40.5K
Downloads
95
Episodes
Te ir sarunas par aktuāliem jautājumiem tiesiskajā regulējumā, likumdošanas procesā un valsts attīstībā. Jaunākais ieraksts - ik trešdienu. “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.” /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ ZINI UN IZMANTO Oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valsts, tiesiskās un pilsoniskās informācijas platformas raidierakstu savai izaugsmei!
Episodes
Tuesday Mar 16, 2021
Vakcinācija – mīti un bailes
Tuesday Mar 16, 2021
Tuesday Mar 16, 2021
Ir pagājis vairāk nekā gads kopš Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma sākuma Eiropā. Lai gan šobrīd ir uzsākta vakcinācija, tomēr arvien ir daudz nezināmā par vakcīnu iedarbības ilgumu. Tāpat ik pa laikam parādās satraucošas ziņas par vakcīnu blakusparādībām. Lai gan kopumā pavīd cerība, ka drīz mēs varētu atviegloti uzelpot, tomēr vakcīnas par panaceju uzskatīt nevajadzētu un ir vēl daudz nezināmā par vīrusu, LV portālam stāsta Dana Isarova, ārste rezidente pediatrijā.
Raidierakstā dzirdēsiet atbildes uz šiem jautājumiem
- Kas ir izplatītākie mīti par Covid-19 vakcīnām?
- Kas ir drošāks – vakcīna vai ibumetīns?
- Kā atšķiras Covid-19 vakcīnas, un vai tās ir citādas nekā citas vakcīnas?
- Vai šobrīd var paredzēt, cik ilgi pēc vakcīnas saņemšanas cilvēkiem saglabāsies antivielas?
- Kādas blakusparādības cilvēks var pamanīt? Vai katrai vakcīnai tās ir atšķirīgas?
- Kas jāzina cilvēkam pirms vakcinēšanās?
- Cik nopietnas ir Covid-19 komplikācijas, un ar ko šajā laikā saskaras ārsti?
Tuesday Mar 09, 2021
Vai atvaļinājumu var dalīt pa dienām, ilgstoši uzkrāt un neizmantot
Tuesday Mar 09, 2021
Tuesday Mar 09, 2021
Gada pirmajā ceturksnī vairākums iestāžu un uzņēmumu plāno darbinieku atvaļinājumu un sastāda grafiku visam gadam. Tāpēc īpaši šo sarunu ar zvērinātu advokāti GITU OŠKĀJI aicinām klausīties personāldaļu vadītājus un tos darbiniekus, kuriem patīk atvaļinājumu saskaldīt iespējami mazās daļās, kā arī darbaholiķus, kas atvaļinājumu izmantot kategoriski atsakās.
Darba likumā noteiktas darbinieka tiesības uz ikgadēju četru kalendāra nedēļu ilgu apmaksātu atpūtu, lai atjaunotos, un darba devēja pienākums ir to piešķirt. Atvaļinājuma piešķiršanā noteicošais vārds tomēr pieder darba devējam, kura uzdevums ir nodrošināt nepārtrauktu uzņēmuma darbības gaitu.
Sarunā uzzināsiet:
- Vai darba devējs var nepiešķirt atvaļinājumu?
- Kādos gadījumos un cik ilgi atvaļinājumu var nepiešķirt, lai nodrošinātu nepārtrauktu uzņēmuma darbību?
- Vai darbinieks var zaudēt tiesības uz ilgstoši uzkrātajiem atvaļinājumiem?
- Vai darba devējs, atrunājoties ar sliktu finansiālo situāciju, var neizmaksāt atvaļinājuma naudu, uz nenoteiktu laiku pārcelt tās izmaksu vai piedāvāt rakstveida vienošanos par mazāku atvaļinājuma naudu?
- Kā darbinieks var izmantot, piemēram, četrus atvaļinājumus, kurus viņš uzkrājis ne pēc savas gribas? Vai viņam ir tiesības izmantot visu periodu uzreiz?
- Vai darbinieks var prasīt, lai atvaļinājums tiktu sadalīts pa atsevišķām dienām, piemēram, paņemt brīvas visas piektdienas un pirmdienas?
- Kā darbinieks var pārliecināties, ka ir izmantojis visas atvaļinājuma dienas, ja ir bijuši vairāki dalīti atvaļinājuma periodi?
- Vai darbinieks var atteikties izmantot atvaļinājumu?
- Kā darbinieka atteikumu fiksēt?
- Vai darba devējam var piemērot sankcijas par to, ka viņa darbinieki neizmanto atvaļinājumu?
- Kā darba devējs tiesiski var nosūtīt atvaļinājumā darbinieku, kas nav izmantojis atvaļinājumus, piemēram, septiņus gadus?
- Kādas ir atvaļinājuma izmantošanas nianses darbiniecēm grūtniecēm? Vai darba devējam obligāti ir jāpiešķir pilns atvaļinājums, ja, piemēram, darbiniecei tāds nepienākas?
- Kādas atvaļinājuma izmantošanas nianses ir svarīgas pedagoģēm grūtniecēm, kurām ir divreiz garāks atvaļinājuma periods?
Tuesday Mar 02, 2021
Uzņēmuma reģistra vestie reģistri – klientu izpētei
Tuesday Mar 02, 2021
Tuesday Mar 02, 2021
Uzņēmuma reģistra darbs ir būtiski mainījies, ieviešot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma prasības: ir palielināts informācijas apjoms, kura ikvienam tiešsaistē ir pieejama bez maksas un bez autorizācijas, ir nodrošināta informācijas pieejamība no 14 dažādiem reģistriem, kā arī skrupulozi tiek gādāts, lai visas juridiskās personas atklātu savu patieso labuma guvēju.
Lai izpildītu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma prasības un veiktu pilnvērtīgu klienta izpēti, Uzņēmumu reģistra (UR) datubāzi izmanto likuma subjekti: ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, nodokļu konsultanti, zvērināti advokāti, zvērināt notāri un citi. Par klientu tiek pārbaudīta dažāda informācija.
Sarunā ar Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāri GUNU PAIDERI noskaidrosim:
- Kā ir mainījies UR darbs pandēmijas apstākļos? Vai turpmāk darbs noritēs tikai attālināti?
- Ko bez maksas jebkurš cilvēks var apskatīt UR vestajos reģistros? Kāda informācija noder visvairāk?
- Patiesie labuma guvēji (PLG) visām juridiskajām personām bija jāatklāj pirms vairākiem gadiem. Vai to ir izdarījušas visas juridiskās personas?
- Dati laika gaitā var mainīties, PLG var būt citi. Kā tiek sekots līdzi tam, lai informācija PLG reģistrā būtu patiesa?
- Vai ir bijušas kādas neatbilstības PLG? Kādos gadījumos?
- Saeimā patlaban izskata grozījumus NILLTPFN likumā, lai vienotos par kopīgu klientu izpētes rīku. Kā vērtējat šāda vienota klientu izpētes rīka ieviešanu?
- Cik bieži reģistrētā informācija par klienta PLG nesakrīt ar izpētes gaitā noskaidroto informāciju?
- Informācija par PLG ir pieejama ne tikai UR tīmekļa vietnē, bet arī Latvijas atvērto datu portālā. Vai tā būs pieejama arī starptautiskā līmenī?
