Kā likums!

Kā notiek klientu izpēte finanšu iestādēs?

Ar ko jārēķinās klientam, ja viņš grib apmeklēt finanšu iestādi – banku – un atvērt norēķinu kontu, aizņemties naudu biznesa plāna izpildei vai vienkārši internetbankā pārskaitīt naudu? Ik pa laikam publiskajā telpā bankas tiek kritizētas par to, ka ir pārāk stingras pret klientiem, cenšoties ievērot naudas atmazgāšanas novēršanas prasības. Nesen, vasaras vidū, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir izdevusi speciālu rokasgrāmatu, lai veidotu vienotu banku un uzrauga izpratni par normatīvo aktu piemērošanu.

Sarunā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Atbilstības kontroles departamenta direktoru KRISTAPU MARKOVSKI un Finanšu nozares asociācijas padomnieci LAIMU LETIŅU skaidrosim:

• Vai pēdējo gadu varētu saukt par pārejas periodu no pārspīlētām uz saprātīgām bankas prasībām?
• Vai stingro finanšu prasību dēļ konti Latvijas bankās tiek mainīti pret finanšu iestādi Lietuvā, Igaunijā vai kādā citā valstī?
• Klientu izpēte iedalās trīs dažādos veidos: vienkāršotajā, standarta un padziļinātajā izpētē. Kādos gadījumos tiek piemērota katra šī izpēte?
• Cik ātri finanšu iestādes izvērtē klientus?
• Kādos gadījumos finanšu iestāde atsakās sadarboties ar klientu?

Personas datu apstrāde ikdienas situācijās

Kopš Latvijā sāka piemērot Vispārējās datu aizsardzības regulas prasības, ir apritējuši vairāk nekā divi gadi. Vai šajā laikā ir uzlabojusies sabiedrības izpratne par datu aizsardzību un kādās ikdienas situācijās visbiežāk rodas jautājumi vai pat pārspīlēta piesardzība, LV portāls izvaicāja sertificētu personas datu aizsardzības speciālistu, zvērinātu advokātu IVO KRIEVU.

 

Sarunas laikā noskaidrosim:

• Ko nozīmē datu apstrāde sabiedrības interesēs vai leģitīmo interešu ievērošanai?
• Vai drīkst veikt slepenu audio ierakstu, ja ir mērķis nodrošināties ar pierādījumu savu tiesību aizsardzībai? 
• Vai drīkst filmēt personas, kuras pārkāpj likumu, piemēram, smēķē neatļautā vietā?
• Vai regulas noteikumi attiecas uz personas datu (foto, video) publicēšanu sociālos portālos?
• Vai fotografējot pasākumus izglītības iestādē, tiešām jālūdz bērnu vecāku piekrišana?
• Vai persona drīkst veikt kaimiņa pagalma videonovērošanu?
• Vai aplikācija “Apturi Covid” apstrādā vairāk personas datu, nekā mobilā telefona operators vai citu aplikāciju un saziņas rīku pārvaldnieki?

Patērētāju tiesības attiecībā uz biļetēm, kas iegādātas pirms Ārkārtas situācijas.

Ārkārtas situācijas izsludināšana 2020. gada pavasarī atnesa lielas pārmaiņas mūsu ikdienā. Viena no šīm pārmaiņām bija kultūras pasākumu apturēšana vai “iesaldēšana” uz nenoteiktu laiku. Daudzi kultūras mīļotāji bija jau laikus iegādājušies biļetes uz dažādiem pasākumiem. Kultūras un sabiedrības dzīvei lēnām ievirzoties parastajās sliedēs rodas jautājums, ko darīt ar iegādātajām biļetēm – prasīt naudas atmaksu, vai gaidīt, kad pasākums tiks pārcelts? 

 

Sarunā ar Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktori Ievu Baldiņu skaidrosim:

• Kāda ir pašreizējā prakse valstī attiecībā uz kultūras pasākumu biļetēm, kuras tika iegādātas pirms ārkārtas situācijas izziņošanas?
• Vai par pārcelto pasākumu norises laikiem jāinteresējas skatītājiem, vai tas ir organizatora pienākums?
• Kādos gadījumos patērētājs ir tiesīgs prasīt atgriezt par biļetēm izdoto naudu?
• Ko var palīdzēt PTAC? Kā pareizi vērsties PATC, lai saņemtu palīdzību?
• Vai laika posmā no ārkārtas situācijas sākuma līdz vasaras beigām ir saņemti daudz patērētāju iesniegumi par tiesību pārkāpumiem attiecībā uz kultūras pasākumiem un biļešu tirgošanu?
• Kāda ir PTAC kompetence un iespējas ietekmēt pasākumu norisi vai atcelšanu?

 

 

Saskarsmes tiesības. Vecāku strīdi un risinājumi. Saruna ar juristu Juri Bārtuli.

