bērnam uzvārdu? 
  • Kas dod piekrišanu bērna uzvārda maiņai? Kā praksē notiek piekrišanas došana?
  • Ko vecākam darīt situācijā, ja otrs vecāks nav sasniedzams? 
  • Vai pēc uzvārda maiņas bērnam mainās arī vecāku pienākumu apmērs pret bērnu?
  • Kad bērns pats var rosināt sava vārda, uzvārda maiņu?
  • Praktiskā puse: kas secīgi ir jādara, kādas ir izmaksas, cik ilgā laikā pieteikums tiek izskatīts? Kādi ir biežākie atteikuma iemesli? 
  • Kas notiks ar esošajiem dokumentiem – bērna dzimšanas apliecību, dzimšanas zīmi, vai tiks izdoti jauni?
  • Kāda ir tiesu prakse saistībā ar uzvārda, vārda maiņu bērniem?  
Pesticīdi lauksaimniecībā – vai ir pamats uztraukumam, viedokļi dalās

Pesticīdi lauksaimniecībā – vai ir pamats uztraukumam, viedokļi dalās

July 20, 2021

Par to, vai Latvijas zemnieki labas ražas iegūšanai pārmēru nelieto pesticīdus, saduras dabas draugu un konvencionālo lauksaimnieku viedoklis. Lai viestu skaidrību, cik lielā mērā izmantojam pesticīdus, izvaicājām Valsts augu aizsardzības dienesta direktoru VENTU EZERU.  Savukārt dabiskas saimniekošanas aizstāvju viedokli lūdzām paust Permakultūras biedrības biedri ILZI MEŽNIECI.

 

Pesticīdu lietošana lauksaimniecībā – šajā jautājumā saduras dabas draugu un konvencionālo lauksaimnieku viedoklis. Īpaši asi pirms dažiem mēnešiem tika reaģēts uz jaunākajiem “Eurostat” publicētiem datiem par pesticīdu lietošanas pieaugumu Latvijā.

Raidierakstā meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Kas vispār ir pesticīdi, un kur lauksaimniecībā tos lieto?
  • Cik lielas ražas kaitīgo organismu dēļ katru gadu pasaulē zaudē lauksaimnieki?
  • Vai var iztikt bez augu aizsardzības līdzekļiem, lai iegūtu labas ražas?
  • “Eurostat” publicētie dati par pesticīdu lietošanu 2019. gadā rāda, ka Latvija pieauguma ziņā ir otrajā vietā – no 2011. līdz 2019. gadam tirgotais pesticīdu apjoms pieaudzis vairāk nekā par pusi. Vai ir pamats uztraukumam?
  • Eiropas Savienībā ir noteiktas trīs klimatiskās zonas pesticīdu reģistrācijai un to ietekmes pārbaudei. Kurā zonā ir Latvija, un ko tas mums nozīmē?
  • Vai statistika par pesticīdu lietošanu ir salīdzināma?
  • Pesticīdu lietošanas monitoringa apjomi – vai tie ir pietiekami?
  • Vai Latvijā ir informācija, kas īsti notiek ar pesticīdu atliekvielām dabā?
  • Sociālajos tīklos klīda leģenda par suni, kas nomiris, pārskrienot pāri rapšu laukam, tomēr vēlāk atklājās, ka saimnieki nezina, kur suns bijis. Tomēr jautājums ir aktuāls – kāds ir pesticīdu radītais negatīvais slogs uz vidi un cilvēku dzīves telpu? Kā tas mūs ietekmē?
  • Kā rāda “Eurostat” dati, citas valstis pesticīdu apjomus cenšas samazināt. Kāda ir kopējā virzība Eiropā, kādas ir ES lauksaimniecības politikas nostādnes?
  • Pērn 22. janvārī valdība apstiprināja Latvijas rīcības plānu augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai 2019.–2023.gadam. Ko tas paredz?
  • Kā šo plānu vērtē dabas aizsardzības nevalstiskās organizācijas?
  • “Eurostat” 2022. gadā publicēs nākamo ziņojumu. Kāda tad varētu būt Latvijas situācija?
Skaidri klasifikācijas noteikumi NVO sektorā – kāpēc tas ir svarīgi

Skaidri klasifikācijas noteikumi NVO sektorā – kāpēc tas ir svarīgi

July 13, 2021

Jau vairākus gadus aktualizējusies problēma – Latvijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā nevalstiskās organizācijas (NVO) netiek pietiekami uzraudzītas. To deklarētā darbības joma ne vienmēr korekti atspoguļo faktisko darbību. Sakārtot NVO klasifikācijas problēmas – šādu uzdevumu Tieslietu ministrijai šopavasar devusi Finanšu sektora attīstības padomei, kuru vada Ministru prezidents.