Tuesday Feb 23, 2021
Kā notiek un kad nepieciešama ievešana nekustamā īpašuma valdīšanā
Tuesday Feb 23, 2021
Tuesday Feb 23, 2021
Ne vienmēr pēc izsoles, kurā nopirkts nekustamais īpašums, laimīgais ieguvējs var svinīgi atvērt jauniegūtā nama durvis un uzsākt tajā dzīvošanu. Lai arī tādas reizes ir gājušas mazumā, kā norāda tiesu izpildītāja Iveta Kruka, tomēr ir a priori zināmi apstākļi, kad jaunajam īpašniekam iekļūšanai jaunajā mājoklī būs nepieciešama īpaša procedūra. To sauc par īpašnieka ievešanu nekustamā īpašuma valdīšanā.
Iesniedzot tiesā apstiprināšanai izsoles aktu un lūgumu par īpašuma tiesību nostiprināšanu uz jaunā īpašnieka vārda, tā ieguvējam ir iespēja lūgt tiesu lemt par ievešanu nekustamā īpašuma valdīšanā. Ievešana valdījumā var būt nepieciešama dzīvokļiem, mājām, ēkām un citām slēgtām telpām, bet nav nepieciešama izsolē nopirktam zemes gabaliem vai mežam, proti, nekustamajam īpašumam, kuru nevajag atvērt piespiedu kārtā. Īpašuma ieguvējs lūgumu ievest valdījumā var izteikt un var arī neizteikt, atkarībā no tā, vai būs aizdomas, ka labprātīgi neviens viņu savā jaunajā īpašumā nelaidīs un telpas neatbrīvos.
Raidierakstā skaidrojam, kā praksē notiek ievešana nekustamā īpašuma valdījumā, tostarp:
- Kas piedalās ievešanas nekustamā īpašuma valdījumā procesā?
- Kam ir zināms, ka notiks ievešana valdījumā?
- Vai šī darbība nav bīstama no drošības viedokļa?
- Kas notiek, ja, atverot durvis, tiek konstatēti būtiski bojājumi?
- Vai ievešana valdījumā notiek, ja izsolē iegādātajā īpašumā faktiski dzīvo īrnieks, nevis īpašnieks? Kā par notiekošo uzzina īrnieks?
- Ja telpās atrodas vecā īpašnieka/ īrnieka mantas, kur tās paliek? Kā īpašnieks tās var atgūt?
- Kā ir tad, ja parādniekam nav kur iet un tā ir ģimene ar maziem bērniem?
- Vai ir iespējama tāda tiesiska situācija, kad parādnieks no izsolē pārdotā īpašuma netiek izlikts kādu īpašu apstākļu dēļ?
Tuesday Feb 16, 2021
Dzīvesvietas deklarēšana – kam ir tiesības to darīt
Tuesday Feb 16, 2021
Tuesday Feb 16, 2021
Dzīvesvietas deklarēšanas likums nosaka, ka personai ir pienākums deklarēt dzīvesvietu. Turklāt tas ir jāizdara mēneša laikā, ja tā mainīta. LV portāls saņem daudz jautājumu par deklarēšanās kārtību, tiesiskajām sekām, ja kāds ir deklarējies īpašumā bez saimnieka atļaujas, un citām ar deklarēšanos saistītām problēmām.
Sarunā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Juridiskās nodaļas juristi IEVU OZOLU noskaidrosim:
- Kāpēc likums nosaka nepieciešamību deklarēt dzīvesvietu?
- Kā notiek dzīvesvietas deklarēšana? Kādas ir iespējas to darīt?
- Kāpēc dzīvesvietu var deklarēt jebkurā īpašumā, kuram piešķirta adrese, pat neapbūvētā zemesgabalā, vasaras mājā?
- Vai tā tomēr nav pārāk liberāla pieeja – atļaut deklarēties jebkurā īpašumā, kas cilvēkam pieder?
- Vai vienkāršoto deklarēšanās kārtību izmanto ļaunprātīgi, melojot par deklarēšanās tiesisko pamatu?
- Kādi riski pastāv īpašniekam, ja viņa privātmājā vai dzīvoklī ir deklarēta sveša persona?
- Kas jādara, lai izdeklarētu no sava īpašuma svešas personas?
- Vai deklarējoties kādā īpašumā, ja tas nepieder konkrētam cilvēkam, būtu vajadzīgs dokumentāls apliecinājums, piemēram, īres līgums?
- Kam ir tiesības pārbaudīt ziņas par norādītu nepatiesu dzīvesvietas deklarēšanās adresi?
- Kādi ir PMLP priekšlikumi, lai sakārtotu dzīvesvietas deklarēšanas un anulēšanas kārtību?
Tuesday Feb 09, 2021
Piespiedu izpildes līdzekļu samērīgums un nekustamā īpašuma pārdošana izsolē
Tuesday Feb 09, 2021
Tuesday Feb 09, 2021
Palikt bez mājām šķiet biedējoši jebkuram cilvēkam. Tomēr tā notiek, mājas tiek zaudētas dažādu iemeslu dēļ, – nenokārotas parādsaistības ir viens no tiem. Kas pieņem lēmumu izsolē pārdot parādnieka nekustamo īpašumu un vai mājokli izsolīt, iespējams, par pārsimts eiro parādu, skaidrosim kopā ar tiesu izpildītāju un LZTIP priekšsedētāju Ivetu Kruku.
Piespiedu izpildes līdzekļus parādu piedziņas procesā nosaka Civilprocesa likuma 557. pants. Tas paredz, ka parādsaistību dzēšanai ir iespējami:
1) piedziņas vēršana uz parādnieka kustamo mantu, tai skaitā mantu, kas atrodas pie citām personām, un bezķermeniskām lietām, tās pārdodot;
2) piedziņas vēršana uz naudu, kas parādniekam pienākas no citām personām (darba samaksu, tai pielīdzinātiem maksājumiem, citiem parādnieka ienākumiem, noguldījumiem kredītiestādēs vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem);
3) piedziņas vēršana uz parādnieka nekustamo īpašumu, to pārdodot;
31) piedziņas vēršana uz parādnieka apbūves tiesību, to pārdodot;
4) tiesas piespriestās mantas nodošana piedzinējam un ar tiesas spriedumu uzlikto darbību izpildīšana.
Sarunā tiesu izpildītāja I. Kruka skaidro, kā praktiski notiek piedziņas procesā piemērojamo piespiedu izpildes līdzekļu izvēle un pēc kā vadās kreditors un tiesu izpildītājs, vienojoties par piemērojamajiem piespiedu izpildes līdzekļiem.
Citi raidierakstā pārrunātie jautājumi:
- Kāda informācija par parādnieku ir tiesu izpildītāja rīcībā, uzsākot parāda piedziņu?
- Vai tiesu izpildītājam pastāv iespēja piemērot vienlaikus vairākus piespiedu izpildes līdzekļus. Vai tos piedziņas procesa laikā var mainīt?
- Kādu parāda piespiedu piedziņu var uzskatīt par samērīgu?
- Vai kāds kontrolē piemēroto piespiedu izpildes līdzekļu samērīgumu?
- Vai ir kāds noteikts parādsummas slieksnis, pie kuras piespiedu izpildes līdzekļu klāstā tiek iekļauta nekustamā īpašuma pārdošana?
- Vai pastāv tiesiska iespēja apstrīdēt notikušu nekustamā īpašuma izsoli, ja izsole ir nesamērīgs parāda piedziņas veids?
Tuesday Feb 02, 2021
Kā piedalīties tiesu izpildītāja rīkotajā izsolē
Tuesday Feb 02, 2021
Tuesday Feb 02, 2021
Piedaloties tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs, par ievērojami mazāku maksu var iegādāties, piemēram, gleznu, lietotu automašīnu, smago tehniku, arī ekskluzīvas lietas un, protams, nekustamo īpašumu. Jau labu laiku šīs izsoles notiek tikai elektroniski. Dalība izsolē var izvērsties par pasākumu ar nezināmu iznākumu un pat, iespējams, “kaķa pirkšanu maisā”. To atzīst arī paši tiesu izpildītāji. Lai piedalīšanās izsolē būtu veiksmīga, ir svarīgi zināt tās norises procesu.