Ja vecāku dzīves ceļi šķiras, ir jārisina virkne jautājumu par kopīgā bērna aizgādību. Tai skaitā to, kā mamma vai tētis, kurš ikdienā dzīvo atsevišķi, piedalīsies audzināšanā ne tikai materiāli, bet arī uzturot personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Diemžēl šķīrušos vecāku attiecības mēdz būt sarežģītas, tāpēc strīdi par saskarsmes tiesībām ir īpaši sāpīga un jutīga tēma, kas nav patīkama nevienai no iesaistītajām pusēm.

 

Sarunā ar juristu Juri Bārtuli skaidrosim:

• Kas ir saskarsmes tiesības?
• Kā risināt strīdu par saskarsmes tiesībām? Vai vēršoties tiesā, tiks iesaistīta bāriņtiesa un prasīts bērna viedoklis?
• Kas notiek, ja bērns nevēlas tikties ar otru no vecākiem?
• Ja strīds nonāk tiesā, cik detalizēti var noteikt saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību? Kādi ir riski, ja tā ir pārlieku detalizēta vai, gluži pretēji, vispārīga?
• Vai vecāks var lūgt īstenot saskarsmi ar bērnu ārpus viņa dzīvesvietas?
• Kāpēc strīdus par saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļu piedziņu skata atsevišķi?
• Vai vecāku var piespiest kontaktēties un tikties ar savu bērnu?
• Kā īstenot saskarsmi, ja bērns dzīvo citā valstī?

Mācību gada sākums – ar ierobežojumiem un jaunu saturu. Saruna ar LIZDA priekšsēdētāju Ingu Vanagu.

Šis mācību gads ir pirmais, kurš sācies ar diviem lieliem izaicinājumiem gan skolēniem un viņu vecākiem, gan pedagogiem - skolu dienaskārtība ir pakļauta jaunā konronavīrusa Covid-19 ierobežojošajiem pasākumiem, savukārt 1., 4., 7., un 10. klasēs tiek ieviesti jaunie, pilnveidotie vispārējās izglītības standarti, kuri plašāk zināmi kā kompetenču pieeja mācību saturā.

Sarunā ar Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju INGU VANAGU skaidrosim:

• Kādas problēmas izgaismo nupat veiktā pedagogu aptauja?
• Cik lielā mērā skolēni un skolotāji ir nodrošināti ar tehnoloģijām attālināto mācību īstenošanai?
• Kādus sarežģījumus skolēniem un pedagogiem rada  Covid-19 ierobežojošie pasākumi?
• Kādi darba tiesiskie jautājumi kļuvuši aktuāli pedagogiem?
• Kā skolās sekmējas jaunā, pilnveidotā mācību satura ieviešana?
• Vai darbs Covid-19 apstākļos prasa pedagogu atalgojuma palielināšanas līdzšinējā grafika pārskatīšanu?
• Kāda ir pedagogu arodorganizācijas un nozares ministres sadarbība un tās perspektīvas?

Apkures parādi: kā rīkoties? Saruna ar Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju Ģirtu Beikmani

Katru gadu pirms apkures sezonas sākuma īpaši asa ir siltumenerģijas parādu problēma. Šogad sabiedrību kājās ir sacēlušas lielākā namu apsaimniekotāja Latvijā „Rīgas namu pārvaldnieka” izsūtītās vēstules aptuveni 4000 māju dzīvokļu īpašniekiem: ja dzīvokļu īpašnieki nepiekritīs siltuma parādus segt no uzkrājuma fonda, apkure, ļoti iespējams, netiks pieslēgta. Tiek arī mudināts slēgt tiešos norēķinu līgumus ar komunālo pakalpojumu piegādātāju. Vai parādu segšana no uzkrājuma fonda vai tiešo līgumu slēgšana atrisinās jau gadiem samilzušo apkures parādu problēmu?

Sarunā ar Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju ĢIRTU BEIKMANI noskaidrosim:

• Vai, sākot apkures sezonu, parādam par visai mājai piegādāto siltumenerģiju iepriekšējā apkures sezonā, jābūt pilnībā samaksātam? 

• Kā dzīvojamo māju pārvaldnieki vēršas pret parādniekiem?

• Vai vienīgā iespēja nepalikt bez apkures ir piekrist siltuma parādus segt no uzkrājuma fonda, samaksājot arī parādnieku vietā?

• Jau sešus gadus līdz ar grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā ir paredzēti arī tiešie norēķini ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Kāpēc šo iespēju izmanto maz? 

• Ja ir daudzdzīvokļu māja, kur individuāli siltumenerģijas piegādi konkrētam dzīvoklim nevar atslēgt, ko dod tiešie norēķini dzīvokļu īpašniekiem? 

