Kā likums!

Kāpēc ēkas jānodod ekspluatācijā līdz 2022. gada 1. oktobrim

Būvniecības likumā, kas stājās spēkā 2014. gada 1. oktobrī, ir noteikts maksimālais būvdarbu termiņš – astoņi gadi. Visām būvēm, kuru celtniecība sākta pirms šā datuma, būvdarbu pabeigšanas termiņu skaita no 2014. gada 1. oktobra, tātad tās ekspluatācijā jānodod līdz 2022. gada 1. oktobrim. Ja ēka ekspluatācijā netiks nodota, tad tiks piemērots 3% nekustamā īpašuma nodoklis no lielākās vērtības – būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības vai būves kadastrālās vērtības.

 

Sarunā ar Rīgas pilsētas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Tiesiskā atbalsta nodaļas vadītāju DACI SKALBI noskaidrosim:

• Uz kādiem objektiem attiecas šis termiņš – nodošana ekspluatācijā astoņu gadu laikā, ja būvniecība sākta pirms 2014. gada 1. oktobra?
• Cik daudz varētu būt šādu ekspluatācijā nenodotu ēku Rīgā? Vai tā ir izplatīta problēma?
• Kādi dokumenti ir jāsakārto, lai māju nodotu ekspluatācijā?
• Vai ir kāda atšķirība dokumentu kārtošanā, ja nav saglabājušies visi dokumenti, piemēram, nav būvprojekta?
• Vai vasaras mājām ir vajadzīgi tieši tādi paši dokumenti, kā nododot ekspluatācijā ziemas māju?
• Nereti ir situācijas, kad māja iesākta celta jau padomju laikā un nav pabeigta – tātad tā ir samērā veca, tās komunikācijas ir nolietojušās. Ko darīt ar šādiem objektiem? Varbūt vieglāk un lētāk tos nojaukt?
• Būtiska lieta ir izmaksas – ar ko jārēķinās?
• Ko darīt, ja līdz 2022. gada 1. oktobrim nav iespējams ēku nodot ekspluatācijā? Vai var pagarināt būvatļauju?
• Kas notiek tad, ja ēka nav nodota ekspluatācijā līdz 2022. gada 1. oktobrim? Kādas ir sankcijas?
• Kā jaunais pašvaldību teritoriālais plānojums ietekmēs privātmājas nodošanu ekspluatācijā?

Patlaban ir pandēmija, visas iestādes pārsvarā strādā attālināti. Vai ir iespējams pēc padoma vērsties būvvaldē?

Jauns likums – kas sagaida īrniekus un izīrētājus?

Ar jauno Dzīvojamo telpu īres likumu, kas stājās spēkā 1. maijā, saistās lielas cerības. Ja tiks sakārtots īres tirgus, namu attīstītāji sola ieguldīt lielas investīcijas un celt jaunus īres namus. Bet denacionalizēto namu īpašnieki cer, ka beidzot tiks pielikts punkts beztermiņa īres līgumiem par niecīgu samaksu.

 

Sarunā ar zvērinātu advokātu JĀNI LAPSU meklēsim atbildes uz jautājumiem:

• Kāpēc bija vajadzīgs jauns Dzīvojamo telpu īres likums? Kas gandrīz 30 gadu vecajā likumā “Par dzīvojamo telpu īri”, kurš tika pieņemts 1993. gada 1. aprīlī, bija novecojis?
• Kādas problēmas ir pašreizējā īres tirgū, un vai jaunais likums tās atrisinās?
• Kādas ir būtiskākās atšķirības starp abiem likumiem?
• Kā jaunajā likumā tiek sabalansētas īrnieka un izīrētāja attiecības?
• Kādas problēmas atrisinās īres līgumu ierakstīšana zemesgrāmatā?
• Vai beztermiņa līgumiem ir pienācis gals?
• Vai ir jāpārslēdz īres līgums, ja termiņš ir 99 gadi?
• Kā īres cenas ietekmēs likumā noteiktais, ka izīrētājs varēs paaugstināt maksu tikai tad, ja līgumā būs paredzēta kārtība īres maksas celšanai?
• Vai līdz ar jauno regulējumu nekustamā īpašuma attīstītāji cels jaunus īres namus?
• Kā jaunā likuma pieņemšana ietekmēs īres cenas?

 

Kopīpašums – vai var justies kā pilntiesīgs īpašnieks?

Nereti zeme vai nekustamais īpašums tiek iegūts kopīpašumā ar kādu citu vai vairākām personām. No vienas puses, cilvēks it kā drīkst ar sava īpašuma domājamo daļu rīkoties pēc saviem ieskatiem, bet, no otras puses, viņš nekādi nedrīkst aizskart kopīpašnieku intereses un tādējādi savās tiesībās ir ierobežots.

Sarunā ar zvērinātu advokātu ARTŪRU LIELGALVI skaidrosim:

• Ko nozīmē vārds kopīpašums? Kas var būt kopīpašumā?
• Kādos gadījumos izveidojas kopīpašums? Pēc laulības šķiršanas, mantojuma ceļā vēl kaut kā citādi?
• Kādi ir kopīpašuma plusi, kādi – mīnusi?
• Kā var rīkoties ar kopīpašumu? Kas jāņem vērā?
• Kas ir svarīgi, lai uzturētu kopīpašumu pienācīgā kārtībā?
• Ja kopīpašnieki nevar vienoties, kas katram pieder, kāda ir izeja?
• Kādas ir tipiskākās strīda situācijas kopīpašuma izveides dēļ, un kā tās atrisināt?
• Kādos gadījumos un kā var izbeigt kopīpašuma attiecības? Par ko ir jāpanāk vienošanās?
• Ja savā starpā vienošanos par kopīpašuma izbeigšanu nevar panākt, vai vienīgais risinājums ir tiesa?
• Ja vēlas pirkt kopīpašuma domājamās daļas, kādas var būt darījuma sekas?

 

Kas ir koplīgums un citi darba devēja sociālie bonusi

Darbinieka un darba devēja attiecības pamatā regulē Darba likums, noslēgtais darba līgums un tajā ietvertie tiesiskie noteikumi, kā arī uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumi. Tomēr daudzos darba kolektīvos līdztekus “pamata pakai” darbojas “papildu labumi”, kas palīdz stiprināt darba kolektīva un darbinieku lojalitāti.  Darba devēja nodrošinātas papildu sociālās garantijas dažādās dzīves situācijās parasti tiek noteiktas darba koplīgumā, kuram ir tāds pats spēks kā ikvienam citam līgumam. Cits veids, kā darba devējs var sniegt papildu atbalstu saviem darbiniekiem, ir uzņēmumā apstiprināts dokuments, ko dēvē par sociālo politiku, sociālo garantiju nolikumu vai tamlīdzīgi.

 

Sarunā ar zvērinātu advokāti Gitu Oškāju skaidrosim koplīguma un citu darba devēja piedāvāto sociālo bonusu obligātumu. Noklausoties šo raidierakstu, tev būs iespēja uzzināt:

• Kas ir koplīgums? Kā notiek koplīguma noslēgšana?  
• Vai darba devējs ir tiesīgs atteikties slēgt koplīgumu, ja darbinieki to rosina? 
• Ko koplīgumā var ietvert? Kādi ir labākie prakses piemēri koplīgumos ietvertajām garantijām?
• Kas parasti sagatavo koplīguma projektu, un kā notiek tā apspriešana? 
• Vai darba devējs ir tiesīgs atteikties no koplīgumā ietverto vienošanos izpildes koplīguma darbības laikā, piemēram, aizbildinoties ar finansiālā stāvokļa pasliktināšanos?
• Vai darba devējs var grozīt, lauzt koplīgumu vai sociālo garantiju nolikumu pirms termiņa? Vai darbinieki var pret to iebilst?  
• Vai koplīgumu tā darbības laikā var papildināt? 
• Kādi ir interešu strīdi, kas izriet no darba koplīguma? Kā tie tiek izskatīti? 
• Kādas koplīgumam ir iespējamās alternatīvas sociālo garantiju noteikšanai uzņēmumā? 
• Ar ko darba devēja noteiktie sociālie bonusi atšķiras no koplīguma?  
• Vai koplīgumi un sociālo garantiju nolikumi var būt beztermiņa?  