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāju Ivetu Kruku aicinājām soli pa solim izklāstīt, kā tiek organizētas un norit izsoles, kurās var nopirkt ar parādu piedziņu saistītu mantu. Raidieraksta saruna ar tiesu izpildītāju, kas arī pati rīko izsoles, tika veidota ar mērķi sagatavot personu, kura nekad šādu lietu iegādes veidu nav izmantojusi, būt zinošai, ja tomēr kādreiz rodas aicinājums piedalīties izsolē.
Izsoles tiek organizētas tiesu izpildītāju vietnē izsoles.ta.gov.lv, kurā ir pieejama informācija par izsolē potenciāli iegādājamo mantu un kura darbojas no 2015. gada 1. jūlija.
Noklausoties raidierakstu, uzzināsiet:
- Vai piedalīšanās izsolē patiešām ir “kaķa pirkšana maisā”? Vai pastāv iespēja iepriekš redzēt, ko pērc?
- Cik ilgā laikā tiek izziņota izsole, un kas tajā var piedalīties? Kad ir pēdējais brīdis pieteikties dalībai izsolē?
- Kas ir izsoles dalībnieku reģistrs?
- Kādi maksājumi veicami pirms izsoles?
- Kā tiek nodrošināta solītāju anonimitāte?
- Cik ilgi var notikt solīšana?
- Kad kļūst zināms izsoles rezultāts?
- Cik ilgā laikā veicami pārējie maksājumi un citas procesuālās darbības, lai izsolē iegādātā manta nonāktu ieguvēja īpašumā?
Tuesday Jan 26, 2021
Kā novērst patvaļīgas būvniecības sekas dzīvokļos un privātmājās
Tuesday Jan 26, 2021
Tuesday Jan 26, 2021
Nelikumīga pārbūve dzīvokļos un privātmājās īpašniekam var sagādāt daudz raižu. Lai gan atsevišķos gadījumos īpašnieks drīkst pārveidot savu mājokli bez saskaņojuma ar būvvaldi, tomēr pārsvarā ir jāizstrādā būvniecības dokumentācija. Nereti vajadzīgs arī saskaņojums ar pārējiem kopīpašniekiem.
Par to, kādi pārkāpumi visbiežāk tiek pieļauti, kādas ir iespējamās sankcijas par patvaļīgu būvniecību un ar kādām problēmsituācijām jāsaskaras būves “legalizācijas” procesā, stāsta Rīgas pilsētas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Tiesiskā atbalsta nodaļas vadītāja Dace Skalbe.
Sarunā noskaidrosim:
- Cik bieži būvvalde saskaras ar patvaļīgu būvniecību dzīvokļos un privātmājās?
- Ko vispār dzīvoklī vai privātmājā var būvēt/remontēt pats saimnieks, lai viņam nevajadzētu saskaņojumu ne ar būvvaldi, ne ar kaimiņiem?
- Kādi ir tipiskākie patvaļīgas būvniecības gadījumi privātmājās?
- Kā šos šo patvaļīgo būvniecību var legalizēt? Un vai var būt tā, ka to legalizēt nav iespējams?
- Kādi ir tipiskākie patvaļīgas būvniecības gadījumi dzīvokļos?
- Kādi saskaņojumi vajadzīgi, lai legalizētu iepriekšminēto būvniecību? Ko var un ko nevar legalizēt?
- Kādas ir sankcijas par patvaļīgu būvniecību?
Plašāk par raidierakstā runāto var lasīt LV portāla skaidrojumā “Patvaļīga būvniecība dzīvokļos – kurš atbildīgs par seku novēršanu” un “Patvaļīga privātmājas būvniecība – izplatītākie pārkāpumi un iespējamie risinājumi”.
Tuesday Jan 19, 2021
Kā rīkoties ar bezmantinieka un bezīpašnieka mantu
Tuesday Jan 19, 2021
Tuesday Jan 19, 2021
Nereti pēc mantojuma atstājēja nāves viņam mantinieki nav palikuši vai šie mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības. Šādā gadījumā manta piekrīt valstij. Ko darīt, ja mantai nav mantinieku, kā rīkoties ar bezīpašnieka mantu?
Par to, kādos gadījumos mantinieki visbiežāk atsakās no mantojuma, kā manta kļūst piekritīga valstij, kādas tiesības ir kreditoriem un ieinteresētajām personām, stāsta zvērināta notāre Zane Ernštreite.
Sarunā noskaidrosim:
- Kāda ir atšķirība starp juridiskajiem terminiem bezmantinieka manta un bezsaimnieka īpašums?
- Cik ilgā laikā un kādā kārtībā jāpiesakās mantiniekiem?
- Kādos gadījumos mantinieki izvēlas atraidīt mantojumu?
- Kas notiek, ja pēc mantojuma atstājēja nāves mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanas nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības?
- Citās valstīs likums uzliek pienākumu notāram meklēt mantiniekus. Kāpēc Latvijā tā nav, un vai šo kārtību vajadzētu mainīt?
- Kas notiek ar nekustamo un kustamo īpašumu, ja tas nevienam nepieder? Kā vispār uzzināt, ka manta nevienam nepieder?
- Nekustamo īpašumu par bezsaimnieka mantu var atzīt tikai tiesas ceļā. Kam tiesā jāiesniedz iesniegums?
- Kas notiek tad, ja bezmantinieka mantai ir kreditori? Kā apmierina viņu prasības?
- Kā notiek bezmantinieku mantas atsavināšana?
Tuesday Jan 12, 2021
Ceļa servitūts – izplatītākie strīdi, un kā tos risināt
Tuesday Jan 12, 2021
Tuesday Jan 12, 2021
Ceļa servitūts ir apgrūtinājums, kas uzlikts vienam īpašumam un kalpo par labu citam. Diemžēl saistībā ar ceļa servitūtu nodibināšanu, izmaiņām, izbeigšanu, kā arī ceļa uzturēšanu ir daudz strīdu. Sarunā ar zvērinātu advokātu IMANTU MUIŽNIEKU noskaidrosim, kādas ir tipiskākās konfliktsituācijas un kā tās risināt.
Sarunas ierosinājums ir LV portālā bieži iesniegtie e-konsultāciju jautājumi par ceļa servitūtu. Zvērinātam advokātam I.Muižniekam jautājām:
- Kā vēsturiski ir radusies apgrūtināta piekļuve kādam nekustamajam īpašumam?
- Vai, pērkot nekustamo īpašumu, ir svarīgi skatīties, lai nebūtu ceļa servitūta, lai varētu piekļūt pie īpašuma „normālā” veidā? Vai tas ir būtisks apgrūtinājums?
- Kādi var būt ceļa servitūta veidi?
- Kā nodibina ceļa servitūtus, kad tas ir likumīgs? Kas ir visizplatītākais ceļa servitūta dibināšanas veids?
- Īpašums, kuru ceļš šķērso, ir kalpojošais īpašums, bet īpašumu, kuram par labu servitūts izveidots, – valdošais. Kādas ir abas puses tiesības un pienākumi? Kam ir jāuztur ceļa servitūts?
- Kāpēc ir tik daudz strīdu par ceļa servitūtu nodibināšanu, izmaiņām, izbeigšanu, kā arī ceļa uzturēšanu? Kādi ir tipiskākie strīdi?
- Ne reti kalpojošais īpašums liek šķēršļus ceļa servitūta izmantošanā. Ko darīt?