• Kādi ir risinājumi apkures parādu situācijai?  Vai pārņemt Igaunijas pieredzi, kur maksa par mājas apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem ir piesaistīti dzīvokļa īpašumam, nevis īpašniekam?

Domstarpības un strīdus var veiksmīgi atrisināt bez tiesas sprieduma.

Strīdi darba attiecībās starp kolēģiem vai ar darba devēju, domstarpības komercbiznesa partneru starpā, nesaskaņas ģimenē vai starp kaimiņiem, kas mēdz samilzt līdz abpusējas nespējas kontaktēties apmēriem ir dzīves realitāte. Tad strīdus pusēm loģiskākais risinājums šķiet vērsties tiesā un lūgt jautājumu atrisināt juridiski, jo tiesas nolēmums ir saistošs un to būs ievērot!

Sarunā ar juristi, pieredzējušu mediatori un Latvijas Sertificētu mediatoru padomes priekšēdētāju Kristīni Dārznieci skaidrosim:  

• Kas ir mediācija?  Kādās strīdu situācijās tā ir iespējama?
• Kas var veikt mediāciju? Kur meklējams mediators?
• Kā mediācijas process notiek praksē? Ar kādu laiku procesam būtu jārēķinās, ja strīdnieki piekrīt izmantot mediāciju?
• Mediācijas procesa efektivitāte un iespējamie rezultāti. 
• Mediācija kā tiesvedības proecesa sastāvdaļa. Mediācijas izmaksas salīdzinoši ar tiesvedību. 
• Kādi ir mediācijas procesa būtiskakie ieguvumi?

 

 

Sociālā apdrošināšana – valsts un katra paša atbildība. Saruna ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktori Inesi Šmitiņu.

Latvijā aptuveni viens miljons iedzīvotāju saņem maksājumus no speciālā jeb sociālā budžeta. Gan pabalstus, gan pensijas maksā no šī budžeta, kurā ieņēmumus nodrošina nodokļu maksātāji, kuri veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Valsts ar likumu tās ir noteikusi kā obligātu pienākumu darba ņēmējiem, darba devējiem, pašnodarbinātajiem. Pienākumam pretī ir valsts garantētas tiesības – saņemt atbalstu, kad piemeklē slimība, zaudēts darbs un arī jaukos brīžos, kad piedzimst bērniņš.

 

Par to, kāpēc ir svarīgi veikt sociālās iemaksas, saruna ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktori Inesi Šmitiņu.

Noklausoties sarunu, uzzināsiet:

• Kādus papildu pabalstus VSAA izmaksāja Covid-19 izraisītās krīzes skartajiem iedzīvotājiem valstī noteiktās ārkārtējās situācijas laikā, un kādus pabalstus aģentūra turpina maksāt.
• Tomēr ir bijušas situācijas, kad kādu pabalstu cilvēks nesaņēma. Kāpēc?
• Kādas prasības līdzdalībai sociālajā apdrošināšanā no 1.septembra noteiktas tiesībām uz maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu? Kāpēc šādas izmaiņas un iemaksu kvalifikācijas periods jeb solidāra līdzdalība ir būtiska?
• Kam īpaši ir jāpievērš uzmanība un kas jāzina, ja vecāki vēlas saņemt sociālās apdrošināšanas pabalstus tad, kad bērniņš nāk pasaulē?
• Daudzi Latvijas iedzīvotāji strādā citās Eiropas savienības valstīs. Arī atgriežoties mājās, var izmantot savas tiesības uz sociālo apdrošināšanu, ko paredz sociālās drošības sistēmas koordinēšana ES dalībvalstīs. Kāpēc arī katram pašam jābūt informētam par savu sociālās apdrošināšanas situāciju, jau saņemtajiem un vēl iespējamajiem pakalpojumiem?

Finanšu krīzes parādu dzēšana. Saruna ar Finanšu nozares asociācijas padomnieku Edgaru Pastaru.

Vai kredītiestādēm dotās tiesības vienpusēji pilnā vai daļējā apmērā dzēst tādas aizdevuma saistības fiziskajām personām, kuras nav izpildītas 2008. gada ekonomiskās lejupslīdes dēļ, atrisinās jau vairāk nekā desmit gadus ilgušās problēmas? Un vai līdz ar Covid-19 jau var runāt par nākamo krīzi?

Sarunā noskaidrosim:

• Vai finanšu krīzes laika parādi attiecas tikai uz saistībām, kas noslēgtas līdz 2008. gada beigām?
• Pēc kādiem nosacījumiem finanšu iestādes ir gatavas atlaist parādu?
• Kas ir galvenais klupšanas akmens, kura dēļ tomēr nevar saistības dzēst?
• Saistības ir cedētas parādu piedzinējiem. Kādas ir cerības atbrīvoties no parādu nastas?
• Kā uzzināt par bankas vienpusējo lēmumu, ka saistības ir dzēstas?
• Covid-19 dēļ atlikta kredītsaistību atmaksa fiziskām un juridiskām personām miljarda eiro apmērā. Vai gaidāms jauns ekonomiskais satricinājums?

