Kā likums!
Kas ir patapinājuma līgums un kādos gadījumos to slēdz

Kas ir patapinājuma līgums un kādos gadījumos to slēdz

December 28, 2021

Starp fiziskām un juridiskām personām tiek slēgti dažādi līgumi – pirkuma, īres, aizdevuma un citi. Civillikums regulē arī patapinājuma līguma noslēgšanas kārtību. Tā 1947. pants nosaka, ka patapinājums (lietošanas aizdevums) ir līgums, ar kuru kādam nodod lietu bez atlīdzības, bet noteiktai lietošanai, ar nosacījumu atdot to pašu lietu. Šāda veida līgumus civiltiesiskos darījumos noslēdz retāk, taču atsevišķās situācijās starp līdzējiem tieši patapinājuma līgums ir vispiemērotākais. Šī raidieraksta “Kā likums!” epizode veltīta tēmai – kas ir patapinājuma līgums un kādos gadījumos to slēdz.

Sarunā ar zvērinātu advokātu, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektoru JĀNI LAPSU meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Kas ir patapinājuma līgums un kādos gadījumos to slēdz?
  • Kas var būt patapinājuma priekšmeti?
  • Uz cik ilgu laiku noslēdz līgumu?
  • Kādus nosacījumus parasti iekļauj patapinājuma līgumā?
  • Ja līgumā “patapinājuma ņēmējam” ir bijis pielīgts pienākums labiekārtot šo īpašumu, vai to var uzskatīt par patapinājuma līgumu?
  • Vai ir nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana, lai slēgtu patapinājuma līgumu?
  • Kas, esot patapinājuma līgumam, ir šīs lietas īpašnieks? Kas šādā gadījumā ir patapinājuma ņēmējs?
  • Kādi ir patapinājuma ņēmēja pienākumi? Vai drīkst lietu nodot citam lietošanā?
  • Ja viena un tā pati lieta ir kopīgi patapināta vairākām personām, kāda ir atbildība?
  • Kas notiek, ja patapinātā lieta ir bojāta vai gājusi bojā?
  • Kādā stāvoklī patapinājuma ņēmējam pēc lietošanas jāatdod patapinātā lieta? Vai ir jāatdod arī patapinājuma līguma ieguvumi un pārējā no tā iegūtā peļņa?
  • Kādi ir patapinātāja pienākumi?
  • Vai patapinātājs drīkst atprasīt patapināto lietu? Kādās situācijās tas ir iespējams?
  • Civillikums nosaka, ka patapinātāju var piespiest izpildīt savus pienākumus ne vien ceļot prasību, bet arī aizturot lietu. Ko tas nozīmē?

 

Lai nezināšanas dēļ nekļūtu par sava bērna nolaupītāju

Lai nezināšanas dēļ nekļūtu par sava bērna nolaupītāju

December 14, 2021

Izbraukšana kopā ar bērnu no mītnes valsts var pārvērsties par murgu situācijās, kad vecāki ir šķīrušies, turpina īstenot kopīgu bērna aizgādību, taču otrs vecāks par šādu rīcību nav laikus informēts. Vislabāko nodomu vadīts, bet, ar otru vecāku nesaskaņots, izbrauciens uz citu valsti, pat ciemošanās pie vecvecākiem, dažkārt var tikt uzskatīta par bērna prettiesisku pārvietošanu vai civiltiesisko nolaupīšanu. Padomus, kā rīkoties, lai izvairītos no šādām situācijām, plānotais ceļojums ar bērnu notiktu saskaņoti, kā arī, ko darīt, ja vecāks nezināšanas dēļ tomēr ir kļuvis par sava bērna nolaupītāju, klausieties raidierakstā “Kā likums!”.

Šīs sarunas tēma ir prevencija – iespējas pasargāt no nepatikšanām vecākus, kuri nedzīvo kopā, bet turpina īstenot kopīgu aizgādību pār saviem bērniem. Visbiežāk šādās situācijās nonāk dažādu tautību vecāki. Piemēram, latviete Maija dzīvo Norvēģijā kopā ar saviem diviem bērniem. Viņas laulība ar bērnu tēvu, norvēģi Bjornu, ir šķirta. Maija ir nolēmusi kopā ar bērniem ziemas brīvdienās ciemoties pie saviem vecākiem dzimtajā Latvijā. Vienojusies ar vecākiem, Maija pērk biļetes, kārto čemodānus, un trijotne priecīgā noskaņojumā dodas uz lidostu.  

Kur šajā labo nodomu braucienā uz Latviju var slēpties tiesiskas nepatikšanas? Vai Maija bija tiesīga pieņemt lēmumu vienpersoniski? Kādas var būt sekas, to nesaskaņojot ar bērnu tēti Bjornu? Kā vecāks var nolaupīt savu bērnu, par to pat neaizdomājoties? Un kā rīkoties, lai tas nenotiktu?