- Ne reti kalpojošais īpašums vēlas saņemt maksu par sava īpašuma lietošanu. Kādas ir tiesības vienoties par maksu?
- Vai ir iespējams noteikt termiņu vai atceļošu nosacījumu, ar kuru servitūts izbeidzas?
- Vai trešā persona var izmantot ceļa servitūtu?
- Vai ir paredzēts nekustamā nodokļa atvieglojums ceļa servitūta gadījumā?
Tuesday Jan 05, 2021
Kas ir ģimene Satversmes 110. panta izpratnē
Tuesday Jan 05, 2021
Tuesday Jan 05, 2021
Novembra sākumā Satversmes tiesa nāca klajā ar spriedumu, kurš, iespējams, ilgākā laika periodā būtiski mainīs ne vien tiesisko regulējumu, bet arī liks mums konceptuāli izveidot citādu izpratni par cilvēku savstarpējām attiecībām, tostarp pieņēmumus, kas ir ģimene. Ko konstitucionālā tiesa spriedumā ir noteikusi izpildei likumdevējam, un kas vispār turpmāk notiks, šobrīd nav skaidrs daudziem. Tādēļ LV portāls uzsāk vairāku raidierakstu „Kā likums!” sēriju, uzrunājot juristus, ar mērķi saprotami skaidrot likumdošanas procesa starptautisko fonu, regulējuma izmaiņu motivāciju un konkrētās prasības pieteikuma iesniedzēju tiesisko vajadzību pamatojumu.
Pirmajā ģimenes institūta tiesiskās izpratnes transformācijai veltītajā raidierakstā, kurā piedalījās advokāts Jānis Lapsa, mēģinājām populārā valodā izskaidrot Satversmes tiesā iesniegtā pieteikuma būtību un Satversmes tiesas sprieduma būtību.
Kā norādīts ST spriedumā Darba likuma 155. panta pirmā daļa (apstrīdētā norma), kas paredz bērna tēvam tiesības uz 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas, pēc pieteikuma iesniedzējas ( viendzimuma attiecībās dzīvojošas personas) uzskata neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.”
Izskatot pieteikumu un uzklausot dažādas iesaistītās puses, ST atzina, ka apstrīdētā norma, ciktāl tā neparedz aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu, neatbilst Satversmes 110. panta pirmajam teikumam.
Sarunā ar J.Lapsu pieskārāmies šādiem ar spriedumu saistītiem aspektiem:
- ST spriedums kā ideoloģijas vai jurisprudences jautājums.
- Kādas konsekvences izriet – kam būtu jānotiek tālāk?
- Vai un kādi tiesību akti būtu jāgroza likumdevējam?
- Vai Latvijas likumdevējs ir gatavs lemt par viendzimuma partneru tiesību un pienākumu regulējama izstrādei?
- Vai ST ir transformējusi ģimenes jēdzienu? Kas ir ģimene izrietoši no ST spriedumiem un starptautiskajiem normatīvajiem dokumentiem?
- Viendzimuma pāru tiesības realizēt savas tiesības esošā normatīvā regulējuma ietvaros.
- Tiesības kritizēt ST spriedumus.
Tuesday Dec 29, 2020
Kas jāzina, pērkot vai pārdodot īpašumu
Tuesday Dec 29, 2020
Tuesday Dec 29, 2020
Nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana ir ļoti nozīmīgs darījums, tāpēc ir būtiski, lai tā norisē netiktu pieļautas kļūdas, kas pēc tam var dārgi maksāt – vai nu pircējam, vai pārdevējam.
Ar zvērinātu notāri Ilzi Metuzāli pārrunāsim svarīgākos aspektus, kurus nedrīkst aizmirst, ja ir plānots pirkt vai pārdot īpašumu.
Sarunā varēs dzirdēt atbildes uz jautājumiem par to, kādi dokumenti nepieciešami, lai noslēgtu darījumu ar nekustamo īpašumu, vai būs jāmaksā nodokļi, kā arī kādas ir izplatītākās kļūdas, kuras cilvēki pieļauj, paši sastādot pirkuma līgumu.
Sarunā runājam arī par šādiem jautājumiem:
- Ko notārs ņem vērā, sastādot pirkuma līgumu?
- Kāds ir sagaidāmās vizītes ilgums pie notāra, noslēdzot pirkuma līgumu?
- Kāda ir atšķirība, ja līgumu sastāda kā notariālo aktu?
- Kas parasti maksā ar darījumiem saistītos izdevumus – pircējs vai pārdevējs?
- Kā var paredzēt aptuvenās izmaksas par darījumu?
- Kā tiek kārtoti attālināti darījumi?
Tuesday Dec 22, 2020
Kad darba līgums ir spēkā?
Tuesday Dec 22, 2020
Tuesday Dec 22, 2020
Uzsākt darba tiesiskās attiecības nozīmē ne tikai vienoties ar darba devēju un ierasties darbavietā, lai centīgi strādātu. Tas nozīmē arī noformēt visus ar darba attiecību uzsākšanu saistītos dokumentus un vispirms rakstveidā noslēgt darba līgumu.
Ar zvērinātu advokāti Gitu Oškāju šajā raidierakstā tiek pārrunāti darba attiecību nodibināšanas pamati, tostarp tas, kā noslēgt darba līgumu un kas apstiprina tā spēkā esamību.
Advokāte īpaši uzsver darbinieka aktīvu iesaisti, lai panāktu darba līguma noslēgšanu rakstveidā, ja tas kādu iemeslu dēļ nav noticis uzreiz.
Sarunā varēs dzirdēt atbildes uz jautājumiem:
- Vai darba līgumu var noslēgt mutvārdos?
- Kādiem noteikumiem darba līgumā ir jāpievērš uzmanība?
- Ar ko uzņēmuma (pakalpojumu) līgums atšķiras no darba līguma? Vai uzņēmuma līgums nodrošina darbiniekam sociālās garantijas, piemēram, slimības lapas apmaksu, bezdarbnieka pabalstu?
- Kas ir jāzina par aizvietošanas jeb terminētajiem darba līgumiem, un kas nosaka šāda līguma termiņa iestāšanos?
Tuesday Dec 15, 2020
Prēmijas un to piešķiršanas nosacījumi
Tuesday Dec 15, 2020
Tuesday Dec 15, 2020
Darba devēja piešķirtā papildu samaksa jeb prēmija par labi padarītu darbu vairumam darbinieku nav ne ikmēneša ienākumu, ne darba līguma sastāvdaļa. Tomēr atbildīgos uzņēmumos prēmijas nav retums – vismaz reizi gadā tās darbiniekiem piešķir. Piemēram, gada beigās kā visa perioda rezumējošo novērtējumu. Ar Valsts Darba inspekcijas pārstāvi Daci Stivriņu runāsim par prēmēšanas likumīgā procesa organizēšanu, piešķirto naudas summu apmēru, tiesībām to izpaust kolēģiem un galu galā prēmiju obligātumu vai darba devēja izvēli tās piešķirt vai atteikt.
Sarunas laikā soli pa solim apskatīsim pamatnosacījumus prēmēšanas sistēmas radīšanai un ieviešanai un iesaistīto dalībnieku lomām. Piemēram:
- Vai prēmijas piešķiršana/nepiešķiršana var būt darba devēja personīga izvēle?
- Vai prēmēšanas sistēmas ieviešanu ir tiesīgi rosināt darbinieki?
- Kādā dokumentā parasti nosaka prēmēšanas nosacījumus?
- Vai prēmijas vienas nodaļas un vienādu amatu darbiniekiem var piešķirt atšķirīgā apmērā?
- Kādi ir prēmiju veidi?