Uzziniet sarunā ar Finanšu nozares asociācijas padomnieku EDGARU PASTARU.

Kā turpmāk notiks tiesneša amata pretendentu atlase?

Viens  no tiesu sistēmas šā gada pilnveidojumiem ir jaunā  tiesneša amata pretendentu atlases kārtība, kas stājusies spēkā 2020. gada 11. jūnijā vienlaikus ar 2020. gada 14. maija grozījumiem likumā "Par tiesu varu".

Jauno kārtību attiecinās, veidojot rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesnešu sastāvu, un pavisam drīz - pēc pāris mēnešiem notiks pirmais tiesneša amata pretendentu konkurss. Konkursam noslēdzoties, izveidosies tiesneša amata kandidātu saraksts.

Par pretendentu atlases norisi saruna ar Tieslietu ministrijas Valsts sekretāra vietnieci tiesu jautājumos INITU  ILGAŽU.

Parādu dēļ liegta piekļuve bankas kontam. Ko darīt? Saruna ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāju Ivetu Kruku

“Man ir pēkšņi bloķēts bankas konts!” – “Tiesu izpildītājs atvilcis visu uzturlīdzekļu naudu!” – “Neesmu nekādu informāciju par parāda piedziņu saņēmis!” Šādus un līdzīgus vēstījumus LV portāla e-konsultāciju sadaļā raksta lasītāji, kas saskārušies ar nenokārtotu parādu piespiedu piedziņu.  

Noklausoties sarunu, uzzināsiet:

- Cik aktīvo parādsaistību lietu atrodas zvērinātu tiesu izpildītāju birojos?
- Vai bankas kontu var apķīlāt pēkšņi? Kā notiek parādnieka bankas konta apķīlāšana?
- Vai tiesu izpildītājs redz parādnieka bankas konta saturu?
- Kā rīkoties, ja piekļuve bankas kontam ir ierobežota?
- Kādus saziņas līdzekļus var izmantot, lai korekti komunicētu ar tiesu izpildītāju?

Sarunā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāju Ivetu Kruku lauzīsim mītus par “sliktajiem tiesu izpildītājiem” un noskaidrosim parādnieka iespējas organizēt savu finanšu plūsmu parāda piedziņas laikā.

Vienreizlietojamās plastmasas nākotne. Saruna ar biedrības “Latvijas Zaļā Josta” projektu direktori AIJU CAUNI

Kāda būtu pasaule bez lietošanā tik ērtajiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem? No nākamā gada 5. jūlija visā Eiropas Savienībā, arī Latvijā, būs aizliegts tirgot vienreizlietojamos plastmasas traukus un galda piederumus, izņemot glāzītes. Pakāpeniski paredzēts aizliegt vai ierobežot arī citus vienreizlietojamās plastmasas izstrādājumus, kuriem jau šobrīd ir pieejamas dažādas alternatīvas.

Sarunā noskaidrosim:

• Cik procentu no jūras piedrazojuma ir vienreizlietojamie plastmasas priekšmeti?
• Vai vienreizlietojamais iepakojums pasargā no vīrusiem un baktērijām?
• Kādas ir vienreizlietojamo plastmasas trauku alternatīvas, un vai tās būs dārgākas?
• Kāpēc izsmēķis nav vienkārši vates pikucis, kuru var mest zemē, un kā šo problēmu risināt?

Podkāsta “Kā likums!” viešņa biedrības “Latvijas Zaļā josta” projektu direktore AIJA CAUNE.

Uzturlīdzekļi vasaras brīvlaikā. Saruna ar zvērinātu advokāti Danu Roni

Lielākā daļa vecāku zina, ka valstī ir noteikts minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kas jānodrošina katram bērnam.  Tā ir fiksēta summa - bērniem līdz 7 gadu vecumam 25% no minimālās algas (107,50 eiro/mēn.), bet no 7 gadu vecuma līdz pilngadības sasniegšanai - 30% no minimālās algas (129 eiro/mēn.).
 
Šajā raidījumā runāsim par tiem vecākiem, kas ne tikai maksā uzturlīdzekļus, bet arī aktīvi piedalās bērna audzināšanā - kopā pavada vasaras brīvlaiku, pērk dāvanas, dodas kopīgos ceļojumos u.tml. Kā tādā gadījumā maksāt uzturlīdzekļus, ievērojot likumu? Vai vienmēr jāmaksā minimālais apmērs? Kā nošķirt saņemtas dāvanas vērtību no uzturlīdzekļiem? Šos un citus vecākiem būtiskos jautājumus kopā ar zvērinātu advokāti Danu Roni šķetināsim pirmajā "Kā likums!" epizodē.