Kādos gadījumos patvēruma meklētājiem piešķir bēgļa vai alternatīvo statusu

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) statistikas dati liecina, ka no 1998. gada līdz 2021. gada 3. martam Latvijā starptautisko aizsardzību lūguši 3014 patvēruma meklētāji, taču kopumā bēgļa statuss piešķirts tikai 225 personām, savukārt alternatīvās aizsardzības statuss – 569 personām. Šajā LV portāla raidierakstā ar PMLP Patvērumu lietu nodaļas vadītāju LĪGU VIJUPI runājam par to, kādos gadījumos patvēruma meklētājiem piešķir bēgļa vai alternatīvo statusu un kādos ne.

 

Sarunas laikā noskaidrosim:

• Kas ir patvēruma meklētājs, un kurā mirklī persona no patvēruma meklētāja kļūst par personu, kam piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss?
• Kas notiek pēc tam, kad patvēruma meklētājs ir iesniedzis iesniegumu Valsts robežsardzē?
• Kāpēc bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanas lēmuma pieņemšana ilgst 3 mēnešus un pamatotu iemeslu dēļ pat 12 mēnešus?
• Kādos gadījumos patvēruma meklētājiem var atteikt bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu?
• Vai un kādus pabalstus piešķir valsts patvēruma meklētājiem un personām, kuras jau ir ieguvušas bēgļa vai alternatīvo statusu?
• Kā patvēruma meklētāji nonāk līdz Latvijas robežai, ņemot vērā, ka tie nav tikai cilvēki no kaimiņu valstīm?
• Ja 2020. gadā kopumā bijuši 147 patvēruma meklētāji, kāpēc bēgļa statuss ir piešķirts tikai 8 personām, bet alternatīvais statuss – 17 personām?
• Vai Baltkrievijas gadījumā pēc notikušajām prezidenta vēlēšanām un protesta akcijām vispār pastāv iespēja patvēruma meklētājiem atteikt bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu?
• Kāpēc no sešiem uz trijiem mēnešiem jāsamazina termiņš, kas patvēruma meklētājiem ļaus uzsākt darba tiesiskās attiecības?
• Kāds ir populārākais mīts par patvēruma meklētājiem?

Uzturēšanās atļaujas: kādi ir to veidi un izsniegšanas pamats

Uzturēšanās atļauja ir dokuments, kas tiek izsniegts personas apliecības formātā un kas dod tiesības ārvalstniekam uzturēties Latvijā noteiktu laiku vai pastāvīgi. Tā ir nepieciešama ārvalstniekiem, kuriem Latvijā pieder nekustamais īpašums, darba meklētājiem, studentiem, kā arī šo personu ģimenes locekļiem, ja tie vēlas Latvijā uzturēties ilgāk par 90 dienām pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas. Lai noskaidrotu, kādi ir uzturēšanās atļauju veidi, termiņi un tiesiskais pamats, kā arī nosacījumi, ja personai izbeidzas vai izveidojas jaunas tiesiskās attiecības, LV portāls uz raidieraksta sarunu aicināja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietnieci MAIRU ROZI.

 

Sarunas laikā noskaidrosim:
• Kas ir uzturēšanās atļauja, un kāpēc ārvalstniekam tāda ir nepieciešama?
• Vai uzturēšanās atļauja ir personu apliecinošs dokuments?
• Kādi ir uzturēšanās atļauju veidi, un ar ko tie atšķiras?
• Kāds ir tiesiskais pamats uzturēšanās atļauju izsniegšanai?
• Ar ko Latvijā izsniegta uzturēšanās atļauja atšķiras no Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļaujas?
• Kāda ir kārtība uzturēšanās atļaujas saņemšanai, ja ārzemnieks Latvijā vēlas nodibināt darba tiesiskās attiecības?
• Kas notiek ar uzturēšanās atļauju, ja mainās tās izsniegšanas tiesiskais pamats?
• Ar ko atšķiras uzturēšanās atļaujas, kas izsniegtas darba tiesisko attiecību nodibināšanas nolūkos, no mācību uzturēšanās atļaujām?
• Kādos gadījumos persona var saņemt uzturēšanās atļauju kā ģimenes loceklis?

Likumā noteiktie un darba devēja piešķirtie papildatvaļinājumi

Darba tiesiskajās attiecībās darbiniekam nevar būt absolūti pasīva loma, īpaši situācijās, kad darba devējs voluntāri pārkāpj likumu un, aizbildinoties ar īpašiem apstākļiem, pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli – piemēram, neizmaksā darba samaksu vai liedz tiesības uz garantētu atpūtu: nepiešķir atvaļinājumu vai obligāto papildatvaļinājumu. Lai savas tiesības gan izmantotu, gan aizstāvētu, darbiniekiem ir jāaug savā kompetencē, ir pārliecināta zvērināta advokāte GITA OŠKĀJA.

Sarunā tiek iztirzāti gan tā sauktie obligātie papildatvaļinājumi un to piešķiršana, gan darba devēju individuālās papildatvaļinājuma garantijas.

Noklausoties sarunu, uzzināsiet:

• Ar ko papildatvaļinājums atšķiras no ikgadējā atvaļinājuma?
• Vai papildatvaļinājumu piešķir par darba gadu vai kalendāra gadu?
• Vai darba devējs papildatvaļinājumu var noteikt kā piešķiramu tikai kopā ar ikgadējo atvaļinājumu?
• Vai darbiniekam katru gadu būtu jāuzrāda apliecinājums par bērna/bērnu esamību?
• Vai ģimenēs, kurās aug abu vecāku atsevišķie bērni, faktiskajam neoficiālajam audžuvecākam ir tiesības uz papildatvaļinājumu par bērnu?
• Kā tulkojams bērna vecums Darba likuma izpratnē?
• Vai darba devējs var atteikt papildatvaļinājuma par bērnu piešķiršanu darbinieka izvēlētajā laikā darba apstākļu dēļ?
• Kādos gadījumos tiek summēts papildatvaļinājuma dienu skaits?
• Kas ir tie likumā precīzi neminētie īpašie apstākļi, kuru dēļ darba devējam ir jāpiešķir papildatvaļinājums?
• Par ko darba devējs var piešķirt uzņēmuma papildatvaļinājumus? Kādi ir šo papildatvaļinājumu veidi?
• Vai darba devēja sociālo garantiju nolikumā noteiktajam papildatvaļinājumam obligāti jābūt apmaksātam?
• Kad izmaksājama nauda par papildatvaļinājumu?
• Vai par papildatvaļinājumu tiek izmaksāta kompensācija, ja tas nav izmantots, bet darba attiecības tiek izbeigtas? Par kādu periodu?
• Vai darbinieks, kas nav zinājis par papildatvaļinājuma izmantošanas iespēju, var to pieprasīt par iepriekšējo laiku?
• Vai darba devējs var nepiešķirt uzņēmumā noteikto papildatvaļinājumu, ja darbiniekam ir bijuši vairāki disciplinārpārkāpumi?

Nākotnes pilnvarojums – kad par to būtu jādomā

Ik gadu Latvijas zvērinātie notāri sagatavo ap 40 tūkstošiem pilnvaru. Pilnvaras izsniedz visdažādākajiem gadījumiem. Ja pilnvarotājs apzinās, ka veselības traucējumu vai citu apstākļu dēļ viņš nespēs saprast savas darbības nozīmi vai to vadīt, viņš var uzdot savas lietas pārvaldīt ar nākotnes pilnvarojumu.