- Vai prēmijām piemēro nodokļu aprēķinu? Vai to var nepiemērot?
- Ja prēmija darba līgumā ir pastāvīga darba samaksas sastāvdaļa, vai to var neizmaksāt?
- Kā būtu likumīgi pareizi izmaksāt darbiniekiem prēmiju?
Tuesday Dec 08, 2020
Fiziskās personas maksātnespējas process: kas jāņem vērā?
Tuesday Dec 08, 2020
Tuesday Dec 08, 2020
Fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju. Lai šis sarežģītais process būtu kaut nedaudz vieglāk izprotams, LV portāls uz sarunu aicināja Maksātnespējas kontroles dienesta Pirmā uzraudzības departamenta direktori AGNESI GABUŽU.
Sarunas laikā noskaidrosim:
- Kādos gadījumos persona noteikti varētu uzsākt fiziskās personas maksātnespējas procesu, bet kādos gadījumos noteikti nevarētu?
- Kādi ir nosacījumi, lai tiesa pasludinātu fiziskās personas maksātnespējas procesu?
- Ar kādām izmaksām jārēķinās, uzsākot fiziskās personas maksātnespējas procesu?
- Kas ir bankrota procedūra un saistību dzēšanas procedūra?
- Kas notiek gadījumos, ja bankrota procedūras ietvaros parādniekiem nav piederošas mantas un tādējādi nav iespējams novirzīt noteiktus līdzekļus kreditoru prasījumu segšanai?
- Kādos gadījumos parādniekam ir tiesības paturēt vismaz divas trešdaļas no saviem ienākumiem, lai segtu savas uzturēšanas izmaksas?
- Vai parādnieks tiek atbrīvots no pilnīgi visām nesegtajām saistībām?
- Kad fiziskās personas maksātnespējas procesā iesaistās maksātnespējas procesa administrators un kādi ir viņa pienākumi šajā procesā?
Tuesday Dec 01, 2020
Tiesu izpildītāja izdevumi parādu piedziņas procesā
Tuesday Dec 01, 2020
Tuesday Dec 01, 2020
Kad nenokārtotas parādsaistības nonāk piespiedu izpildē, iesaistot zvērinātu tiesu izpildītāju, parādniekam nākas maksāt arī par tiesu izpildītāja darbu. Nereti tiesu izpildītāja amata atlīdzības un piedziņas izdevumiem aprēķinātā naudas summa, ko turklāt atbilstoši Civilprocesa likumam parādniekam jāsedz prioritārā kārtībā, ir pietiekami liela. Kas to veido un vai pastāv situācijas, kad šie izdevumi nav jāmaksā, LV portāls jautāja Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja vietniekam, zvērinātam tiesu izpildītājam ANDRIM SPOREM.
Sarunas ierosinājums ir LV portālā bieži iesniegtie e-konsultāciju jautājumi par parādu piedziņas apmaksas kārtību. LZTI padomes pārstāvim A. Sporem jautājām:
- No kādiem ienākumiem tiek apmaksāta tiesu izpildītāju darbība un to biroju uzturēšana. Kas veido zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību. Kā tiek aprēķināti sprieduma izpildes izdevumi un vai tie ir atceļami?
- Vai tiesu izpildītājs pirms piedziņas procesa uzsākšanas var uzskaitīt absolūti visus izdevums. Kad piedziņas izdevumi procesa gaitā palielinās?
- Kā tiek komunicēts komplicētais piedziņas izdevumu un amata atlīdzības aprēķins?
- Sociāli jutīgu piedziņas process – uzturlīdzekļu un darba samaksas procesi un prioritārā tiesu izpildītāju amata atlīdzības apmaksa.
- Kādas ir paredzamās izmaiņas uzturlīdzekļu piedziņas procesā?
- Komunālo maksājumu parādu piedziņa kā risks zaudēt mājokli.
Tuesday Nov 24, 2020
Svarīgākais par pieteikšanos grantam mājokļu programmā
Tuesday Nov 24, 2020
Tuesday Nov 24, 2020
Jau piecus gadus Latvijā ir ieviesta mājokļu garantiju programma ģimenēm ar bērniem. Uz atbalstu var pretendēt arī jaunie speciālisti līdz 35 gadu vecumam. Programmas administrē “Attīstības finanšu institūcija “Altum”. Kopš šī gada 1. jūlija ir ieviesta subsīdiju programma „Balsts”. Tās mērķis ir sniegt valsts atbalstu daudzbērnu ģimenēm dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai. Grantu piešķiršanai daudzbērnu ģimenes var pieteikties no novembra vidus.
Sarunā ar „Altum” Privātpersonu garantiju daļas vadītāju Andri Veismani noskaidrosim:
- Cik populāra ir mājokļu garantiju programma, cik daudz hipotekāro kredītu Latvijā ir izsniegti ar “Altum” garantiju?
- Kādi ir pamatnosacījumi, lai ģimenes saņemtu valsts garantiju?
- Uz kādiem nosacījumiem mājokļa aizdevuma garantiju saņem jaunie speciālisti?
- Vai garantiju var saņemt atkārtoti? Kādos gadījumos?
- No kura datuma piemēro jauno atbalsta programmu „Balsts”?
- Kas var pretendēt uz programmas “Balsts” subsīdiju mājokļa iegādei?
- Cik liels var būt grants?
- Vai granta saņēmējam, t.i., vienam no vecākiem, īpašumā var būt cita dzīvojamā telpa?
- Cik lieliem jābūt ģimenes kopējiem ienākumiem iepriekšējā taksācijas gadā uz vienu ģimenes locekli, lai atbilstu kritērijiem granta saņemšanai?
Plašāk publikācijā – Precizē granta saņemšanas nosacījumus programmā “Balsts”.
Tuesday Nov 10, 2020
Tiesiski padomi drošam darījumam nekustamā īpašuma iegādē
Tuesday Nov 10, 2020
Tuesday Nov 10, 2020
Dziļš rudens un agrs pavasaris nereti ir laiks, kad tiek plānoti un realizēti tādi nopietni darījumi kā nekustamā īpašuma iegāde. Pieredzējuši speciālisti to skaidro pavisam vienkārši – kad apkārt viss ir pelēks, slapjš un drūms, ir labāk pamanāmi visi potenciālā jaunā mājokļa defekti un nav noslēpjami arī dabas radītie blakusefekti. Tomēr līdzās saimnieciski nozīmīgiem nekustamā īpašuma jautājumiem ne mazāk būtiski ir pārzināt tiesiskos aspektus, lai nekustamo īpašumu nopirktu droši. Padomus sniedz LU Juridiskās fakultātes lektors un zvērināts advokāts JĀNIS LAPSA.
Noklausoties sarunu jūs uzzināsiet:
- Kam ir tiesības būt nekustamā īpašuma pārdevējam? Kādi dokumenti pieprasāmi uzrādīšanai, tiekoties ar pārdevēju?
- Vai īpašumu var pirkt vairākas personas, piemēram, vīrs un sieva, personas, kas nav laulātie?
- Kā pārliecināties par īpašuma apgrūtinājumiem – ķīlām, hipotēkām, parādiem?
- Kā noskaidrot, vai pārdevēja nosauktā naudas summa ir konkrētajam īpašumam atbilstoša? Vai pēc pārdevēja prasījuma iemaksājama rezervācijas nauda, vai noslēdzams rokasnaudas līgums?
- Ko obligāti ietver īpašuma pirkšanas -pārdošanas līguma saturā? Cik droši un saprātīgi ir izmanto internetā brīvi pieejamos pirkšanas - pārdošanas līgumu paraugus?