 

Par NVO klasifikācijas problēmām un to iespējamajiem risinājumiem sarunājāmies ar Latvijas Pilsoniskās alianses direktori KRISTĪNI ZONBERGU. Latvijas Pilsoniskā alianse ir lielākā jumta organizācija nevalstiskā sektora interešu aizstāvībā.

  • Cik daudz NVO darbojas Latvijā?
  • Kādās sfērās visvairāk darbojas NVO?
  • Cik daudzas NVO norādījušas konkrētu darbības jomu?
  • Kāpēc nevar pateikt, kāda ir NVO darbības joma? Kāds ir regulējums?
  • Vai ir vēlams radīt jaunu klasifikatoru?
  • Kāpēc ir svarīgi ieviest skaidrus klasifkācijas noteikumus NVO sektorā?
  • NVO gadā saņem apmēram 500 miljonus eiro. Vai ir jāpārskata gada pārskata iesniegšanas principi, lai nodalītu skaidras un neskaidras naudas ziedojumus?
  • Cik lielu risku naudas atmazgāšanas, terorisma finansēšanas jomā rada šāda neskaidra NVO darbības sistēma?
  • Kā alianse piedāvā sakārtot NVO sektoru, padarīt to caurskatāmu?
  • Kādā termiņā Tieslietu ministrija pilnveidos klasifikatoru un izstrādās NVO “vienkāršotās likvidācijas” regulējumu attiecībā uz tām NVO, kas vairāk neveic savu darbību?
  • Cik aktīva ir pilsoniskā sabiedrība Latvijā?
  • Kāds ir NVO vidējais biedru skaits?
  • Ko dos NVO sektora sakārtošana?
Kas jāzina par jauno Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumu

Kas jāzina par jauno Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumu

July 6, 2021

28. jūnijā tika izsludināts jaunais likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām. Regulējums izstrādāts finansiālajās grūtībās nonākušajiem, kas vēlas, bet nespēj segt savas no patērētāju kreditēšanas līguma izrietošās parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš. Fiziskās personas, kas atbildīs likumā noteiktajiem nosacījumiem, iespēju dzēst parādsaistības varēs sākt izmantot no 2022. gada 1. janvāra. Sarunā ar Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktori OLGU ZEILI un Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektoru GATI LITVINU aplūkosim likumā paredzētos nosacījumus, kuriem izpildoties fiziskās personas tiks atbrīvotas no parādsaistībām.

Jaunā Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma mērķis ir veicināt fiziskās personas, kurai ir vai ir bijis trūcīgā vai maznodrošinātā mājsaimniecībā esošās personas statuss, maksātspējas atjaunošanu un finanšu pratības stiprināšanu, nosakot principus un procedūras fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām, kas radušās no patērētāja kreditēšanas līguma Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē un kam iestājies izpildes pienākums, un tādējādi veicināt personas līdzdalību ekonomiskajā vidē.

Jaunais regulējums attiecas uz parādsaistībām, kuru kopējais apmērs pārsniedz vienu valstī noteikto minimālo mēneša darba algu jeb 500 eiro, bet nepārsniedz 5000 eiro.

 

Sarunas laikā noskaidrosim:

  • Kāda ir likuma būtība?
  • No kādām parādsaistībām fiziskā persona tiks atbrīvota?
  • Kādi nosacījumi jāizpilda, lai fiziskā persona varētu tikt atbrīvota no parādsaistībām?
  • Vai tiks vērtēts fiziskās personas godprātīgums?
  • Vai parādniekam pašam būs jāvērtē atbilstība visiem likumā minētajiem nosacījumiem?
  • Kam jāiesniedz pieteikums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām, un kur meklēt pieteikuma veidlapu?
  • Vai notārs uzraudzīs gan parādnieka, gan kreditora tiesības?
  • Kad parādniekam būs jāapgūst finanšu pratības kursi?
  • Kādas ir sekas fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām?
  • Ar kādām izmaksām parādniekam jārēķinās?
Podbean App

Play this podcast on Podbean App