 

Sarunā ar zvērinātu notāri EVU IGAUNI-SĒLI noskaidrosim:

• Kādus pilnvaru veidus nosaka Civillikums?
• Kādos gadījumos izvēlas vienu vai otru pilnvaru veidu?
• Kāpēc izvēlas nākotnes pilnvarojumu?
• Kā taisa nākotnes pilnvarojuma līgumu? Kā tas atšķiras no citiem pilnvaru gatavošanas veidiem?
• Kad vajadzētu padomāt par nākotnes pilnvarojumu?
• Ko nākotnes pilnvarojumā norādīt? Cik detalizēti būtu jānorāda jebkura darbība, piemēram, saņemt “Latvijas pastā” pensiju, internetbankā samaksāt rēķinus?
• Uz cik ilgu termiņu slēdz nākotnes pilnvarojumu?
• Kā pakalpojuma sniedzējs var zināt, ka nākotnes pilnvarojums ir spēkā, proti, ka pienācis tāds brīdis, kad to var izmantot?
• Kā un kādos gadījumos var atsaukt pilnvaru? Kurš to var izdarīt?
• Kā pilnvaras zvērināti notāri sagatavo pašlaik, Covid-19 laikā? Vai pilnvaru var nokārtot, neizejot no mājas, tikai attālināti?

Vakcinācija – mīti un bailes

Ir pagājis vairāk nekā gads kopš Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma sākuma Eiropā. Lai gan šobrīd ir uzsākta vakcinācija, tomēr arvien ir daudz nezināmā par vakcīnu iedarbības ilgumu. Tāpat ik pa laikam parādās satraucošas ziņas par vakcīnu blakusparādībām. Lai gan kopumā pavīd cerība, ka drīz mēs varētu atviegloti uzelpot, tomēr vakcīnas par panaceju uzskatīt nevajadzētu un ir vēl daudz nezināmā par vīrusu, LV portālam stāsta Dana Isarova, ārste rezidente pediatrijā.

 

Raidierakstā dzirdēsiet atbildes uz šiem jautājumiem

• Kas ir izplatītākie mīti par Covid-19 vakcīnām? 
• Kas ir drošāks – vakcīna vai ibumetīns?
• Kā atšķiras Covid-19 vakcīnas, un vai tās ir citādas nekā citas vakcīnas?  
• Vai šobrīd var paredzēt, cik ilgi pēc vakcīnas saņemšanas cilvēkiem saglabāsies antivielas? 
• Kādas blakusparādības cilvēks var pamanīt? Vai katrai vakcīnai tās ir atšķirīgas? 
• Kas jāzina cilvēkam pirms vakcinēšanās?
• Cik nopietnas ir Covid-19 komplikācijas, un ar ko šajā laikā saskaras ārsti?

Vai atvaļinājumu var dalīt pa dienām, ilgstoši uzkrāt un neizmantot

Gada pirmajā ceturksnī vairākums iestāžu un uzņēmumu plāno darbinieku atvaļinājumu un sastāda grafiku visam gadam. Tāpēc īpaši šo sarunu ar zvērinātu advokāti GITU OŠKĀJI aicinām klausīties personāldaļu vadītājus un tos darbiniekus, kuriem patīk atvaļinājumu saskaldīt iespējami mazās daļās, kā arī darbaholiķus, kas atvaļinājumu izmantot kategoriski atsakās.

 

Darba likumā noteiktas darbinieka tiesības uz ikgadēju četru kalendāra nedēļu ilgu apmaksātu atpūtu, lai atjaunotos, un darba devēja pienākums ir to piešķirt. Atvaļinājuma piešķiršanā noteicošais vārds tomēr pieder darba devējam, kura uzdevums ir nodrošināt nepārtrauktu uzņēmuma darbības gaitu.

Sarunā uzzināsiet:

• Vai darba devējs var nepiešķirt atvaļinājumu?
• Kādos gadījumos un cik ilgi atvaļinājumu var nepiešķirt, lai nodrošinātu nepārtrauktu uzņēmuma darbību?
• Vai darbinieks var zaudēt tiesības uz ilgstoši uzkrātajiem atvaļinājumiem?
• Vai darba devējs, atrunājoties ar sliktu finansiālo situāciju, var neizmaksāt atvaļinājuma naudu, uz nenoteiktu laiku pārcelt tās izmaksu vai piedāvāt rakstveida vienošanos par mazāku atvaļinājuma naudu?
• Kā darbinieks var izmantot, piemēram, četrus atvaļinājumus, kurus viņš uzkrājis ne pēc savas gribas? Vai viņam ir tiesības izmantot visu periodu uzreiz?
• Vai darbinieks var prasīt, lai atvaļinājums tiktu sadalīts pa atsevišķām dienām, piemēram, paņemt brīvas visas piektdienas un pirmdienas?
• Kā darbinieks var pārliecināties, ka ir izmantojis visas atvaļinājuma dienas, ja ir bijuši vairāki dalīti atvaļinājuma periodi?
• Vai darbinieks var atteikties izmantot atvaļinājumu?
• Kā darbinieka atteikumu fiksēt?
• Vai darba devējam var piemērot sankcijas par to, ka viņa darbinieki neizmanto atvaļinājumu?
• Kā darba devējs tiesiski var nosūtīt atvaļinājumā darbinieku, kas nav izmantojis atvaļinājumus, piemēram, septiņus gadus?
• Kādas ir atvaļinājuma izmantošanas nianses darbiniecēm grūtniecēm? Vai darba devējam obligāti ir jāpiešķir pilns atvaļinājums, ja, piemēram, darbiniecei tāds nepienākas?
• Kādas atvaļinājuma izmantošanas nianses ir svarīgas pedagoģēm grūtniecēm, kurām ir divreiz garāks atvaļinājuma periods?

Uzņēmuma reģistra vestie reģistri – klientu izpētei

Uzņēmuma reģistra darbs ir būtiski mainījies, ieviešot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma prasības: ir palielināts informācijas apjoms, kura ikvienam tiešsaistē ir pieejama bez maksas un bez autorizācijas, ir nodrošināta informācijas pieejamība no 14 dažādiem reģistriem, kā arī skrupulozi tiek gādāts, lai visas juridiskās personas atklātu savu patieso labuma guvēju.

 

Lai izpildītu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma prasības un veiktu pilnvērtīgu klienta izpēti, Uzņēmumu reģistra (UR) datubāzi izmanto likuma subjekti: ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, nodokļu konsultanti, zvērināti advokāti, zvērināt notāri un citi. Par klientu tiek pārbaudīta dažāda informācija.

Sarunā ar Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāri GUNU PAIDERI noskaidrosim:

• Kā ir mainījies UR darbs pandēmijas apstākļos? Vai turpmāk darbs noritēs tikai attālināti?
• Ko bez maksas jebkurš cilvēks var apskatīt UR vestajos reģistros? Kāda informācija noder visvairāk?
• Patiesie labuma guvēji (PLG) visām juridiskajām personām bija jāatklāj pirms vairākiem gadiem. Vai to ir izdarījušas visas juridiskās personas?
• Dati laika gaitā var mainīties, PLG var būt citi. Kā tiek sekots līdzi tam, lai informācija PLG reģistrā būtu patiesa?
• Vai ir bijušas kādas neatbilstības PLG? Kādos gadījumos?
• Saeimā patlaban izskata grozījumus NILLTPFN likumā, lai vienotos par kopīgu klientu izpētes rīku. Kā vērtējat šāda vienota klientu izpētes rīka ieviešanu?
• Cik bieži reģistrētā informācija par klienta PLG nesakrīt ar izpētes gaitā noskaidroto informāciju?
• Informācija par PLG ir pieejama ne tikai UR tīmekļa vietnē, bet arī Latvijas atvērto datu portālā. Vai tā būs pieejama arī starptautiskā līmenī?