- Kad būtu vispareizāk darījuma kārtošanai piesaistīt juristu? Vai jurista pakalpojumu izmaksas ir saistītas ar darījuma summu?
- Cik saprātīgi ir līgumā uzrādīt zemāku darījuma summu, ietaupot uz nodokļu un nodevu rēķina? Kādas ir šādas izvēles iespējamās sekas?
- Kādi ar pirkšanas - pārdošanas līgumu nesaistīti apstākļi var būtiski sadārdzināt pircējam īpašuma lietošanu?
- Kas pircējam ir jāievēro, lai nekļūtu par krāpnieku upuri?
Saruna veidota uz J.Lapsas juridiskajā praksē balstītiem piemēriem un vispārējām zināšanām par darījumu ar nekustamo īpašumu pirkšanu – pārdošanu norises tiesisku kārtību.
Tuesday Nov 03, 2020
Dzīvojamās mājas pārvaldīšana: kam pieder kāpņu telpa?
Tuesday Nov 03, 2020
Tuesday Nov 03, 2020
Dzīvojamās mājas pārvaldīšana – ar to saskaras gandrīz ikviens, kurš dzīvo daudzdzīvokļu namā un kura īpašumā ir dzīvoklis. Lai gan pirms apmēram 25 gadiem likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteica, ka dzīvokļu īpašniekiem ir jāpārņem savā valdījumā arī koplietošanas telpas, nevis tikai jāprivatizē dzīvoklis par sertifikātiem, tas joprojām daudzviet nav izdarīts. Dzīvokļu īpašnieki nereti uzskata: dzīvoklis ir mans, bet kāpņu telpa nav! Problēmas ir arī dzīvojamo māju pārvaldīšanā – mājas kļūst arvien vecākas, īpašniekiem remontam naudas nepietiek. Nereti arī nav iespējams vienoties, ko tad vispirms atjaunot, piemēram, pagrabu vai bēniņus.
Sarunā ar Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju ĢIRTU BEIKMANI noskaidrosim:
- Kā privatizēta dzīvokļa īpašnieku piespiest izpildīt likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” prasību pārņemt savā valdījumā dzīvojamās mājas koplietošanas daļas?
- Kāpēc dzīvokļu īpašnieki nevēlas pārņemt daudzdzīvokļu māju savā valdījumā, kādi tam ir iemesli?
- Kam pieder daudzdzīvokļu māja, ja dzīvokļi ir privatizēti, bet pārvaldīšana nav pārņemta?
- Kas organizē mājas pārvaldīšanu, ja tajā neiesaistās dzīvokļu īpašnieki?
- Kādas var būt mājas pārvaldīšanas formas?
- Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašuma daļu. Ar kādām mājas apsaimniekošanas problēmām visbiežāk saskaras īpašnieku kopība?
- Vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procesa atvieglošanai vajadzētu akceptēt priekšlikumu, kas paredzētu, ka dzīvokļa īpašnieks savu piekrišanu kopības lēmumam aptaujas veidā var izteikt arī klusējot?
Tuesday Oct 27, 2020
Pārkāpumi ceļu satiksmē: kā piemēro sodus un uzskaites punktus
Tuesday Oct 27, 2020
Tuesday Oct 27, 2020
Kopš 2020.gada 1.jūlija, kad stājās spēkā jaunais Administratīvās atbildības likums, vairs netiek paredzēta vieglāka administratīvā soda iekļaušana smagākajā sodā, bet darbojas princips: viens pārkāpums ir viens sods. Proti, administratīvais sods tiek piemērots par katru pārkāpumu atsevišķi. Līdz ar to par katru pārkāpumu ceļu satiksmē atsevišķi tiek piešķirti arī pārkāpumu uzskaites punkti, ja tādi par attiecīgajiem pārkāpumiem paredzēti. Biežāk sastopama vairāku pārkāpumu izdarīšana vienlaicīgi praksē notiek tieši ceļu satiksmē, līdz ar to LV portāls uz sarunu aicināja Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāju JURI JANČEVSKI un Ceļu satiksmes un drošības direkcijas Kvalifikācijas departamenta vadītāju JURI TETERI.
Sarunas laikā noskaidrosim:
- Kā līdz administratīvo pārkāpumu reformai tika piemēroti sodi par pārkāpumiem ceļu satiksmē un kā tie tiek piemēroti tagad?
- Vai, vienlaikus izdarot vairākus pārkāpumus ceļu satiksmē, transportlīdzekļa vadītājam, piemērojot sodu par katru šo pārkāpumu atsevišķi, tiek piemēroti arī pārkāpumu uzskaites punkti par katru pārkāpumu atsevišķi?
- Par kādiem pārkāpumiem tiek piemēroti pārkāpumu uzskaites punkti?
- Kāds ir maksimāli piemērojamais pārkāpumu uzskaites punktu skaits?
- Kā nosaka tiesību atņemšanas termiņu, ja tas paredzēts kā sods attiecīgā pārkāpuma sankcijā, bet vienlaikus tiek sakrāti 16 pārkāpumu uzskaites punkti, par ko vadītājam arī paredzēts tiesību izmantošanas aizliegums?
- Kā transportlīdzekļa vadītājs par piemērotajiem pārkāpumu uzskaites punktiem tiek informēts?
- Ar kādām sekām jārēķinās transportlīdzekļa vadītājam, sakrājot noteiktu punktu skaitu?
Tuesday Oct 20, 2020
Kad iestājas parādsaistību noilgums? Saruna ar LZTIP priekšsēdētāju Ivetu Kruku.
Tuesday Oct 20, 2020
Tuesday Oct 20, 2020
Sena paruna vēsta, ka parāds nav brālis, tas jāatdod. Taču ar saistību kārtošanu ne vienmēr viss izdodas, kā cerēts, un par parādiem cilvēki mēdz labticīgi aizmirst, jo nebūt ne uzreiz arī kreditors pret parādnieku vēršas ar juridiskām sankcijām. Tādēļ mūsu e-konsultācijās itin bieži tiek uzdots jautājums: vai parādsaistībām ir noilgums?
Vispārēji noilgums ir, taču kad parādsaistības patiešām ir noilgušas un nebūs jākārto un kas atceļ noilguma iestāšanos, iztaujājām LZTI padomes priekšsēdētāju un tiesu izpildītāju IVETU KRUKU.
Sarunas laikā tiks pārrunāti šādi jautājumi:
- Kas ir parādsaistību noilgums, no kura brīža tiek skaitīts noilguma termiņš un kas to pārtrauc ?
- Kādā gadījumā parādu var neatmaksāt?
- Parādsaistību veidi un termiņi to piedziņai.
- No komercdarījumiem izrietošie prasījumi un to cedēšana.
- Parādsaistību mantošana, vai tās mantojuma pieņēmējam būs jāatmaksā?
- Nenokārtotas parādsaistības divu privātpersonu starpā.
- Parādu piedziņa laulāto starpā.
- Vai personu no parādsaistību kārtošanas atbrīvo fakts, ka deklarētajā dzīvesvietā nedzīvo?
- Parādnieka rīcības, kad saņemts sūtījums ar aicinājumu nokārtot parādsaistības.
Tuesday Oct 13, 2020
Darbinieka prasījums tiesā. Saruna ar zvērinātu advokātu Imantu Muižnieku.
Tuesday Oct 13, 2020
Tuesday Oct 13, 2020
Darba attiecībās ne vienmēr viss rit gludi kā reklāmā. Iemeslu, kuru dēļ būtiski var samezgloties attiecības ar devēju, netrūkst. Piemēram, biznesā ilgstoši neveicas, tāpēc darbiniekiem vairākus mēnešus netiek izmaksāta alga vai tā tiek izmaksāta neproporcionāli mazā apmērā, vai vairākus gadus netiek dota iespēja izmantot atvaļinājumu utt. Augot neapmierinātībai darbinieks apzinās, ka viņa tiesiskais stāvoklis ir būtiski pasliktinājies, tāpēc izlemj strīda risināšanu uzticēt tiesai.