Raidierakstā ar bērnu civiltiesiskās nolaupīšanas lietās praktizējošu advokātu Imantu Muižnieku un atbildīgās valsts iestādes, Tieslietu ministrijas, Starptautiskās sadarbības departamenta direktori Baibu Ziemeli skaidrosim un sniegsim praktiskus padomus.

  • Kāda valsts tiek uzskatīta par bērna pastāvīgās dzīvesvietas valsti? Kas to apliecina? 
  • Ko saprotam ar tiesisku bērna pārvietošanu uz citu valsti?
  • Kā iegūstama un noformējama otra vecāka piekrišana?
  • Vai situācija ir citāda, ja vienam no vecākiem ir piešķirta atsevišķa aizgādība pār bērnu?
  • Vai problēmsituācijas var rasties arī gadījumos, kad otrs vecāks līdz šim nav aktīvi iesaistījies bērna audzināšanā?
  • Ko darīt, ja otrs vecāks nav sasniedzams, proti, vecāki savstarpēji nekontaktējas?
  • Kāda loma ir paša bērna viedoklim?
  • Kādi ir izplatītākie bērna prettiesiskas pārvietošanas iemesli?
  • Kādā veidā ir iespējams pārliecināties, ka bērns tiešām ir aizvests bez saskaņošanas ar otru vecāku?
  • Kā jārīkojas vecākam, kurš konstatējis, ka bērns bez viņa piekrišanas, kopā ar otru vecāku ir aizbraucis uz citu valsti?
  • Tiesvedību procesi –, par ko tos ierosina?
  • Kā notiek un cik ilgs ir bērna atgriešanas dzīvesvietas valstī process?
  • Vai ir kādi izņēmumi no vispārējā pienākuma atgriezt bērnu pastāvīgās dzīvesvietas valstī?
  • Preventīvie ieteikumi vecākiem, lai nebūtu jānokļūst šādās situācijās.

 

Zemesgrāmatā pieejamā informācija un pakalpojumi iedzīvotājiem

Zemesgrāmatā pieejamā informācija un pakalpojumi iedzīvotājiem

December 7, 2021

Zemesgrāmatu likums noteic: “Zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība.” Zemesgrāmatās ir ziņas par 1,2 miljoniem nekustamo īpašumu. Svarīgi, ka saskaņā ar Civillikuma 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kurš par tādu ir ierakstīts zemesgrāmatā. LV portāla raidierakstā skaidrosim, kādus pakalpojumus iedzīvotājiem nodrošina zemesgrāmata un kādi dati par mūsu īpašumu tajā ir pieejami.

Sarunā ar Tiesu administrācijas Informācijas sistēmu attīstības nodaļas vadītāju MĀRI  KUMERDANKU noskaidrosim:

  • Kādos gadījumos iedzīvotājiem ir vajadzīga zemesgrāmata un tās pakalpojumi?
  • Kādā režīmā patlaban, Covid-19 pandēmijas apstākļos, strādā zemesgrāmatas?
  • Kādus nostiprinājuma lūgumus izskata visvairāk?
  • Ja persona pērk nekustamo īpašumu, kurā zemesgrāmatā ir jāvēršas ar dokumentiem? Cik ilgā laikā izskata nostiprinājuma lūgumu?
  • Kā var iesniegt dokumentus? Digitāli, papīra formātā, nosūtot pa pastu vai ievietojot pastkastē, kura atrodas pie tiesas?
  • Šīgada vidū tika mainīta valsts nodeva. Kāds ir tās apmērs?
  • Kāda kancelejas nodeva ir paredzēta no 2022. gada 1. janvāra?
  • Vai mazēkas ir jāieraksta zemesgrāmatā?
  • Vai zemesgrāmatā tiek ierakstīti arī īres līgumi?
  • Vai un kā iespējams pārsūdzēt zemesgrāmatas tiesneša lēmumu?
  • Kādu informāciju persona var saņemt, izmantojot zemesgrāmatas e-pakalpojumus? Kas ir pieejams bez maksas, par kādu informāciju ir jāmaksā?
  • Kādas izziņas var saņemt no zemesgrāmatas?
  • Vai drīkst ieskatīties informācijā par citai personai piederošu nekustamo īpašumu?
  • Kas ir nekustamā īpašuma nodalījums, ko tas nozīmē?
  • Cik droša un ticama ir zemesgrāmatas informācija?

Raidierakstā aplūkots Zemesgrāmatu likums, likums “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu Zemesgrāmatā”, Ministru kabineta noteikumi Nr.1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā”.

Podbean App

Play this podcast on Podbean App