Kā notiek un kad nepieciešama ievešana nekustamā īpašuma valdīšanā

Ne vienmēr pēc  izsoles, kurā nopirkts nekustamais īpašums, laimīgais ieguvējs var svinīgi atvērt jauniegūtā nama durvis un uzsākt tajā dzīvošanu. Lai arī tādas reizes ir gājušas mazumā, kā norāda tiesu izpildītāja Iveta Kruka, tomēr ir a priori zināmi apstākļi, kad jaunajam īpašniekam iekļūšanai jaunajā mājoklī būs nepieciešama īpaša procedūra. To sauc par īpašnieka ievešanu nekustamā īpašuma valdīšanā.

 

Iesniedzot  tiesā apstiprināšanai izsoles aktu un lūgumu par īpašuma tiesību nostiprināšanu uz jaunā īpašnieka vārda, tā ieguvējam  ir iespēja lūgt tiesu lemt par ievešanu nekustamā īpašuma valdīšanā.  Ievešana valdījumā var būt nepieciešama dzīvokļiem, mājām, ēkām un citām slēgtām telpām, bet nav nepieciešama izsolē nopirktam zemes gabaliem vai mežam, proti, nekustamajam īpašumam, kuru nevajag atvērt piespiedu kārtā. Īpašuma ieguvējs lūgumu ievest valdījumā var izteikt un var arī neizteikt, atkarībā no tā, vai būs aizdomas, ka labprātīgi neviens viņu savā jaunajā īpašumā nelaidīs un telpas neatbrīvos.

Raidierakstā skaidrojam, kā praksē notiek ievešana nekustamā īpašuma valdījumā, tostarp:

• Kas piedalās ievešanas nekustamā īpašuma valdījumā procesā?
• Kam ir zināms, ka notiks ievešana valdījumā?
• Vai šī darbība nav bīstama no drošības viedokļa?
• Kas notiek, ja, atverot durvis, tiek konstatēti būtiski bojājumi?
• Vai ievešana valdījumā notiek, ja izsolē iegādātajā īpašumā faktiski dzīvo īrnieks, nevis īpašnieks? Kā par notiekošo uzzina īrnieks?
• Ja telpās atrodas vecā īpašnieka/ īrnieka mantas, kur tās paliek?  Kā īpašnieks tās var atgūt?
• Kā ir tad, ja parādniekam nav kur iet un tā ir ģimene ar maziem bērniem?
• Vai ir iespējama tāda tiesiska situācija, kad parādnieks no izsolē pārdotā īpašuma netiek izlikts kādu īpašu apstākļu dēļ?

Dzīvesvietas deklarēšana – kam ir tiesības to darīt

Dzīvesvietas deklarēšanas likums nosaka, ka personai  ir pienākums deklarēt dzīvesvietu. Turklāt tas ir jāizdara mēneša laikā, ja tā mainīta. LV portāls saņem daudz jautājumu par deklarēšanās kārtību, tiesiskajām sekām, ja kāds ir deklarējies īpašumā bez saimnieka atļaujas, un citām ar deklarēšanos saistītām problēmām.

Sarunā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Juridiskās nodaļas juristi IEVU OZOLU noskaidrosim:

• Kāpēc likums nosaka nepieciešamību deklarēt dzīvesvietu?
• Kā notiek dzīvesvietas deklarēšana? Kādas ir iespējas to darīt?
• Kāpēc dzīvesvietu var deklarēt jebkurā īpašumā, kuram piešķirta adrese, pat neapbūvētā zemesgabalā, vasaras mājā?
• Vai tā tomēr nav pārāk liberāla pieeja – atļaut deklarēties jebkurā īpašumā, kas cilvēkam pieder?
• Vai vienkāršoto deklarēšanās kārtību izmanto ļaunprātīgi, melojot par deklarēšanās tiesisko pamatu?
• Kādi riski pastāv īpašniekam, ja viņa privātmājā vai dzīvoklī ir deklarēta sveša persona?
• Kas jādara, lai izdeklarētu no sava īpašuma svešas personas?
• Vai deklarējoties kādā īpašumā, ja tas nepieder konkrētam cilvēkam, būtu vajadzīgs dokumentāls apliecinājums, piemēram, īres līgums?
• Kam ir tiesības pārbaudīt ziņas par norādītu nepatiesu dzīvesvietas deklarēšanās adresi?
• Kādi ir PMLP priekšlikumi, lai sakārtotu dzīvesvietas deklarēšanas un anulēšanas kārtību?

Piespiedu izpildes līdzekļu samērīgums un nekustamā īpašuma pārdošana izsolē

Palikt bez mājām šķiet biedējoši jebkuram cilvēkam. Tomēr tā notiek, mājas tiek zaudētas dažādu iemeslu dēļ, – nenokārotas parādsaistības ir viens no tiem. Kas pieņem lēmumu  izsolē pārdot parādnieka nekustamo īpašumu un vai mājokli  izsolīt, iespējams, par pārsimts  eiro parādu,  skaidrosim kopā ar tiesu izpildītāju un LZTIP priekšsedētāju Ivetu Kruku.

 

Piespiedu izpildes līdzekļus parādu piedziņas procesā nosaka Civilprocesa likuma 557. pants. Tas paredz, ka parādsaistību dzēšanai ir iespējami:

1) piedziņas vēršana uz parādnieka kustamo mantu, tai skaitā mantu, kas atrodas pie citām personām, un bezķermeniskām lietām, tās pārdodot;

2) piedziņas vēršana uz naudu, kas parādniekam pienākas no citām personām (darba samaksu, tai pielīdzinātiem maksājumiem, citiem parādnieka ienākumiem, noguldījumiem kredītiestādēs vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem);

3) piedziņas vēršana uz parādnieka nekustamo īpašumu, to pārdodot;

3¹) piedziņas vēršana uz parādnieka apbūves tiesību, to pārdodot;

4) tiesas piespriestās mantas nodošana piedzinējam un ar tiesas spriedumu uzlikto darbību izpildīšana.

 

Sarunā tiesu izpildītāja I. Kruka skaidro, kā praktiski notiek piedziņas procesā piemērojamo piespiedu izpildes līdzekļu izvēle un pēc kā vadās kreditors un tiesu izpildītājs, vienojoties par piemērojamajiem piespiedu izpildes līdzekļiem.

 

Citi raidierakstā pārrunātie jautājumi:

• Kāda informācija par parādnieku ir tiesu izpildītāja rīcībā, uzsākot parāda piedziņu?
• Vai tiesu izpildītājam pastāv iespēja piemērot vienlaikus vairākus piespiedu izpildes līdzekļus. Vai tos piedziņas procesa laikā var mainīt?
• Kādu parāda piespiedu piedziņu var uzskatīt par samērīgu?
• Vai kāds kontrolē piemēroto piespiedu izpildes līdzekļu samērīgumu?
• Vai ir kāds noteikts parādsummas slieksnis, pie kuras piespiedu izpildes līdzekļu klāstā tiek iekļauta nekustamā īpašuma pārdošana?
• Vai pastāv tiesiska iespēja apstrīdēt notikušu nekustamā īpašuma izsoli, ja izsole ir nesamērīgs parāda piedziņas veids?