Ar ko jārēķinās un kas jāņem vērā, lemjot par prasības pieteikuma iesniegšanu tiesā, skaidrosim sarunā ar zvērinātu advokātu Imantu Muižnieku.
Sarunas laikā tiks pārrunāti šādi jautājumi:
- Cik izplatīta Latvijā ir prakse, kad darbinieks vēršas pret darba devēju, strīdu risinot tiesā?
- Kādos gadījumos darbiniekam ir vērts apsvērt savu tiesību aizsardzībai izmantot tiesu?
- Ar ko ir jārēķinās, kad ir izlemts meklēt aizsardzību tiesā? Kas ir sarežģītākais šajā procesā?
- Cik ilgs laiks paiet no prasības pieteikuma iesniegšanas līdz tiesas sēdei?
- Vai pieteicējs var patstāvīgi sagatavot pieteikumu, vai ir pieejamas speciālas veidlapas?
- Kādi dokumenti darbinieka tiesvedībai pret darba devēju būs neieciešami? Vai būs nepieciešami kādi strīda apliecinājumi?
- Advokāta ieteikumi situācijas risinājumiem dažādās situācijās: ja nav maksāta alga, sociālās iemaksas, ja uzteikumu likts uzrakstīt pret paša gribu, ja bērna kopšanas atvaļinājuma laikā notikusi darbinieku skaita samazināšana, ja piemērota atšķirīga attieksme.
- Ar kādām izmaksām ir jārēķinās, ja nepieciešams iesaistīt profesionāli - juristu, advokātu?
Tuesday Oct 06, 2020
Kā notiek klientu izpēte finanšu iestādēs?
Tuesday Oct 06, 2020
Tuesday Oct 06, 2020
Ar ko jārēķinās klientam, ja viņš grib apmeklēt finanšu iestādi – banku – un atvērt norēķinu kontu, aizņemties naudu biznesa plāna izpildei vai vienkārši internetbankā pārskaitīt naudu? Ik pa laikam publiskajā telpā bankas tiek kritizētas par to, ka ir pārāk stingras pret klientiem, cenšoties ievērot naudas atmazgāšanas novēršanas prasības. Nesen, vasaras vidū, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir izdevusi speciālu rokasgrāmatu, lai veidotu vienotu banku un uzrauga izpratni par normatīvo aktu piemērošanu.
Sarunā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Atbilstības kontroles departamenta direktoru KRISTAPU MARKOVSKI un Finanšu nozares asociācijas padomnieci LAIMU LETIŅU skaidrosim:
- Vai pēdējo gadu varētu saukt par pārejas periodu no pārspīlētām uz saprātīgām bankas prasībām?
- Vai stingro finanšu prasību dēļ konti Latvijas bankās tiek mainīti pret finanšu iestādi Lietuvā, Igaunijā vai kādā citā valstī?
- Klientu izpēte iedalās trīs dažādos veidos: vienkāršotajā, standarta un padziļinātajā izpētē. Kādos gadījumos tiek piemērota katra šī izpēte?
- Cik ātri finanšu iestādes izvērtē klientus?
- Kādos gadījumos finanšu iestāde atsakās sadarboties ar klientu?
Tuesday Sep 29, 2020
Personas datu apstrāde ikdienas situācijās
Tuesday Sep 29, 2020
Tuesday Sep 29, 2020
Kopš Latvijā sāka piemērot Vispārējās datu aizsardzības regulas prasības, ir apritējuši vairāk nekā divi gadi. Vai šajā laikā ir uzlabojusies sabiedrības izpratne par datu aizsardzību un kādās ikdienas situācijās visbiežāk rodas jautājumi vai pat pārspīlēta piesardzība, LV portāls izvaicāja sertificētu personas datu aizsardzības speciālistu, zvērinātu advokātu IVO KRIEVU.
Sarunas laikā noskaidrosim:
- Ko nozīmē datu apstrāde sabiedrības interesēs vai leģitīmo interešu ievērošanai?
- Vai drīkst veikt slepenu audio ierakstu, ja ir mērķis nodrošināties ar pierādījumu savu tiesību aizsardzībai?
- Vai drīkst filmēt personas, kuras pārkāpj likumu, piemēram, smēķē neatļautā vietā?
- Vai regulas noteikumi attiecas uz personas datu (foto, video) publicēšanu sociālos portālos?
- Vai fotografējot pasākumus izglītības iestādē, tiešām jālūdz bērnu vecāku piekrišana?
- Vai persona drīkst veikt kaimiņa pagalma videonovērošanu?
- Vai aplikācija “Apturi Covid” apstrādā vairāk personas datu, nekā mobilā telefona operators vai citu aplikāciju un saziņas rīku pārvaldnieki?
Thursday Sep 24, 2020
Patērētāju tiesības attiecībā uz biļetēm, kas iegādātas pirms Ārkārtas situācijas.
Thursday Sep 24, 2020
Thursday Sep 24, 2020
Ārkārtas situācijas izsludināšana 2020. gada pavasarī atnesa lielas pārmaiņas mūsu ikdienā. Viena no šīm pārmaiņām bija kultūras pasākumu apturēšana vai “iesaldēšana” uz nenoteiktu laiku. Daudzi kultūras mīļotāji bija jau laikus iegādājušies biļetes uz dažādiem pasākumiem. Kultūras un sabiedrības dzīvei lēnām ievirzoties parastajās sliedēs rodas jautājums, ko darīt ar iegādātajām biļetēm – prasīt naudas atmaksu, vai gaidīt, kad pasākums tiks pārcelts?
Sarunā ar Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktori Ievu Baldiņu skaidrosim:
- Kāda ir pašreizējā prakse valstī attiecībā uz kultūras pasākumu biļetēm, kuras tika iegādātas pirms ārkārtas situācijas izziņošanas?
- Vai par pārcelto pasākumu norises laikiem jāinteresējas skatītājiem, vai tas ir organizatora pienākums?
- Kādos gadījumos patērētājs ir tiesīgs prasīt atgriezt par biļetēm izdoto naudu?
- Ko var palīdzēt PTAC? Kā pareizi vērsties PATC, lai saņemtu palīdzību?
- Vai laika posmā no ārkārtas situācijas sākuma līdz vasaras beigām ir saņemti daudz patērētāju iesniegumi par tiesību pārkāpumiem attiecībā uz kultūras pasākumiem un biļešu tirgošanu?
- Kāda ir PTAC kompetence un iespējas ietekmēt pasākumu norisi vai atcelšanu?
Tuesday Sep 22, 2020
Tuesday Sep 22, 2020
Ja vecāku dzīves ceļi šķiras, ir jārisina virkne jautājumu par kopīgā bērna aizgādību. Tai skaitā to, kā mamma vai tētis, kurš ikdienā dzīvo atsevišķi, piedalīsies audzināšanā ne tikai materiāli, bet arī uzturot personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Diemžēl šķīrušos vecāku attiecības mēdz būt sarežģītas, tāpēc strīdi par saskarsmes tiesībām ir īpaši sāpīga un jutīga tēma, kas nav patīkama nevienai no iesaistītajām pusēm.
Sarunā ar juristu Juri Bārtuli skaidrosim:
- Kas ir saskarsmes tiesības?