Kā piedalīties tiesu izpildītāja rīkotajā izsolē

Piedaloties tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs, par ievērojami mazāku maksu var iegādāties, piemēram, gleznu, lietotu automašīnu, smago tehniku, arī ekskluzīvas lietas un, protams, nekustamo īpašumu. Jau labu laiku šīs izsoles notiek tikai elektroniski. Dalība izsolē var izvērsties par pasākumu ar nezināmu iznākumu un pat, iespējams, “kaķa pirkšanu maisā”. To atzīst arī paši tiesu izpildītāji. Lai piedalīšanās izsolē būtu veiksmīga, ir svarīgi zināt tās norises procesu.

 

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāju Ivetu Kruku aicinājām soli pa solim izklāstīt, kā tiek organizētas un norit izsoles, kurās var nopirkt ar parādu piedziņu saistītu mantu. Raidieraksta saruna ar tiesu izpildītāju, kas arī pati rīko izsoles, tika veidota ar mērķi sagatavot personu, kura nekad šādu lietu iegādes veidu nav izmantojusi, būt zinošai, ja tomēr kādreiz rodas aicinājums piedalīties izsolē.

 

Izsoles tiek organizētas tiesu izpildītāju vietnē izsoles.ta.gov.lv, kurā ir pieejama informācija par izsolē potenciāli iegādājamo mantu un kura darbojas no 2015. gada 1. jūlija.

 

Noklausoties raidierakstu, uzzināsiet:

• Vai piedalīšanās izsolē patiešām ir “kaķa pirkšana maisā”? Vai pastāv iespēja iepriekš redzēt, ko pērc?
• Cik ilgā laikā tiek izziņota izsole, un kas tajā var piedalīties? Kad ir pēdējais brīdis pieteikties dalībai izsolē?
• Kas ir izsoles dalībnieku reģistrs?
• Kādi maksājumi veicami pirms izsoles?
• Kā tiek nodrošināta solītāju anonimitāte?
• Cik ilgi var notikt solīšana?
• Kad kļūst zināms izsoles rezultāts?
• Cik ilgā laikā veicami pārējie maksājumi un citas procesuālās darbības, lai izsolē iegādātā manta nonāktu ieguvēja īpašumā?

Kā novērst patvaļīgas būvniecības sekas dzīvokļos un privātmājās

Nelikumīga pārbūve dzīvokļos un privātmājās īpašniekam var sagādāt daudz raižu. Lai gan atsevišķos gadījumos īpašnieks drīkst pārveidot savu mājokli bez saskaņojuma ar būvvaldi, tomēr pārsvarā ir jāizstrādā būvniecības dokumentācija. Nereti vajadzīgs arī saskaņojums ar pārējiem kopīpašniekiem.

Par to, kādi pārkāpumi visbiežāk tiek pieļauti, kādas ir iespējamās sankcijas par patvaļīgu būvniecību un ar kādām problēmsituācijām jāsaskaras būves “legalizācijas” procesā, stāsta Rīgas pilsētas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Tiesiskā atbalsta nodaļas vadītāja Dace Skalbe.

 

Sarunā noskaidrosim:

 

• Cik bieži būvvalde saskaras ar patvaļīgu būvniecību dzīvokļos un privātmājās?
• Ko vispār dzīvoklī vai privātmājā var būvēt/remontēt pats saimnieks, lai viņam nevajadzētu saskaņojumu ne ar būvvaldi, ne ar kaimiņiem?
• Kādi ir tipiskākie patvaļīgas būvniecības gadījumi privātmājās?
• Kā šos šo patvaļīgo būvniecību var legalizēt? Un vai var būt tā, ka to legalizēt nav iespējams?
• Kādi ir tipiskākie patvaļīgas būvniecības gadījumi dzīvokļos?
• Kādi saskaņojumi vajadzīgi, lai legalizētu iepriekšminēto būvniecību? Ko var un ko nevar legalizēt?
• Kādas ir sankcijas par patvaļīgu būvniecību?

Plašāk par raidierakstā runāto var lasīt LV portāla skaidrojumā “Patvaļīga būvniecība dzīvokļos – kurš atbildīgs par seku novēršanu” un “Patvaļīga privātmājas būvniecība – izplatītākie pārkāpumi un iespējamie risinājumi”.

Kā rīkoties ar bezmantinieka un bezīpašnieka mantu

Nereti pēc mantojuma atstājēja nāves viņam mantinieki nav palikuši vai šie mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības. Šādā gadījumā manta piekrīt valstij. Ko darīt, ja mantai nav mantinieku, kā rīkoties ar bezīpašnieka mantu?

Par to, kādos gadījumos mantinieki visbiežāk atsakās no mantojuma, kā manta kļūst piekritīga valstij, kādas tiesības ir kreditoriem un ieinteresētajām personām, stāsta zvērināta notāre Zane Ernštreite.

 

Sarunā noskaidrosim:

• Kāda ir atšķirība starp juridiskajiem terminiem bezmantinieka manta un bezsaimnieka īpašums?
• Cik ilgā laikā un kādā kārtībā jāpiesakās mantiniekiem?
• Kādos gadījumos mantinieki izvēlas atraidīt mantojumu?
• Kas notiek, ja pēc mantojuma atstājēja nāves mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanas nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības?
• Citās valstīs likums uzliek pienākumu notāram meklēt mantiniekus. Kāpēc Latvijā tā nav, un vai šo kārtību vajadzētu mainīt?
• Kas notiek ar nekustamo un kustamo īpašumu, ja tas nevienam nepieder? Kā vispār uzzināt, ka manta nevienam nepieder?
• Nekustamo īpašumu par bezsaimnieka mantu var atzīt tikai tiesas ceļā. Kam tiesā jāiesniedz iesniegums?
• Kas notiek tad, ja bezmantinieka mantai ir kreditori? Kā apmierina viņu prasības?
• Kā notiek bezmantinieku mantas atsavināšana?

 

Ceļa servitūts – izplatītākie strīdi, un kā tos risināt

Ceļa servitūts ir apgrūtinājums, kas uzlikts vienam īpašumam un kalpo par labu citam. Diemžēl saistībā ar ceļa servitūtu nodibināšanu, izmaiņām, izbeigšanu, kā arī ceļa uzturēšanu ir daudz strīdu. Sarunā ar zvērinātu advokātu IMANTU MUIŽNIEKU noskaidrosim, kādas ir tipiskākās konfliktsituācijas un kā tās risināt.

 

Sarunas ierosinājums ir LV portālā bieži iesniegtie e-konsultāciju jautājumi par ceļa servitūtu. Zvērinātam advokātam I.Muižniekam jautājām:

• Kā vēsturiski ir radusies apgrūtināta piekļuve kādam nekustamajam īpašumam?
• Vai, pērkot nekustamo īpašumu, ir svarīgi skatīties, lai nebūtu ceļa servitūta, lai varētu piekļūt pie īpašuma „normālā” veidā? Vai tas ir būtisks apgrūtinājums?
• Kādi var būt ceļa servitūta veidi?
• Kā nodibina ceļa servitūtus, kad tas ir likumīgs? Kas ir visizplatītākais ceļa servitūta dibināšanas veids?
• Īpašums, kuru ceļš šķērso, ir kalpojošais īpašums, bet īpašumu, kuram par labu servitūts izveidots, – valdošais. Kādas ir abas puses tiesības un pienākumi? Kam ir jāuztur ceļa servitūts?
• Kāpēc ir tik daudz strīdu par ceļa servitūtu nodibināšanu, izmaiņām, izbeigšanu, kā arī ceļa uzturēšanu? Kādi ir tipiskākie strīdi?
• Ne reti kalpojošais īpašums liek šķēršļus ceļa servitūta izmantošanā. Ko darīt?
• Ne reti kalpojošais īpašums vēlas saņemt maksu par sava īpašuma lietošanu. Kādas ir tiesības vienoties par maksu?
• Vai ir iespējams noteikt termiņu vai atceļošu nosacījumu, ar kuru servitūts izbeidzas?
• Vai trešā persona var izmantot ceļa servitūtu?
• Vai ir paredzēts nekustamā nodokļa atvieglojums ceļa servitūta gadījumā?

Kas ir ģimene Satversmes 110. panta izpratnē

Novembra sākumā Satversmes tiesa nāca klajā ar spriedumu, kurš, iespējams, ilgākā laika periodā būtiski mainīs ne vien tiesisko regulējumu, bet arī  liks mums konceptuāli izveidot citādu izpratni par cilvēku savstarpējām attiecībām, tostarp pieņēmumus, kas ir ģimene. Ko konstitucionālā tiesa spriedumā ir noteikusi  izpildei likumdevējam,  un kas vispār turpmāk notiks,  šobrīd nav skaidrs daudziem. Tādēļ LV portāls uzsāk vairāku raidierakstu „Kā likums!” sēriju, uzrunājot juristus, ar mērķi saprotami skaidrot likumdošanas procesa starptautisko fonu, regulējuma izmaiņu motivāciju un konkrētās prasības pieteikuma iesniedzēju tiesisko  vajadzību pamatojumu.   

 

Pirmajā ģimenes institūta tiesiskās izpratnes transformācijai veltītajā raidierakstā, kurā piedalījās advokāts Jānis Lapsa,  mēģinājām populārā valodā izskaidrot Satversmes tiesā iesniegtā pieteikuma būtību un Satversmes tiesas sprieduma būtību.

Kā norādīts ST spriedumā Darba likuma 155. panta pirmā daļa (apstrīdētā norma), kas paredz bērna tēvam tiesības uz 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas, pēc pieteikuma iesniedzējas ( viendzimuma attiecībās dzīvojošas personas) uzskata neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.”

Izskatot pieteikumu un uzklausot dažādas iesaistītās puses, ST atzina, ka apstrīdētā norma, ciktāl tā neparedz aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu, neatbilst Satversmes 110. panta pirmajam teikumam.

Sarunā ar J.Lapsu pieskārāmies šādiem ar spriedumu saistītiem aspektiem:

• ST spriedums kā ideoloģijas vai jurisprudences jautājums.
• Kādas konsekvences izriet – kam būtu jānotiek tālāk?
• Vai un kādi tiesību akti būtu jāgroza likumdevējam?
• Vai Latvijas likumdevējs ir gatavs lemt par viendzimuma partneru tiesību un pienākumu regulējama izstrādei?
• Vai ST ir transformējusi ģimenes jēdzienu? Kas ir ģimene izrietoši no ST spriedumiem un starptautiskajiem normatīvajiem dokumentiem?
• Viendzimuma pāru tiesības realizēt savas tiesības esošā normatīvā regulējuma ietvaros.
• Tiesības kritizēt ST spriedumus.

Kas jāzina, pērkot vai pārdodot īpašumu

Nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana ir ļoti nozīmīgs darījums, tāpēc ir būtiski, lai tā norisē netiktu pieļautas kļūdas, kas pēc tam var dārgi maksāt – vai nu pircējam, vai pārdevējam.

 

Ar zvērinātu notāri Ilzi Metuzāli pārrunāsim svarīgākos aspektus, kurus nedrīkst aizmirst, ja ir plānots pirkt vai pārdot īpašumu.

Sarunā varēs dzirdēt atbildes uz jautājumiem par to, kādi dokumenti nepieciešami, lai noslēgtu darījumu ar nekustamo īpašumu, vai būs jāmaksā nodokļi, kā arī kādas ir izplatītākās kļūdas, kuras cilvēki pieļauj, paši sastādot pirkuma līgumu.

Sarunā runājam arī par šādiem jautājumiem:

• Ko notārs ņem vērā, sastādot pirkuma līgumu?
• Kāds ir sagaidāmās vizītes ilgums pie notāra, noslēdzot pirkuma līgumu? 
• Kāda ir atšķirība, ja līgumu sastāda kā notariālo aktu?
• Kas parasti maksā ar darījumiem saistītos izdevumus – pircējs vai pārdevējs?
• Kā var paredzēt aptuvenās izmaksas par darījumu?
• Kā tiek kārtoti attālināti darījumi?

Kad darba līgums ir spēkā?

Uzsākt darba tiesiskās attiecības nozīmē ne tikai vienoties ar darba devēju un ierasties darbavietā, lai centīgi  strādātu. Tas nozīmē arī noformēt visus ar darba attiecību uzsākšanu saistītos dokumentus un vispirms rakstveidā noslēgt darba līgumu.

 

Ar zvērinātu advokāti Gitu Oškāju šajā raidierakstā tiek pārrunāti darba attiecību nodibināšanas pamati, tostarp tas, kā noslēgt darba līgumu un kas apstiprina tā spēkā esamību.

Advokāte īpaši uzsver darbinieka aktīvu iesaisti, lai panāktu darba līguma noslēgšanu rakstveidā,  ja tas kādu iemeslu dēļ nav noticis uzreiz.

Sarunā varēs dzirdēt atbildes uz jautājumiem:

• Vai darba līgumu var noslēgt mutvārdos?
• Kādiem noteikumiem darba līgumā ir jāpievērš uzmanība?
• Ar ko uzņēmuma (pakalpojumu) līgums atšķiras no darba līguma? Vai uzņēmuma līgums nodrošina darbiniekam sociālās garantijas, piemēram, slimības lapas apmaksu, bezdarbnieka pabalstu?
• Kas ir jāzina par aizvietošanas jeb terminētajiem darba līgumiem, un kas nosaka šāda līguma termiņa iestāšanos?

Prēmijas un to piešķiršanas nosacījumi

Darba devēja piešķirtā papildu samaksa jeb prēmija par labi padarītu darbu vairumam darbinieku nav ne ikmēneša ienākumu, ne darba līguma  sastāvdaļa. Tomēr atbildīgos uzņēmumos prēmijas nav retums – vismaz reizi gadā tās darbiniekiem piešķir. Piemēram, gada beigās kā visa perioda rezumējošo novērtējumu. Ar Valsts Darba inspekcijas pārstāvi Daci Stivriņu runāsim par prēmēšanas likumīgā procesa organizēšanu, piešķirto naudas summu apmēru, tiesībām to izpaust kolēģiem un galu galā prēmiju obligātumu vai darba devēja izvēli tās piešķirt vai atteikt.

 

Sarunas laikā soli pa solim apskatīsim pamatnosacījumus prēmēšanas sistēmas radīšanai un ieviešanai un iesaistīto dalībnieku lomām. Piemēram:

• Vai prēmijas piešķiršana/nepiešķiršana var būt darba devēja personīga izvēle?
• Vai prēmēšanas sistēmas ieviešanu ir tiesīgi rosināt darbinieki?
• Kādā dokumentā parasti nosaka prēmēšanas nosacījumus?
• Vai prēmijas vienas nodaļas un vienādu amatu darbiniekiem var piešķirt atšķirīgā apmērā?
• Kādi ir prēmiju veidi?
• Vai prēmijām piemēro nodokļu aprēķinu? Vai to var nepiemērot?
• Ja prēmija darba līgumā ir pastāvīga darba samaksas sastāvdaļa, vai to var neizmaksāt?
• Kā būtu likumīgi pareizi izmaksāt darbiniekiem prēmiju?

Fiziskās personas maksātnespējas process: kas jāņem vērā?

Fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju. Lai šis sarežģītais process būtu kaut nedaudz vieglāk izprotams, LV portāls uz sarunu aicināja Maksātnespējas kontroles dienesta Pirmā uzraudzības departamenta direktori AGNESI GABUŽU.