- Kā risināt strīdu par saskarsmes tiesībām? Vai vēršoties tiesā, tiks iesaistīta bāriņtiesa un prasīts bērna viedoklis?
- Kas notiek, ja bērns nevēlas tikties ar otru no vecākiem?
- Ja strīds nonāk tiesā, cik detalizēti var noteikt saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību? Kādi ir riski, ja tā ir pārlieku detalizēta vai, gluži pretēji, vispārīga?
- Vai vecāks var lūgt īstenot saskarsmi ar bērnu ārpus viņa dzīvesvietas?
- Kāpēc strīdus par saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļu piedziņu skata atsevišķi?
- Vai vecāku var piespiest kontaktēties un tikties ar savu bērnu?
- Kā īstenot saskarsmi, ja bērns dzīvo citā valstī?
Thursday Sep 17, 2020
Thursday Sep 17, 2020
Šis mācību gads ir pirmais, kurš sācies ar diviem lieliem izaicinājumiem gan skolēniem un viņu vecākiem, gan pedagogiem - skolu dienaskārtība ir pakļauta jaunā konronavīrusa Covid-19 ierobežojošajiem pasākumiem, savukārt 1., 4., 7., un 10. klasēs tiek ieviesti jaunie, pilnveidotie vispārējās izglītības standarti, kuri plašāk zināmi kā kompetenču pieeja mācību saturā.
Sarunā ar Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju INGU VANAGU skaidrosim:
- Kādas problēmas izgaismo nupat veiktā pedagogu aptauja?
- Cik lielā mērā skolēni un skolotāji ir nodrošināti ar tehnoloģijām attālināto mācību īstenošanai?
- Kādus sarežģījumus skolēniem un pedagogiem rada Covid-19 ierobežojošie pasākumi?
- Kādi darba tiesiskie jautājumi kļuvuši aktuāli pedagogiem?
- Kā skolās sekmējas jaunā, pilnveidotā mācību satura ieviešana?
- Vai darbs Covid-19 apstākļos prasa pedagogu atalgojuma palielināšanas līdzšinējā grafika pārskatīšanu?
- Kāda ir pedagogu arodorganizācijas un nozares ministres sadarbība un tās perspektīvas?
Tuesday Sep 15, 2020
Tuesday Sep 15, 2020
Katru gadu pirms apkures sezonas sākuma īpaši asa ir siltumenerģijas parādu problēma. Šogad sabiedrību kājās ir sacēlušas lielākā namu apsaimniekotāja Latvijā „Rīgas namu pārvaldnieka” izsūtītās vēstules aptuveni 4000 māju dzīvokļu īpašniekiem: ja dzīvokļu īpašnieki nepiekritīs siltuma parādus segt no uzkrājuma fonda, apkure, ļoti iespējams, netiks pieslēgta. Tiek arī mudināts slēgt tiešos norēķinu līgumus ar komunālo pakalpojumu piegādātāju. Vai parādu segšana no uzkrājuma fonda vai tiešo līgumu slēgšana atrisinās jau gadiem samilzušo apkures parādu problēmu?
Sarunā ar Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju ĢIRTU BEIKMANI noskaidrosim:
• Vai, sākot apkures sezonu, parādam par visai mājai piegādāto siltumenerģiju iepriekšējā apkures sezonā, jābūt pilnībā samaksātam?
• Kā dzīvojamo māju pārvaldnieki vēršas pret parādniekiem?
• Vai vienīgā iespēja nepalikt bez apkures ir piekrist siltuma parādus segt no uzkrājuma fonda, samaksājot arī parādnieku vietā?
• Jau sešus gadus līdz ar grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā ir paredzēti arī tiešie norēķini ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Kāpēc šo iespēju izmanto maz?
• Ja ir daudzdzīvokļu māja, kur individuāli siltumenerģijas piegādi konkrētam dzīvoklim nevar atslēgt, ko dod tiešie norēķini dzīvokļu īpašniekiem?
• Kādi ir risinājumi apkures parādu situācijai? Vai pārņemt Igaunijas pieredzi, kur maksa par mājas apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem ir piesaistīti dzīvokļa īpašumam, nevis īpašniekam?
Tuesday Sep 08, 2020
Domstarpības un strīdus var veiksmīgi atrisināt bez tiesas sprieduma.
Tuesday Sep 08, 2020
Tuesday Sep 08, 2020
Strīdi darba attiecībās starp kolēģiem vai ar darba devēju, domstarpības komercbiznesa partneru starpā, nesaskaņas ģimenē vai starp kaimiņiem, kas mēdz samilzt līdz abpusējas nespējas kontaktēties apmēriem ir dzīves realitāte. Tad strīdus pusēm loģiskākais risinājums šķiet vērsties tiesā un lūgt jautājumu atrisināt juridiski, jo tiesas nolēmums ir saistošs un to būs ievērot!
Sarunā ar juristi, pieredzējušu mediatori un Latvijas Sertificētu mediatoru padomes priekšēdētāju Kristīni Dārznieci skaidrosim:
- Kas ir mediācija? Kādās strīdu situācijās tā ir iespējama?
- Kas var veikt mediāciju? Kur meklējams mediators?
- Kā mediācijas process notiek praksē? Ar kādu laiku procesam būtu jārēķinās, ja strīdnieki piekrīt izmantot mediāciju?
- Mediācijas procesa efektivitāte un iespējamie rezultāti.
- Mediācija kā tiesvedības proecesa sastāvdaļa. Mediācijas izmaksas salīdzinoši ar tiesvedību.
- Kādi ir mediācijas procesa būtiskakie ieguvumi?
Tuesday Sep 01, 2020
Tuesday Sep 01, 2020
Latvijā aptuveni viens miljons iedzīvotāju saņem maksājumus no speciālā jeb sociālā budžeta. Gan pabalstus, gan pensijas maksā no šī budžeta, kurā ieņēmumus nodrošina nodokļu maksātāji, kuri veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Valsts ar likumu tās ir noteikusi kā obligātu pienākumu darba ņēmējiem, darba devējiem, pašnodarbinātajiem. Pienākumam pretī ir valsts garantētas tiesības – saņemt atbalstu, kad piemeklē slimība, zaudēts darbs un arī jaukos brīžos, kad piedzimst bērniņš.
Par to, kāpēc ir svarīgi veikt sociālās iemaksas, saruna ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktori Inesi Šmitiņu.
Noklausoties sarunu, uzzināsiet:
- Kādus papildu pabalstus VSAA izmaksāja Covid-19 izraisītās krīzes skartajiem iedzīvotājiem valstī noteiktās ārkārtējās situācijas laikā, un kādus pabalstus aģentūra turpina maksāt.
- Tomēr ir bijušas situācijas, kad kādu pabalstu cilvēks nesaņēma. Kāpēc?
- Kādas prasības līdzdalībai sociālajā apdrošināšanā no 1.septembra noteiktas tiesībām uz maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu? Kāpēc šādas izmaiņas un iemaksu kvalifikācijas periods jeb solidāra līdzdalība ir būtiska?
- Kam īpaši ir jāpievērš uzmanība un kas jāzina, ja vecāki vēlas saņemt sociālās apdrošināšanas pabalstus tad, kad bērniņš nāk pasaulē?
- Daudzi Latvijas iedzīvotāji strādā citās Eiropas savienības valstīs. Arī atgriežoties mājās, var izmantot savas tiesības uz sociālo apdrošināšanu, ko paredz sociālās drošības sistēmas koordinēšana ES dalībvalstīs. Kāpēc arī katram pašam jābūt informētam par savu sociālās apdrošināšanas situāciju, jau saņemtajiem un vēl iespējamajiem pakalpojumiem?