Sarunas laikā noskaidrosim:

• Kādos gadījumos persona noteikti varētu uzsākt fiziskās personas maksātnespējas procesu, bet kādos gadījumos noteikti nevarētu?
• Kādi ir nosacījumi, lai tiesa pasludinātu fiziskās personas maksātnespējas procesu?
• Ar kādām izmaksām jārēķinās, uzsākot fiziskās personas maksātnespējas procesu?
• Kas ir bankrota procedūra un saistību dzēšanas procedūra?
• Kas notiek gadījumos, ja bankrota procedūras ietvaros parādniekiem nav piederošas mantas un tādējādi nav iespējams novirzīt noteiktus līdzekļus kreditoru prasījumu segšanai?
• Kādos gadījumos parādniekam ir tiesības paturēt vismaz divas trešdaļas no saviem ienākumiem, lai segtu savas uzturēšanas izmaksas?
• Vai parādnieks tiek atbrīvots no pilnīgi visām nesegtajām saistībām?
• Kad fiziskās personas maksātnespējas procesā iesaistās maksātnespējas procesa administrators un kādi ir viņa pienākumi šajā procesā?

Tiesu izpildītāja izdevumi parādu piedziņas procesā

Kad nenokārtotas parādsaistības nonāk piespiedu izpildē, iesaistot zvērinātu tiesu izpildītāju, parādniekam nākas maksāt arī par tiesu izpildītāja darbu. Nereti  tiesu izpildītāja amata atlīdzības un piedziņas izdevumiem aprēķinātā naudas summa, ko turklāt atbilstoši Civilprocesa likumam parādniekam jāsedz prioritārā kārtībā, ir pietiekami liela. Kas to veido un vai pastāv situācijas, kad šie izdevumi nav jāmaksā, LV portāls jautāja Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja vietniekam, zvērinātam tiesu izpildītājam ANDRIM SPOREM.

 

Sarunas ierosinājums ir  LV portālā bieži iesniegtie  e-konsultāciju jautājumi par parādu piedziņas apmaksas kārtību.  LZTI padomes pārstāvim A. Sporem jautājām:

• No kādiem ienākumiem tiek apmaksāta tiesu izpildītāju darbība un to biroju uzturēšana. Kas veido zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību. Kā tiek aprēķināti sprieduma izpildes izdevumi un vai tie ir atceļami?
• Vai tiesu izpildītājs pirms piedziņas procesa uzsākšanas var uzskaitīt absolūti visus izdevums. Kad  piedziņas izdevumi procesa gaitā palielinās?
• Kā tiek komunicēts komplicētais piedziņas izdevumu un amata atlīdzības aprēķins?
• Sociāli jutīgu piedziņas process – uzturlīdzekļu un darba samaksas procesi un prioritārā tiesu izpildītāju amata atlīdzības apmaksa.
• Kādas ir paredzamās izmaiņas uzturlīdzekļu piedziņas procesā?
• Komunālo maksājumu parādu piedziņa kā risks zaudēt mājokli.

Svarīgākais par pieteikšanos grantam mājokļu programmā

Jau piecus gadus Latvijā ir ieviesta mājokļu garantiju programma ģimenēm ar bērniem. Uz atbalstu var pretendēt arī jaunie speciālisti līdz 35 gadu vecumam. Programmas administrē  “Attīstības finanšu institūcija “Altum”. Kopš šī gada 1. jūlija ir ieviesta subsīdiju programma „Balsts”. Tās mērķis ir sniegt valsts atbalstu daudzbērnu ģimenēm dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai. Grantu piešķiršanai daudzbērnu ģimenes var pieteikties no novembra vidus.

 

Sarunā ar „Altum” Privātpersonu garantiju daļas vadītāju Andri Veismani noskaidrosim:

• Cik populāra ir mājokļu garantiju programma, cik daudz hipotekāro kredītu Latvijā ir izsniegti ar “Altum” garantiju?
• Kādi ir pamatnosacījumi, lai ģimenes saņemtu valsts garantiju?
• Uz kādiem nosacījumiem mājokļa aizdevuma garantiju saņem jaunie speciālisti?
• Vai garantiju var saņemt atkārtoti? Kādos gadījumos?
• No kura datuma piemēro jauno atbalsta programmu „Balsts”?
• Kas var pretendēt uz programmas “Balsts” subsīdiju mājokļa iegādei?
• Cik liels var būt grants?
• Vai granta saņēmējam, t.i., vienam no vecākiem, īpašumā var būt cita dzīvojamā telpa?
• Cik lieliem jābūt ģimenes kopējiem ienākumiem iepriekšējā taksācijas gadā uz vienu ģimenes locekli, lai atbilstu kritērijiem granta saņemšanai?

 

Plašāk publikācijā – Precizē granta saņemšanas nosacījumus programmā “Balsts”. 

Tiesiski padomi drošam darījumam nekustamā īpašuma iegādē

Dziļš rudens un agrs pavasaris nereti ir laiks, kad tiek plānoti un realizēti tādi nopietni darījumi kā nekustamā īpašuma iegāde. Pieredzējuši speciālisti to skaidro pavisam vienkārši –  kad apkārt viss ir pelēks, slapjš un drūms, ir labāk pamanāmi  visi potenciālā jaunā mājokļa defekti un nav noslēpjami arī dabas radītie blakusefekti. Tomēr līdzās saimnieciski nozīmīgiem nekustamā īpašuma jautājumiem ne mazāk būtiski ir pārzināt  tiesiskos aspektus, lai nekustamo īpašumu nopirktu droši. Padomus sniedz LU Juridiskās fakultātes lektors  un zvērināts advokāts JĀNIS LAPSA.

Noklausoties sarunu jūs uzzināsiet:

• Kam ir tiesības būt nekustamā īpašuma pārdevējam? Kādi  dokumenti pieprasāmi uzrādīšanai, tiekoties ar pārdevēju?
• Vai īpašumu var pirkt vairākas personas, piemēram, vīrs un sieva, personas, kas nav  laulātie?
• Kā pārliecināties par īpašuma apgrūtinājumiem – ķīlām, hipotēkām, parādiem?
• Kā noskaidrot, vai pārdevēja nosauktā naudas summa ir konkrētajam īpašumam atbilstoša? Vai pēc pārdevēja prasījuma iemaksājama rezervācijas nauda,  vai noslēdzams rokasnaudas līgums?
• Ko obligāti ietver īpašuma pirkšanas -pārdošanas līguma saturā? Cik droši un saprātīgi ir izmanto internetā brīvi pieejamos pirkšanas - pārdošanas līgumu paraugus?
• Kad būtu vispareizāk darījuma kārtošanai piesaistīt juristu? Vai jurista pakalpojumu izmaksas ir saistītas ar darījuma summu?
• Cik saprātīgi ir līgumā uzrādīt zemāku darījuma summu, ietaupot uz nodokļu un nodevu rēķina? Kādas ir šādas izvēles iespējamās sekas?
• Kādi ar pirkšanas - pārdošanas līgumu nesaistīti apstākļi var būtiski sadārdzināt pircējam īpašuma lietošanu?
• Kas pircējam ir jāievēro, lai nekļūtu par krāpnieku upuri?

Saruna veidota uz J.Lapsas  juridiskajā praksē balstītiem piemēriem un vispārējām zināšanām par darījumu ar nekustamo īpašumu pirkšanu – pārdošanu norises tiesisku kārtību.

Dzīvojamās mājas pārvaldīšana: kam pieder kāpņu telpa?

Dzīvojamās mājas pārvaldīšana – ar to saskaras gandrīz ikviens, kurš dzīvo daudzdzīvokļu namā un kura īpašumā ir dzīvoklis. Lai gan pirms apmēram 25 gadiem likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteica, ka dzīvokļu īpašniekiem ir jāpārņem savā valdījumā arī koplietošanas telpas, nevis tikai jāprivatizē dzīvoklis par sertifikātiem, tas joprojām daudzviet nav izdarīts. Dzīvokļu īpašnieki nereti uzskata: dzīvoklis ir mans, bet kāpņu telpa nav! Problēmas ir arī dzīvojamo māju pārvaldīšanā – mājas kļūst arvien vecākas, īpašniekiem remontam naudas nepietiek. Nereti arī nav iespējams vienoties, ko tad vispirms atjaunot, piemēram, pagrabu vai bēniņus.

Sarunā ar Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju ĢIRTU BEIKMANI noskaidrosim:

• Kā privatizēta dzīvokļa īpašnieku piespiest izpildīt likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” prasību pārņemt savā valdījumā dzīvojamās mājas koplietošanas daļas?
• Kāpēc dzīvokļu īpašnieki nevēlas pārņemt daudzdzīvokļu māju savā valdījumā, kādi tam ir iemesli?
• Kam pieder daudzdzīvokļu māja, ja dzīvokļi ir privatizēti, bet pārvaldīšana nav pārņemta?
• Kas organizē mājas pārvaldīšanu, ja tajā neiesaistās dzīvokļu īpašnieki?
• Kādas var būt mājas pārvaldīšanas formas?
• Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašuma daļu. Ar kādām mājas apsaimniekošanas problēmām visbiežāk saskaras īpašnieku kopība?
• Vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procesa atvieglošanai vajadzētu akceptēt priekšlikumu, kas paredzētu, ka dzīvokļa īpašnieks savu piekrišanu kopības lēmumam aptaujas veidā var izteikt arī klusējot?

 

Pārkāpumi ceļu satiksmē: kā piemēro sodus un uzskaites punktus

Kopš 2020.gada 1.jūlija, kad stājās spēkā jaunais Administratīvās atbildības likums, vairs netiek paredzēta vieglāka administratīvā soda iekļaušana smagākajā sodā, bet darbojas princips: viens pārkāpums ir viens sods. Proti, administratīvais sods tiek piemērots par katru pārkāpumu atsevišķi. Līdz ar to par katru pārkāpumu ceļu satiksmē atsevišķi tiek piešķirti arī pārkāpumu uzskaites punkti, ja tādi par attiecīgajiem pārkāpumiem paredzēti. Biežāk sastopama vairāku pārkāpumu izdarīšana vienlaicīgi praksē notiek tieši ceļu satiksmē, līdz ar to LV portāls uz sarunu aicināja Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāju JURI JANČEVSKI un Ceļu satiksmes un drošības direkcijas Kvalifikācijas departamenta vadītāju JURI TETERI.

 

Sarunas laikā noskaidrosim:

• Kā līdz administratīvo pārkāpumu reformai tika piemēroti sodi par pārkāpumiem ceļu satiksmē un kā tie tiek piemēroti tagad?
• Vai, vienlaikus izdarot vairākus pārkāpumus ceļu satiksmē, transportlīdzekļa vadītājam, piemērojot sodu par katru šo pārkāpumu atsevišķi, tiek piemēroti arī pārkāpumu uzskaites punkti par katru pārkāpumu atsevišķi?
• Par kādiem pārkāpumiem tiek piemēroti pārkāpumu uzskaites punkti?
• Kāds ir maksimāli piemērojamais pārkāpumu uzskaites punktu skaits?
• Kā nosaka tiesību atņemšanas termiņu, ja tas paredzēts kā sods attiecīgā pārkāpuma sankcijā, bet vienlaikus tiek sakrāti 16 pārkāpumu uzskaites punkti, par ko vadītājam arī paredzēts tiesību izmantošanas aizliegums?
• Kā transportlīdzekļa vadītājs par piemērotajiem pārkāpumu uzskaites punktiem tiek informēts?
• Ar kādām sekām jārēķinās transportlīdzekļa vadītājam, sakrājot noteiktu punktu skaitu?

 

Kad iestājas parādsaistību noilgums? Saruna ar LZTIP priekšsēdētāju Ivetu Kruku.

Sena paruna vēsta, ka parāds nav brālis, tas jāatdod. Taču ar saistību kārtošanu ne vienmēr  viss izdodas, kā cerēts, un par parādiem cilvēki mēdz labticīgi aizmirst, jo nebūt ne uzreiz arī kreditors pret parādnieku vēršas ar juridiskām sankcijām. Tādēļ mūsu e-konsultācijās itin bieži tiek uzdots jautājums: vai parādsaistībām ir noilgums?

Vispārēji noilgums ir, taču kad parādsaistības patiešām ir noilgušas un nebūs jākārto un kas atceļ noilguma iestāšanos, iztaujājām LZTI padomes priekšsēdētāju un tiesu izpildītāju IVETU KRUKU.

Sarunas laikā tiks pārrunāti šādi jautājumi:

• Kas ir parādsaistību noilgums, no kura brīža tiek skaitīts noilguma termiņš un kas  to  pārtrauc ?  
• Kādā  gadījumā  parādu var neatmaksāt?  
• Parādsaistību veidi un termiņi to piedziņai.  
• No komercdarījumiem izrietošie prasījumi un to cedēšana.
• Parādsaistību mantošana, vai tās mantojuma pieņēmējam būs jāatmaksā?
• Nenokārtotas parādsaistības divu privātpersonu starpā.
• Parādu piedziņa laulāto starpā.
• Vai personu no parādsaistību kārtošanas atbrīvo fakts, ka deklarētajā dzīvesvietā nedzīvo?  
• Parādnieka rīcības, kad saņemts sūtījums ar aicinājumu nokārtot parādsaistības.   

Darbinieka prasījums tiesā. Saruna ar zvērinātu advokātu Imantu Muižnieku.

Darba attiecībās ne vienmēr viss rit gludi kā reklāmā. Iemeslu, kuru dēļ būtiski var samezgloties attiecības ar devēju, netrūkst. Piemēram, biznesā ilgstoši neveicas, tāpēc darbiniekiem vairākus mēnešus netiek izmaksāta alga vai tā tiek izmaksāta neproporcionāli  mazā apmērā, vai vairākus gadus netiek dota iespēja izmantot atvaļinājumu utt. Augot neapmierinātībai darbinieks apzinās, ka viņa tiesiskais stāvoklis ir būtiski pasliktinājies, tāpēc izlemj strīda risināšanu uzticēt tiesai.

Ar ko jārēķinās un kas jāņem vērā, lemjot par prasības pieteikuma iesniegšanu tiesā, skaidrosim sarunā ar zvērinātu advokātu Imantu Muižnieku.

Sarunas laikā tiks pārrunāti šādi jautājumi:

•  Cik izplatīta Latvijā ir prakse, kad darbinieks vēršas pret darba devēju, strīdu risinot tiesā?  
• Kādos gadījumos darbiniekam ir vērts apsvērt savu tiesību aizsardzībai izmantot tiesu?
• Ar ko ir jārēķinās, kad ir izlemts meklēt aizsardzību tiesā? Kas ir sarežģītākais šajā procesā?
• Cik ilgs laiks paiet no prasības pieteikuma iesniegšanas līdz tiesas sēdei?
• Vai pieteicējs var patstāvīgi sagatavot pieteikumu, vai ir pieejamas speciālas veidlapas?
• Kādi dokumenti darbinieka tiesvedībai pret darba devēju būs neieciešami?  Vai  būs nepieciešami kādi strīda apliecinājumi?
• Advokāta ieteikumi situācijas risinājumiem dažādās situācijās: ja nav maksāta alga,  sociālās iemaksas, ja uzteikumu likts uzrakstīt pret paša gribu, ja bērna kopšanas atvaļinājuma laikā notikusi darbinieku skaita samazināšana, ja piemērota atšķirīga attieksme.
• Ar kādām izmaksām ir jārēķinās, ja nepieciešams iesaistīt profesionāli - juristu, advokātu?